Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Īpašums Brīvības gatvē 193, kas plašāk zināms kā „G. Ērenpreiss velosipēdu fabrika”, pieejams iegādei. Tas sastāv no 1,70 ha plaša zemesgabala un vēsturiskās ražošanas ēkas. Īpašuma cena - 2,95 miljoni eiro, tā pārdošanai ir nolīgta nekustamo īpašumu aģentūra Kivi Real Estate.

“Tā ir ne tikai iespēja iegūt īpašumu, kuram ir vērā ņemams attīstības potenciāls, bet arī iesaistīties mūsu pilsētas sejas veidošanā. Neizbēgami, nākošais projekts šajā vēsturiskajā un Latvijai nozīmīgajā adresē būs visiem labi zināms un veidos mūsu pilsētas tēlu tālākajos gadu desmitos,” komentē nekustamo īpašumu aģents un Kivi Real Estate partneris Ēvalds Pavlovs, kurš vada šī īpašuma pārdošanu.

Īpašumam ir izstrādāts ēkas atjaunošanas projekts - biroju ēka ar pieciem stāviem un vairāk nekā 6000 kv.m kopējo platību. Apkārtnē jau ir attīstīti gan veiksmīgi biroju, gan arī dzīvojamo ēku projekti, kuros izmantotas atrašanās vietas sniegtās priekšrocības.

Baltijā operējošais nekutamo īpašumu investīciju un attīstīšanas uzņēmums Capital Mill ir noslēdzis vērienīgu darījumu, pārdodot investīciju uzņēmumam SIA Proks Capital industriālo īpašumu Rīgā, Granīta ielā.

Šis ir viens no 2023. gada vērtīgākajiem industriālo īpašumu investīciju darījumiem Latvijā.

Granīta ielas zemes gabals aptver 3.3 hektārus, un ēkas platība ir 10’567 kvadrātmetri. Īpašums ir pilnībā iznomāts papīra, iepakojumu un vizuālās komunikācijas produktu un risinājumu vairumtirgotājam AS Antalis, kas ir meitas uzņēmums Japānas uzņēmumu grupai Kokusai Pulp & Paper.

Capital Mill šo īpašumu 2017. gadā iegādājās ar mērķi attīstīt, veikt papildus noliktavu platību izbūvi un uzlabot ēkas kvalitāti. Līdz ar šī cikla noslēgšanu un saskaņā ar Capital Mill stratēģiju, īpašums tika pārdots.

Darījuma cena netiek atklāta. Pārdevēju darījumā pārstāvēja un darījumu vadīja nekustamo īpašumu aģentūra Kivi Real Estate. Juridisko atbalstu darījuma sagatavošanā un noslēgšanā pārdevējam sniedza advokātu birojs Cobalt. Darījums tika finansēts ar bankas Citadele atbalstu.

“Elemental Business Centre” noslēdzis biroja nomas līgumu ar kūdras uzņēmumiem “NordAgri” un “Hortimed”, kuri uz biroju nomas kompleksu pārcēlās jau maija sākumā.

Abu uzņēmumu biroja telpas atrodas “Elemental Green” ēkas 7. stāvā, aizņemot kopā 282 m2. Darījums par telpu nomu noticis sadarbībā ar nekustamo īpašumu aģentūru “Kivi Real Estate”.

“Nord Agri” un “Hortimed” dibināti 2014. un 2017. gadā Latvijā, ātri vien gūstot arī starptautisku pieprasījumu. “Nord Agri” izstrādā kūdras substrātus, savukārt “Hortimed” piedāvā ekoloģiskus un inovatīvus augšanas veicinātājus, kas ražoti no vietējām saldūdens ezeru dūņām.

“2018. gadā sākām izstrādāt jaunus inovatīvus produktus eksportam sadarbībā ar Latvijas Universitāti, un tajā pašā gadā saņēmām apbalvojumu par šo ideju – “Gada preču zīmi – pasaulei”. Šobrīd, kad daļa eksporta mērķu jau ir sasniegti, vēlamies piedāvāt šos produktus Latvijas tirgum,” norāda “Nord Agri” valdes loceklis Roberts Leitāns.

