Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nākamgad septembrī saņems pirmās Bombardier C Series lidmašīnas, šodien lidmašīnas prezentācijas pasākumā informēja Bombardier pārstāvis Robs Devārs.

Kopumā Bombardier no nākamā gada septembra gada laikā piegādās 13 lidmašīnas, bet tālākā nākotnē airBaltic plānojis savā flotē iekļaut 29 Bombardier lidmašīnas.

Tas gan būs atkarīgs no investīciju piesaistes airBaltic un pašu kapitāla sakārtošanas. Maksimāli izdevīgi šīs lidmašīnas esot iegādāties savā īpašumā un iekļaut lidsabiedrības bilancē. Tas ļaus piedāvāt pasažieriem lētas cenas.

Ja darījums ar Bombardier ir noslēgts, tad iepirkums par piecu reģionālo lidmašīnu iegādi vēl ir atvērts, skaidroja lidsabiedrības pārstāvji. airBaltic vadītājs Martins Gauss norādīja, ka, lai arī Krievijas lidmašīnas Sukhoi ir ekonomiski izdevīgas, joprojām lēmums par šo piecu lidmašīnu iegādi nav pieņemts un joprojām tiek izvērtēti arī citi piedāvājumi.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Kanādas ražotājs Bombardier pirmo CS300 sērijas lidmašīnu airBaltic piegādās kā plānots oktobra beigās, šodien preses konferencē apstiprināja Bombardier viceprezidents Robs Devārs.

Pirmajos reisos 145 vietu ietilpīgā jaunā lidmašīna tiks norīkota novembrī un to būs iespējams izmantot kā tālākos, tā tuvākos maršrutos.

Kopumā šogad airBaltic plānots piegādāt četras jaunas lidmašīnas, bet līdz 2018.gada beigām - kopumā 20. Patlaban Bombardier esot uzsācis sešu CS300 lidmašīnu ražošanu. airBaltic gan norāda, ka visas 20 lidmašīnas tiks ieviestas reisu nodrošināšanā 2019.gadā.

airBaltic piloti jau patlaban Kanādā apgūst jauno lidmašīnu vadīšanas iemaņas.

Iepriekš bija plānots, ka pirmās lidmašīnas tiks saņemtas 2015.gada beigās, vēlāk šo termiņu pārceļot uz 2016.gada otro pusi saistībā ar lidmašīnu izstrādes termiņu kavēšanos.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražotājs Bombardier apsver iespējas pārdot akcijas jebkurā struktūrvienībā un ne tikai vilcienu ražošanas biznesā, lai uzņēmums varētu pabeigt aizkavēto CSeries pasažieru lidmašīnu programmu, vēsta informācijas avoti.

Informācijas avoti norāda, ka Bombardier noalgojusi investīciju baņķierus, lai aplūkotu dažādas finansēšanas iespējas, tostarp pārdot pilnībā vai daļēji aviācijas vai vilcienu aktīvus, izveidojot kopuzņēmumus vai piesaistot privātos investorus.

Kāds šo situāciju labi pārzinošs informācijas avots vēsta, ka uzņēmums cer nodrošināt papildu finanšu avotu ar struktūrvienības pārdošanu vai citu vienošanos, iespējams ar Kanādas valdību, pirms trešā ceturkšņa finanšu rezultātu publiskošanas 29.oktobrī.

Tuvāko dienu laikā Bombardier valde gatavojas rīkot sanāksmi, taču pagaidām vēl nav skaidrs, ko tajā paredzēts apspriest.

Tas būs liels notikums, jo pasaulei tiks prezentēts pirmais komerciālais CS300 lidaparāts jaunajā AirBaltic krāsojumā, pirms pasākuma Db.lv norādīja AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.

Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka samērā īsā laikā lidmašīna tiks pieņemta ekspluatācijā. AirBaltic padome gan sekojot līdzi, lai nekas netiktu sasteigts, lai lidsabiedrības darbinieki, tostarp piloti un tehniskais personāls būtu jaunās lidmašīnas ekspluatācijai gatavi. Labās atsauksmes par CS100 pirmajiem lidaparātiem – dažos parametros pat lielāka efktivitāte nekā ražotājs solījis, viegli apkopjama ‒ no Swiss (Lufthansa meitas uzņēmums) dodot pārliecību, ka arī CS300 uzrādīs labus rezultātus ekspluatācijā. Jau vēstīts, ka AirBaltic plāno saņemt pirmās divas no 20 jaunajām lidmašīnām jau šogad. Pasažieri iegūs plašākas sēdvietas, ailes un bagāžas nodalījumus, kā arī varēs izbaudīt lielākus logus un klusāku lidojumu. Kāds nozares speciālists Db.lv norādīja, ka CS300 ar apmēram 145 pasažieriem varēs aizlidot par 1000 km tālāk nekā AirBaltic flotē esošie Boeing modeļi. Taču pagaidām ir atklāts jautājums, kā lidaparāts uzvedīsies intensīvas ekspluatācijas apstākļos.

Līdzekļus aviokompānijas airBaltic flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs informēja, ka valdība šodien skatīja jautājumu par kompānijas Pudentia atrastā airBaltic potenciālā investora akceptēšanu vai neakceptēšanu. «Lai lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama papildu informācija, ko Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībā,» atzina Matīss.

Valdība ir saņēmusi drošības iestāžu atzinumu par Prudentia atrasto investoru, taču tā saturu Matīss neatklāja.

Ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja netiks akceptēts Prudentia atrastais investors, Satiksmes ministrijai ir citi rīcības plāni. «Šis nav vienīgais investors. Pagaidām valdība vērtē Prudentia atrasto investoru, bet airBaltic ir vairāki potenciālie investori. Ar Prudentia atrasto investoru sarunas aizvirzījušās vistālāk,» atzina Matīss.

#ASV negaidīti atceļ ievedmuitu CSeries.

ASV negaidīti atceļ ievedmuitu CSeries

Bombardier varēs tirgot jaunās CSeries lidmašīnas ASV bez ievedmuitas teju 300% apmērā. Šādu negaidītu lēmumu vienprātīgi pieņēmusi ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija (STK), kā rezultātā kompānijas akciju cena uzlēca par 15%, vēstīja Reuters. Amerikāņu ražotāja Boeing apsūdzības kanādiešiem par valsts atbalsta izmantošanu dempinga cenu piedāvāšanā Delta Air Lines nav vienīgais strīds starp abām kaimiņvalstīm, kuras diskutē arī par Kanādas kokmateriālu un ASV piena produkcijas tarifiem, turklāt prezidents Donalds Tramps vēlas viest izmaiņas Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumā (NAFTA).

STK komisāri nosprieda, ka Bombardier cenas nav kaitējušas Boeing, un neņēma vērā ASV Tirdzniecības departamenta rekomendāciju uzlikt CSeries lidmašīnām ievedmuitu piecu gadu garumā. Lēmums palīdzēs kanādiešiem pārdot jaunās lidmašīnas ASV laikā, kad brazīliešu konkurents Embraier ievieš tirgū savas jaunās E190-E2 lidmašīnas. Bombardier iepriekš norādīja, ka Boeing sūdzība bijusi vien vēlme gūt sev labumu, jo tai bijušas sarunas ar Brazīlijas ražotāju par apvienošanos. Iespējams, ka amerikāņi pēdējo vārdu vēl nav teikuši, uzsver Bloomberg, norādot uz Boeing ciešajām saitēm ar D. Trampu, kurš nule kā uzkrāvis ievedmuitu importa saules baterijām un veļasmašīnām, jo tās kaitējot ASV rūpniecībai. Leeham analītiķi, citējot juridiskā biroja Harris Bricken juristu Viljamu Periju, gan norāda, ka iespējas Boeing panākt savu, pārsūdzot lēmumu, ir visai niecīgas.

Rīgas pasažieru pārvadātāja «Rīgas satiksmes» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss nolēmis šodien pamest amatu.

Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses. RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un «Saskaņas» līderis Nils Ušakovs.

Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis, vērtēja Matīss.

Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. «Neesmu nobijies, bet viens to izsmelt nevar,» piebilda Matīss.

Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar «aptuvenu nostāju» - vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» pārdēvējis «Bombardier» «C-Series» lidmašīnas par «Airbus 220», otrdien paziņojis «Airbus».

«Bombardier CS100» ar 120 pasažieru vietām pārdēvēts par A220-100, bet «Bombardier CS300» ar 130-140 pasažieru vietām - par A220-300.

Jau ziņots, ka saskaņā ar pagājušā gada novembrī panākto vienošanos «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Šāda vienošanās panākta pēc tam, kad ASV noteica 220% kompensācijas nodevu, kā arī 80% antidempinga nodokli «Bombardier CS100» un «CS300» lidaparātiem, kas tiek importēti Savienotajās Valstīs.

Šīs nodevas noteiktas saistībā ar ASV aviobūves kompānijas «Boeing» paustajām sūdzībām. ASV Tirdzniecības ministrija nolēmai, ka «Bombardier» ir guvis negodīgu priekšrocību no valsts subsīdijām, pārdodot lidmašīnas ASV aviokompānijai «Delta Airlines» zem ražošanas izmaksām.

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» paziņojis, ka iegūs vairākuma akciju daļu Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas kompānijas «Bombardier» «CSeries» lidaparātu programmā, ņemot vērā «Bombardier» tarifu nedienas ASV.

Šāda vienošanās panākta pēc tam, kad ASV noteica 220% kompensācijas nodevu, kā arī 80% antidempinga nodokli «Bombardier CS100» un «CS300» lidaparātiem, kas tiek importēti Savienotajās Valstīs.

Šīs nodevas noteiktas saistībā ar ASV aviobūves kompānijas «Boeing» paustajām sūdzībām. ASV Tirdzniecības ministrija nolēmusi, ka «Bombardier» ir guvis negodīgu priekšrocību no valsts subsīdijām, pārdodot lidmašīnas ASV aviokompānijai «Delta Airlines» zem ražošanas izmaksām

Vienošanās starp «Airbus» un «Bombardier» nodrošinās iespēju ievērojami samazināt «CSeries» lidaparātu ražošanas izmaksas un izmantot «Airbus» starptautisko klātbūtni tirdzniecības veicināšanai, norāda abi uzņēmumi.

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Ja paskatās notikumu gaitu 2015. gadā, ir skaidrs, ka Airbus skatījās nopietni uz CSeries programmu jau tolaik. Līdz ar to AirBaltic savulaik veiktā riskantā izvēle attiecībā uz flotes nomaiņu par labu Bombardier izrādījusies stratēģiski tālredzīga, uzskata AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.

Viņaprāt, pēc Airbus paziņojuma par iesaistīšanos CSeries programmā pat galējiem skeptiķiem nevajadzētu šaubīties par programmas ilgtspēju. Airbus lēmums arī labi saskan ar šīs kompānijas kopējo stratēģiju, ļaujot aizpildīt 100‒150 vietīgu lidmašīnu segmentu, kurā Eiropas kompānija nav spēcīgi pārstāvēta.

«Bombardier un Airbus sadarbība arī ļauj savādāk paraudzīties uz ASV Tirdzniecības departamenta lēmumu par 300% maksājuma uzlikšanu kanādiešu lidmašīnām, tās ievedot ASV. Iespējams, ka amerikāņu lēmums bija vērsts ne tik daudz pret CSeries, ar ko Boeing īsti nekonkurē, bet ar skatu nākotnē pret Airbus. Eiropas kompānijas iesaiste CSeries programmā jebkurā gadījumā ir konfidences signāls globālā mērogā, jo diezin vai Airbus būtu iegādājies bezcerīgu pasākumu. Varbūt tas mazliet sašaurinās konkurenci, bet cīņa par tirgu būs ļoti interesanta. Globālā līmenī šis ir piemērs, kā nevis turpināt cīnīties ar jauna segmenta radītāju, bet to vienkārši pārņemt,» uzskata K. Briškens.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

airBaltic gandarīts par Bombardier jauno lidmašīnu ieviešanu

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norāda airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis, kurš konferencē stāstīs par kompānijas pieredzi, jau gadu ieviešot flotē jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas.

