Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļu tehniskās apskates, reģistrācijas un vadītāja kvalifikācijas process būtu klientiem ērts, saprotams, draudzīgs un pieejams. Pēc šādiem principiem tiek veidots gan pakalpojumu saņemšanas process, gan būvēti un iekārtoti klientu apkalpošanas centri.

21.gadsimta interneta un tehnoloģiju attīstība pavēra jaunas iespējas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanā, kuru pamatā ir starpinstitūciju saziņa tiešsaistes režīmā. Lai nebūtu klients pēc izziņām «jādzenā» pa dažādām valsts iestādēm, CSDD rada iespēju pats saņemt informāciju, pieslēdzoties attiecīgo institūciju datu bāzēm. Vēl vairāk – tika nodrošināta iespēja daudzas citām institūcijām piekrītošas funkcijas nokārtot vienas pieturas aģentūrā – CSDD; piemēram, samaksāt nodokļus vai naudas sodus. Tas gan bieži kaitējis CSDD tēlam, jo cilvēkiem licies, ka viņa samaksātā nauda aiziet CSDD, nevis valsts vai pašvaldības kasēs.

CSDD vienmēr bijis svarīgi, lai klients būtu zinošs un informēts. Lielu «iespēju soli» šajā ziņā sniedza e-CSDD izveidošana, kas ļāva no jebkura datora vai mobilās iekārtas iesākumā saņemt informāciju un atgādinājumus, bet vēlāk arī veikt maksājumus un pieteikties pakalpojumiem, piemēram, vadītāja eksāmenam vai tehniskajai apskatei. To, ka e-CSDD ir populāri un noderīgi pakalpojumi, liecina fakts, ka vietnē reģistrējušies 660 tūkstoši lietotāju.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 23,461 miljons eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt direkcijas peļņa pieauga par 42,9% un bija 1,524 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ieņēmumu ziņā būtiskākā darbības joma CSDD ir transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu un sasniedza 11,672 miljonus eiro. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos pieauga par 0,5%, sasniedzot 369 360, bet atkārtoto pārbaužu skaits pieauga par 0,6%, veidojot 5124 641. Vadības ziņojumā skaidrots, ka pamatpārbaužu skaita pieaugums ir saistīts ar transportlīdzekļu skaita pieaugumu.

Otrs apmēra ziņā būtiskākais CSDD ieņēmumu avots ir transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumu sniegšana, kurā direkcijas ieņēmumi pieauga par 6,6% un sasniedza 5,89 miljonus eiro.

Saistībā ar Muitas policijas atklāto ekskluzīvo automašīnu kontrabandas shēmu pratināti trīs Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) darbinieki, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Nekāds drošības līdzeklis šīm personām nav piemērots.

CSDD pārstāvis Jānis Aizpors LTV apstiprināja, ka darbiniekiem ir bijušas pārrunas ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas darbiniekiem. Tās bijušas par auto reģistrācijas procesu, un varēja notikt, arī nevedot darbiniekus uz nopratināšanu, pauda Aizpors.

Pētot situāciju no savas puses, CSDD secinājis, ka minētās automašīnas ievestas nevis no Krievijas, bet no Eiropas Savienības. Direkcijas ieskatā reģistrācijas procesā viss noticis atbilstoši likumdošanai.

Transportlīdzekļu uzbūvi un pārbūvi reglamentējošie normatīvie akti atrodas pastāvīgā dinamikā, tādēļ tajos ir nepieciešams veikt izmaiņas atbilstoši esošai situācijai, informē Satiksmes ministrija.

To paredz, ceturtdien, 22.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.725 Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi.

Minētie noteikumi nosaka transportlīdzekļu pārbūves veikšanas kārtību, prasību noteikšanu transportlīdzekļu konstrukcijai un aprīkojumam pēc pārbūves, kā arī kārtību, kādā fiksējamas pārbūves rezultātā radušās izmaiņas transportlīdzekļu konstrukcijā un aprīkojumā un saņemams atzinums par pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām.

Sagatavotie grozījumi paredz tehniskus precizējumus atsevišķu pārbūvju nosacījumos, kā arī paredz atcelt vairākus aizliegto pārbūvju veidus, kas, vai nu ir pretrunā ar patreizējām tendencēm personu ar kustību traucējumiem integrēšanai sabiedrībā, vai arī tikai formāli ierobežo transportlīdzekļu pārbūves iespējas.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Fotoradaru licenču piegādātājs, radaru ražotāja "Sensys Gatso Group" pārstāvis Latvijā SIA "Burde B.V." pārmet Ceļu satiksmes drošība direkcijai (CSDD) jauna līguma nenoslēgšanu par ātruma kontroles licenču piegādi, kā rezultātā kopš 2023.gada 30.jūlija izrakstītie sodi esot nelikumīgi un atceļami, savukārt CSDD ir pārliecināta, ka ātruma kontrole ar stacionārajiem fotoradariem norit tiesiski, jo visas iekārtas ir verificētas, līdz ar to sodu anulēšanai nav nekāda tiesiska pamata.