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA (SBA grupė) investīciju pārvaldības kompānijas Capitalica Asset Management, kas attīsta biroju kompleksu Verde, fonds Capitalica Green Logistics Fund ir iegādājies loģistikas centru Ulbrokas ielā, Dreiliņos.

Šī ir jau otrā Capitalica Green Logistics Fund investīcija Latvijā. Jaunais komerciālais nekustamā īpašuma objekts papildina fonda portfeli, kas šobrīd jau iekļauj piecus loģistikas kompleksus — trīs Igaunijā un divus Latvijā.

"Šis darījums nostiprina mūsu pozīcijas Baltijas valstu loģistikas tirgū. Tā kā Rīgā ir ierobežots zemes gabalu piedāvājums, tas vēl vairāk palielinās fonda portfeļa vērtību. Esam pārliecināti, ka jauniegādātais īpašums nesīs pievilcīgu atdevi arī mūsu investoriem," komentē Capitalica Green Logistics fonda pārvaldnieks Mindaugs Ļaudansks.

Ēka ir labā tehniskajā stāvoklī, tās kopējā nomājamā platība ir 5 647 m2. Šis pirkums palielinās kopējo fonda pārvaldīto noliktavu un loģistikas platību līdz 32 880 m2. Loģistikas centrs atrodas šeit strādājošajiem uzņēmējiem pievilcīgā vietā: Ulbrokas ielā, Vidzemes priekšpilsētas Dreiliņu apkaimē, uz zemes gabala 1,6 ha platībā. Fondam piederošais loģistikas centrs ir uzbūvēts stock-office formātā, kurā ierīkotas trīs tipu telpas — noliktava, birojs un klientu apkalpošanas zāles.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" valdes priekšēdētāja pienākumus no līdzšinējās vadītājas Aijas Āboliņas pārņēmis Guntis Kanenbergs, informē uzņēmumā.

"Es esmu daļa no Ober-Haus profesionālās komandas 18 gadus, un pēdējos 11 gadus man ir bijis tas gods un atbildība vadīt šo speciālistu komandu. Mēs koncentrējāmies uz pakalpojumu kvalitāti un konsekventu un pārdomātu attīstību, kas daudzus gadus palīdzēja nodrošināt un saglabāt vienu no TOP pozīcijām tirgū," sacīja A.Āboliņa, kura kopš 2009. gada Latvijā vadīja Ober-Haus.

Jaunais Valdes priekšsēdētājs G.Kanenbergs savu pieredzi nekustamā īpašuma nozarē uzsācis pirms desmit gadiem, vadot uzņēmuma "Arco Real Estate" Komercīpašumu nodaļu. Pirms tam G.Kanenbergs guvis pieredzi korporatīvo klientu apkalpošanā, gandrīz 7 gadus strādājot kā projekta vadītājs biznesa finansēšanā AS "Swedbank".

Biroju telpu nomas tirgū 2017.gada ceturtajā ceturksnī pieprasījums joprojām pārsniedza piedāvājumu, šī tendence bija vērojama visa gada garumā, tāpēc kopējā aktivitāte šajā segmentā bija salīdzinoši zema, teikts nekustamo īpašumu kompānijas «Ober Haus» komercplatību tirgus pārskatā.

Daudzi potenciālie nomnieki joprojām nevar atrast telpas atbilstoši savām prasībām un tāpēc bieži vien lēmums jāatliek vai nākas samazināt prasības, norāda «Ober Haus». Kopējais brīvo telpu īpatsvars A un B klases ēkās 2017.gadā samazinājies un pietuvojies 4% rādītājam un daži iznomātāji jau ir nedaudz paaugstinājuši nomas maksas 0,5 eiro līdz viena eiro robežās vai plāno to darīt.

«Ober Haus» norāda, ka aizvadītā gada notikums bija jaunas biroju ēkas «Place Eleven» Sporta ielā 11 nodošana ekspluatācijā un līdz ar to brīdi bija iznomāti jau 90% tās telpu. Pārskatā norādīts, ka A un B klases biroju ēku segmentā situācija varētu nedaudz mainīties tikai līdz ar jauno biroju ēku nodošanai ekspluatācijā - tuvākie noslēgumam projekti ir biroju ēka Jaunajā Teikā un Z torņi Pārdaugavā.

Leģendārā un arhitektoniski augstvērtīgā ēka Krišjāņa Barona ielā 12 - Benjamiņu nams - pieejams iegādei.

Īpašums šobrīd pieder uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu kompānija "Kapitel", kas plašāk pazīstama kā tirdzniecības centra “Spice” un “Spice Home” īpašnieks un topošā biroju kompleksa “Elemental Skanste” attīstītājs.

Kā pārstāvis nekustamā īpašuma “Benjamiņu nams” pārdošanā izvēlēta nekustamo īpašumu aģentūra “Kivi Real Estate’’.

"Īpašumi ar skatu uz pilsētas centrālo parku ir bijuši pieprasīti vienmēr. Benjamiņu nams Kr. Barona ielā 12 ir viens no retajiem šāda veida īpašumiem, kas pieejams iegādei. Interjers, plašais pagalms un terase ar skatu uz parku izceļ šo īpašumu starp pārējiem," komentē nekustamo īpašumu aģents Linards Veide, kurš vada šī īpašuma pārdošanas procesu.

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Rīgas jauno biroju ēku klāstu papildinājis A klases projekts pilsētas centrā, Pērses ielā 2A. Īpašuma attīstītājs ir SIA “River Properties”. Ēkas kopējā platība ir 3986 m2, tā ir nodota ekspluatācijā un to apdzīvo pirmie nomnieki.

Telpas ir pielāgojamas kā vērienīga, tā arī vidēja mēroga nomniekiem. To piesaiste uzticēta nekustamo īpašumu aģentūrai Kivi Real Estate.

Investējot 14 miljonus eiro, Rīgas centrā top jauns biznesa centrs 

Atzīmējot spāru svētkus, projekta būvniecības noslēguma posms sācies jaunā biznesa centra, kas...

Projektā pieejamas dažādas biroju platības, sākot no 200- 4000 kv.m Nomas maksa ir sākot no 16 EUR/kv.m. Nomas maksā ir iekļauta telpu izbūve, vadoties pēc nomnieku vajadzībām un vēlmēm. Esošajā celtniecības stadijā tās ir iespējams pielāgot arī ārstniecības iestādēm, kā arī citām vajadzībām.

Pirmie nomnieki projektam jau ir atrasti, viens no tiem ir SIA “Inspired”- Latvijā un Baltijā zināmi mārketinga eksperti, kuru darbībai ikdienā vajadzīga gan iedvesmojoša vide, gan reprezentabla un klientiem ērti pieejama lokācija. Noris sarunas arī ar vairākiem citiem potenciālajiem telpu lietotājiem.

Pērses ielas biroju projektu izceļ plašas terases, balkoni ar skatu uz vēsturisko centru un labiekārtots, zaļš iekšpagalms, kas pilsētas centrā ēkām ir retums.

SIA “River Properties” turpat blakus turpina arī attīstīt vēl vienu biroju ēku Barona ielā 30A, kuru plānots pabeigt šī gada nogalē.

Db.lv jau rakstījis, ka jaunā biznesa centrā, kas atrodas Pērses un Kr. Barona ielā, attīstītājs SIA “River Properties” plāno investēt 14 miljonus eiro. Visa projekta iznomājamā platība plānota 6 238,40 m2. Biznesa centru projektējuši arhitekti Iļja Miļgroms un Pēteris Bajārs.

“River Properties” ir nekustamo īpašumu attīstītājs, kas strādā ar dažādiem nekustamā īpašuma projektiem Rīgā. Uzņēmuma specialitāte ir pirmskara un koku ēku rekonstrukcija un renovēšana Rīgas centrā un Āgenskalnā, kā arī biroju celtniecība un komerctelpu noma.

Staigājot pa Rīgas centra ielām un baudot tā unikālo vidi, neviļus rodas pārdomas - kāpēc teju katrā Rīgas centra daļā top kāda jauna augstas klases dzīvokļu ēka? Kas šos dzīvokļus pirks? Vai pie esošā, mēreni stabilā ekonomikas augšanas tempa pastāv un veidosies atbilstošs pieprasījums?

Pētot Cenubanka.lv pieejamos datus, var secināt, ka kopējais nekustamo īpašumu darījumu skaits Rīgā kopš 2016. gada samazinās. Šāda statistika novērš bažas par pamatīgu «burbuli» nekustamā īpašuma tirgū, kas būtu atbilde visiem iepriekš uzdotajiem jautājumiem un mudina dziļāk meklēt iemeslu šādam piedāvājuma kāpumam.

Savukārt, premium segments Rīgā pēdējos gados atsevišķās cenu kategorijās piedzīvojis darījumu skaita palielināšanos. Jāatzīst, ka dzīvokļiem, kuru cena pārsniedz 2500 EUR/kv.m, darījumu kopsumma gadā ir tik maza, ka ir teju neiespējami noteikt spēcīgu tendenci pieprasījumā (Rīgā vidēji notikuši tikai nedaudz vairāk nekā 100 darījumi gadā, skatoties pēdējo četru gadu griezumā).

Sava nekustamā īpašuma pārdošana kļūst par arvien aktuālāku jautājumu, jo ģeopolitiskais saspringums un medijos publicētās ekonomistu prognozes dažkārt mudina domāt par to, ka īpašumu cenas tuvākajā nākotnē varētu kristies.

Līdz ar to rodas neliela panika un vēlme īpašumu pārdot, kamēr cenas ir pietiekoši augstas. Lai gan ilgtermiņā īpašumu cenas pieaug, vēlme iegūt no īstermiņa cenu svārstībām ir saprotama un vienmēr aktuāla.

Neraugoties uz to, vai pārdošanas procesam tiek piesaistīts profesionāls nekustamā īpašuma pārdevējs, kas pārdošanas cenu rūpīgi izanalizē, vai pasūtīts īpašuma vērtējums, īpašniekam ir arī savs redzējums par sava mājokļa vērtību. Subjektīvais īpašnieka redzējums bieži vien ir optimistiskāks par reālo īpašuma vērtību un saistās gan ar personīgajiem pārdzīvojumiem konkrētajās telpās, gan ar īpašumā ieguldīto naudu tā individualizēšanai savām vajadzībām un gaumei. Nekustamo īpašumu konsultante Evita Ažīte, kura ar dzīvojamā fonda īpašumiem kompānijā Kivi Real Estate darbojas jau gandrīz desmit gadus, atzīst: «Ļoti bieži īpašnieki, plānojot pārdot savus īpašumus, vēlamajā cenā cenšas iekļaut arī visus ieguldījumus, ko šajā īpašumā veikuši (interjera apdare, mēbeles un tamlīdzīgi).» Taču pircēji iepriekšējā īpašnieka ieguldījumos bieži vien vērtību nesaskata un nav gatavi par to piemaksāt. Tā kā nekustamais īpašums lielākoties tiek pirkts kā ilgtermiņa investīcija, primārie faktori par labu konkrētā īpašuma (mājas vai dzīvokļa) izvēlē ir lokācija, ēkas stāvoklis un cena. Tā stilistisko iekārtojumu pircēji bieži vēlas izveidot paši, līdz ar to dārgs un specifisks aprīkojums var būt pat traucēklis. «Ir gadījumi, kad esošais interjers pat ļoti neatbilst potenciālā pircēja gaumei, kas nozīmē, ka, iegādājoties šādu īpašumu, pircējam pat jārēķinās ar papildus izdevumiem, interjeru pārveidojot savā gaumē,» piebilst E. Ažīte. Jo specifiskāki ir šie ekskluzīvie risinājumi, jo mazāk būs cilvēku, kas par tiem vēlēsies maksāt. Ekskluzīvs interjers ne vienmēr ir pārdošanu veicinošs faktors, īpaši, ja ir pieejamas alternatīvas par zemāku cenu, kuras pircēji var iekārtot paši.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Vasaras sezona ir laiks, kad privātmājas pagalmam var rast vislielāko pielietojumu. Tajā var sauļoties, iekopt dārzu, peldēties baseinā vai dīķī. Tāpat arī neizpaliek zāles pļaušana un vakari ar draugiem pie grila, cepot gaļu neviena netraucētiem. Tieši vasarā mēs vislabāk pamanām iespējas, ko sniedz dzīve privātmājā. Vai tas nozīmē, ka tieši vasarā ir vislielākais darījumu skaits šādiem īpašumiem?

Vai sezonalitāte izteikti ietekmē pieprasījumu pēc atbilstošās kategorijas īpašumiem, interesentu aktivitāti un to cenu? Atbildes uz šiem jautājumiem var rast, uzklausot profesionāļu pieredzi un pētot datus.

Kivi Real Estate pārdošanas un īres nodaļas vadītājs Kristaps Jankovskis, balstoties uz daudzu gadu pieredzi, norāda - «skaitliski vairāk potenciālo pircēju mājokļus apskata tieši vasarā un tas ir saistīts ar daudziem faktoriem (ģimenēm ir vairāk brīvā laika gaišajos vasaras vakaros, daudziem ir atvaļinājumu laiks, nav tiks saspringts ikdienas biznesa grafiks uzņēmējiem utt.).» K. Jankovskis arī piebilst, ka pārdevēji saprot šo vasaras specifiku ar paaugstināto interesentu aktivitāti. Tāpēc tieši pavasarī un vasaras sākumā īpašnieki mājokļus vēlas tirgū pozicionēt par maksimālo cenu, kas bieži vien izteikti pārsniedz tirgus vērtību. Tādā veidā sezonas sniegtās priekšrocības var viegli pazaudēt. Strādājot ar nedabīgi augstu cenu, īpašniekiem nākas vilties sezonas beigās. Lai gan sezonalitātei ir spēcīga ietekme aktivitātes ziņā, īpašums, par ko tiek prasīts krietni vairāk par tā reālo vērtību, nebūs interesants iegādei pat viskarstākajā vasaras mēnesī. Šajā kontekstā tiek izcelts Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus, kur pārdevēji dažkārt joprojām cer uz brīnumainu darījumu, kad īpašumu par krietni paaugstinātu cenu iegādāsies kāds interesents no austrumiem, ignorējot reālās īpašumu tirgus vērtības. Tomēr, mācoties no citu kļūdām un ar racionālu un adekvātu pieeju cenas izvēlei, vasaras sezonas paaugstināto aktivitāti var izmantot pat ļoti efektīvi.

Skanstes apkaimē topošais biroju ēku komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis biroja nomas līgumu ar starptautisko IT pakalpojumu uzņēmumu “Arvato Systems”.

Sadarbības līgums paredz, ka uzņēmums nomās biroja telpas vienas “Elemental Business Centre” ēkas 8. un 9. stāvā un to kopējā platība būs 2300 m2.

“Arvato Systems” ir jau trešais izziņotais projekta enkurnomnieks. Kā pirmie tika izziņoti informācijas tehnoloģiju uzņēmumu grupa “Dyninno Group” un starptautiskā holdinga “IWG” hibrīda kopstrādes telpu zīmols “Spaces”.

“Arvato Systems” pārstāvji stāsta, ka šobrīd uzņēmumā Latvijā ir aptuveni 150 darbinieku, taču tiek plānots, ka līdz šī gada beigām to skaits pieaugs līdz 200.

“Visās uzņēmuma “Arvato Systems” atrašanās vietās mēs īstenojam mūsdienīga biroja koncepciju. Mēs tiecamies piedāvāt atraktīvas darba vietas pievilcīgā vidē, kur apvienojam elastību ar labāko tehnisko aprīkojumu un, protams, rūpējamies, lai mūsu darbinieki varētu justies kā mājās. Esam pārliecināti, ka "Elemental Business Centre” mūsu darbiniekiem sniegs vislabākos apstākļus, tāpēc jau ar nepacietību gaidām pārcelšanos uz jauno biroju," saka SIA “Arvato Systems Latvia” izpilddirektors Bendžamins Doršs (Benjamin Dorsch).

Īres tirgus Rīgā šobrīd atrodas diezgan neparastā situācijā, jo atrast dzīvokli īrēšanai ir sarežģīti, secina kompānija Ober-Haus.

Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šī iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Mājokļu pieejamību un pašreizējo situāciju Latvijas īres tirgū būtiski uzlabotu investori jeb juridiskās personas, kas, iegādājoties veselu māju, piedāvātu īrēšanai tās dzīvokļus iedzīvotājiem, uzskata Ober-Haus. Būtiskas izmaiņas varētu notikt pēc jaunā īres likuma pieņemšanas. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecību un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, papildina kompānijā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma izīrētājus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, Ober-Haus atsaucas uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju.