«Lidojumu uzsākšana ar CSeries ir bijusi ļoti veiksmīga un labāka, nekā bijām plānojuši,» viņš secina. Proti, no grūtībām vai riskiem, ka airBaltic bijusi pirmā, kas jauno lidaparātu izmanto, kompānija neesot cietusi. Gluži pretēji, uzņēmums spējis no tā gūt labumu, jo mūsu reģiona pasažieriem un kompānijas darbiniekiem ātrāk bijusi iespēja jauno lidaparātu izmantot. Tāpat airBaltic ar šo lidaparātu startē visos lielajos aviācijas šovos.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss intervijā DB stāsta, ka pašlaik kompānijā viss ir tik labi sakārtots gan no personāla, gan flotes un peļņas viedokļa, ka viņš mierīgi «var spēlēt golfu». Tiesa, viņš uzsver, ka kompānijas vadošie darbinieki jūtot spiedienu ik dienu, kas esot labi, jo lidsabiedrībai esot jāpaliek slaidai – lieki netērējot naudu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

DB avoti norāda, ka AirBaltic spiež uz efektivitātes palielināšanu, līdz ar ko pieaudzis stresa līmenis kompānijas vadošo darbinieku vidū. Kādus izdevumus samazināt?

Kompānijas vadošie darbinieki jūt spiedienu katru dienu, un tas ir labi. Ja šī kompānija vēlas turpināt nest labu peļņu, tai jāpaliek slaidai. Esam pieņēmuši lēmumu būtiski palielināt pilotu izmaksas, un izdevumi algām 2018. gadā palielināsies par 30%. Tai pašā laikā saņemsim jaunas lidmašīnas, un tās ir milzīgas investīcijas. Tas ir labi kompānijas darbībai nākotnē, bet ir jāiegulda tagad. Tādēļ ir stress, jo nevēlamies naudu nekur lieki tērēt. Ja runājam par CSeries, tad šo lidmašīnu ieviešana nebija tik viegla, cik būtu varējusi būt, bet tāpat lidsabiedrība no tās gūst lielu labumu. Mums patlaban ir septiņas lidmašīnas, notiek pārrunas, kad saņemsim astoto. 2018. gadā – vēl sešas. Katru reizi, kad mūsu flotē ienāk jauna CSeries lidmašīna, ietaupām naudu. Tā kā lidmašīna ir jauna, jāiegulda daudz darba. Tas gan ir jebkuru flotes izmaiņu gadījumā. Ja mēs būtu iegādājušies A320neo, būtu sliktāk. Ja būtu paņēmuši 737 Max, būtu grūti. Mēs izvēlējāmies CSeries, mums ir ieviešanas problēmas, bet ilgtermiņā izvēle ir perfekta.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmums Bombardier, ar kuru airBaltic noslēdzis līgumu par lidmašīnu iegādi, apmierināts ar airBaltic atrastā investora apstiprināšanu valdībā.

«Tās ir labas ziņas. airBaltic ir iespaidīgs lidmašīnu un maršrutu apjoms, un Bombardier CSeries ir pielāgotas uzņēmuma darbībai. Viņi pilnībā uzticas mums, un viņu atbalsts nav mazinājies,» telefonsarunā ziņu aģentūrai Bloomberg stāstījusi Bombardier pārstāve Marianella de la Barrera.

Bloomberg norādījusi, ka Bombardier nevar atļauties pazaudēt tādu klientu kā airBaltic, kas apņēmusies iegādāties 13 lidmašīnas. Uzņēmums plāno jaunās CSeries lidmašīnas tirgū laist nākamajā gadā, kuru izstrāde aizkavējusies par vairākiem gadiem un ievērojami pārsniegusi paredzētos izdevumus, no diviem miljardiem pieaugot līdz 5,4 miljardiem dolāru.

Kanādas ražotāja Bombardier jaunās lidmašīnas CSeries, kuras gatavojas iegādāties Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, šonedēļ, veicot testa lidojumus, varētu nosēsties arī starptautiskajā lidostā Rīga, aģentūru LETA informēja aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

Tas notiks, ja apstākļi būs labvēlīgi. Šīs būs jaunākās Latvijā un Rīgā jebkad ielidojušās pasažieru lidmašīnas, uzsvēra Vanags.

