Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcija tuvojas noslēgumam; savulaik progresīvajai celtnei spozmi piešķirs modernas tehnoloģijas
Rīgas Motormuzejs atrodas Mežciemā, 1,6 hektārus plašā zemesgabalā, no kura dažādu ierobežojumu dēļ faktiski ir izmantojams mazāk par hektāru. Līdz ar rekonstrukciju zemesgabalu izmants pilnībā – muzeja platība tiks palielināta līdz 7700 kvadrātmetriem, bet blakus 3000 kvadrātmetru plašā piebūvē top jauns Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klientu apkalpošanas centrs. Agrāk Rīgas Motormuzejs tika uzskatīts par lielāko motormuzeju Baltijā, tagad tas būs arī modernākais Austrumeiropā un tajā būs interesanti gan speciālistiem, gan ģimenēm ar bērniem, ir pārliecināti CSDD.
Entuziastu klubiņš
Muzeja pirmsākumi saistīti ar 1972. gadā dibināto Latvijas Antīko automobiļu klubu, kas bija pirmais šāda veida klubs bijušajā Padomju savienībā. Klubs rīkoja antīko automobiļu izstādes, bet tās bija samērā īslaicīgas, stāsta Rīgas Motormuzeja Restaurācijas daļas vadītājs Gunārs Dortāns. «Izstādes bija tik populāras un guva tik plašu atsaucību, ka tika saprasts – tām jābūt pastāvīgi pieejamām un ir nepieciešams muzejs,» viņš norāda. Ar laiku Motormuzeja izveidotājam Viktoram Kulbergam izdevies varas pārstāvjus pārliecināt par muzeja nepieciešamību un to, ka tas jāveido Rīgā. Taču arī tālākais ceļš nebija viegls – Padomju savienība naudu bija iztērējusi Maskavas olimpiskajām spēlēm un kultūras, sporta projektus neatbalstīja. Toreizējās politiskās situācijas dēļ sākotnēji Motormuzejs nosaukts par tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centru Mežciems.
Beigās līdzekļi tomēr iegūti, un īpaša loma te bijusi LPSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājam Miervaldim Ramānam. «Pateicoties viņa tālredzībai, veicām neiespējamo – aizliegtajā būvniecības desmitgadē pēc Maskavas olimpiskajām spēlēm uzbūvējām īpaši projektētu Rīgas Motormuzeja ēku, turklāt izmantodami no Somijas par valūtu importētas konstrukcijas,» V. Kulbergs raksta savā grāmatā. «Neiespējamā misija», kas tapusi sadarbībā ar Noru Ikstenu. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts Viktors Valgums. «Tiem laikiem tas bija avangardisks projekts,» atzīst G. Dortāns, skaidrodams, ka «atvēzēties» bija iespējams Somijas materiālu dēļ. «Šī ēka ir ģenētiski iekodēta (tā es to saucu) ar antīkās arhitektūras un Rolls Royce radiatora silueta līdzību ēkas frontālajā fasādē,» raksta V. Kulbergs. Tā dēļ Motormuzejam pat veltīta firmas pretenziju vēstule, taču vēlāk situācija atrisinājusies, pat saņemot no Rolls Royce dāvanu – firmas simbolu Nīkes statueti.
Motormuzeja celtniecība ilga aptuveni 3,5 gadus – līdz 1988. gada nogalei. Oficiāli muzejs dibināts 1989. gada 22 .aprīlī, bet 2009. gadā to pārņēma CSDD. Pērn aprīlī sākta muzeja ēkas rekonstrukcija, kas tagad tuvojas noslēgumam.
Vizuāli nemainās
«Esam nonākuši līdz galējiem apdares darbiem, konstrukciju montāža ir pabeigta, tīklu izbūve tāpat. Pašlaik nav gatavas grīdas, bet, kad betons tiks ieliets, tas tāds arī paliks – kā apdare,» sarunā ar DB stāsta CSDD projektu vadītājs Kaspars Aksenoks. Pēc viņa teiktā, pašlaik būvniekiem noteiktais termiņš ir jūlija beigas, bet jau panākta vienošanās par ekspozīcijas iekārtošanu, kas vēl nav līdz galam definēta līgumā. Tā dēļ visi būvdarbi kopumā varētu tikt pabeigti augustā, septembra sākumā, bet pēc tam gaidāma tehnoloģiju un iekārtu ierīkošana.
Rekonstrukcijas projekts nosaka, ka vizuāli muzeja āriene netiek mainīta – vēsturiskā ēka saglabās tādu pašu izskatu. «Visas Motormuzeja detaļas ir jaunas – stikli, fasādes, ķieģeļi, no vecā vairs nav nekā, bet kopējais projekts ir saglabāts vēsturiskajā veidolā,» skaidro K. Aksenoks. No bijušās mājas palikuši pamati, kolonnas, pārsegumi, bet iekšējie tīkli ir nomainīti. Tāpat ir atšķirīgas teritorijas segums, taču tā izkārtojums saglabāsies. Gadu gaitā muzeja ēka bija pamatīgi nolietojusies, piemēram, taupības nolūkos savulaik nav ierīkota kondicionēšanas sistēma, kas muzejā ir īpaši svarīga, atzīst G. Dortāns.
Cer uz «uhh!»
Iepriekš muzeja platība bija 7500 m2, bet pēc rekonstrukcijas būs jau 7700 m2. Nedaudz plašākas telpas plānotas kolekcijai – ja iepriekš ekspozīcijas telpas aizņēma 3300 m2 platību, tagad būs nedaudz vairāk kā 4000 m2. «Tas dos iespēju piemēroti izvietot eksponātus, ļaujot tos labāk aplūkot,» skaidro K. Aksenoks. Saskaņā ar CSDD stāstīto eksponātu būs mazāk, taču tagad visi eksemplāri tiks papildināti ar datoriem, ekrāniem, darbastacijām, radot modernāko motormuzeju Austrumeiropā. Paredzēts iekārtot 19 darba stacijas un 25 multimediālos ekspozīcijas punktus. «Cilvēkiem, ieejot Motormuzejā, vajadzētu pateikt «uhh!». Ja izdosies ekspozīcijas konceptu īstenot pilnībā, tā arī būtu jānotiek,» saka K. Aksenoks.
Par muzeja dizaina realizāciju, proti, tehnoloģiju piegādi pašlaik izsludināts iepirkums. K. Aksenoks apliecina, ka tehnoloģiju būs tiešām daudz, un praktiskie darbi pēc konkursa noslēgšanās varētu ilgt pusgadu. «Katrai automašīnai ekspozīcijā paredzēti desmit dažādi gaismekļi, prožektori utt. Tas nozīmē, ka automašīna ir jānoliek savā vietā, bet pēc tam cilvēkiem vēl viss jāizkārto,» viņš norāda. Plānots, ka apmeklētājiem muzejs būs pieejams 2015. gada pavasarī. Sākotnējā Rīgas Motormuzeja rekonstrukcijas un jaunās piebūves būvniecības līgumcena bija 9,89 miljoni eiro, taču projekta izmaksas nedaudz pieaugušas – pašlaik aptuveni par 200 tūkstošiem eiro, kas kopā veido 10,09 milj. eiro. «Daļa no papildu izmaksām radās, novēršot vecās būves konstruktīvās nepilnības, kuras nevarēja paredzēt, piemēram, jumta konstrukcija nebija visai stabila. Tāpat nācās nostiprināt pamatkonstrukciju. Jāņem vērā, ka apakšā ir purvs, jaunā piebūve izbūvēta uz pāļiem, kurus arī nācās pagarināt,» stāsta K. Aksenoks. Otrs, kas sadārdzināja procesu, ir inženiertehniskais aprīkojums, kurš turpmāk nodrošinās ekspozīcijas darbību. Papildus aptuveni vienu miljonu eiro varētu izmaksāt Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas dizaina projekta realizācija (tehnoloģiju piegāde), taču precīzas izmaksas būs zināmas augustā, kad gaidāmi konkursa rezultāti. Rekonstrukciju CSDD finansē no saviem līdzekļiem, bet ir atvērta arī kredītlīnija.
