Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazie veikaliņi veido sadarbību Piparbodīšu maratonā

Gunta Kursiša,04.07.2013

Jaunākais izdevums

Rīgas centra mazie uzņēmumi grasās uzsākt ikgadējo sadarbību «Piparbodīšu maratons 2013» - spēli esošajiem un potenciālajiem mazo uzņēmumu klientiem.

«Piparbodīšu maratonā 2013» dalībnieku komandām, dodoties kājām, jāatrod pasākumā iesaistītās dalībniekus - veikalus, veicot katrā bodītē konkrētu uzdevumu. Katrā objektā, izpildot uzdevumus, tiks saņemti punkti, un pēc to apkopošanas tiks noteikti pasākuma uzvarētāji, kas saņems veikaliņu dāvanu kartes. Spēle norisināsies 13. jūlijā.

Šogad «Piparbodīšu maratonā», kas tiek organizēts trīs gadus, piedalīsies vienpadsmit mazie tirdzniecības uzņēmumi – pasākuma organizators Apavi 40+, amatnieku un roku darījumu veikals Koka varde, labdarības veikals Otrā elpa, jogas preču veikals Rudra, Latvijā ražota dabīgā kosmētika un izejvielas bbfactory, fantāziju veikals Sexystyle, ziedu salons Bante, svaigi maltu miltu un tikko ceptas maizes veikals Grauda Spēks, svētku sajūtu veikals LaVita, garšvielu veikals Avokado, bārs – restorāns Ar mani atkal runā kaijas.

«Vairākkārtēji ekonomikas ekspertu viedokļos un presē ir izskanējusi doma, ka Latvijas uzņēmumi maz savstarpēji sadarbojas, ka «sitas uz augšu» tikai ar saviem spēkiem. Savukārt «Piparbodīšu maratons» ir spilgts mazo uzņēmumu sadarbības piemērs,» norāda pasākuma organizatori. «Vienam uzņēmumam noorganizēt šādu pasākumu un nodrošināt tik lielu balvu fondu nav viegli, bet visiem kopā - apvienojot spēkus, tas ir pat vairāk kā iespējams.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bizness vienojas par «Mazā biznesa dienu» visā Latvijā!

Dienas Bizness,29.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmumu izaugšanai par vidējiem un lielajiem tiks meklēti stimulatori – labākas uzņēmējdarbības vides veidolā. Pašlaik notiek darbs pie nodokļu nomaksas vienkāršošanas tā dēvētā bankas konta nodokļa.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdes darba rezultāts. Tieši mazie uzņēmumi ir tie, kuri sākotnēji nodarbina un pabaro tikai savu dibinātāju, bet laika gaitā augot jau sāk piesaistīt darbiniekus un pēc daudziem gadiem rezultējas jau vidēja mēroga kompānijā. Protams, daudzi biznesa uzsācēji nekad par lielajiem nekļūs, taču, vērtējot pēc darbinieku skaita, vislielākā grupa ir tie, kuri nodarbina līdz deviņiem strādājošajiem. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, tādu 2017. gadā bija 163 909, un tikai 235 uzņēmumi nodarbināja vairāk par 250 strādājošajiem. Faktiski 99,8% no uzņēmumiem ir mazie un vidējie, tāpēc jautājumi par to, kā jūtas šie uzņēmēji, kas tiem palīdz vai, tieši pretēji, bremzē izaugsmi, arī interesē deputātus. Apakškomisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš rosināja šī sasaukuma parlamenta laikā nevirzīt izskatīšanai priekšlikumus, kas palielinātu birokrātisko slogu, kā arī paaugstinātu prasības vai maksājamo nodokļu slogu mazajam biznesam. Šo ideju atbalstīja arī Saeimas deputāti ar uzņēmējdarbības pieredzi Mārtiņš Staķis un Sandis Riekstiņš, vienlaikus aicinot meklēt iespējas, kas cilvēkus nevis atbaidītu iesaistīties uzņēmējdarbībā, bet tieši pretēji. Vienlaikus apakškomisijas deputātiem bija vairāki jautājumi – idejas attiecībā par citu valstu pieredzes pārņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

45% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma veido tieši mikro un mazie uzņēmumi,liecina Lursoft pētījums

Lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā, 19. novembrī norisināsies Mazā biznesa diena, kurā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu. Raksturojot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka valstī vēl aizvien ir liels mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas ir arī likumsakarīgi, jo pēdējo sešu gadu laikā īstenotā politika, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešana, mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējas, ir uzrādījusi ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. «Pēdējos divos gados mazkapitāla SIA īpatsvars starp visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 59 līdz 61%. Jāpiekrīt, ka mazie un mikrouzņēmumi nav tie, kas dod vērā ņemamu nodokļu maksājumu pienesumu valsts kopbudžetā, tomēr vienlaikus redzam, ka daudzviet, jo īpaši reģionos, šī uzņēmumu grupa faktiski veic sociālu funkciju, piemēram, iesaista ģimenes locekļus ekonomikā, nodrošinot tiem nepieciešamos iztikas līdzekļus, tādējādi neradot papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam,» saka D. Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mikro uz mazo uzņēmumu populārākās darbības jomas – tirdzniecība un pakalpojumi

Gunta Kursiša,31.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikro un mazie uzņēmumi Latvijā visbiežāk darbojas tādās jomās kā tirdzniecība, pakalpojumi, kā arī nekustamie īpašumi, vēsta Lursoft.

«Ņemot vērā, ka mikro un mazie uzņēmumi veido lielāko daļu no Latvijas kopējo uzņēmumu skaita (94%), ir tikai likumsakarīgi, ka arī populārākā darbības nozare šo uzņēmumu vidū ir tāda pati, kā Latvijā populārākā komercdarbības joma kopumā,» secina Lursoft.

Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,5% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savu pamatdarbību saista ar mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību (izņemot automobiļus un motociklus).

Ievērojami mazāk uzņēmumu, proti, 6,72% apvieno TOP5 otra populārākā darbības joma – operācijas ar nekustamo īpašumu. Starp izplatītākajām nozarēm, kurās visbiežāk izvēlas darboties Latvijas mikro un mazie uzņēmumi, minami arī grāmatvedības

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperte: Mazajiem uzņēmumiem būtu vērts investēt iekšējās kultūras veidošanā un darbinieku motivācijā

za,20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (64%) ikdienā apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Iedzīvotāji norāda (74%), ka tieši pie mazajiem uzņēmumiem izjūt rūpes par sevi kā klientu un novērtē patīkamāku un personiskāku apkalpošanu (32%). Tai pat laikā respondenti norāda (60%), ka, lai arī mazie uzņēmumi ikdienā cenšas domāt par klientu servisu, pagaidām tiem ir grūti sacensties ar lielo uzņēmumu nodrošināto apkalpošanas kvalitāti.

Savukārt mazie uzņēmēji ir optimisti un savu klientu servisu desmit baļļu skalā novērtē ar pārliecinošu astotnieku (43%).

Kā rāda Swedbank Finanšu institūta aptauja, puse mazo uzņēmumu (52%) nenovirza līdzekļus regulārai klientu servisa pilnveidei, bet vēl trešdaļā uzņēmumu (33%) nav noteikti vienoti principi vai «labās prakses» klientu apkalpošanā, atstājot to katra darbinieka ziņā. To izjutuši arī iedzīvotāji, kuri norāda – mazajiem uzņēmumiem trūkst zināšanu un prasmju klientu apkalpošanā (41%), lai arī pircēji ir pārliecināti (36%), ka mazie uzņēmumi rūpējas par klientu apkalpošanu, jo apzinās - ka tieši no tā atkarīgs viņu klientu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTA: Atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, valsts zaudējusi 40 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere,30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie uzņēmēji - tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska - dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, tas palielina arī to iepirkumu varu, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA norāda, ka šobrīd bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima veikalos ir pat zemāka par to, kuru ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam, teikts asociācijas izplatītajā paziņojumā.

