Lielbritānijas mazumtirgotājs «Marks&Spencer» pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās martā, strādāja ar 24,7 miljonu sterliņu mārciņu (28 miljonu eiro) tīro peļņu un tas ir par gandrīz 80% mazāk nekā pirms gada, teikts trešdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Peļņas kritums galvenokārt tiek skaidrots ar restrukturizācijas izdevumiem.

Tikmēr «Marks&Spencer» tirdzniecības apjoms kopumā biznesa gadā palielinājies par 0,7% - līdz 10,7 miljardiem mārciņu.

Uzņēmums norāda, ka restrukturizācijas izdevumi sasnieguši 321,1 miljonu mārciņu.

«Marks&Spencer» trešdien arī paziņoja, ka Lielbritānijā kopumā tiks slēgti vairāk nekā 100 veikali, kompānijai turpinot restrukturizācijas programmu.

Lielbritānijas mazumtirdzniecības tīkla Marks&Spencer pirmā pusgada peļņa ievērojami samazinājusies, tādēļ uzņēmums paziņojis par restrukturizācijas programma, kas ietver veikalu slēgšanu 10 starptautiskajos tirgos un Lielbritānijā, raksta MarketWatch.

Kompānijas peļņa pirms nodokļiem sarukusi par 19% līdz 231,1 miljonam mārciņu, bet apgrozījums pakāpies par 0,9% līdz 4,99 miljardiem mārciņu.

Marks&Spencer darbības rādītāji ceturkšņu griezumā svārstās, taču kopumā labākus rezultātus uzrāda pārtikas veikali, bet sliktākus – apģērbu un mājsaimniecības preču biznesa daļa.

Otrdien kompānija sacīja, ka nākamo piecu gadu laikā slēgs 60 apģērbu un mājsaimniecības preču veikalus Lielbritānija, taču turpinās palielināt pārtikas preču veikalu skaitu.

Kompānija plāno slēgt 53 veikalus 10 tirgos – Ķīnā, Francijā, Beļģijā, Igaunijā, Ungārijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā un Slovākijā, jo aizvadītajā gadā šie tirgi uzņēmumam radīja zaudējumus 45 miljonu mārciņu apmērā un saskaņā ar kompānijas pārstāvju teikto, daudzi no šiem tirgiem rada zaudējumus jau vismaz piecus gadus.

Marks and Spencer paziņojis par gada peļņas kritumu, ko mazumtirgotājs saista ar grūto darbības vidi, ziņo BBC.

Pirmsnodokļu peļņa gadā līdz marta beigām bijusi 658 miljoni Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 559 miljoni latu).

Tas ir kritums par 16%, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu - 781 miljonu mārciņu.

Marks and Spencer Apvienotajā Karalistē ir 730 veikali, kas veido lielāko daļu no pārdošanas apjomiem un peļņas.

Pārdošanas apjomi Lielbritānijā bijuši 8,9 miljardi mārciņu, kas ir kāpums par 1,5%.

Pirms mēneša Marks & Spencer atzina, ka tam beidzas dažu no vislabāk pārdoto apģērbu sievietēm krājumi, kas negatīvi ietekmējis pārdošanas apjomus.

Tomēr kompānijas vadība akcentē, ka uz vājā ekonomiskā fona tai tomēr veicies labi.

Lielbritānijas mazumtirgotājs "Marks&Spencer" pirmdien paziņoja, ka varētu likvidēt līdz pat 950 vadīšanas un administrēšanas darbavietas, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas izraisīto ienākumu kritumu.

Uzņēmums norāda, ka tā darbību negatīvi ietekmējusi piespiedu kārtā īstenotā veikalu slēgšana, kas no 23.marta ilga gandrīz trīs mēnešus. "Marks&Spencer" maijā pavēstīja, ka peļņa pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās martā, samazinājusies par gandrīz 50% un uzņēmums būs spiests samazināt izdevumus.

Pirmdien kompānija paskaidroja, ka ieplānotā darbavietu likvidēšanu ir daļa no izmaksu samazināšanas plāna.