"Burde B.V." pārstāvji klāstīja, ka CSDD iepriekšējos gados vairākkārtīgi iegādājās licences. Beidzoties to kārtējam termiņam, CSDD tikusi informēta, ka ātruma kontroles licence lietotājam dod tiesības izmantot fotoradarus ātruma fiksēšanai, ja tiek samaksāta ikgadēja licences maksa.

"Burde B.V." uzskata, ka, turpinot fotoradaru darbu bez licences pagarinājuma iegādes, esot "notikusi "Gatso RT4" radaru sistēmas programmatūras uzlaušana, visi 100 stacionārie radari no 2023.gada 30.jūlija strādā bez licences un to darbība ir neleģitīma".

Uzņēmums pret CSDD vērsies arī ar iesniegumu prokuratūrā.

Savukārt CSDD pauda pozīciju, ka fotoradari un to programmatūra ir CSDD īpašums, kas iegādāts publiskā iepirkuma rezultātā, līdz ar to nevar būt runa par programmatūras uzlaušanu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no nākamā gada 1.janvāra plāno paaugstināt vairāku sniegto pakalpojumu cenas, tostarp tehniskās apskates, transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenu pieņemšanas, izvēles numuru un citu pakalpojumu cenas, pirmdien preses konferencē sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Tehniskās apskates cenu M1 kategorijas jeb vieglajiem automobiļiem plānots palielināt par 8% jeb 2,51 eiro - no 31,59 eiro līdz 34,1 eiro.

Aksenoks piebilda, ka patlaban tehniskās apskates pakalpojuma cenā ietilpst tehniskās apskates uzlīmes cena, kas no nākamā gadā vairs nebūs.

Viņš arī norādīja, ka lielāks maksas pieaugums būs par tehnisko apskati autobusiem un kravas auto, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasību ieviešanu tehniskajās apskates stacijās, kā arī tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem aizņem ilgāku laiku.

N3 kategorijas jeb kravas auto ar pilnu masu lielāku nekā 12 tonnas tehniskās apskates pakalpojuma cenu plāno palielināt par 40% - no 51,58 eiro līdz 72,18 eiro, bet M3 kategorijas auto jeb autobusiem ar pilnu masu lielāku nekā piecas tonnas tehniskās apskates cenu plānots palielināt par 36% - no 52,38 eiro līdz 71,18 eiro.

Individuālo auto numurzīmju komplekts šobrīd maksā 3647,59 eiro (ar PVN), biznesa portālam db.lv pastāstīja Agnese Korbe, VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija pārstāve. Pagājušajā gadā tika reģistrēti 30 šādi numuri, bet šogad līdz šim brīdim - jau 46.

Cenu nosaka Ministru kabinets (24.09.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr.1000 Valsts akciju sabiedrības Ceļu satiksmes drošības direkcija publisko maksas pakalpojumu cenrādis: http://likumi.lv/doc.php?id=260542).

Transportlīdzekļa reģistrācija un valsts reģistrācijas numura piešķiršana nodrošina transportlīdzekļa identifikāciju un uzskaiti; tā ir obligāti noteikta valsts prasība. Īpašnieks (turētājs) transportlīdzeklim iegūst valsts izsniegtu numura zīmju komplektu, kas atbilst piešķirtajam valsts reģistrācijas numuram. Tajā pašā laikā klientam ir arī iespēja saņemt izvēles numuru vai pasūtīt vispārējas izmantošanas individuālu valsts reģistrācijas numuru, taču tā nav obligāta prasība. Tādēļ, lai nodrošinātu izvēles iespējas, līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā tiek piešķirti individuāla pasūtījuma valsts reģistrācijas numuri; tas notiek kopš 1994.gada. Individuālo numuru ideja – dot iespēju klientam, kuram ir vēlme un iespēja, iegūt sev vēlamu transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, bet nepadarīt šādu numuru saņemšanu par ikdienišķu.

Otrdien, 15.decembrī, valdība apstiprināja vairākas izmaiņas VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pakalpojumu cenrādī.