«Premjeram un ministriem, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu risinājumiem, nevis «laimes lāča» meklējumi Luksemburgas vizītē vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks pievērsties un risināt vietējās problēmas. Nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi - 11%. Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, 4 gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus eiro,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apgrozāmo līdzekļu aizdevumos piešķirti vairāk nekā 40 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere,22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilna mēneša laikā kopš Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmējiem nodrošina finanšu instrumentus uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kopumā saņēmuši 173 uzņēmumi par kopējo finansējuma summu 41 miljons eiro.

Lielākā daļa - 135 uzņēmumi jeb 77% saņēmēju ir mazie un mikro uzņēmumi.

Garantijas banku kredītu brīvdienām, kas ir otrs "Altum" īstenotais Covid-19 ietekmes pārvarēšanas instruments, izsniegtas banku finansējumam par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Kopā ar pārējiem ikdienas "Altum" instrumentiem, kurus uzņēmēji aktīvi izmanto arī vīrusa krīzes laikā, to kopējā ietekme uz tautsaimniecību pārsniedz 125 miljonus eiro pēdējā mēneša laikā.

"Sasniegtos apjomus vērtēju kā ļoti labus un krīzes laikam atbilstošus. Starta pozīcijā bija ļoti svarīgi instrumentus izstrādāt maksimāli ātri, kas arī tika izdarīts. Šobrīd strādājam arī sestdienās un svētdienās, lai nodrošinātu maksimāli ātru lēmumu pieņemšanu. Ja uzņēmējs nāk ar sakārtotām finansēm gan pēc būtības, gan dokumentāli, aizdevumu lēmumus pieņemam vidēji trīs dienu laikā, par garantijām - divās dienās," komentē Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ārpus kabineta

Kad risinājumu vajag jau vakar

Andrejs Vaivars,27.03.2013

Nereti uzņēmēji nav ievērojuši dažādus noteikumus nevis tāpēc, ka negribētu to darīt, bet gan tādēļ, ka pat nenojauš par tādu eksistenci – I. Liepniece

Edmunds Brencis, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīve pati veic savas korekcijas, tā par savu izvēli iesaistīties grāmatvedības biznesā saka Ina Liepniece – uzņēmuma Finanšu risinājumi vadītāja Ina Liepniece, kura šajā jomā sākusi strādāt prozaiska iemesla dēļ – inženierus nevienam nevajadzēja, bet vīrs meklēja grāmatvedi.

Pēc skolas beigšanas Ina iestājusies toreizējā Rīgas Politehniskajā institūtā, bet tieši tajā laikā – astoņdesmito gadu beigās gados – dzīve mainījās, turklāt kardināli. Proti, tieši tajā laikā radās daudz dažādi kooperatīvi, mazie uzņēmumi, bet viņa apguva inženiera profesiju, kas tobrīd nevienam tā īsti nebija vajadzīga. Vienkārši mainījās pieprasījums, turklāt tajā laikā veidojās pašas ģimene, dzīvesbiedram bija savs uzņēmums, kuram vajadzēja grāmatvedi. «Nopirku grāmatvedības grāmatu, un sāku to visu studēt. Kad izdevās tikt galā ar pirmo bilanci, šķita, ka nu jau viss ir kārtībā, ka nu jau visu varu. Kad par to tika saņemta arī pirmā nauda, bija pavisam labas izjūtas. Bet tas viss ir tikai pats sākums...» tā pirmos soļus skaitļu pasaulē atminas Ina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maldināšanas cena ir ļoti augsta

Indriķis Liepa, advokātu biroja “COBALT” zvērināts advokāts un līdzīpašnieks,18.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts institūciju noteiktie sodi un kompensācijas patērētājiem var būt tikai neliela daļa no naudas summas, no kuras būs jāšķiras uzņēmumam, kas īstenojis jebkāda veida maldināšanas, tostarp zaļmaldināšanas, praksi.

Kādam tie būs daži tūkstoši, kādam - pat vairāki desmiti miljardi eiro. Un tas, neskaitot zaudējumus, ko sev līdzi nes sagrauta reputācija.