Britu zīmols Marks&Spencer slēgs veikalu tirdzniecības centrā Domina Shopping, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veikals tiks slēgts 3.septembrī un Latvijā vairs nebūs šī zīmola veikala. Kompānija skaidro, ka tās dāvanu kartes pēc minētā datuma vairs nevarēs izmantot Latvijā, bet tās varēs izpirkt veikalos Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Slovākijā un Čehijā.

Veikals Domina Shopping tika atvērts 2006.gadā.

Jaunākie dati liecina, ka Marks&Spencer piedzīvojis smagāko apģērbu tirdzniecības apjomu kritumu kopš 2008.gada. Kritums par 8,9% apģērbu un mājas preču segmentā bija lielāks nekā prognozēja analītiķi.

Jaunais kompānijas vadītājs Sīvs Rovs uzsvēris, ka preču cenas ir pārāk augstas un daudzi gaida, kad tām tiks piemērotas speciālās atlaides. Pērn vairāk nekā 40% no kopējā apģērbu skaita tika pārdoti tieši akciju laikā. Vadītājs uzsvēris, ka šis cikls ir jālauž, jo tas iedragā biznesu.

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Pēc mēneša tirdzniecības centrā Spice atvērs Latvijā pirmo Lielbritānijas otrā lielāka apģērbu tirgotāja Next veikalu, atklāj SIA NX.LV valdes loceklis Austris Krūmiņš.

«Veikals būs aptuveni 600 kvadrātmetru platībā un tajā tiks pārdoti bērnu, sieviešu un vīriešu ikdienas apģērbi. Tas būs pirmais Next veikals Latvijā un otrais Baltijā. Pagājušā gada septembrī jau ir atklāts Next veikals Viļņas tirdzniecības centrā Akropolis,» skaidroja Krūmiņš.

Next veikali Baltijas valstīs darbosies pēc franšīzes principa un šo veikalu izveidei trīs valstīs jau ir reģistrēti uzņēmumi - NX.LT Lietuvā, NX.LV Latvijā un NX.EE Igaunijā.

Jautāts, cik Next veikalus ir plānots atvērt Latvijā, Krūmiņš sacīja, ka būs vismaz vēl viens, bet iespējams, ka kopumā varētu tikt atvērti trīs veikali.

Kādreizējais modes magnāts Pjērs Beržē trešdien nopēlis modes dizainerus, kuri ražo musulmaņu apģērbus un galvassegas, jo tie piedaloties «sieviešu paverdzināšanā».

Franču uzņēmējs savulaik bija modes leģendas Īva Senlorāna biznesa partneris.

Viņš kritizē modes zīmolus, kas sākuši ražot īpaši musulmaņu tirgum paredzētus apģērbus, sekojot itāļu modes nama Dolce&Gabbana paraugam.

«Es esmu sašutis,» viņš norāda intervijā franču radiostacijai Europe 1. «Māksliniekiem nevajadzētu būt nekādai darīšanai ar islāma modi. Dizaineru darbs ir padarīt sievietes skaistākas, dot viņām brīvību, nevis sadarboties ar diktatūru, kas uzspiež tādu riebīgu lietu, kas sievietes paslēpj un liek viņām dzīvot slepenu dzīvi.»

«Atsakieties no naudas un saglabājiet principus,» aicina uzņēmējs.

SIA Lauma Fabrics ražotos veļas materiālus iepērk arī Eiropā populāru zīmolu preču ražotāji.

Starp SIA Lauma Fabrics lielākajiem klientiem ir Itālijas Intimissimi, Lielbritānijas Marks&Spencer, Francijas Chantelle, Etam, Barbara, Simone Perele, Passionata, Aubade, Lejaby, Vācijas Triumph un Naturana, Polijas Reserved, kā arī Zviedrijas, Beļģijas un citu Eiropas un NVS valstu starptautiski pazīstami veļas ražotāji. Lai arī ceturto daļu no Lauma Fabrics ražotajiem materiāliem pērk Latvijas ražotāji, ap 90% no viņu šūtās veļas arī tiek pārdota ārvalstīs.

«Eiropā mums gandrīz vairs konkurentu nozarē nav,» apgalvo SIA Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā Eksporta un inovāciju konkursā SIA Lauma Fabrics pretendē uz balvu divās kategorijās – Eksportspējīgākais komersants un Importa aizstājējprodukts.