Nekustamā īpašuma jomas eksperti jaunajā kadastrālo vērtību noteikšanas metodoloģijā saskata netaisnību – lai tuvinātu tirgus cenu līmenim, pēc jaunās metodoloģijas izstrādātās kadastrālās vērtības ēkām un zemei varētu augt vidēji par 25% līdz 40%, izņemot ekskluzīvos īpašumus, kas netiek īsti identificēti.

Tikmēr Finanšu ministrija gatava būtiskām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām tikai vienlīdzīgas situācijas gadījumā, ziņoja LNT TOP10.

Ar kavēšanos Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) izstrādājis jaunu versiju tam, kā turpmāk dažādiem īpašumiem noteiks kadastrālās vērtības, kuras pēc tam izmanto nodokļu aprēķiniem. Jaunais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts līdz 14. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja metodoloģiju valdība akceptēs, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, LNT Top10 norāda eksperti. Pirmkārt tāpēc, ka VZD uzstādījis augstāku latiņu kadastrālās vērtības atbilstībai tirgus cenām, kas tagad plānota ap 100%. Tas vien jau nozīmē kadastrālās vērtības pieaugumu vismaz par 15%. Tomēr lielai daļai dzīvokļu un māju izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos tiks ņemtas vērā arī tirgus cenu izmaiņas.

Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Mikrorajonu dzīvokļu īres maksas ir pietuvojušās centra dzīvokļu īres maksām, un I ceturksnī divu istabu dzīvokļa īres maksa pieprasītākajos Rīgas mikrorajonos svārstījusies no 260 – 400 eiro mēnesī, liecina «Ober-Haus» speciālistu sagatavotais Dzīvojamo platību tirgus pārskats par 2018.gada 1.ceturksni.

Vairāk interesējošie mikrorajoni ir Pļavnieki, Purvciems, Āgenskalns, Teika, Imanta un Ziepniekkalns.

Savukārt, mazāk pieprasītos mikrorajonos vai dzīvokļiem ar ne tik labu atrašanās vietu īres maksu amplitūda divu istabu dzīvoklim ir no 100 – 250 eiro mēnesī.

Īres tirgus 2018. gada pirmajā ceturksnī saglabājis 2017.gada līmeni un raksturojams kā vidēji aktīvs. «Arvien biežāk klienti iegādājas 1–2 istabu dzīvokļus ar mērķi tos izīrēt, līdz ar to regulāri tiek papildināts īres dzīvokļu piedāvājums, jo sevišķi pilsētas aktīvākajos rajonos. Pilsētas centrā joprojām lielākā aktivitāte ir no ārvalstu studentu puses, kuri šeit ieradušies šā gada sākumā un meklē dzīvokļus īrei uz termiņiem, kas nepārsniedz 12 mēnešus, bet lielākoties uz 6 mēnešiem,» informē «Ober-Haus».

Rīgas pilsētas centra dzīvokļu tirgū 2018.gada I ceturksnis bijis stabils un ir novērotas pozitīvas tendences saistībā ar dzīvokļu cenu pieaugumu, jo sevišķi 3 un 4 istabu dzīvokļiem, liecina «Ober-Haus» speciālistu sagatavotais Dzīvojamo platību tirgus pārskats par 2018.gada 1.ceturksni.

Ceturkšņa ietvaros dzīvokļu cenas Rīgas centra dzīvokļiem pieaugušas par 1.8 %. 2018.gada I ceturksnī pircēji joprojām priekšroku dod 2 – 3 istabu dzīvokļiem platībā līdz 85 kv.m., tāpat, arvien pieaug pieprasījums pēc lielākiem 3 un 4 istabu dzīvokļiem platībā līdz 110 kv.m., cenu kategorijā līdz 190 000 eiro.

«Šobrīd pircēji, kuri meklē un iegādājās dzīvokļus pilsētas centrā, par divu istabu dzīvokli nevēlas maksāt vairāk par 70 000 eiro. Trīs istabu dzīvokļus pircēji meklē cenu kategorijā no 80 000 – 120 000 eiro, retākos gadījumos pārsniedzot šo summu. Līdzīgi kā sērijveida dzīvokļu tirgū, ir novērojams «lielo» dzīvokļu deficīts, pēckrīzes periodā attīstītāji ir koncentrējušies uz nelielu vienas, divu un trīs istabu dzīvokļu būvniecību, līdz ar to pircējiem, kurus interesē dzīvokļi platībā virs 100 kv.m., neatliek nekas cits kā iegādāties tos pirms krīzes periodā celtos jaunajos projektos vai pirmskara ēkās, informē «Ober-Haus».