Līdz šim man vairākkārt ir nācies skaidrot, kāpēc mūsu Rīgas birojā nav, piemēram, melnādainu advokātu. Lai gan šī iemesla dēļ mēs neatbilstam daudzu globālu uzņēmumu noteiktajai dažādības politikai, šāda situācija ir izveidojusies objektīvu iemeslu dēļ. Proti, Latvijā nav neviena melnādaina persona, kura būtu kvalificēta kā advokāts vai advokāte.

Jāatzīst, šī skaidrošana un mūsu biroja klientu pārliecināšana par to, ka ir jāpiemēro izņēmums viņu politikā, aizņem daudz laika un pūles. Tāpēc dažkārt ir ļoti liels kārdinājums vienkārši ievilkt ķeksīti, ka uzņēmumā tiek ievērota tā vai cita politika (piemēram, dažādības vadības politika), turklāt bez nekādām piebildēm vai skaidrojumiem, jo – gan jau neviens nepārbaudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Mazie uzņēmumi jauno izaicinājumu priekšā

Dagnis Iljins, "Noviti Finance" Biznesa finansēšanas vadītājs,08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija Latvijā būtiski nobremzēja ekonomikas attīstību, tajā skaitā ļoti negatīvi ietekmēja arī mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Lieki piebilst, ka karš Ukrainā problēmas saasinās vēl vairāk.

Mūsu valstī ir liels šādu uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro gadā un līdz 10 darbiniekiem īpatsvars, tas sasniedz aptuveni 80 procentus no visiem uzņēmumiem. Tagad, kad atkal esam attīstības fāzē, mazie uzņēmumi bieži vien smagāk nekā lielie izjūt problēmas, kas radušās jaunajā situācijā, tomēr to darbības normalizēšana ir nozīmīga visas tautsaimniecības atveseļošanai.

Pašlaik ir izveidojusies savdabīga situācija - pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem aug, pasūtījumi ir, darba it kā netrūkst. Taču vienlaikus strauji aug izmaksas. Darba tirgū trūkst darbinieku, un, lai viņus piesaistītu, nākas palielināt darba samaksu. Būtiski aug energoresursu – elektroenerģijas, gāzes, degvielas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad teju uz pusi pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvajām Ziemassvētku ballītēm salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie pasākumu rīkotāju aģentūru pārstāvji.

Aģentūras Attach projektu vadītāja Elīna Krēvica aģentūrai BNS pastāstīja, ka šogad pieprasījums pēc ballīšu rīkošanas audzis par aptuveni 30-40%, salīdzinot ar pērno gadu.

«Mums ar nožēlu šogad pat ir nācies dažiem uzņēmumiem atteikt pasākuma organizēšanu, jo nav ne brīvu vietu, ne datumu, lai to spētu noorganizēt no mūsu puses» norādīja Krēvica, piebilstot, ka populārākie datumi šogad ir 12.un 13.decembris, kā arī 19.un 20.decembris.

Pēc Attach projektu vadītājas teiktā, šogad īpaši aktīvi pasākumus piesaka arī mazāki uzņēmumi, kas iepriekš Ziemassvētku pasākumus rīkojuši paši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar augošo mazo un vidējo uzņēmumu vēlmi attīstīt savu uzņēmējdarbību un interesi par finansējuma iespējām, Swedbank vienojusies ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) palielināt kopējo izsniedzamo finansējuma limitu COSME atbalsta programmā.

Uzņēmumiem Latvijā palielināts kredītu limits līdz 100 miljoniem eiro, savukārt jaunajiem līzinga darījumiem pieejami vēl 45 miljoni eiro. COSME programmas nosacījumi ļāvuši Swedbank ievērojami samazināt nodrošinājuma prasības kredītiem un pirmās iemaksas līzingam.