Ļoti liela daļa pasaulē populāru apģērbu zīmolu, piemēram, Hennes & Mauritz AB (H&M), Benetton, Primark, Wal-Mart, savu produkciju ražo Āzijas valstīs, un šajā kontekstā izskan pārmetumi Rietumvalstu uzņēmumiem par sliktajiem darba apstākļiem, kādos jāstrādā Āzijas valstu iedzīvotājiem, kā arī lielo negadījumu skaitu, tostarp letālu - pēdējā pusgada laikā Bangladešas ražotnēs miris vairāk nekā tūkstotis strādājošo, ziņo Reuters.

Ziņu aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi darbu Āzijas valstu apģērbu ražotnēs.

Piemēram, Indijas pilsēta Tirupura savu ražotņu dēļ ieguvusi palamu «dolāru pilsēta», jo ik gadu no pilsētas tiek eksportēti trikotāžas izstrādājumi un adījumi divu miljardu ASV dolāru apjomā.

Indijas un citu Dienvidāzijas valstu rūpnīcas cer sagaidīt pasūtījumu pieplūdumu pēc tam, kad, nogalinot vairāk nekā tūkstoti strādājošo, sabruka Hennes & Mauritz, Benetton un citu pasaulē atpazīstamu zīmolu apģērbu ražotne Bangladešā, liekot kompānijām izskatīt iespēju pārcelt rūpnīcu uz kādu citu vietu.

Tomēr rūpnīcu pārstāvji Vjetnamā, Kambodžā, Indonēzijā, Šrilankā un Indijā atzīst, ka vismaz pagaidām starptautiskie apģērbu zīmoli interesi par ražotņu izveidošanu šajās valstīs nav izrādījuši.

Zemo cenu aviokompānija Ryanair pavēstījusi, ka tās tīmekļa vietni jaunākās akcijas laikā kopumā apmeklējuši vairāk nekā 25 miljoni cilvēku.

Cyber Week atlaižu akcijas laikā tīmekļa vietnē varēja iegādāties aviobiļetes par izdevīgākām cenām lidojumiem no janvāra līdz maijam. Ryanair salīdzina, ka, piemēram, mazumtirgotāja Marks & Spencer tīmekļa vietne šādu apmeklējumu sasniedz mēneša laikā, bet futbola komandas Milānas Internazionale tīmekļa vietne - gada laikā.

Otrdien, 20. novembrī reģistrēts visu laiku lielākais tīmekļa vietnes apmeklējums dienas laikā - vairāk nekā 5,5 miljoni apmeklētāju. Ryanair patīk salīdzināt, ka tas ir lielāks rādītājs nekā iedzīvotāju skaits Norvēģijā.

Ņemot vērā labos rādītājus, Ryanair pieņēmusi lēmumu akciju pagarināt.

Vairāk nekā trešdaļas Lielbritānijas lielāko firmu vadītāji otrdien kopīgā vēstulē aicinājuši vēlētājus referendumā balsot par valsts palikšanu Eiropas Savienībā (ES), brīdinot, ka tā dēvētais Brexit apdraudētu darbvietas.

Apmēram 198 uzņēmumu vadītāji, tostarp BAE Systems direktoru padomes priekšsēdētājs Rodžers Karrs, naftas kompānijas BP ģenerāldirektors Bobs Dadlijs un Pirmās formulas (F1) komandas McLaren vadītājs Rons Deniss, laikrakstā The Times publicētajā vēstulē atbalstījuši Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona panākto vienošanos par ES reformēšanu.

«Pēc premjera atkārtotajām sarunām mēs uzskatām, ka Lielbritānijai ir labāk palikt reformētā Eiropas Savienībā,» raksta vēstules autori, piebilstot, ka Kamerons ir panācis apņemšanos uzlabot bloka konkurētspēju.

«Mēs uzskatām, ka aiziešana no ES atbaidītu investīcijas, apdraudētu darbvietas un pakļautu ekonomiku riskam,» teikts vēstulē, kuras autoru vadītajos uzņēmumos kopā ir nodarbināti apmēram 1,2 miljoni cilvēku.