To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1000 Valsts akciju sabiedrības Ceļu satiksmes drošības direkcija publisko maksas pakalpojumu cenrādis.

2015.gada Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs tika lemts par detalizētākām pārbaudēm tehniskajā apskatē, kā arī par padziļinātu topošo autovadītāju pārbaudi braukšanas eksāmenos. Tādēļ atsevišķās pozīcijās tiek palielināta maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar tehnisko apskati, vadītāju kvalifikāciju un reģistrācijas procesā numurēto agregātu salīdzināšanu. Bet vienlaikus grozījumi paredz, ka vairākās pozīcijās netiek piemērota maksa par pakalpojumiem, piemēram, par elektromobiļu pirmreizējo reģistrāciju, par transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļiem. Tāpat tiek mazināts administratīvais slogs transportlīdzekļu mazumtirdzniecībā. Turklāt vairāki pakalpojumi ir «pārcelti» uz e-vidi, tā ietaupot klientu laiku un naudu.

Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemti Transportlīdzekļu pārbūves noteikumu grozījumi, kas paredz tehniskus precizējumus atsevišķu pārbūvju nosacījumos, kā arī atcelt vairākus aizliegto pārbūvju veidus, kas, vai nu ir pretrunā ar patreizējām tendencēm personu ar kustību traucējumiem integrēšanai sabiedrībā, vai arī tikai formāli ierobežo transportlīdzekļu pārbūves iespējas, informē Satiksmes ministrijā.

Noteikts, ka pēc attiecīga transportlīdzekļa izgatavotāja vai kompetenta tehniskā dienesta izdota slēdziena saņemšanas ir pieļaujama arī aizliegtas pārbūves reģistrācija, jo slēdziens tiek izdots pēc veiktiem attiecīgajiem drošības vai ekoloģijas testiem.

Grozījumi precizē, kādiem transportlīdzekļiem atļauts veikt pārbūvi, nosakot, ka to var darīt Latvijā reģistrē­tam transportlīdzeklim, ārvalstīs reģistrētam transportlīdzeklim, kuram Latvijā izsniegta numurētā agregāta salīdzināšanas izziņa, kā arī iepriekš nereģistrētam transportlīdzeklim.

Tāpat noteikumi precizē pārbūves projektu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, radot pārbūves projektu izstrādātājiem, privātpersonām un komercsabiedrībām, iespēju pārbūves projekta saskaņošanu VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) veikt elektroniski, tādējādi paātrinot dokumentu apriti un, attiecīgi, pārbūves procesu.

Konkurences padomes (KP) analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki trūkumi, šodien žurnālistiem sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Liepiņš.

Viņš gan atturējās detalizēti komentēt KP veikto analīzi, jo CSDD ar to vēl nav iepazinusies. Tajā pašā laikā Liepiņš norādīja uz vairākiem trūkumiem KP analīzē.

Piemēram, KP ekonomisti neesot korekti analizējuši tehniskās apskates staciju pakalpojumu cenas Eiropas Savienībā (ES). KP norādījusi, ka Latvijā, faktiski pastāvot CSDD monopolam, tehniskās apskates cenas ir augstākas, turpretī Liepiņš uzsvēra, ka Latvijā šī pakalpojuma cenas ir ceturtās zemākās ES.

Tāpat Liepiņš noraidīja KP pārmetumus par tehniskās apskates staciju pieejamību. KP minēja, ka Rīgā ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. Tomēr Liepiņš uzsvēra, ka Rīgā tehniskās apskates stacijā ir 12 līnijas, salīdzinot ar ES ierasti pieejamo vienu līniju.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) līdz 18.septembrim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu konkursā par 20 stacionāro fotoradaru piegādi, informēja CSDD.

Iepriekš piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 19.augusts, taču tas tika pagarināts līdz 26.augustam. Tagad CSDD nolēmusi veikt grozījumus konkursa nolikumā un piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarinājusi līdz 18.septembrim. Grozījumos ir precizēti tehniskās specifikācijas dati, kuriem jāpiemīt iepirkumam, tāpēc pagarināts iesniegšanas termiņš, informēja CSDD.

Līdz šim interesi par dalību konkursā esot izrādījuši vairāki uzņēmumi, bet pagaidām neviens oficiāls pieteikums nav saņemts.

Neraugoties uz to, ka fotoradaru iepirkuma konkurss vēl nav noslēdzies, CSDD cer, ka pirmās mērierīces izdosies ieviest vēl šogad, Ceļu satiksmes drošības padomē augustā atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs. Viņš pastāstīja, ka, līdzīgi kā citos konkursos, CSDD arī par šo iepirkumu ir saņēmusi sūdzības, taču direkcija joprojām cer, ka pie labvēlīgiem nosacījumiem radari tiks ieviesti jau šogad.

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā auto īpašnieks varēs pārtraukt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polises darbību.

To varēs darīt, ja auto netiek izmantots, paredz ceturtdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību.

Ar likuma grozījumiem būs noteiktas transportlīdzekļa īpašniekam tiesības pārtraukt OCTA polises darbību uz laiku, kamēr transportlīdzeklis netiek izmantots. Lai izvairītos no šīs iespējas ļaunprātīgas izmantošanas, likumprojekts paredz noteikt speciālu kārtību, proti, transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites reģistrācijas pārtraukšanai uz laiku, nenododot numura zīmes, veiks transportlīdzekļa īpašnieks vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs, iesniedzot iesniegumu Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), izmantojot e-pakalpojumus.

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcija tuvojas noslēgumam; savulaik progresīvajai celtnei spozmi piešķirs modernas tehnoloģijas

Rīgas Motormuzejs atrodas Mežciemā, 1,6 hektārus plašā zemesgabalā, no kura dažādu ierobežojumu dēļ faktiski ir izmantojams mazāk par hektāru. Līdz ar rekonstrukciju zemesgabalu izmants pilnībā – muzeja platība tiks palielināta līdz 7700 kvadrātmetriem, bet blakus 3000 kvadrātmetru plašā piebūvē top jauns Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klientu apkalpošanas centrs. Agrāk Rīgas Motormuzejs tika uzskatīts par lielāko motormuzeju Baltijā, tagad tas būs arī modernākais Austrumeiropā un tajā būs interesanti gan speciālistiem, gan ģimenēm ar bērniem, ir pārliecināti CSDD.

Entuziastu klubiņš

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) šogad 30.novembrī būs jāsāk tai piederošo tehniskās apskates pakalpojuma veicēju SIA "Auteko&TUV Latvija", SIA "Autests", SIA "Scantest" un SIA "Venttests" kapitāldaļu atsavināšanu, otrdien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu noteikt, ka CSDD automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu jāiepērk, nevis jānodrošina pašai. Ņemot vērā, ka CSDD turpmāk veiks tikai tehniskās kontroles uzraudzības funkcijas un tehniskās kontroles veicēji tiks izvēlēti publiska iepirkuma kārtībā, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī varētu veikt neatkarīgu uzraudzību, CSDD, izvērtējot līdzdalību tehniskās kontroles veikšanai akreditētos uzņēmumos - "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests", ir secinājusi, ka līdzdalība ir izbeidzama.

Valdība uzklausīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par CSDD līdzdalības kapitālsabiedrībās pārvērtēšanu" un atbalstīja rīkojuma projektu "Par atļauju izbeigt līdzdalību un pārdot CSDD piederošās "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests" kapitāldaļas".

Privātas tehniskās apskates stacijas nozīmēs augstākas cenas un zemāku kvalitāti, biedē šobrīd tirgū strādājošie. VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārveidošana par valsts aģentūru un tai piederošo daļu pārdošana uzņēmumos, kuri operē tehniskās apskates stacijas (TAS), tādējādi likvidējot CSDD monopolu un radot brīvo tirgu šajā jomā, izpostīs daudzu gadu gaitā radīto sistēmu, uzskata iesaistītie, kritizējot šo Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītās darba grupas rekomendāciju.

Savulaik Satiksmes ministrija (SM) uzdeva CSDD nodrošināt TAS tīklu Latvijā. Tādēļ CSDD kā dibinātājs veidoja kopīgus uzņēmumus ar privāta kapitāla piesaisti. Šobrīd lielāko daļu tehnisko apskašu veic SIA Auteko&TUV Latvija, kuras vācu dalībnieki ir ieinteresēti privatizācijā. Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu uzdots veikt CSDD vai tās akreditētai personai.

Patlaban brīvā tirgus tehniskās apskates jomā nav un minētie uzņēmumi ir kā CSDD apakšuzņēmēji, norāda CSDD valdes loceklis Imants Paeglītis, kuram nav izprotams, kāpēc iznīcināt labi darbojošos sistēmu. Šobrīd no malas neviens jauns spēlētājs tirgū ienākt nevar, bet privatizācijas gadījumā būtu nepieciešams veikt grozījumus vairākos normtīvajos aktos. Pēc viņa teiktā, CSDD pērna gadā peļņa bija apmēram 1,4 milj. Ls pie 23 milj. Ls apgrozījuma. Savukārt Auteko&TUV Latvija 2012. gada neto apgrozījums bija 3,44 milj. Ls un tīrā peļņā 0,47 milj. Ls, kas dod 19% rentabilitāti.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

No 2012.gada 1.septembra spēkā stājas izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un kā tie atzīstami par saņemtiem.