Tādējādi mazie un vidējie uzņēmumi, kam ir ierobežota piekļuve finansējumam, var iegūt papildu līdzekļus ar labvēlīgiem nosacījumiem. 2018. gadā Swedbank šīs programmas ietvaros 280 Latvijas uzņēmumiem piešķīra finansējumu vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. No tiem kredītos uzņēmumiem izsniegti 15,4 miljonus eiro (115 līgumi), savukārt līzingā – 11,2 miljonus eiro (214 līgumi).

Swedbank statistika liecina, ka pērn vidējā līguma summa kredītam uzņēmumiem šajā programmā bija 134 400 eiro un līzingam 52 700 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, salīdzinot ar uzņēmumiem pārējās Baltijas valstīs, ir visoptimistiskāk noskaņotie - 47% no tiem plāno mainīt savu biznesa modeli atbilstoši jaunajai situācijai vai ir to jau izdarījuši, bet 26% vēl šogad plāno paplašināt uzņēmējdarbību, noskaidrots "Luminor" bankas aptaujā.

Vairums uzņēmumu šajā laikā ir apturējuši visus iecerētos attīstības plānus, taču Latvijā ir vislielākais to uzņēmēju īpatsvars, kas tomēr 2020. gadā plāno attīstīt un paplašināt savu biznesu - tā apgalvojuši 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju, kamēr Lietuvā par attīstību šogad domā tikai 12%, bet Igaunijā - 13% uzņēmumu.

"Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uz nākotni raugās ar lielāku optimismu un ir gatavāki jauniem izaicinājumiem - iespējams, tādēļ ka Latvijā noteiktie ierobežojošie pasākumi bija mazāk stingri, tāpēc ļāva uzņēmējiem saglabāt pārliecību par nākotni. Aptaujā noskaidrojām, ka 47% Latvijas uzņēmēju koronavīrusa dēļ plāno veikt izmaiņas uzņēmējdarbības modelī vai ir tās jau ieviesuši, tikmēr Igaunijā pielāgoties situācijai ir gatavi 38% uzņēmumu, bet Lietuvā tikai 22%. Ārkārtas situācijā daļai uzņēmumu vienīgā iespēja izdzīvot bija, pārorientējot vai attīstot savu darbību interneta vidē. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmēji jau īsteno vai plāno īstenot nepieciešamos pasākumus e-komercijas uzlabošanai, izmantojot tiešsaistes tirdzniecības vietas vai pašiem izveidojot savu interneta veikalu," norāda Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ķeksē ķiļķēnus no mikrouzņēmumu zupas

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors,25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsakoties no mikrouzņēmumu nodokļa režīma, iespējamo jauno risinājumu mežā var apmaldīties un bez pēdām pazust nozīmīgi tautsaimniecības spēlētāji – mazie ģimenes uzņēmumi, kas negrasās izgudrot Skype

Kamēr īpašā režīma nākotni ieskauj bieza migla, uzņēmēji ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro gadā vēl var pabaudīt īpašos apstākļus, turklāt pagaidām arī bez nozaru šķirojuma. Atbalsta rīki biznesa uzsākšanai ir nepieciešami, uzņēmīgi un radoši cilvēki ir jāmotivē un jācildina, kā to dara arī DB, regulāri publicējot stāstus par jaunuļiem biznesā. Kāds var pavīpsnāt, ka tie jau «ražo» tikai pilnīgus niekus. Un tomēr nē, jo viena lieta ir tērēt sociālo pabalstu, bet pavisam cita – radīt naudu pašam, lai arī apjomā nelielu. Šādu sīku uzņēmumu apgrozījums nevar mērīties ar to slogu, ko tiem varbūt gribētu nākotnē uzkārt kaklā valsts, tāpēc viņus sastumt zem viena deķa ar nopietniem ražotājiem tik un tā nevar, pat atsakoties no mazajiem draudzīgā nodokļu režīma. Koka karošu grebējs, pat sviedros iztecējis sauss, gribēdams nevar mēroties ar Latvijas finieri. Valstij mikrouzņēmumus (tādu ir gandrīz 50 tūkstoši) apkaujot, tiks ne tikai apdraudēti nodokļu ieņēmumi (varbūt nelielā apmērā, bet tik un tā nepatīkami, ņemot vērā dažbrīd izteikti politizētās vajadzības, kas spiež uz budžeta kumosu izkampšanu), bet vairāk patukšosies arī pabalstu kabata bez darba palikušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, salīdzinot ar uzņēmumiem pārējās Baltijas valstīs, ir visoptimistiskāk noskaņotie – 47% no tiem plāno mainīt savu biznesa modeli atbilstoši jaunajai situācijai vai ir to jau izdarījuši, bet 26% vēl šogad plāno paplašināt uzņēmējdarbību, noskaidrots "Luminor" bankas aptaujā.

