Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies.

Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%. Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

«Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pagājušais gads noslēdzās ar rekord-augstu mājokļu pieejamību, spītējot cenu kāpumam. Apstākļi bija labvēlīgi turpmākam pieprasījuma un piedāvājuma pieaugumam. Tomēr kara sākums Ukrainā februāra beigās, visticamāk, būs ieviesis izmaiņas. Kaut arī nenoteiktība šobrīd ir augsta, sagaidāms, ka kara radītie satricinājumi mājokļu pieejamību un nekustamā īpašuma tirgu drīzāk ietekmēs īstermiņā.

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā. Ceturtajā ceturksnī jau tā augstā mājokļu pieejamība Rīgā vēl vairāk uzlabojās. To sekmēja straujš vidējās algas pieaugums (+13.6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), kas būtiski pārsniedza vidējo mājokļa cenas kāpumu (+6.3%). Vidējās algas kāpumu nodrošināja minimālās algas un publiskā sektora algu celšana, strukturālas pārmaiņas darba tirgū un citi vienreizēji faktori, kā arī augošais darbaspēka trūkums.

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Krīze līdz šim nav būtiski ietekmējusi iedzīvotāju vēlmi pirkt mājokļus, "Luminor Latvija" organizētajā vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" atzina eksperti.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags novērojis, ka pirms 2-3 nedēļām bija intereses kritums par dzīvokļu iegādi, bet pēdējās nedēļas laikā atkal interese ir atjaunojusies, jo arī bankas devušas signālu, ka kreditēšana turpinās.

Līdzīgi novērojumi ir arī "Luminor" ekonomistam Pēterim Strautiņam, kurš uzsver, ka jaunākie dati liecina, ka pagaidām vīruss nav krasi ietekmējis vēlmi pirkt mājokļus. Šogad vērojams kritums, bet tas ir neliels.

Nereti izskan prognozes, ka krīzes rezultātā mājokļu cenas varētu samazināties, bet ļoti daudz kas atkarīgs no tā, cik ilgi krīze ilgs, un šobrīd izskatās, ka veidojas relatīvi īsas, nevis garas krīzes scenāriji, sacīja "Luminor" ekonomists.

Dzīvojamo ēku būvniecības tirgus Rīgā ir ļoti starptautisks, tas ilgtermiņā pozitīvi veicinās arī pilsētvides attīstību, domā Ilo Adamsons (Ülo Adamson), Estera Development līdzdibinātājs un izpilddirektors.

Rīgā darbojas attīstītāji gan no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Skandināvijas, gan citām Eiropas Savienības (ES) un pat arābu valstīm, stāsta I.Adamsons. Visi šie dažādie starptautiskie spēlētāji Rīgā izmantos savu labāko pieredzi, kas ilgākā laika periodā būtiski uzlabos situāciju tirgū, spriež Estera Development līdzdibinātājs un izpilddirektors, piebilstot, ka jau šobrīd Rīga ir centrālākā Baltijas galvaspilsēta. Latvijas galvaspilsētā jau ir visplašāk savienotā Baltijas lidosta, un ar laiku tā gūs būtiskus ieguvumus arī no Rail Baltica, kas padarīs Rīgas atrašanās vietu vēl nozīmīgāku un piesaistīs starptautiskos uzņēmumus, teic I.Adamsons. Starptautiskajās pilsētās pasaulē novērojami visaugstākie izaugsmes rādītāji, un tas attiecīgi veicinājis arī dzīvojamā īpašuma cenu pieaugumu, tāpēc, manuprāt, Rīgai ir liels potenciāls, norāda I.Adamsons.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Tik populārajai digitālajai mājokļu izīrēšanas platformai Airbnb pēdējos gados ir saradušies daudz pretinieku, sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar Eiropas Komisiju.

Problēma ir tā, ka Airbnb no dalīšanās ekonomikas sastāvdaļas ir pārtapis par biznesu, kurš nemaksā līdzvērtīgus nodokļus.

