Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Rīgas pasažieru pārvadātāja «Rīgas satiksmes» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss nolēmis šodien pamest amatu.

Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses. RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un «Saskaņas» līderis Nils Ušakovs.

Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis, vērtēja Matīss.

Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. «Neesmu nobijies, bet viens to izsmelt nevar,» piebilda Matīss.

Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar «aptuvenu nostāju» - vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Tukuma lidosta SIA Sky Port līdz šim bijis perspektīvs, bet snaudošs biznesa aktīvs, kuras attīstību nosaka arvien pieaugošā aviācijas nozīme pārvadājumo, to intervijā DB stāsta naftas produktu pārkraušanas termināļa SIA Naftimpeks valdes priekšsēdētājs un degvielas uzpildes operatora RixJet Riga valdes loceklis Raimonds Kisiels.

Viņš atzīst, ka pašlaik vēl ir pāragri runāt par konkrētām iecerēm, jo primārais uzdevums ir veikt visaptverošu auditu par iegādātā aktīva pašreizējo stāvokli, tomēr mērķis ir lidostu un tai pieguļošo teritoriju attīstīt, izmantojot aviāciju.

Fragments no intervijas

Kā no naftas tranzītbiznesa nonācāt līdz lidlauka kompānijas kapitāldaļu iegādei?

Aviācija ir perspektīvs bizness, par to liecina ārzemju pieredze, un, lai arī Latvija ir maza valsts, tomēr pieprasījums pēc aviācijas pārvadājumiem pieaug. Turklāt aviācija ir pārvadātājs, tāpat kā citi transporta veidi. Naftas un tās produktu tranzītbiznesā dažādās kompānijās darbojos jau vairāk nekā 25 gadus, kuru laikā ir meklēti augstākas pievienotās vērtības pakalpojumi, un savulaik tāds tika atrasts un sekmīgi īstenots – degvielas uzpildes kompānija lidmašīnām sākotnēji lidostā Rīga, tagad arī Tallinas lidostā. Rīgas lidostā gaisa kuģu degvielas uzpilde tiek veikta ar hidrantiem, kas šo laiku saīsina līdz 30 minūtēm, bet Tallinā uzpilde notiek no autocisternām. Tādējādi aviācijas tēma nav pavisam sveša, kaut arī lidostu biznesa specifiskajās niansēs vēl nāksies iedziļināties. Tā kā viens no Tukuma lidosta SIA Sky Port līdzīpašniekiem – SIA Wings 4 Sky Group (iepriekš SIA K.S. Avia) piedāvāja iegādāties daļu no tai piederošajām kapitāldaļām par ļoti interesantu cenu, tad arī šis darījums tika uzsākts. Sākotnēji no šī pārdevēja tika nopirkti nepilni 20% Tukuma lidostas operatora kapitāldaļu, bet pašlaik ir parakstīts līgums par vēl 27% daļu iegādi. Kopā tas būs 47%, kas kopā ar Engures novada domei piederošajām 4,25% kapitāldaļu nodrošina vairākumu lidostas operatora kompānijā.

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss amatu pamet, jo Rīgas dome nesniedz atbalstu to «Rīgas satiksmes» (RS) problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

«Daudzas lietas nav tikai »Rīgas satiksmes« kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi«,» uzsvēra Matīss, «tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man.»

Pirmdien, 27. maijā tiks parakstīts nodomu protokols (LOI) starp Brēmenes aviācijas uzņēmumu “EVIA-AERO” GmbH un SIA "Sky Port" (lidosta “Jurmala Airport”) īpašniekiem, lai uzsāktu ceļu uz ‘’zaļās” aviācijas attīstību Latvijā.

EVIA-AERO sadarbībā ar lidostu “Jurmala Airport” plāno to pārveidot par pirmo lidostu Baltijas valstīs, kas darbojas ‘’zaļās’’ enerģijas režīmā.

Projekts ir ļoti ambiciozs, ar sākotnējiem ieguldījumiem sasniedzot vairākus desmitus miljonu eiro un radot daudzas darba vietas.

Tas ietver 50 hektāru lielas hibrīda elektrostacijas - saules elektrostacijas ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu būvniecību lidostas teritorijā, kas spētu saražot 50 megavatus elektrības. Šī elektrostacija kalpos par stūrakmeni zaļās elektroenerģijas ražošanai, kas ir ļoti svarīga videi draudzīgu elektrisko lidmašīnu lidojumiem.

EVIA-AERO plāno pakāpeniski ieviest ūdeņraža ražošanu, izveidojot uzglabāšanas iespējas un radot ūdeņraža un elektrības uzpildes stacijas. Gala mērķis ir padarīt saražoto zaļo enerģiju pieejamu ne tikai EVIA-AERO lidmašīnām, bet arī citām aviokompānijām, kas savā ekspluatācijā izmanto elektrību vai ūdeņradi. Turklāt šī infrastruktūra varētu atbalstīt arī dažādus ar bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju saistītus projektus, piedāvājot ražošanas un uzglabāšanas risinājumus.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Pēc iepazīšanās ar starptautiskās auditoru kompānijas «Ernst & Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) varētu tikt lemts par iespēju no atbildīgajām personām - iepriekšējās valdes - piedzīt vairākus miljonus eiro, otrdien Latvijas Televīzijā pavēstīja RS pašreizējais vadītājs Anrijs Matīss.

Audits liecinot, ka uzņēmumam piešķirtās dotācijas nesedz «Rīgas satiksmes» reālās izmaksas, turklāt uzņēmumam radušies miljonus eiro lieli zaudējumi. Uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss skaidroja, ka saskaņā ar auditoru ziņojumu Rīgas domes dotācijas par pasažieru pārvadājumiem nav segušas šo pakalpojumu reālās izmaksas, attiecīgi uzņēmumam radušies zaudējumi, kas jākompensē ar aizņēmumiem un citādā veidā. Tāpat auditoru ziņojums rada jautājumus par vairākiem uzņēmumā veiktajiem iepirkumiem un sadarbības līgumiem.

Saistībā ar auditā atklāto Matīss norādīja, ka tas kalpos par pamatu konkrētu personu atbildības vērtēšanai, piebilstot, ka tāpat tiks vērtēta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Matīss uzskata, ka ziņojums varētu kalpot par pamatu vairāku miljonu eiro zaudējumu piedziņai no atbildīgajām amatpersonām.

Eiropas Savienības fondu finansējums Latvijas ceļiem nākamgad beidzas, valsts finansējums ir nepietiekams, tāpēc steidzami nepieciešams pieņemt lēmumu par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, lai novērstu autoceļu tīkla sabrukšanu, aģentūru LETA informēja Saeimas «Vienotības» frakcijas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šodien darbu sāks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ietvaros izveidotā Autoceļu darba grupa, vienlaikus Matīss ir iesniedzis priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi «Likumā par autoceļiem»». «Tie ir divi konkrēti soļi ceļā uz Valsts autoceļu fonda atjaunošanu,» uzsvēra Matīss.

Deputāts skaidroja, ka «Likumā par autoceļiem» ierakstītais Valsts autoceļu fonds eksistē, bet tam netiek piešķirts likumā paredzētais finansējums - 80% no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa un visi pārējie autovadītāju maksājumi, jo šie līdzekļi tiek «ielikti» kopēja valsts budžetā. Savukārt, tas, cik liels finansējums tiks piešķirts autoceļiem tiek skatīts konkrētā gada budžeta kontekstā.

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Līdzekļus aviokompānijas airBaltic flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs informēja, ka valdība šodien skatīja jautājumu par kompānijas Pudentia atrastā airBaltic potenciālā investora akceptēšanu vai neakceptēšanu. «Lai lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama papildu informācija, ko Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībā,» atzina Matīss.

Valdība ir saņēmusi drošības iestāžu atzinumu par Prudentia atrasto investoru, taču tā saturu Matīss neatklāja.

Ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja netiks akceptēts Prudentia atrastais investors, Satiksmes ministrijai ir citi rīcības plāni. «Šis nav vienīgais investors. Pagaidām valdība vērtē Prudentia atrasto investoru, bet airBaltic ir vairāki potenciālie investori. Ar Prudentia atrasto investoru sarunas aizvirzījušās vistālāk,» atzina Matīss.