Vairums uzņēmumu šajā laikā ir apturējuši visus iecerētos attīstības plānus, taču Latvijā ir vislielākais to uzņēmēju īpatsvars, kas tomēr 2020. gadā plāno attīstīt un paplašināt savu biznesu – tā apgalvojuši 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju, kamēr Lietuvā par attīstību šogad domā tikai 12%, bet Igaunijā – 13% uzņēmumu.

"Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uz nākotni raugās ar lielāku optimismu un ir gatavāki jauniem izaicinājumiem – iespējams, tādēļ ka Latvijā noteiktie ierobežojošie pasākumi bija mazāk stingri, tāpēc ļāva uzņēmējiem saglabāt pārliecību par nākotni. Aptaujā noskaidrojām, ka 47% Latvijas uzņēmēju koronavīrusa dēļ plāno veikt izmaiņas uzņēmējdarbības modelī vai ir tās jau ieviesuši, tikmēr Igaunijā pielāgoties situācijai ir gatavi 38% uzņēmumu, bet Lietuvā tikai 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmēji inovācijām un attīstībai saņēmuši 13 miljonu eiro atbalstu

Db.lv,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2020. gada programma “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” Latvijā ir sniegusi būtiskus ieguvumus ekonomikai un reģionālajai attīstībai, īpaši zaļo inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un dzīves kvalitāti atbalstošo tehnoloģiju jomās.

Programma nodrošinājusi vairāk nekā 13 miljonu eiro finansējumu, veicinot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, palielinot konkurētspēju un ekonomisko aktivitāti gan vietējā, gan starptautiskā tirgū, kā arī stiprinājusi uzņēmumu inovācijas spējas un ilgtspējīgu reģionālo attīstību Latvijā.

“Programma sniegusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā, kā arī Latvijas un Norvēģijas divpusējās ekonomiskās sadarbības stiprināšanā. Saņemto projektu skaits bija trīs reizes lielāks nekā sākotnēji plānotais finansējums, kas apliecina uzņēmumu vēlmi ieviest inovācijas un ieguldīt ilgtspējas stiprināšanā. Ne velti Latvija šobrīd ir Baltijas līderis virzībā uz ANO ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” uzsver LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.

Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pelnošākie mazie un vidējie uzņēmumi - Zemgalē

Anda Asere,29.10.2013

Piecas populārākās mikro, mazo un vidējo uzņēmumu darbības sfēras

Kurzemē

1. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (3.77%)

2. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (3.64%)

3. Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (3.60%)

4. Jauktā lauksaimniecība (3.03%)

5. Automobiļu apkope un remonts (2.88%)

Latgalē

1. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces (4.71%)

2. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (4.31%)

3. Jauktā lauksaimniecība (4.12%)

4. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (3.85%)

5. Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos (3.65%)

Vidzemē

1. Jauktā lauksaimniecība (4.49%)

2. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (3.73%)

3. Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (3.70%)

4. Mežizstrāde (3.78%)

5. Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (2.80%)

Zemgalē

1. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (3.94%)

2. Graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana (3.92%)

3. Uzskaites, grāmatvedības audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (3.48%)

4. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (2.98%)

5. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces (2.92%)

Rīgā un Pierīgā

1. Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (6.09%)

2. Automobiļu apkope un remonts (5.69%)

3. Datorprogammēšana (4.49%)

4. Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (3.91%)

5. Citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi (3.12%)

Avots: Lursoft pētījums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazie, vidējie un mikro uzņēmumi, kuri reģistrēti pēdējo piecu gadu laikā, 2012. gadā apgrozījuši vidēji 30,5 tūkstošus latu. Tie, kuru pieredze iesniegusies jau trešajā gadu desmitā – 51,6 tūkstošus latu.

