Engures novadā bāzētajam uzņēmumam SIA «Sky Port», kas agrāk bija zināms kā SIA «Tukuma lidosta», par stratēģisko investoru ir kļuvis pazīstamais uzņēmējs Raimonds Kisiels. Līdz ar to uzņēmumam mainījusies valde - no 7. marta tajā iekļauts atvaļinātais policijas ģenerālis Juris Rekšņa un Biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe. Savu vietu lidostas valdē saglabā arī līdzšinējā valdes locekle Natalie Marsans.

Uzņēmējs, autosportists, Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) viceprezidents un jaunais lidostas līdzīpašnieks Raimonds Kisiels jau no 1993. gada aktīvi darbojies naftas produktu transportēšanas sfērā. Kisielam daļēji piederošā kompānija «RIX Jet Riga» šobrīd darbojas starptautiskajā lidosta «Rīga» kā aviācijas degvielas uzpildes operators. Savukārt cits Kisiela uzņēmums «TLL Jet Tallin» šogad sācis nodarboties ar degvielas uzpildi Tallinas lidostā. Kisielam pieder arī uzņēmums «Kennard Aviation Limited», kas turpmāk būs lidostas akciju turētājs.

Kisiels atzīst, ka investīcijas Tukuma lidostā ir nākamais solis, attīstot biznesu dinamiskajā aviācijas nozarē. Viņš min, ka šobrīd lidosta ir pilnībā gatava darbam, jo ir nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra, personāls un drošības kontrole.

Tukuma lidostas saimnieka SIA Sky Port, kas agrāk bija zināms kā SIA Tukuma lidosta, jaunais stratēģiskais investors un vadība trešdien lidostā informēja par tās attīstības plāniem.

Lidostas jaunais investors, uzņēmējs Raimonds Kisiels trešdien intervijā DB atzina, ka vispirms būs neatkarīgs audits, lai varētu saprast katra lidostas objekta pašreizējo stāvokli: «Lidostas skrejceļš ir būvēts padomju laikos militārajām vajadzībām, un tā garumu arī pašlaik neplānoju palielināt. Jāņem vērā, ka Tukuma lidostas skrejceļa, kas padomju laikos būvēts militārajām vajadzībām, pielāgošana tika pabeigta tikai 2012. gadā. Pēc tehniskajiem datiem šajā lidlaukā var nosēsties un pacelties ar pilnām bākām Airbus 319 lidmašīna ar 120 pasažieriem. Iespējams, ir vajadzīgi kādi uzlabojumi, bet to jau rādīs audits».

Pirmdien, 27. maijā tiks parakstīts nodomu protokols (LOI) starp Brēmenes aviācijas uzņēmumu “EVIA-AERO” GmbH un SIA "Sky Port" (lidosta “Jurmala Airport”) īpašniekiem, lai uzsāktu ceļu uz ‘’zaļās” aviācijas attīstību Latvijā.

EVIA-AERO sadarbībā ar lidostu “Jurmala Airport” plāno to pārveidot par pirmo lidostu Baltijas valstīs, kas darbojas ‘’zaļās’’ enerģijas režīmā.

Projekts ir ļoti ambiciozs, ar sākotnējiem ieguldījumiem sasniedzot vairākus desmitus miljonu eiro un radot daudzas darba vietas.

Tas ietver 50 hektāru lielas hibrīda elektrostacijas - saules elektrostacijas ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu būvniecību lidostas teritorijā, kas spētu saražot 50 megavatus elektrības. Šī elektrostacija kalpos par stūrakmeni zaļās elektroenerģijas ražošanai, kas ir ļoti svarīga videi draudzīgu elektrisko lidmašīnu lidojumiem.

EVIA-AERO plāno pakāpeniski ieviest ūdeņraža ražošanu, izveidojot uzglabāšanas iespējas un radot ūdeņraža un elektrības uzpildes stacijas. Gala mērķis ir padarīt saražoto zaļo enerģiju pieejamu ne tikai EVIA-AERO lidmašīnām, bet arī citām aviokompānijām, kas savā ekspluatācijā izmanto elektrību vai ūdeņradi. Turklāt šī infrastruktūra varētu atbalstīt arī dažādus ar bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju saistītus projektus, piedāvājot ražošanas un uzglabāšanas risinājumus.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Divas dienas – 20. un 21. jūlijā – lidostā Jūrmala notiks aviošovs Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019, kuru realizēs pašmāju pilotu komanda Baltic Bees Jet Team, Dienas Biznesu informēja WOBA organizators Artūrs Šlosbergs.

Aviošovs jau kļuvis par tradīciju. Pērn Jūrmalas lidostā pulcējās vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku, kas bija ieradušies no visas Eiropas. Baltic Bees Jet Team ir vienīgā pilotu komanda Baltijā, kas nodarbojas ar paraugdemonstrējumiem un šova elementiem, bet WOBA šogad Tukumā ir unikāla iespēja divu dienu garumā ieraudzīt pilotu jaunāko sniegumu. A. Šlosbergs uzsvēra, ka pilotu uzstāšanās programma būs vēl vērienīgāka nekā pērn un paraugdemonstrējumi, gan lidojot grupā, gan individuāli, sagādās pārsteigumus arī tiem, kuri šovu apmeklēja pērn.

Galvu reibinošā ātrumā

Interesentus, kuri apmeklēs aviošovu, sagaida galvu reibinoši priekšnesumi, sasniedzot līdz 900 km/h lielu ātrumu gan solo izpildījumā, gan vairākām lidmašīnām lidojot formācijās. Lidojumos izmanto īstus iznīcinātājus F-16 Falcon, JAS 39 Gripen, Eirofighter Typhon, F/A 18. Abās šova dienās būs vairāki priekšnesumi, kā arī iespēja iepazīties ar pilotiem. Būs arī iespēja iekāpt un apsēsties pilota krēslā.

Vācijas kompānija Evia - Aero GmbH iecerējusi iegādāties Tukuma pievārtē esošās lidostas Jūrmala operatora SIA Sky Port kapitāldaļas un to pārveidot par zaļās aviācijas bāzi Baltijā, taču šī nodoma īstenošanai vēlas saņemt atļauju lidostas teritorijā izveidot elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 50 MW apmērā.

To paredz parakstītais nodomu protokols starp Brēmenē bāzēto aviācijas uzņēmumu Evia- Aero GmbH un SIA Sky Port — lidostas Jūrmala Airport īpašniekiem. Vairāki DB aptaujātie, vēlot ieceru īstenošanos, atzina, ka to, vai nosacīti jaunais biznesa plāns īstenosies, rādīs laiks, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs ne tikai no potenciālā investora spējām un vēlmēm, bet arī no Latvijas valsts iestādēm, attiecīgu atļauju saņemšanas iespējām un termiņiem.Lidosta Jūrmala ir gatava kļūt par vadošo sekundāro lidostu Baltijas valstīs. Privātīpašumā esošā lidosta atrodas tikai 55 kilometrus no Rīgas un 25 kilometrus no Jūrmalas. Lidosta “Jūrmala Airport”, kas atrodas ērtā vietā uz šosejas Rīga-Ventspils, nodrošina nokļūšanu gan galvaspilsētā, gan Ventspilī, kas ir viena no lielākajām jūras ostām Baltijā. Lidosta “Jūrmala Airport” aizņem 250 hektārus, un tai ir potenciāls tālākai paplašināšanai. Lidosta ir tehniski pilnībā aprīkota, tostarp ar modernu pasažieru termināli, birojiem, konferenču telpām, angāriem un ir gatava sniegt pilna spektra aviācijas pakalpojumus.

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Tukuma lidostā Jurmala Airport nedēļas nogalē bija iespēja vērot vietējo un ārvalstu dalībnieku priekšnesumus lielākajā Baltijas aviācijas šovā Wings Over Baltics Airshow.

Aviācijas šova ietvaros airBaltic pārstāvji prezentēja jaunizveidoto airBaltic Training Pilotu akadēmiju, kā arī izrādīja pilotu apmācību lidmašīnu – Diamond Aircraft. Viens šāds lidaparāts izmaksā aptuveni 400 tūkstošus eiro. Uz aviošovu piloti atlidoja no Liepājas, kur ir airBaltic treniņbāze.

«Aviācijas bizness ir ļoti liels un nežēlīgs, bieži notiek pārbaudes - gan lidošanas, gan veselības. Neizturot veselības pārbaudi, var pārvilkt pāri strīpu karjerai. Ir nepieciešams liels finansiālais un laika ieguldījums studiju procesā. Pilotam ir jābūt motivētam, mērķtiecīgam, elastīgam, jāprot pielāgoties videi, stresa noturīgam, labā fiziskā formā, atbildīgam, jāprot plānot laiku,» biznesa portālam db.lv stāstīja Ivars Puļķis, airBalticTraining Pilotu akadēmijas students.

Būvniecības uzņēmuma SIA Skonto būve apgrozījums 2016.gadā bija 31,149 miljoni eiro un tas ir par 74,6% mazāks nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn samazinājusies vairāk nekā četras reizes un bija 1,479 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā finanšu gada lielākie objekti bija ostas infrastruktūras izbūve Krievu salā un dzelzceļa kravas stacijas Bolderāja-2 būvniecība Krievu salā, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecība un multifunkcionālā centra Tango būvniecība Blaumaņa ielā 20.

Pērn pabeigta arī Ziemeļu piestātne lidostā Rīga, Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcija, Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcija ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centra piebūvi un citi objekti.

Pērn tika sākti darbi patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, sanatorijas ēkas pārbūvē par viesu namu Jūrmalā, Skonto Plan ražošanas ēkas būvdarbi Tukumā, BMW autosalona rekonstrukcijas darbi un citi objekti.