Kā ziņots, CSeries lidmašīnu izstrāde ir aizkavējusies par vairākiem gadiem un ievērojami pārsniegusi paredzētos izdevumus.

2012.gada 20.decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Sākotnēji bija plānots, ka pirmās lidmašīnas tiks saņemtas šī gada beigās, vēlāk šo termiņu pārceļot uz 2016.gada otro pusi saistībā ar lidmašīnu izstrādes termiņu kavēšanos.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 3. februārī Rīgā sagaidījusi astoto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSH no kopumā 20 pasūtītajiem lidaparātiem, informē aviosabiedrībā.

Plānots, ka līdz šī gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas.Šonedēļ airBaltic demonstrēs vienu no savām Bombardier CS300 lidmašīnām lielākajā Āzijas aviācijas izstādē – Singapūras aviošovā.

Līdz šim airBaltic ar Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 760 000 pasažieru. airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 7 354 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 19 345 stundas.

Līdz 2019. gada beigām airBaltic plāno saņemt visas 20 pasūtītās Bombardier CS300 lidmašīnas. Kad airBaltic floti veidos tikai Bombardier lidaparāti, flotes vidējais vecums būs divi gadi, līdz ar to tā būs viena no jaunākajām flotēm Eiropā.

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss amatu pamet, jo Rīgas dome nesniedz atbalstu to «Rīgas satiksmes» (RS) problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

«Daudzas lietas nav tikai »Rīgas satiksmes« kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi«,» uzsvēra Matīss, «tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man.»

Par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu vadītāju Anrija Matīsa vietā iecelts pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdē apstiprinātais Ernests Saulītis no Rīgas domes Īpašumu departamenta, otrdien preses brīfingā paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Viņš sacīja, ka par Matīsa lēmumu atstāt RS valdes priekšsēdētāja amatu uzzinājis vienīgi no plašsaziņas līdzekļiem. Pēc mēra domām, Matīsa lēmums bijis ļoti emocionāls, un viņam to ir grūti komentēt.

RS darbība un problēmu risināšana tikšot turpināta saskaņā ar iepriekš kopā ar Matīsu apstiprināto plānu.

Rīgas domes Īpašuma departaments šonedēļ izsludinās atklātu konkursu, lai izraudzītos kompāniju, kuras pienākums būs atlasīt jaunu RS valdi un padomi, pastāstīja Ušakovs.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonu deklarācijas liecina, ka Saulītis 2000.gadu sākumā strādājis par policistu Rīgas pašvaldības policijā, bet 2001.gadā sācis karjeru Rīgas domes Īpašuma departamentā, kur sākotnēji bijis speciālists-inspektors, bet pēc tam Iepirkuma komisijas loceklis. Vēlāk Saulītis kļuva par Īpašuma nodrošināšanas pārvaldes priekšnieku, bet patlaban ir Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas kompānija «Bombardier» otrdien paziņoja, ka panākusi vienošanos pārdot līdz 24 «CSeries» lidmašīnām Ēģiptes aviokompānijai «EgyptAir» par gandrīz 2,2 miljardiem ASV dolāru (1,8 miljardiem eiro).

Saskaņā ar starp abiem uzņēmumiem noslēgto vienošanos «EgyptAir» pasūtījusi 12 «CS300» lidmašīnas, kā arī saņēmusi iegādes tiesības vēl 12 lidaparātiem, norāda «Bombardier».

1932.gadā dibinātā «EgyptAir» ir vecākā lidsabiedrība Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kas nodrošina lidojumus uz 70 galamērķiem 60 valstīs.

Kā vēstīts, Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» oktobrī paziņoja, ka iegūs vairākuma akcijas «Bombardier CSeries» lidaparātu programmā.

Vienošanās starp «Airbus» un «Bombardier» nodrošinās iespēju ievērojami samazināt «CSeries» lidaparātu ražošanas izmaksas un izmantot «Airbus» starptautisko klātbūtni tirdzniecības veicināšanai.