Jo ilgāk darbojas uzņēmums, jo lielāks ir tā vidējais apgrozījums, apstiprina Lursoft pētījums, kas veikts, tuvojoties Mazā biznesa dienai (DB jau ziņoja, ka Latvijā tā šogad notiks pirmo reizi – 16. novembrī).

Šobrīd Latvijā reģistrēti 64,3 tūkstoši mazo, vidējo un mikro uzņēmumu, un tie darbojas gandrīz visās sfērās.

Galvaspilsētā – būvē

Biežāk šie uzņēmumi savu darbību saistījuši ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, automobiļu apkopi un remontu, datorprogrammēšanu un mazumtirdzniecību.

Teju visos reģionos, izņemot galvaspilsētu un tās apkārtni, starp populārākajām uzņēmumu darbības sfērām atrodami kravu pārvadājumi pa autoceļiem, tāpat starp līderiem izvirzījusies lauksaimniecība, kas nerada pārsteigumu, jo liela daļa no mazajiem, vidējiem un mikro uzņēmumiem vēl darbojas kā zemnieku saimniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums padziļina tirgotāju un ražotāju konfliktu, jo nostāda abas nozares – tirgotājus un ražotājus – vienu pret otru, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) šo likumu sauc par kompromisu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Gan tirgotāju, gan ražotāju pārstāvji arī atzīst, ka neviens likums nevarot novērst visas sadarbības problēmas un ka likuma ilgtermiņa ietekme būs saistīta ar to, kā tas reāli tiks piemērots dažādās situācijās.

Jāatgādina, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums pēc vairākus gadus ilgušām diskusijām tika pieņemts šā gada 21. maijā un stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.

«Primārais likuma mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā,» Dienai izklāsta Konkurences padomes (KP) pārstāve Inita Kabanova un uzsver: «Likums attiecas uz visiem pārtikas mazumtirgotājiem, nevis tikai uz pāris lielākajiem nozares pārstāvjiem, respektīvi, negodīgi un ekspluatējoši attiecībā pret piegādātājiem nedrīkstēs rīkoties neviens mazumtirgotājs. Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā jaunais regulējums attieksies uz lielākajiem uzņēmumiem, kā tas bija arī līdz šim.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 20 amatpersonas ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere,03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo daļu tautsaimniecības neto apgrozījuma Liepājā veido metālapstrāde. Bez Liepājas metalurga nozares īpatsvars ir vien 8,7%, taču tā ir rentabla.

Liepājā 2012.gada beigās bija ap 120 uzņēmumu, kuru darbības veids tieši vai pastarpināti saistīts ar metālizstrādājumu ražošanu. Absolūts līderis apgrozījuma, ražošanas apjoma un darbavietu skaita ziņā ir metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs – tas dod 34% no visām darbavietām apstrādes rūpniecībā Liepājā. Tomēr summējot pārējo metālapstrādes uzņēmumu veikumu, nozare ir pietiekami svarīga pilsētai arī bez līdera. Eksperti skaidro, ka mazie un vidējie uzņēmumi spēj elastīgāk reaģēt uz tirgus svārstībām un ātrāk modernizēties, tāpēc vairums strādā ar peļņu. Nodarbināto skaits metālapstrādē bez Liepājas metalurga pērn bija 1850 jeb 32,4% no apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaita. Vairums šo ražotāju darbojas starptautiskajā tirgū. Tostarp ir gan ārvalstu kapitāla, gan pašu liepājnieku dibināti un pilsētas rūpniecības tradīcijās balstīti uzņēmumi. Lielākajos darbinieku skaits pārsniedz simtu, mazākie ir ģimenes uzņēmumi vai metālmākslinieku darbnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru