Ūdenslīdēji no ezera pie Čeļabinskas pilsētas Krievijā izcēluši vairāk nekā pustonnu smagas atliekas no meteorīta, kas gada sākumā eksplodēja šajā reģionā. Zinātnieki pavēstījuši, ka šis ir līdz šim lielākais atrastais meteorīta gabals.

Februārī virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošus kilometrus uz austrumiem no Maskavas, eksplodēja meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisīja postījumus un ievainoja vairākus simtus cilvēku.

Meteorīta atliekas no Čebarkulas ezera izvilktas, ietinot speciālā pārklājumā. Pēc nogādāšanas uz sauszemi, fragments salūzis trijās daļās. Tās sverot savukārt nav izturējuši svari, kad bija sasnieguši 570 kilogramu atzīmi, vēsta BBC.

Čeļabinskas Valsts universitātes asociētais profesors Sergejs Zamozdra atklājis, ka no ezera izceltās atliekas, saskaņā ar sākotnējiem pētījumu datiem, apliecina, ka tās ir daļa no februārī eksplodējušā debesu ķermeņa. Zinātnieks arī pieļāvis, ka atrastās atliekas varētu būt vienas no desmit lielākajiem meteorīta fragmentiem pasaulē.

Kopš šā gada 15. februāra, kad Krievijas Urālu reģionā, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošus kilometru uz austrumiem no Maskavas, nogāzās meteorīts, tiešsaistes tirdzniecības vietnē TaoBao, kas ir Ķīnas atbilde Amazon, parādījušies vismaz četri meteorīta fragmentu tirgotāji.

Viens no tirgotājiem, atbildot uz britu laikraksta Telegraph jautājumiem skaidro, ka meteorīta daļiņas, kas sver aptuveni 10 gramus, ir īstas. Tās esot savācis kāds viņa paziņa Krievijā.

Kāds cits TaoBao lietotājs, kurš tirgo meteorīta it kā unikālos fragmentus, norāda, ka vienas daļiņas cena ir 100 tūkstoši juaņu (8 530 Ls), taču pēc tam uz vairākiem Telegraph uzdotiem jautājumiem TaoBao lietotājs vairs nav atbildējis.

Tikmēr Ķīnas vietējie eksperti norāda, ka TaoBao tirgotās Krievijas meteorīta daļiņas, visticamāk, nav īstas. Viens no viņiem vietējam laikrakstam Shanghai Daily norādījis, ka īstiem meteorīta fragmentiem būtu jābūt starptautiski atzītiem sērijas numuriem.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

15.maija sācies LIVE RĪGA vasaras mārketinga komunikācijas kampaņas periods 11 valstīs: Baltkrievijā, Dānijā, Gruzijā, Igaunijā, Izraēlā, Krievijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā un Zvied€rijā.

Reklāmas kampaņa ilgs līdz jūnija beigām, un tās kopējais plānotais budžets ir 650 000 latu.

LIVE RĪGA vasaras kampaņas mediju stratēģija, paredz, ka būtiskākie komunikācijas kanāli mērķa auditoriju sasniegšanai ir internets, vides reklāma un reklāma presē. Kampaņas mērķa auditorija ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecuma grupā no 25 - 55 gadiem.

Izvēlētie reklāmas kanāli:

* Vācijā – reklāma internetā un vidē;

* Krievijā – reklāma internetā, kā arī vides reklāma Maskavā un Sanktpēterburgā;

* Somijā – reklāma internetā, televīzijā un vidē;

* Zviedrijā – reklāma internetā un presē;

* Norvēģijā – reklāma internetā un presē;

Ažiotāžu izraisījušā Tele2 Meteorīta akcija vēl nav palīdzējusi atgūt visus pērn zaudētos klientus, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Starptautiskā Tele2 informācija liecina, ka tās Latvijas meitasuzņēmumam 2009.gada 30.septembrī bija 1.077 miljoni klientu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši — priekšapmaksas karšu lietotāji. Pret 2008.gada 30.septembri klientu skaits samazinājies par 54 tūkstošiem. 27.oktobrī Tele2 ar viltus meteorītu Mazsalacā sacēla ažiotāžu visā Latvijā. Tele2 sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Sirica vēl nevarēja atklāt datus par klientu skaitu 2009.gada beigās, jo starptautiskais Tele2 tiek kotēts biržā.

Jāatgādina, ka Meteorīta akcijā, pēc ekspertu aplēsēm, ieguldīti 3.7 miljoni latu.

Krievijā virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošu kilometrus uz austrumiem no Maskavas, piektdienas rītā eksplodējis meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisījušas postījumus un ievainojušas vairākus simtus cilvēku. To apliecinājušas arī Krievijas amatpersonas.

[Papildināts viss teksts]

Krievijas iekšlietu ministrija aplēsusi, ka medicīnisko palīdzību meklējuši vairāk nekā 500 cilvēku Čeļabinskas apgabalā. Ievainojumus guvuši Čeļabinskas, Jemanželinskas, Jetkulas, Kopeiskas, Korkinas un Južnouraļskas iedzīvotāji.

Lielākajai daļai cietušo reģistrētas grieztas brūces, sasitumi un citas nelielas traumas. Daļa tomēr ieguvusi galvaskausa traumas. Ārstēšanos slimnīcā turpinājuši ap simts cilvēku. Pēc meteorīta sprādziena Čeļabinskas apgabalā slēgtas skolas.

Krievijas mediji ziņo, ka Čeļabinskas pilsētā novēroti mobilo sakaru traucējumi un veikta daļēja evakuācija. Vietējās varasiestādes ieviesušas pastiprinātu svarīgāko pilsētas iestāžu apsardzi un aktivizētas Krievijas Ārkārtas ministrijas vienības.

Gandrīz gadu pēc tam, kad medijus pāršalca vēsts par meteorīta nokrišanu Latvijas ziemeļos, eksperti vērtē vai mobilo sakaru operatora Tele2 reklāmas kampaņa sasniegusi mērķi. 7.guru.lv apkopotie secinājumi ir pretrunīgi.

Viens no kampaņas veiksmīguma rādītājiem pavisam noteikti ir klientu skaita pieaugums īsi pēc «meteora» nokrišanas. Mēneša laikā tika iegūti 55 tūkstoši jaunu klientu. Tomēr bez ievērības nedrīkst atstāt arī faktu, ka gada laikā operators zaudējis 25 tūkstošus klientu. Turklāt uzņēmumu Reputācijas topā Tele2 kritis par 18 pozīcijām.

Kā informējis Jānis Spoģis, Tele2 mārketinga un tirdzniecības direktors, jau pirmajā nedēļā, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša attiecīgo periodu, citu operatoru klientu interese par Tele2 tarifu plāniem bija pieaugusi par 175%. Direktors arī atzīst, ka jaunā tarifu plāna pārdošanas rezultāti bija ievērojami lielāki nekā cerēts un mēneša prognozes tika pārsniegtas dažu dienu laikā.

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas teritorijā vislētākās maksas autostāvvietas atradīsies D zonā - pārsvarā Rīgas mikrorajonos, kur maksa par stundu varētu sasniegt 0,85 eiro un 1,44 eiro par katru nākamo stundu, bet visdārgākās autostāvvietas atradīsies R zonā Vecrīgā – līdz 4,27 eiro par pirmo stundu un 7,11 par katru nākamo.

Tā liecina otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos par maksas autostāvvietu norēķināšanas un lietošanas kārtību, sakarā ar Latvijas pāriešanu uz eiro.

Turpmāk apmaksāt stāvvietu Vecrīgā varēs ne tikai ar SMS, bet arī ar mobilo internetu attiecīgajā mobilajā aplikācijā jeb lietotnē, bet minimālo laika limitu aizvietos ar minimālo noapaļoto summu.

Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā Vecrīgas iedzīvotājiem bieži nav iespējams novietot transportlīdzekli pie savas dzīvesvietas, (piemēram, sakarā ar vasaras kafejnīcu ierīkošanu) turpmāk iedzīvotāja kartes īpašniekam būs tiesības lietot jebkuru stāvvietu Vecrīgā. Atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, paredzētas iespējas norēķināties ne tikai ar mobilā tālruņa īsziņu, bet arī izmantojot internetu viedtālruņos, lietojot attiecīgu mobilo lietotni.

Šonakt īsu brīdi pēc pusnakts Mazsalacas novadā novērota neliela seismiska aktivitāte.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija liecina, ka 8.aprīlī plkst.00.09 seismiskajā stacija Igaunijā reģistrēja seismisko notikumu, un lokalizācijas rezultāti ar Baltijas virtuālā seismiskā tīkla palīdzību liecināja, ka seismiskā notikuma epicentrs atrodas Mazsalacas novadā, ziemeļos no Burtnieku ezera.

LVĢMC aicina cilvēkus, kuri sajuta satricinājumus, trokšņus vai vibrāciju, viļņus ezerā, ziņot par to centram vai aizpildīt anketu, kuru var atrast mājaslapā meteo.lv.

Centra speciālisti vērš uzmanību uz to, ka seismiskais notikums notika svētdien vēlu naktī, līdz ar to nekāda tehnogēna darbība netika veikta.

Neraugoties uz plašām reklāmas akcijām, Tele2 klientu skaits Latvijā pagājušā gada 4. ceturksnī samazinājies par teju 20 tūkstošiem, līdz 1,058 miljoniem gada beigās.

Par to liecina starptautiskās Tele2 publicētais finanšu pārskats par 2009. gadu. Tādējādi, salīdzinot ar 2008. gadu, Tele2 klientu skaits pagājušā gada laikā samazinājies par 48 tūkstošiem. 2008. gada beigās klientu skaits bija 1,106 miljoni.

Žurnāla rīcībā esošie datorikas institūta (DIVI) rādītāji par laika periodu pirms Meteorīta, tā laikā un pēc akcijas liecina, ka Meteorīta nokrišana oktobra beigās vēl neapstādināja negatīvu Tele2 klientu plūsmu, bet pēc pozitīvas (+850) klientu plūsmas decembrī šogad janvārī atkal tā iegājusi «sarkanajā zonā».

Krievija atslepenojusi informāciju par milzīgām rūpniecisko dimantu atradnēm Sibīrijā, kas, kā apgalvo kaimiņvalsts, varētu radīt revolūciju rūpniecībā.

Krievijas Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļa norāda, ka Popigajas meteorīta krāterī atrasti dauzi triljoni karātu ārkārtīgi cietu dimantu, kurus iespējams izmantot rūpniecībā. Atrastie dimanti ir vismaz divas reizes cietāki nekā parastie, tādējādi to izmantošanā paveras ārkārtīgi plašas iespējas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Dimantu atrašana var izraisīt apvērsumu dažādu instrumentu, ierīču un mehānismu izgatavošanas nozarēs, tomēr, visticamāk, neietekmēs pašu dimantu tirgu, jo tos neizmantos juvelierizstrādājumos.

Saskaņā ar Krievijas zinātnieku aplēsēm, Popigaijas meteorīta krāterī dimantu ir desmit reizes vairāk nekā visā pasaulē kopumā.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Latvijas mobilo sakaru operatora Tele2 mātes uzņēmums Zviedrijā atvainojas par viltus meteorīta radīto apjukumu. Tikmēr Mazsalacā uzsākti terotrijas sakopšanas darbi.

Tā norādījusi kompānijas pārstāve Stokholmā Pernilla Oldmarka.

Zviedrijas laikrakstam Dagens Nyheter P. Oldmarka norāda, ka vairāk informācijas par kampaņu nevarot sniegt, jo tas draudētu ar kampaņas iznīcināšanu.

«Tā ir tikai bedre, ko mēs esam izrakuši, turklāt es pieņemu, ka mums bija šīs zemes īpašnieka atļauja,» norāda P. Oldmarka.

Jau vēstīts, ka Mazsalacā nokritušais «meteorīts» ir ķīmisku savienojumu izdedži, savukārt platā bedre izrakta cilvēku rokām, un mobilo sakaru kompānija Tele2 jau atzina, ka «meteorīts» ir daļa no plānotās Tele2 reklāmas kampaņas.

Mazsalacas, kas kļuva pazīstama pateicoties viltus meteorītam, novada domes priekšsēdētājs Gunārs Zunda un mediju aģentūras Inspired pārstāvis Kārlis Gedrovics vienojās par tālāko sadarbību projekta Tele2 Mazsalacai īstenošanā.

Tele2 informē, ka tika precizētas idejas par sabiedriski nozīmīgiem objektiem, ko varētu uzlabot ar Tele2 atbalstu. Tagad par atbilstošāko ideju jālemj Mazsalacas novada domes deputātiem. Tāpat deputātiem būs jāizvērtē, kāds atbalsts novada popularizēšanā būtu visnepieciešamākais, jo Tele2 un mediju aģentūra Inspired ir gatavi palīdzēt ar mārketinga pasākumiem, kas ļautu celt gleznainā novada atpazīstamību un sekmētu tūrismu.

Db.lv jau ziņojis, ka oktobra beigās Mazsalacā it kā nokrita un uzliesmoja meteorīts, zemē izsitot pamatīgu bedri. Uz notikuma vietu bija sabraukuši speciālisti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, armijas, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, kā arī Latvijas Universitātes.

Kreklu darbnīca uzvelckreklu.lv sākusi tirgot T-kreklus, kurā attēlots «pasaulslavenais Mazsalacs meteorīts».

«Mazsalacas meteorīts pāris stundu laikā ir kļuvis par vienu no populārākajām sarunu tēmām ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē. Izrādās, ka tie, kuriem ir laba humora izjūta un pozitīva attieksme pret dzīvi, šo «meteorītu» labprāt iemūžinātu arī uz sava T-krekla,» stāsta Liene Lagzdiņa, kreklu darbnīcas Uzvelckreklu.lv vadītāja.

Jāatzīmē, ka Mazsalacas novada dome spriedīs, vai no «meteorīta» akcijas rīkotāja uzņēmuma Tele2 nebūtu piedzenama kompensācija par neslavas celšanu.

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

Ja Latvijas pašvaldības veidotu savu rekordu grāmatu, Mazsalacas novads tajā noteikti iekļūtu ar jaunāko domes priekšsēdētāju - Harijam Rokpelnim ir 26 gadi, raksta laikraksts Diena. Domes izpilddirektors Ritvars Sirmais tāpat pārstāv jaunāko paaudzi - viņam ir 27.

Lūgts iezīmēt Mazsalacas novada nākotnes vīziju, H. Rokpelnis atzinis, ka esošajā situācijā, kad novads turas tikai uz lauksaimniecības un mežizstrādes, varētu iztikt ar pusi no pašreizējiem iedzīvotājiem: «To es noteikti negribu piedzīvot, un risinājums ir viens - kāda ražotne. Var jau runāt par tūrismu, bet tā ir blakus nozare. Mums ir Skaņaiskalns, esam ar dabas bagātībām apveltīti, bet peļņu tas nenes.»

Savulaik viens no lielākajiem uzņēmumiem bijis zivju pārstrādes cehs, kura dēļ ūdens attīrīšanas iekārtas uzbūvētas ar lielākām jaudām, nekā vajag šobrīd. Pavisam tāla pagātne ir linu fabrika, kuras ēkas joprojām stāv tukšas. «Pārtikas produkciju noteikti var ražot, varētu būt kokapstrāde ar augstu pievienoto vērtību. Šajās jomās var meklēt lielāku investoru,» uzskata H. Rokpelnis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

Ar gadiem radošie prāti var kļūt arvien labāki – dzejnieki, dziedātāji un mākslinieki ir labs piemērs, ka cilvēka radošums beidzas vienīgi ar nāvi

Tā intervijā DB norāda reklāmas speciālists Mihea Georgiu (Mihnea Gheorghiu). Šobrīd viņš ir Publicis Groupe radošais direktors Rumānijā. Kad viņam bija 19 gadu, tā vietā, lai turpinātu studijas biznesa skolā, viņš sāka strādāt reklāmas industrijā. Tagad mērķis ir mainīt cilvēku nepatiku pret reklāmu, ar tās palīdzību risinot nopietnas problēmas un parādot, ka reklāma var būt tāda, ka to vēlas redzēt visi.

Kas jūsu skatījumā ir reklāma šodien?

Tas ir liels pirmais jautājums. Šodien ir tik daudz veidu, kā zīmoli var kļūt par cilvēku draugiem. Es domāju, ka visi cenšas būt tiešsaistē, internetā, bet vajadzētu fokusēties uz to, lai dabūtu cilvēkus savā pusē, nevis tikai «pērc šo, tam 30% atlaide». Tā ir patiesība – cilvēki ienīst reklāmu, viņi cenšas to neredzēt. Kāpēc taisīt neglītas, atbaidošas reklāmas? Kāpēc apvainot cilvēkus ar to, ko viņi nevēlas redzēt? Es domāju, ka labākā reklāma šodien ir tā, kas piesaista cilvēkus un runā viņiem saprotamā valodā.

Vides reklāmas konkursā Reklamazaurs par labāko veikumu šajā jomā pērn atzītas Trikātas Sniega bumbu, Samsung Galaxy Note II un K-rauta reklāmas.

Aizvadītā gada vides reklāmas tika vērtētas trīs kategorijās - Lokāli veidots dizains, Adaptēts dizains un Inovatīvs risinājums, informēja pasākuma organizatori.

Kategorijā Lokāli veidots dizains par labāko vides reklāmas darbu atzīta mediju aģentūras Mediapool un kreatīvās aģentūras Young and Hungry Trikātas siera Sniega bumbu reklāma. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma Universal McCann reklāma basketbola klubam VEF Rīga, kā arī mediju aģentūras Creative Media Baltic un kreatīvās aģentūras Marshal Design reklāma zīmolam Rosme.

Kategorijā Adaptēts dizains uzvaras laurus plūca mediju aģentūras Starcom un kreatīvās aģentūras Publicis Riga reklāma uzņēmuma Samsung Electronics Baltics zīmolam Galaxy Note II. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma mediju aģentūras Magnet Media un kreatīvās aģentūras LEAD reklāma zīmolam Peugeot 208.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 1000 latu sodu mobilo sakaru operatoram SIA Bite Latvija par negodīgu komercpraksi reklāmā Telefoni tie paši, bet lielāka brīvība!, kurās šā gada pavasarī interneta vietnēs delfi.lv un inbox.lv tika piedāvāts iegādāties Samsung un Nokia tālruņus.

Strīdus reklāmās četri abu minēto zīmolu tālruņu modeļi bija attēloti krītot ar izpletni un šādi raksturots arī cenu kritums. PTAC uzskatīja, ka reklāmas baneros abās minētajās interneta vietnēs, sniegta maldinoša informācija, jo reklāmā norādītās tālruņu cenas nav tālruņu iegādes cenas, bet gan tikai pirmā iemaksa par tālruņiem to pirkšanas gadījumā, liecina PTAC interneta mājaslapā publicētais lēmums.

Savukārt, Bite Latvija uzskatīja, ka PTAC reklāmas banerus ir skatījis nepareizā veidā un tas novedis pie nepareiza banera vērtējuma kopumā ar pamata reklāmu. Uzņēmums uzskata, ka vidusmēra patērētājam pēc banera ieraudzīšanas nav jāpieņem lēmums iegādāties tālruni, jo reklāmā atveidotais ar izpletni krītošais tālrunis starp peldošiem mākoņiem uztverams kā aicinājums vidējā patērētāja uzmanības piesaistīšanai un intereses radīšanai.