Šā gada trešajā ceturksnī attīstītāji turpināja jaunu biroju ēku un viesnīcu būvniecību, liecina jaunākais Ober-Haus apskats.

No lielākajiem notikumiem trešajā ceturksnī arī gada griezumā eksperti atzīmē InterContinental Hotels Group, viena no pasaulē vadošajiem viesnīcu uzņēmumiem, paziņojums par grupas pirmo viesnīcu Latvijā – bijušajā Preses nama ēkā tiks izveidota Holiday Inn viesnīca ar 280 numuriem, ko plānots atvērt 2022.gadā.

Vecrīgā, pie Rātslaukuma turpinās viesnīcas Hilton Garden Inn būvdarbi, kurus paredzēts pabeigt 2019.gadā, projektā būs līdz 100 numuriem. Tāpat Vecrīgā, Mārstaļu ielā un Kalēju ielā, tiek būvētas divas jaunas viesnīcas.

Tāpat tiek būvētas jaunas biroju ēkas. Ober-Haus speciālisti secina, ka arvien biežāk biroju ēku īpašnieki pārskata autostāvvietu lietošanas un apmaksas nosacījumus, kas izraisa neapmierinātību esošo nomnieku vidū, kas varētu veicināt daļu nomnieku rotāciju.

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Privātmājas iegādi lielā mērā šobrīd ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, norāda kompānija Ober-Haus.

Pēc Ober-Haus speciālistu novērojumiem, tirgū nedaudz ir samazinājies privātmāju piedāvājumu skaits. Salīdzinoši liels ir piedāvājums ar ekspluatācijā nenodotām jaunbūvēm. Taču privātmāju pamatpircējs galvenokārt ir jaunās ģimenes, kuras, apzinoties lielo birokrātijas slogu, lai sakārtotu dokumentāciju mājas nodošanai ekspluatācijā, bieži vien tomēr noraida lēmumu iegādāties jaunbūvi.

Vairums gadījumu, ja ir iespēja, klienti izmanto Altum valsts atbalstu jaunajām ģimenēm.

Jaunās ģimenes interesējas par privātmājām Pierīgā līdz vidēji 150 tūkstošiem eiro, kurās nav vajadzīgas lielas finansiālas investīcijas, taču šāds piedāvājums tirgū ir ļoti mazs. Pilnīgi pabeigtas jaunuzbūvētas mājas Pierīgā (40 km rādiusā ap Rīgu) šobrīd maksā, sākot no 170 tūkstošiem eiro.

Pašlaik diezgan neaizpildīta niša ir privātmāju ciemati ar nelielām, ekonomiskām ēkām vai zemes gabaliem ar pievadītām komunikācijām

Tā varētu būt iespēja biznesam, uzskata aptaujātie nekustamā īpašuma tirgus eksperti.

Tā, piemēram, Kristīne Dubane, Ober Haus Real Estate Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja, stāsta, ka pieprasītas ir 150-200 m2 lielas privātmājas, kam reāla piedāvājuma pretī nav, t.s. ciematus šobrīd attīsta reti kurš. «Šī niša ir diezgan tukša. Pircēju pretī būtu pat gana daudz,» viņa spriež. Piedāvājumā ir lielākas mājas ar plānojumiem, kas neatbilst šī brīža prasībām, tostarp – arī par labu cenu, taču cilvēki nevēlas ēkas pārbūvēt, jo sanāks dārgāk.

Tirgus kļūst aktīvāks, ko ietekmē pirktspējas pieaugums, no vienas puses, un arvien adekvāts piedāvājums, no otras. Lielākā interese ir par jaunuzceltām mājām, tomēr, ja pircējam ļoti patīk vieta, māja ir labi uzturēta un piedāvātā cena adekvāta, viņi izvēlas arī mājas otrreizējā tirgū. Daļa pircēju, tirgū neatrodot sev vēlamu piedāvājumu, tāpēc iegādājas arī zemi, informē Latio.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2018.gada oktobra cenu indikators tika izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, Balsts. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.