Šīs izmaiņas būs saistošas personām, kas maksājumus valsts budžetā (piemēram, nodokļus un naudas sodus) veic bankās, lai pēc tam saņemtu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pakalpojumus (piemēram, transportlīdzekļa tehnisko apskati vai reģistrāciju).

Tas nozīmē, ka no 1.septembra, fiziskās un juridiskās personas, samaksājot nodokļus vai soda naudu ārpus CSDD sistēmas, CSDD pakalpojumus varēs saņemt tad, kad informācija par maksājumu no Valsts kases būs nonākusi CSDD tiešsaistes režīmā. Savukārt, piemēram, bankas apstiprināts maksājuma uzdevums vai izdruka no internetbankas turpmāk vairs nebūs uzskatāma par maksājuma apliecinājumu.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Turpmāk elektroskrejriteņus varēs reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), paredz 12. oktobrī valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”. Tāpat regulējums precizē arī citu transportlīdzekļu reģistrāciju CSDD, dodot iespējas dokumentāciju sakārtot tiešsaistē.

Pieņemtie grozījumi noteikumos dod iespēju elektroskrejriteņu īpašniekiem brīvprātīgi reģistrēt savu transportlīdzekli CSDD, kas gadījumā, ja skrejritenis tiek nozagts, ļaus identificēt transportlīdzekli un tā īpašnieku Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Reģistrējot elektroskrejriteni, tā īpašnieks saņems reģistrācijas uzlīmi ar unikālu uzlīmes kārtas numuru.

Tāpat pieņemtie grozījumu noteikumos nosaka transportlīdzekļa reģistrēšanas kārtību, ja tas ir mantots – transportlīdzekli pirms tā reģistrācijas valdījumā CSDD nebūs jāuzrāda, to būs jādara tikai pēc apstiprināšanas mantojuma tiesībās, pirms mantotā transportlīdzekļa reģistrācijas īpašumā.

Nodokļu ieņēmumi budžetā no auto tirdzniecības šā gada pirmajā pusgadā palielinājušies par 7,4 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2017.gada pirmo pusgadu, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Ja 2017.gada pirmajā pusē budžeta ieņēmumi no šīs nozares bija 70,43 miljoni eiro, tad 2018.gada pirmajā pusē - 77,8 miljoni eiro.

VID šogad īpaši aktīvi turpinājis uzraudzīt transportlīdzekļu tirdzniecības jomu, kas ļāvis būtiski ierobežot nelegālo tirgu šajā nozarē. Lielā mērā ieņēmumu pieaugums saistīts ar VID organizētajiem kontroles pasākumiem, kā arī dažādām kampaņām, sadarbojoties ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Latvijas Auto asociāciju.

Transportlīdzekļu tirgus uzraudzības jomā VID aktīvi ir strādājis trīs virzienos.

Pirmajā pusgadā veiktas 100 tematiskās pārbaudes lietoto automobiļu tirgotājiem. Šajās pārbaudēs tikai divos gadījumos netika konstatēti pārkāpumi. Izplatītākie pārkāpumi saistīti ar nepilnībām grāmatvedības reģistros, piemēram, nepareizi aprēķināti nodokļi no darba algām, kā arī nav nodrošināta iespēja izsekot tirdzniecības darījumus. Kā ierasts, VID kontrolēs piemēroja «Konsultē vispirms» principu, un lielākajā daļā gadījumu komersanti nepilnības novērsa. Pārējos gadījumos tika piemērots naudas sods, bet sešiem komersantiem saimnieciskā darbība tika apturēta.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles, sacīja Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalne.

Viņa skaidroja, ka atbilstoši apstiprinātajai CSDD darbības stratēģijai 2018.-2020.gadam plānots, ka vēlākais līdz 2020.gadam CSDD vairs neveiks automašīnu tehniskās stāvokļa kontroles apskates funkciju, bet tikai uzraudzību.

Greiškalne norādīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2023.gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu. Savukārt laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam notiks pārejas periods uz jauno sistēmu, par kuru patlaban notiek juridiskais izvērtējums.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, secinājusi Konkurences padome (KP).

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.