Uzņēmumam ir izdevies pārliecināt aizdevējus par situācijas stabilizēšanos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» un patlaban kreditori neprasīs priekšlaicīgi atdot aizdotos līdzekļus, pastāstīja SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdes loceklis Anrijs Matīss.

Matīss norādīja, ka šodien notika uzņēmuma valdes tikšanās ar lielākajiem kredītu izsniedzējiem - vairāku vadošo Latvijas banku, kā arī Eiropas investīciju bankas, Ziemeļu investīciju bankas un citu ārvalstu kredītiestāžu pārstāvjiem.

«Rīgas satiksmes» pārstāvji skaidrojuši situāciju ar uzņēmuma finanšu stāvokli, iepazīstinājuši ar plāniem par uzņēmuma turpmāko darbu un snieguši citu interesējošu informāciju. «No kreditoru puses bija ļoti daudz jautājumu gan par iespējamajām kriminālapsūdzībām, kas saistītas ar ierosināto procesu, gan par uzņēmuma vadības turpmāko darbu. Tāpat viņi interesējās par korporatīvo pārvaldi - kad tiks izveidota padome un kāda būs tās loma un prasīja daudzas citas lietas,» sacīja Matīss.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» vadības un kapitāldaļu turētāju sanāksmē pieņemts lēmums dotācijā no Rīgas domes budžeta piešķirt 130 miljonus eiro, kā arī turpināt optimizēt uzņēmuma izdevumus, pēc sanāksmes paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Jau ziņots, ka jau iepriekš uzņēmuma vadītājs Anrijs Matīss publiski bija paudis viedokli, ka šogad uzņēmumam no pašvaldības budžeta būtu jāatvēl vismaz 130 miljonus eiro. Pērn no pašvaldības budžeta uzņēmums saņēma 122 miljonus eiro lielu dotāciju, kas, pēc jaunās valdes teiktā, neatbilst, lai nosegtu reālās izmaksas.

Aizvadīto gadu uzņēmums noslēdzis ar 6,3 miljonu eiro zaudējumiem.

Vēl vakar Matīss apsvēra domu «Rīgas satiksmes» vadītāja amatu atstāt, taču pēc apspriedes ar kapitāldaļu turētāju, proti, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (S), lēmumu mainīja. «Katram cilvēkam ir kaut kādas robežas, ko viņš var un nevar izdarīt. Tādēļ ir jāvienojas. Ja ir abpusēja sapratne un atbalsts no akcionāra puses, tad var strādāt un visu risināt, ja atbalsta nav - tad tas ir pavisam cits stāsts, jo daudzas lietas »Rīgas satiksme« atrisināt nevar, un daudz kas ir runājams domes koridoros,» sacīja Matīss.

Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess būs nacionālās aviokompānijas airBaltic investors uz laiku, šorīt telefonsarunā LNT rīta raidījumam sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidroja, ka valdība vakar 4,5 stundas analizēja visus šī investora piesaistes aspektus, runājot gan par drošību, gan par ekonomisko situāciju. Rezultātā izlemts, ka minētais Vācijas investors tiks piesaistīts uz laiku, lai īstenotu investīciju plānu un aviosabiedrības flotes maiņu.

Paralēli noritēs darbs pie stratēģiskā investora piesaistes. Ir dots uzdevums divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru, pēc tam aviosabiedrībā ienāks stratēģiskais investors un tiks atpirktas lidsabiedrības daļas, ko iegūs finanšu investors. Vakar pēc valdības sēdes Matīss informēja, ka Vācijas uzņēmējs par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Engures novadā bāzētajam uzņēmumam SIA «Sky Port», kas agrāk bija zināms kā SIA «Tukuma lidosta», par stratēģisko investoru ir kļuvis pazīstamais uzņēmējs Raimonds Kisiels. Līdz ar to uzņēmumam mainījusies valde - no 7. marta tajā iekļauts atvaļinātais policijas ģenerālis Juris Rekšņa un Biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe. Savu vietu lidostas valdē saglabā arī līdzšinējā valdes locekle Natalie Marsans.

Uzņēmējs, autosportists, Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) viceprezidents un jaunais lidostas līdzīpašnieks Raimonds Kisiels jau no 1993. gada aktīvi darbojies naftas produktu transportēšanas sfērā. Kisielam daļēji piederošā kompānija «RIX Jet Riga» šobrīd darbojas starptautiskajā lidosta «Rīga» kā aviācijas degvielas uzpildes operators. Savukārt cits Kisiela uzņēmums «TLL Jet Tallin» šogad sācis nodarboties ar degvielas uzpildi Tallinas lidostā. Kisielam pieder arī uzņēmums «Kennard Aviation Limited», kas turpmāk būs lidostas akciju turētājs.

Kisiels atzīst, ka investīcijas Tukuma lidostā ir nākamais solis, attīstot biznesu dinamiskajā aviācijas nozarē. Viņš min, ka šobrīd lidosta ir pilnībā gatava darbam, jo ir nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra, personāls un drošības kontrole.

Piektdien, 7.augustā satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja vairākus valsts autoceļu objektus Kurzemē – uz autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja posmā no 24,4 – 38,7 kilometram, kā arī autoceļa Līgas-Kandava-Veģi (P130) posmu pie Sabiles, kur pagājušajā gadā bija izveidojies Greiļu kalna nogruvums, un turpinās atbalsta sienas būvdarbi, informē Satiksmes ministrija.

«Vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja iegudlīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī, šodien, tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē,» uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Kā norādīja Matīss, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietavros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina.

Ceturtdien, 9.oktobrī, Baltkrievijas transporta nedēļas ietvaros notikušajā Baltkrievijas – Latvijas atpaļā galda diskusijā Baltkrievijas un Latvijas sadarbība transporta un loģistikas jomā satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzīmēja nepieciešamību aktīvi attīstīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus starp Minsku un Rīgu, kā arī informēja par Latvijas ieinteresētību uzsākt darbu pie Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļu elektrifikācijas sistēmu savienošanas, informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

Satiksmes ministrs atzina, ka Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs - otrs lielākais aiz Krievijas - Latvijas sadarbības partneris dzelzceļa pārvadājumos, t.sk. uzticams sadarbības partneris pārvadājumos ar konteinervilcienu Zubr.

Ņemot vērā, ka Baltkrievija ir uz eksportu orientēta valsts, kas šobrīd realizē tirdzniecības un loģistikas centru attīstības programmu, Latvija aicināja veidot infrastruktūras jaudas Latvijas ostās. Šajā sakarā Matīss izteica gatavību organizēt baltkrievu ekspertu vizīti Latvijā, lai rastu iespēju padziļināti iepazītos ar Latvijas tranzīta koridoru un tā infrastruktūru.

A. Matīss norādīja, ka šāda veida abu valstu transporta, tranzīta un loģistikas pārstāvju apaļā galda diskusija ir nozīmīga vieta, kur pārrunāt esošās un turpmākās attīstības iespējas. «Starp abām valstīm ir izveidojušās labas, lietišķas un konstruktīvas attiecības, turklāt regulāri notiek tikšanās dažādos formātos, gan valsts institūciju, gan asociāciju un uzņēmēju līmenī. Ceru, ka Baltkrievijas transporta nedēļas pasākumi un apaļā galda diskusija dos labu impulsu sadarbības paplašināšanai, gan kravu pārvadājumu palielināšanai, gan jaunu kravu piesaistei,» uzsvēra A. Matīss.

AS Pasažieru vilciens jaunā valde pieņēmusi lēmumu pārtraukt vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām, informē uzņēmuma pārstāvji.

Valde plāno līdz augusta beigām sagatavot ceļa karti, kādā veidā nonākt līdz veiksmīgai ritošā sastāva nomaiņai paredzētajā termiņā – līdz 2016. gadam.

Uzņēmuma jaunā valde divu nedēļu laikā kopš savas darbības sākuma ir pārskatījusi un apstiprinājusi AS Pasažieru vilciens iepriekšējā finanšu gada pārskatu. Iesniegšanai akcionāram sagatavoti arī 2014.gada budžeta grozījumi, kuros atrasta iespēja optimizēt resursus un samazināt zaudējumus par vismaz 5 miljoniem eiro.

AS Pasažieru vilciens valde panākusi principiālu vienošanos ar VAS Latvijas dzelzceļu par infrastruktūras pamatpakalpojumu maksājumu kārtību.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» plānotā Skanstes tramvaja līnijas projekta īstenošana ir atlikta vismaz uz gadu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

«Projekts nav apdraudēts, bet ieviešanas grafiks atliekas vismaz par gadu,» teica Matīss, runājot par Skanstes tramvaja līnijas projekta nākotni pēc tam, kad saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajiem kriminālprocesiem par «Rīgas satiksmes» trim iepriekš veiktajiem iepirkumiem tam ir apturēts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.

Viņš norādīja, ka šobrīd šajā projektā ir noslēgts tikai viens līgums - par projektēšanu, kamēr iepirkumi par jaunās tramvaju līnijas izbūvi, kā arī par attiecīgajā līnijā paredzētā ritošā sastāva iegādi, nav noslēgušies un, visticamāk, tiks sludināti no jauna. «Tāpēc te ir iespējama nobīde laikā, kas varētu būt par apmēram gadu, bet tas ir būtiski, lai sabiedrības interesēs būtu caurspīdīgs un skaidrs process, lai nebūtu kaut kādu zemūdens akmeņu, lai nebūtu apvainojumu, un vēlams, lai nefigurētu kompānijas, kuras jau šobrīd tiek apsūdzētas koruptīvos darījumos,» pauda Matīss.

Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz Pierīgas pašvaldībām - tā gan ir tikai iecere un nekādas sarunas par to nav sāktas, trešdien Rīgas domes deputātiem teica uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Apvienotā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komiteju sēdē 16.janvārī deputāti iztaujāja Matīsu ne tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu un «Rīgas satiksmes» finansiālo stāvokli, bet arī par uzņēmuma nākotnes iecerēm.

Pēc Matīsa teiktā, maršrutu nodrošināšana arī uz Pierīgas pašvaldībām varētu būt viens no veidiem, kā palielināt uzņēmuma peļņu. «Sadarbībā ar Autotransporta direkciju mēs varētu apkalpot Pierīgas maršrutus un, iespējams, runāt par divu zonu biļešu ieviešanu, kas nodrošinātu mums papildu pasažierus,» sacīja Matīss.

Viņš gan norādīja, ka šī iecere neparedz jaunu maršrutu radīšanu «no zila gaisa». «Piemēram maršruts gar Ķīšezeru. Ja mēs to pagarināsim par dažiem kilometriem un nodrošināsim iespēju cilvēkiem nokļūt Carnikavā, tas mums dos vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Nav tā, ka mēs tukšu autobusu vedīsim uz Ādažiem, mēs vienkārši varētu pagarināt jau esošos maršrutus. Skaidrs, ka Rīga neuzturētu Ādažu pensionārus vai skolniekus, par to maksātu vai nu novada dome vai valsts, taču šāds sadarbības modelis pastāv,» sprieda Matīss, norādot, ka šī gan esot tikai nākotnes iecere un konkrētas sarunas nav notikušas.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatā plānots iecelt Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic padomes priekšsēdētāju un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Liepiņu, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Lidostas valdes priekšsēdētāju plānots apstiprināt jau piektdien.

Matīss stāstīja, ka ar jaunās lidostas valdes apstiprināšanu ir «nelieli sarežģījumi. «Lidosta ir valsts paaugstinātas drošības objekts un pirms lidostas valdes locekļu iecelšanas ir jāsaņem attiecīgie saskaņojumi no drošības institūcijām. Šobrīd par valdes priekšsēdētāju šis saskaņojums ir saņemts. Esmu uzaicinājis Andri Liepiņu - viņš 16 gadus strādājis Ekonomikas ministrijā ar dažādiem uzņēmējdarbības jautājumiem, tāpat viņš pēdējos gadus vadījis airBaltic padomi. (..) Viņš ir piekritis un, visticamāk, šodien tiks iecelts,» teica Matīss.

Kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss 4.septembrī "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā vairākas reizes uzsvēra, ka viņš nesadārdzināja "Rail Baltica" projektu.

Komisijas locekļi kādreizējam ministram jautāja, kādēļ 2015.gada februārī Ministru kabinetā tika apstiprināts informatīvais ziņojums, kurā neformāli tika definēts "Rail Baltica" tvērums un tā dēvētā Rīgas cilpa, kas ietver Rīgas lidostu, tādējādi sadārdzinot projektu no 1,2 līdz 1,9 miljardiem eiro.

Matīss sacīja, ka ar šo ziņojumu vajadzēja apstiprināt pieteikumu finansējumam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pirmajam projekta uzsaukumam (CEF1), kā arī lēmums tika pieņemts atbilstoši valsts interesēm, ka Rīgai ir jābūt savienotai ar "Rail Baltica" projektu.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) jautāja, kādēļ ziņojumā ir viens risinājums un valdībai nebija iespēju izvēlēties starp vairākiem risinājumiem.

Ietekmes uz vidi novērtējuma prasības uzskata par nepamatotām

«Birokrātiska pieeja,» – tā Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu lidostas Jurmala Airport (Tukuma lidostas) darbības paplašināšanai vērtē SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva. Savukārt VPVB direktors Arnolds Lukšēvics neredz objektīvu iemeslu tam, kāpēc ziņojuma izstrādātājs SIA Latekoil nav veicis visus nepieciešamos ietekmes uz vidi novērtējumus.

Jau vēstīts, ka ne IVN iekļautais trokšņu novērtējums, ne ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējums VPVB ieskatā nav veikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tā kā ziņojums jau vairākkārt ticis pārstrādāts (pirmoreiz iesniegts VPVB 2012. gada 12. decembrī), šoreiz birojs nevis nodeva to atkārtotai pārstrādāšanai trešo reizi, bet aizliedza pilnībā lidostas paplašināšanos. Tajā paredzēja veikt komerciālos lidojumus, palielinot to skaitu līdz 3000 pacelšanās un 3000 nolaišanās reizēm gadā laikā no sešiem rītā līdz pusnaktij. Līdz ar to patlaban lidosta var turpināt darboties vien esošajā režīmā. Proti, pēc nodošanas ekspluatācijā tā varētu izmantot jauno lidostas ēku, bet lidmašīnu (līdz 5,7 t) pacelšanās/nolaišanās gadījumu skaits gadā nevarēs pārsniegt 130. Turklāt lidojumi veicami vien diennakts gaišajā laikā. VPVB atzinuma mērķis tomēr ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā, norāda V. Šalajeva. Pēc viņas teiktā, ziņojumu izstrādājušie speciālisti nepiekrīt VPVB atzinumam. «Lidostas attīstības plāni nav mainījušies un, bez šaubām, tiks sperti visi nepieciešamie soļi, lai atrisinātu radušos situāciju,» uzsver lidostas juriste, piebilstot – tiklīdz situācija tiks noskaidrota, Tukums Airport veiks tālākās darbības. Viņa gan neprecizēja, kādas tās būs.

Divas dienas – 20. un 21. jūlijā – lidostā Jūrmala notiks aviošovs Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019, kuru realizēs pašmāju pilotu komanda Baltic Bees Jet Team, Dienas Biznesu informēja WOBA organizators Artūrs Šlosbergs.

Aviošovs jau kļuvis par tradīciju. Pērn Jūrmalas lidostā pulcējās vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku, kas bija ieradušies no visas Eiropas. Baltic Bees Jet Team ir vienīgā pilotu komanda Baltijā, kas nodarbojas ar paraugdemonstrējumiem un šova elementiem, bet WOBA šogad Tukumā ir unikāla iespēja divu dienu garumā ieraudzīt pilotu jaunāko sniegumu. A. Šlosbergs uzsvēra, ka pilotu uzstāšanās programma būs vēl vērienīgāka nekā pērn un paraugdemonstrējumi, gan lidojot grupā, gan individuāli, sagādās pārsteigumus arī tiem, kuri šovu apmeklēja pērn.

Galvu reibinošā ātrumā

Interesentus, kuri apmeklēs aviošovu, sagaida galvu reibinoši priekšnesumi, sasniedzot līdz 900 km/h lielu ātrumu gan solo izpildījumā, gan vairākām lidmašīnām lidojot formācijās. Lidojumos izmanto īstus iznīcinātājus F-16 Falcon, JAS 39 Gripen, Eirofighter Typhon, F/A 18. Abās šova dienās būs vairāki priekšnesumi, kā arī iespēja iepazīties ar pilotiem. Būs arī iespēja iekāpt un apsēsties pilota krēslā.