Kā ziņots, Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» ir noslēgusi līgumu par 20 «CS300» sērijas lidmašīnu piegādi, kļūstot par pirmo lidsabiedrība pasaulē, kas saņēma un sāka lidojumus ar šīs sērijas lidmašīnām. «airBaltic» augustā saņēma septīto no 20 pasūtītajām «CS300» lidmašīnām. Paredzēts, ka līdz gada beigām «airBaltic» flotē būs kopumā astoņi «CS300» gaisa kuģi. Savukārt atlikušās lidmašīnas plānots saņemt līdz 2019.gada beigām.

Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess būs nacionālās aviokompānijas airBaltic investors uz laiku, šorīt telefonsarunā LNT rīta raidījumam sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidroja, ka valdība vakar 4,5 stundas analizēja visus šī investora piesaistes aspektus, runājot gan par drošību, gan par ekonomisko situāciju. Rezultātā izlemts, ka minētais Vācijas investors tiks piesaistīts uz laiku, lai īstenotu investīciju plānu un aviosabiedrības flotes maiņu.

Paralēli noritēs darbs pie stratēģiskā investora piesaistes. Ir dots uzdevums divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru, pēc tam aviosabiedrībā ienāks stratēģiskais investors un tiks atpirktas lidsabiedrības daļas, ko iegūs finanšu investors. Vakar pēc valdības sēdes Matīss informēja, ka Vācijas uzņēmējs par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

ASV aviorūpniecības uzņēmuma lūgums veikt CSeries lidmašīnās izmantoto dzinēju daļu priekšlaicīgas pārbaudes neietekmēs Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic darbību, aģentūrai LETA pavēstīja lidsabiedrībā.

airBaltic saņēmis Pratt & Whitney informāciju par papildu pārbaudēm, kas tiks veiktas stingri atbilstoši ražotāja noteiktajam grafikam.Šīs pārbaudes neietekmēs airBaltic darbību aktīvākajā tūrisma sezonā - vasarā, kad lidsabiedrība paplašina darbības apmēru, piedāvājot par 15% vairāk aviobiļešu un vismaz 13 jaunus maršrutus, pauda uzņēmumā.

Konkrētu informāciju par to, kad pārbaudes notiks, aviokompānija nesniedza, uzsverot, ka airBaltic nav tiesīgs izpausties par "Pratt & Whitney kompetences jautājumiem. Vienlaikus pārbaudes lidsabiedrības lidojumu grafiku neietekmēs vispār.

Kā ziņots, ka "Pratt & Whitney" lūdzis divas lidsabiedrības, tostarp airBaltic, veikt "CSeries lidmašīnās izmantoto dzinēju daļu priekšlaicīgas pārbaudes tāpēc, ka to radītās problēmas jau vairākkārt likušas veikt avārijas nosēšanās.

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic šogad varētu veikt vēl aptuveni 20 lidmašīnu pasūtījumu, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka tas paredzēts atbilstoši uzņēmuma biznesa plānam Horizon 2021, ņemot vērā, ka jānomaina 12 turbopropelleru Bombardier Q400 lidmašīnas, kā arī jāpapildina flote.

Pēc Gausa teiktā, airBaltic jau tagad redz, ka varētu lidot vairāk un pārvadāt vairāk pasažieru, tāpēc flote jāpapildina, turklāt to plānots darīt ar lielākām lidmašīnām nekā pašreizējie Q400 gaisa kuģi. Aviokompānija raugās uz reaktīvajām lidmašīnām, kurās ietilpst 100-150 pasažieru, tādējādi atsakoties no turbopropelleru lidaparātiem.

Lai jaunās lidmašīnas aviokompānija iegūtu pēc 2020.gada, kad Q400 lidmašīnas airBaltic floti pametīs, pasūtījums varētu tikt izdarīts šogad. Jaunās lidmašīnas varētu tikt iegādātas līzingā, ņemot vērā, ka pēc airBaltic pamatkapitāla palielināšanas lidsabiedrība kļuvusi pievilcīgāka līzinga kompānijām.