Jau no brīža, kad tika pieņemts lēmums, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāveic mantiskā stāvokļa fiksēšana un deklarēšana, par šo jautājumu sabiedrībā radās neskaitāmi jautājumi par šo procesu, galvenokārt – par to, kā ir nosakāma konkrētu priekšmetu, vērtpapīru un citu īpašumu vērtība.

Kā DB norāda VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Inese Kemzāne, galvenais aspects, aizpildot deklarāciju, ir īpašumu iegādes vērtība. Tomēr viennozīmīgs šis jautājums nav, un nereti ir situācijas, kad īpašumu tomēr labāk ir nest pie vērtētāja.

Iedzīvotājiem, kuriem pagājušā gada 31. decembrī konstatēta atbilstība kaut vienam mantiskā stāvokļa deklarēšanas kritērijam, ir pienākums deklarāciju aizpildīt, kas jāizdara laika periodā no 1. marta līdz 1. jūnijam, dodoties uz VID un to iesniedzot. Nekādi citi dokumenti tam nav nepieciešami. Deklarāciju iespējams iesniegt, ne tikai fiziski dodoties uz VID, bet arī nosūtot pa pastu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanās sistēmu, vai arī ar e-pasta starpniecību, ja ir drošs elektroniskais paraksts. Kā norāda I. Kemzāne, ja rodas neskaidrības ar to, kurā deklarācijas ailītē kāda konkrēti informācija jānorāda, ar tukšu deklarācijas veidlapu var doties uz VID nodaļu, paļaujoties, ka kāds no VID darbiniekiem palīdzes to aizpildīt.

Gandrīz 20% Latvijas iedzīvotāju nezina, vai viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācijas, pirmdien žurnālistiem sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Viņš pastāstīja, ka SKDS un Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) kopīgi veiktajā pētījumā secināts, ka gandrīz 20% iedzīvotāju nezina, vai atbilstoši Sākumdeklarēšanās likuma normām viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija vai nav, turklāt, ja tomēr izrādītos, ka tā ir jāiesniedz, tikai 9% zinātu, ko un kā darīt.

Lai noskaidrotu, vai mantiskā stāvokļa deklarācija ir jāiesniedz Dienas Bizness piedāvā aizpildīt testu, kā arī iepazīties ar juristu skaidrojumiem.

«Redzam, ka gados jaunākie ir tie, kas nezināja, kas un kā viņiem jādara, un, attiecīgi pieaugot vecumam, šo iedzīvotāju īpatsvars samazinās. Tāpat samazinās to īpatsvars, kas domā, ka viņiem būs jāiesniedz deklarācija, un palielinās to īpatsvars, kas domā, ka viņiem nebūs jāiesniedz,» teica Kaktiņš.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno atvēlēt 20 tūkstošus latu iedzīvotāju informēšanas pasākumiem par skaidras naudas uzkrājumu iemaksu banku kontos, otrdien žurnālistiem pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Viņš norādīja, ka FM sadarbībā ar VID plāno papildu komunikāciju aktivitātes, lai informētu iedzīvotājus par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarētu ienākumu deklarēšanas likumu, kas nosaka Latvijas rezidentiem pienākumu – skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē – un amatpersonām pienākumu – skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas jeb 4000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē.

Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs.

Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām.

Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Sākumdeklarēšanās mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapa jau izraisījusi paniku iedzīvotājos, jo, to pētot, cilvēki sapratuši, ka būs jāuzrāda gan īpašumi, gan uzkrājumi, kas ir vismaz 1 000 latu vērti.

Tas nozīmē, ka deklarācija būtu jāaizpilda lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, arī pensionāriem, kas 1 000 latu «zārka naudu» iekrājuši, piemēram, kādā no privātajiem pensiju fondiem, raksta laikraksts Neatkarīgā.