ASV un Eiropas kompānijas nolēmušas sākt pārbaudes Bangladešas apģērbu ražotnēs, lai samazinātu negadījumus nozarē, kurā pēdējo sešu mēnešu laikā šajā valstī gājis bojā vairāk nekā 1,2 tūkstoši strādājošo.

Eiropas starptautiskā ražošanas nozares arodbiedrība IndustriALL vēlas panākt, lai lielās kompānijas noslēgtu līgumu, kurā apņemtos izstrādāt noteiktus ugunsdrošības un celtniecības standartus, kas būtu jāievēro to meitasuzņēmumiem Bangladešā. Līdz šim šādu vienošanos atbalstījuši vairāki lielie Eiropas apģērbu ražotāji kā, piemēram, Marks & Spencer, Inditex un H&M.

Iebildumi pret eiropiešu ideju izskanējuši no ASV kompāniju puses. Tā, piemēram, ASV mazumtirdzniecības milzis Wal-Mart paudis uzskatu, ka daudz efektīvāk ir veikt regulāras pārbaudes savās Bangladešas ražotnēs. Kompānija patlaban arī ir sākusi apjomīgas pārbaudes savās 279 Bangladešas piegādātāju ražotnēs. Tikmēr ASV grupa Gap Inc. pavēstījusi, ka nepievienosies līgumam, kamēr netiks mainīta strīdu šķiršanas kārtība.

Lielbritānijas mazumtirdzniecības uzņēmums BHS pārtrauks darbību, darbu zaudējot līdz 11 000 cilvēku, ceturtdien paziņoja kompānijas maksātnespējas administratori.

BHS, kas pārdod apģērbu, pārtikas produktus un mājsaimniecības preces, nav spējis konkurēt ar tādiem tradicionāliem uzņēmumiem kā Marks&Spencer un interneta gigantiem kā Amazon, piedzīvojot ievērojamu tirgus daļas kritumu.

Administratori norāda, ka 88 gadus vecā uzņēmuma 163 veikalos tuvāko nedēļu laikā tiks īstenota preču izpārdošana pirms to slēgšanas.

Kopumā apdraudēti 11 000 darba vietu, no kuriem 8000 ir BHS darbinieki, kas, visticamāk, tiks atlaisti.

Neskatoties uz administratoru un BHS vadības pūliņiem, vienošanos par biznesa pārdošanu nav izdevies panākt, vēsta administratori.

BHS pagājušajā mēnesī pieaicināja ārēju palīdzību, lai censtos glābt uzņēmumu no iespējamas likvidēšanas.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Tie, kuri mēģināja iestāstīt, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atbrauks uz Rīgu ar milzu pārsteigumu tūtu, bija labākajā gadījumā naivi, taču neizmantotais potenciāls Latvijas un Vācijas attiecībās joprojām ir liels.

Nevar noliegt, ka pasaules politisko līderu vizītes Latvijā ir ievērības cienīgi notikumi. Tā arī pirms Vācijas federālās kancleres Angeles Merkeles 18. augusta vizītes Rīgā publisko telpu saviļņoja spekulācijas par to, ko vadošā Eiropas politiķe Rīgā pārspriedīs, ko atvedīs un ko apsolīs. Līdzīgi, kā bērni raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim, prasot dāvanas, daļa Latvijas aktīvistu vēstulē Angelai Merkelei prasīja NATO bāzes izveidi Baltijā. Taču, tā kā Angela Merkele nav ne Ziemassvētku vecītis, ne labā feja un vispār ar brīnumu radīšanu nenodarbojas, tad viņas mierinājums baltiešiem bija iepriekš ļoti paredzams – darīsim visu atbilstoši NATO līgumam, lai vajadzības gadījumā jūs aizstāvētu, bet ilgtermiņa kaujas vienību izvietošanai šeit pagaidām nav pamata. Tā sakot, galvas augšā, nav jau nemaz tik traki.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Vācijas Tautsaimniecības balvas moto 2012. gadā ir Made for Germany, jo tika izvirzīts mērķis godināt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri ar Latvijā ražotiem produktiem iekaro Vācijas tirgu vai uzrāda sasniegumus pakalpojumu jomā, sadarbojoties ar vācu partneriem.

