Sava nekustamā īpašuma pārdošana kļūst par arvien aktuālāku jautājumu, jo ģeopolitiskais saspringums un medijos publicētās ekonomistu prognozes dažkārt mudina domāt par to, ka īpašumu cenas tuvākajā nākotnē varētu kristies.
Līdz ar to rodas neliela panika un vēlme īpašumu pārdot, kamēr cenas ir pietiekoši augstas. Lai gan ilgtermiņā īpašumu cenas pieaug, vēlme iegūt no īstermiņa cenu svārstībām ir saprotama un vienmēr aktuāla.
Neraugoties uz to, vai pārdošanas procesam tiek piesaistīts profesionāls nekustamā īpašuma pārdevējs, kas pārdošanas cenu rūpīgi izanalizē, vai pasūtīts īpašuma vērtējums, īpašniekam ir arī savs redzējums par sava mājokļa vērtību. Subjektīvais īpašnieka redzējums bieži vien ir optimistiskāks par reālo īpašuma vērtību un saistās gan ar personīgajiem pārdzīvojumiem konkrētajās telpās, gan ar īpašumā ieguldīto naudu tā individualizēšanai savām vajadzībām un gaumei. Nekustamo īpašumu konsultante Evita Ažīte, kura ar dzīvojamā fonda īpašumiem kompānijā Kivi Real Estate darbojas jau gandrīz desmit gadus, atzīst: «Ļoti bieži īpašnieki, plānojot pārdot savus īpašumus, vēlamajā cenā cenšas iekļaut arī visus ieguldījumus, ko šajā īpašumā veikuši (interjera apdare, mēbeles un tamlīdzīgi).» Taču pircēji iepriekšējā īpašnieka ieguldījumos bieži vien vērtību nesaskata un nav gatavi par to piemaksāt. Tā kā nekustamais īpašums lielākoties tiek pirkts kā ilgtermiņa investīcija, primārie faktori par labu konkrētā īpašuma (mājas vai dzīvokļa) izvēlē ir lokācija, ēkas stāvoklis un cena. Tā stilistisko iekārtojumu pircēji bieži vēlas izveidot paši, līdz ar to dārgs un specifisks aprīkojums var būt pat traucēklis. «Ir gadījumi, kad esošais interjers pat ļoti neatbilst potenciālā pircēja gaumei, kas nozīmē, ka, iegādājoties šādu īpašumu, pircējam pat jārēķinās ar papildus izdevumiem, interjeru pārveidojot savā gaumē,» piebilst E. Ažīte. Jo specifiskāki ir šie ekskluzīvie risinājumi, jo mazāk būs cilvēku, kas par tiem vēlēsies maksāt. Ekskluzīvs interjers ne vienmēr ir pārdošanu veicinošs faktors, īpaši, ja ir pieejamas alternatīvas par zemāku cenu, kuras pircēji var iekārtot paši.
Tāpat ir jāatceras, ka šobrīd izteikti lielāko daļu no īpašumiem pircēji iegādājas, izmantojot hipotekāro kredītu. Finansējuma apjomu no bankas puses, savukārt, ierobežo nekustamā īpašuma vērtējums. Šis vērtējums neiekļauj kustamo mantu, līdz ar to prasītā papildu samaksa var atturēt ļoti daudzus potenciālos interesentus.
Laba, gaumīga un acīmredzami kvalitatīva dzīvokļa apdare var paaugstināt īpašuma vērtību un pircēji to novērtē. E. Ažīte, balstoties no personīgās pieredzes, saka: «Kvalitatīvi materiāli neitrālos toņos - tādu apdari gandrīz vienmēr klienti novērtē un starp vairākiem līdzīgiem piedāvājumiem var nosliekties par labu šī īpašuma iegādei. » Tomēr cerēt, ka ekskluzīvas mēbeles, dārgas skaņu iekārtas un citas ekstras, kas kādu laiku kalpojušas mājokļa iepriekšējiem saimniekiem, īpašuma vērtību paaugstinās tādā apmērā, kā izmaksas sākotnēji, nav prātīgi. Pārvērtētai īpašuma starta cenai neizbēgami seko tās samazinājumi. Par īpašumu, kas atrodas tirgū ļoti ilgu laiku un piedzīvo vairākus cenas samazinājumus, pircēji bieži vien vairs nav gatavi maksāt pilnu tirgus cenu. Tie zaudē reputāciju un rada bažas pircēju acīs, līdz ar to summa, par kādu beigās notiek darījums, mēdz būt zem vērtības, ko sākotnēji noteicis profesionālis bez personīgas saiknes ar īpašumu.