«Izlasīju likumi.lv publicēto Mantiskā stāvokļa deklarāciju un esmu šokā – tur septiņās vietās prasīts uzrādīt īpašumus vai naudu, kas pārsniedz 1 000 latus,» laikrakstam sacīja rīdziniece Dzintra. Bez īpaša skaidrojuma tiešām ir grūti vai pat neiespējami izprast veidlapā prasīto informāciju, vai, kad un kāpēc jāuzrāda īpašums vai uzkrājums, kas pārsniedz 1 000 latus. «Pirms pāris nedēļām zvanīju uz Valsts ieņēmumu dienestu un jautāju, vai privatizēts, bet Zemesgrāmatā neierakstīts dzīvoklis Rīgā būs jādeklarē. Man paskaidroja, ka ne, ja dzīvokļa iegādes vērtība nepārsniedz 10 000 latu. Ja es esot to privatizējusi, tad jāskatās, kāda bijusi pirkuma cena, nevis kadastra vērtība. Mājokli nopirku par apmēram 70 sertifikātiem jeb gandrīz 2 000 latiem. Tagad deklarācijas veidlapā lasu, ka īpašums, kura iegādes vērtība pārsniedz 1000 latus un kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, tai skaitā jādeklarē. Kas man jāskaita, un kas jādeklarē?» jautājumi radušies arī kādai citai rīdziniecei.

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Finanšu ministrija (FM) un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) aicina juridiskās personas savlaicīgi deklarēt transportlīdzekļus par 2013. gadu, kā arī atgādina, ka tas izdarāms, izmantojot CSDD e-pakalpojumus.

Spēkrati, kas jau ir deklarēti par 2012. gadu, atkārtoti nav jādeklarē.

Ja komersanta īpašumā vai turējumā esošais vieglais transportlīdzeklis tiek izmantots tikai un vienīgi saimnieciskajai darbībai, tas ir jādeklarē un par to nav jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Savukārt par tiem transportlīdzekļiem, kurus komersanti izmanto gan saimnieciskiem mērķiem, gan privātām vajadzībām, nodoklis ir jāmaksā un auto nav jādeklarē, norāda FM.

Uzņemējiem, kuri transportlīdzekli par 2012. gadu ir deklarējuši, lai iegūtu atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa, deklarēšana par 2013. gadu un turpmākajiem gadiem nav jāveic līdz brīdim, kad komersants zaudē tiesības uz nodokļa atbrīvojumu.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Beidzot virzību guvis ilgi gaidītais un apspriestais likumprojekts par īpašumu sākumdeklarāciju, kas tautā vairāk pazīstama kā «nulles deklarācija».

Likumprojekts nosaka, ka jādeklarē savs mantiskais stāvoklis uz 2011. gada 31. decembra pulksten 24.00. Tomēr likumprojekts diezgan neskaidri traktē uzkrājumu deklarēšanu, kas veikti dārgmetālos. Proti, likuma 3. panta 10. apakšpunkts nosaka, ka: «...personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir šī panta pirmās daļas 1.- 9.punktā neminēts īpašums (piemēram, antikvāri, mākslas un kolekcijas priekšmeti, dārgmetālu suverēni, Latvijā vai ārvalstīs ieguvusi īpašumā transportlīdzekli, kas nav reģistrēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, u.c.), kura kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas Latvijā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa datumā, kad radies pienākums iesniegt deklarāciju». No šāda punkta traktējuma izriet, ka jādeklarē visi uzkrājumi, kas veikti zelta monētās un lietņos, kā arī jebkurā citā dārgmetālā, piemēram, sudrabā, platīnā un palādijā veiktie ieguldījumi.

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

2023. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,9 procentpunktiem.

Šī gada 1. ceturksnī bija 59,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 3,7 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2022. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,7 %) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1 %). 1. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (5,3 %), bet zemāks nekā Lietuvā (7,7 %).

2023. gada 1. ceturksnī 33,9 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,4 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 8,8 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 3,8 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,4 tūkstošiem.

Mūsdienu Latvijā nevienlīdzība ir ieguvusi jaunu seju un vaibstus. Proti, atšķirībā no pagājušā gadsimta, kad nevienlīdzības galvenā izpausme un dalījuma līnija bija cilvēku mantiskais stāvoklis – turīgs vai trūcīgs, pašlaik jaunā dalījuma līnija ir izglītība un zināšanas, un mantiskais stāvoklis ir tikai sekas tam, vai cilvēks pieder zināšanu sabiedrībai vai nē.

Īsto nevienlīdzību šodien definē (ne) iegūtās zināšanas un profesija. Darbspējīgiem veseliem cilvēkiem nabadzība nav kāds ļauns liktenis, ar ko pazemīgi jāsamierinās. Parasti tās ir sekas sliktai izglītībai un nepietiekamām prasmēm. Ja jaunietis pēc pamatskolas vai pat vidusskolas beigšanas nemācās tālāk un neapgūst profesiju, tad viņš sevi nolemj nabadzībai. Labā ziņa gan ir tā, ka jauniem cilvēkiem ir visas iespējas no šāda likteņa izbēgt vai nu mācoties, vai apgūstot profesiju.

To, ka nevienlīdzības galvenais iemesls ir nepietiekama izglītība un prasmes, apliecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Saskaņā ar tiem tikai ļoti neliels procents bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību, un viņu bezdarba periods ir ļoti īss. Visvairāk bezdarbnieku ir ar vidējo izglītību, viņiem ir tikai vidusskolas izglītība bez profesionālās.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Ja cilvēka parādsaistības pārsniedz 10 000 latu un viņam ir pienākums iesniegt tā dēvēto nulles deklarāciju, tad deklarācijā ir jānorāda arī visi pārējie parādi, pat ja tie ir par komunālajiem maksājumiem, telekomunikāciju vai citiem pakalpojumiem un to apjoms nesasniedz 20 latus, aģentūrai LETA sacīja auditoru biroja "PricewaterhouseCoopers" nodokļu speciālists Mārtiņš Korsaks.

Viņš skaidroja, ka sākumdeklarācija ir jāsniedz tiem cilvēkiem, kuru parādsaistības pārsniedz 10 000 latu, taču deklarācijā sīki jānorāda visi parādi, kādi bijuši 2011.gada 31.decembra pusnaktī. Tas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem.

Nodokļu speciālists gan piebilda, ka pats par to bijis pārsteigts, taču šāda prasība norādīt visus parādus ir secināma arī no VID skaidrojuma.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA sacīja, ka sākumdeklarācija cilvēkam jāsniedz tad, ja parādi pārsnieguši iepriekšminētos 10 000 latu, bet tas nav jādara, ja, piemēram, viņam ir tikai komunālo maksājumu parāds, kas nav lielāks par 10 000 latu, vai palicis kāds nesamaksāts rēķins un kopējie šāda veida parādi ir mazāki par 10 000 latiem.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Līdz šā gada 15. aprīlim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtas jau 10 358 mantiskā stāvokļa deklarācijas, no kurām 2810 deklarācijas iesniegtas no 2. aprīļa līdz 15. aprīlim. Vislielākā iedzīvotāju interese ir par aizdevumu un aizņēmumu darījumu atspoguļošanu.

Tāpat iedzīvotāji interesējušies par skaidras naudas uzkrājumu norādīšanu deklarācijās un vispārīga rakstura jautājumiem, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Iedzīvotāju kopējā aktivitāte un interese par mantiskā stāvokļa deklarēšanu esot nedaudz pieaugusi. No 2012. gada 2. aprīļa līdz 13. aprīlim iedzīvotājiem sniegtas 2110 konsultācijas par mantiskā stāvokļa deklarēšanu, elektroniski nosūtītas atbildes uz 83 iedzīvotāju jautājumiem, kas saistīti ar mantiskā stāvokļa deklarēšanu, kā arī sniegtas atbildes uz teju vienu tūkstoti (909) iedzīvotāju jautājumiem, kas saņemti, zvanot uz VID informatīvo tālruni 1898.

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Lielākā daļa (71%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir «kaut ko dzirdējuši» par Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu jeb tā dēvēto «nulles deklarāciju», savukārt 13% aptaujāto par šo deklarāciju nezina neko, izpētījusi aģentūra TNS Latvia.

Pētījumā noskaidrojies, ka 12% Latvijas ekonomsiki aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem savu informētību par tā dēvēto «nulles deklarāciju» vērtē kā ļoti labu. 4% aptaujāto nevarēja sniegt atbildi, vai viņi ir kaut ko dzirdējuši par deklarēšanas likumu vai nē.

Pētījumā atklājās, ka salīdzinoši informētāki par «nulles deklarāciju» ir cilvēki ar augstākiem ienākumiem.

Diskusijas par Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu jeb nulles deklarāciju Latvijā norit jau kopš 90. gadu sākuma. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem, no kuriem izrietēs pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli, varētu atbilst aptuveni 70 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.