Nāca tūkstošiem
Motormuzejs bijis populārs visos laikos, liecina G. Dortāna stāstītais. «Muzeja popularitāte bija ļoti augsta, jo tas bija vienīgais PSRS,» viņš piebilst. Saskaņā ar V. Kulberga rakstīto 1989. gadā muzeju apmeklēja 75 tūkstoši cilvēku, 1990. gadā apmeklētāju skaits sasniedza 130 tūkst., bet vēlāk tas saruka. CSDD atzīst, ka, līdzīgi kā vairums muzeju, arī Motormuzejs sevi atpelnīt nespēj, un tas ir jādotē. Jāņem gan vērā arī muzeja atrašanās vieta – tas atrodas 4–5 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, un sabiedriskais transports pašlaik uz muzeju nav pats ērtākais. Pēc rekonstrukcijas direkcija cer uz ļoti lielu apmeklētāju skaitu – skolēniem, tūristiem. Atjaunotā versija paredzēta visai ģimenei, tiks izveidota bērnu istaba un piedāvātas arī pedagoģiskās programmas. paredzētas ar drošību saistītas aktivitātes, papildinot CSDD funkcijas, iespējas dažādām ekskursijām utt. Tādā pašā 1000 m2 platībā tiek saglabāts restaurācijas darbnīcu bloks, bet tam mainīts plānojums, vairāk orientējoties uz izpēti, montāžu u.c. «Mēs esam droši, ka katram Latvijas iedzīvotājam būtu interese tagad atnākt apskatīties, kāds būs jaunais muzejs,» saka K. Aksenoks.
Jauns klientu centrs
Blakus Motormuzejam piecstāvu ēkā top jaunais CSDD klientu apkalpošanas centrs. Piebūve uzbūvēta brīvstāvoši, un ar vēsturisko Motormuzeja ēku to savienos stiklota pāreja. «Šajā piebūvē būs CSDD administratīvās telpas, pirmais stāvs būs atvērts klientu apkalpošanai. Pārējās telpās paredzēts pārcelt datu bāzi utt.,» stāsta K. Aksenoks.
Šī piebūve gan nevarēšot nodrošināt Bauskas ielas filiāles dublieri Daugavas labajā krastā, par ko CSDD doma esot jau sen. «Bauskas ielas noslodze nepārsniedz robežu, filiāle vēl spēj sevi nodrošināt, bet problēma vairāk ir ar satiksmes, transporta sadrūzmēšanos šajā rajonā – mācību mašīnas, reģistrācijas klienti, klienti, kas vēlas iziet tehnisko apskati. Bauskas ielas apkārtnes mazās ieliņas nav tam visam paredzētas».
Tā kā 1,6 hektārus plašajā teritorijā ar augstsprieguma līnijas aizsargjoslu neko lielāku par jauno piebūvi ieplānot nevar – tā jau tagad ir izmantota līdz maksimumam –, CSDD domā par jauna klientu apkalpošanas centra izveidi.
Jaunajā piebūvē pie Motormuzeja paredzēts sniegt primāros pakalpojumus, bet tehnisko apskati tajā iziet nevarēs. «Risks gan ir tajā, ja klienti sadalītos divās vienādās daļās katrā Daugavas krastā, jo S. Eizenšteina ielas centrs ir piecas reizes mazāks nekā Bauskas ielas filiāle, un tas nozīmē, ka pārslodze būtu milzīga,» atzīst K. Aksenoks.