Vācijas Tautsaimniecības balvu Latvijā 2012 ir ieguvis uzņēmums AKG Thermotechnik Lettland SIA. Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) šo balvu piešķīra jau 14. reizi.

Valsts prezidents Andris Bērziņš: «Esmu priecīgs par Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras centieniem atbalstīt un motivēt Latvijas uzņēmumus sadarbībai ar Vācijas partneriem. Šī gada balvu raksturojošais moto «ražots Vācijai» vēl vairāk stiprina ciešās ekonomiskās attiecības starp abām valstīm, kā arī sniedz lielisku iespēju vietējiem Latvijas ražotājiem nostiprināt eksporta pozīcijas Vācijas un pasaules tirgos.»

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Iegādājusies tekstila rūpnīcu Vācijā, Latvijas ražotāja Lauma Fabrics cer vienlaikus rietumos iegūt elitāro veļas zīmolu pasūtījumus.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība Lauma Fabrics beidzot publiski apstiprinājusi pērn rudenī noslēgto darījumu par 100% kapitāldaļu iegādi Vācijas tekstila ražošanas uzņēmumā Elastic Textile Europe GmbH, kas ir viens no vadošajiem elastīgo materiālu ražotājiem Eiropā. Saglabājot pasaulē pazīstamu zīmolu ar pusgadsimtu ilgu vēsturi Elastic, izveidots jauns uzņēmums LE Textile.

Arī Elastic Textile Europe saistītajā uzņēmumā Elastic & Weskott Latvijas ražotājs ieguvis 51% kapitāla. Darījuma, kas ilga visu pagājušo gadu, rezultātā Vācijā izveidota jauna Latvijas kapitāla sabiedrība ar ierobežotu atbildību LE Textile. Vācijas uzņēmums turpina pārstāvēt zīmolu Elastic, kas tirgū pazīstams jau kopš 1958. gada. Uzņēmumi Latvijā un Vācijā strādā pēc stratēģiskās alianses principa, un sadarbības rezultātā Lauma Fabrics cer iegūt vairāk klientu rietumu tirgū, jaunas zināšanas un papildu ražošanas apjomus, DB atklāj SIA Lauma Fabrics valdes loceklis Edijs Egliņš, kurš mātesuzņēmuma vārdā pārrauga arī LE Textile. Līdz ar jauna uzņēmuma iegādi arī Lauma Fabrics veiktas izmaiņas vadības komandā – kopš 2013. gada septembra uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Indreks Rahumā, valdes locekļi ir Edijs Egliņš un Tatjana Tužilkina.

Vācijas tiešsaistes maksājumos specializējies jaunuzņēmums «Wirecard» izstūmis Vācijas otro lielāko banku «Commerzbank» no Frankfurtes akciju biržas indeksa DAX 30, šim esot kārtējam apstiprinājumam tam, ka finanšu tehnoloģiju kompānijas aizvien vairāk aizēno tradicionālos aizdevējus.

Vācijas fondu tirgus operators «Deutsche Boerse» šo paziņojumu izplatīja trešdienas vakarā kā daļu no regulārā DAX 30 indeksa pārskata, kas tiek balstīts uz Vācijas lielāko akciju biržā tirgoto uzņēmumu tirgus kapitalizāciju un akciju tirdzniecības apjomiem.

Šīs izmaiņas spēkā stāsies 24.septembrī.

«Commerzbank» vadītājs Martins Cīlke norāda, ka «protams, nav iepriecinoši,» Vācijas otra lielākā banka un viena no prestižā DAX kluba dibinātājām pirms 30 gadiem tiek pārvietota uz MDAX indeksu.

«Taču mūsu klientiem un mūsu biznesam nekas nemainās,» skaidro Cīlke.

«Commerzbank», kas finanšu krīzes laikā bija spiesta saņemt Vācijas valsts finanšu palīdzību, kopš janvāra piedzīvojusi akcijas cenas kritumu par trešdaļu, bankas tirgus kapitalizācijai veidojot nedaudz virs desmit miljardiem eiro, kas ir zemākais līmenis starp 30 DAX indeksā iekļautajiem uzņēmumiem.