Sākotnējā ideja

Arī Latvijas ceļotāju vidū aizvien lielāku popularitāti ir iekarojusi platforma Airbnb – tajā var noīrēt dzīvokli, kurā apmesties ārzemju ceļojuma laikā. Cena zemāka nekā viesnīcā, kvalitāte ir augsta, ir aprīkota virtuve, veļasmašīna utt. Zemāka cena iespējama tāpēc, ka par dzīvesvietas izīrēšanu Airbnb ir jāmaksā krietni zemāki nodokļi nekā dzīvokļa īpašniekam, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un savu dzīvokli ilgtermiņā nodod īres tirgū. Sākotnēji ideja bija ļoti skaista un XXI gadsimtam atbilstoša. Cilvēki, kuriem uz kādu brīdi atbrīvojas dzīvoklis (piemēram, uz atvaļinājuma vai komandējuma laiku), to nodod īstermiņa īrei, par to maksājot zemākus nodokļus, jo šāda īslaicīga izīrēšana nav uzskatāma par pastāvīgu saimniecisko darbību. Diemžēl labā iecere ātri vien tika pārvērsta biznesā, kad ar to jau sāka nodarboties firmas un vairāku dzīvokļu īpašnieki savus dzīvokļus nodeva pastāvīgai izīrēšanai Airbnb un, de facto veicot pastāvīgu saimniecisko darbību, baudīja zemāku nodokļu priekšrocības.

Šī pandēmija nav ne pirmā, ne pēdējā, tāpēc vajadzība pēc mājokļiem saglabāsies, tie kļūs arvien svarīgāki, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA rīkotajā vebinārā pauda "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Būtisku nekustamā īpašuma cenu kritumu, kāds bija novērots iepriekšējā krīzē, attīstītāju un banku pārstāvji nesagaida.

"Visi četri projekti, kas mums bija ražošanā, – Krasta kvartāls, Dreilinga mājas, Pagalms 0.2 Turaidas ielā, Fjordi Ganību dambī – tiek turpināti. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas bija kritums, intereses zudums, bet aprīļa beigās novērojām strauju kāpumu, jo visi gaidīja zīmīgo 12. maiju ar cerību, ka viss varētu beigties. Pēc tam interese nedaudz noplaka. Protams, ir piesardzība. Vajadzība, "sāpe" pēc jaunā mājokļa šobrīd ir daudz spilgtāka šobrīd, droši vien tāpēc interese maija sākumā iezīmējās," viņš stāstīja.

"Bonavai" ir pārdošanas darījumi arī tagad, skaits gan nav tik liels, kāds tas bija, tomēr M. Kļaviņš ir pārliecināts, ka ritms atgriezīsies, jautājums ir – cik liela būs sabremzēšanās inerce. Viņš gan piebilst, ka vairāk nekā puse dzīvokļu projektos, kas tiek īstenoti, ir pārdoti.

Covid-19 krīzes iespaidā mājokļu cenās īpašas izmaiņas nav novērotas un arī nākotnē nav pamata cerēt, ka cenas īpašumiem kritīsies, stāsta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā Covid-19 krīzes iespaidā ir ievērojami samazinājies darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū, notikušo darījumu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju ir samazinājies par apmēram 30-40%.

"Šobrīd gan mēs uzskatām, ka ir pagājis pārāk maz laika kopš Covid-19 krīzes sākuma, lai varētu novērtēt ietekmi un sekas, ko tā radījusi nekustamo īpašumu tirgum. Īpašumu cenas līdz Covid-19 sākumam nebija nekādos griestos, lai būtu iemesls domāt, ka tagad cenas pēkšņi strauji samazināsies. Nav jau īsti kur tām cenām gāzties. Ir drīzāk samazinājies piedāvājums, jo cilvēki nogaida un notiek tā teikt "vispārējās ekonomikas vides atelpa"," sacīja Šmits.

Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas Lehman Brothers bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.

Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.

Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Šis gads, ņemot vērā krīzes ietekmi, Latvijas ekonomikai būs īpašs, taču turpmākajos gados gaidāma strauja Latvijas ekonomikas atgūšanās, taču paredzams, ka tautsaimniecība iepriekšējā līmenī visdrīzāk atgriezīsies 2022.gadā, vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" prognozēja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pasaules ekonomikas prognozes iepriekšējā līmenī turējās līdz marta sākumam, un šķita, ka 2020.gads būs mierīgs un garlaicīgs, bet martā notika straujas izmaiņas, tādēļ aprīlī lielās starptautiskās institūcijas un bankas šīs prognozes pārskatīja, sagaidot, ka eirozonā ekonomikas kritums varētu būt 7-8%.

Šķiet, ka Latvijā kritums varētu būt mazāks, ņemot vērā, ka vīrusa gadījumu skaits ir salīdzinoši zems un rūpniecības eksporta struktūra ir tāda, kurai vīruss draud mazāk, taču skaidrs, ka šis gads nebūs labākais, kāds bijis, atzīst eksperts.

Akciju tirgi, kas savā ziņā ir ekonomikas noskaņojuma mērītāji, pēc lielā šoka sāk atgūties, taču nav zināms, cik ilgi šī atgūšanās turēsies, un ir daļa analītiķu, kuri prognozē vēl vienu kritumu. Tiesa gan, eksperts uzsver, ka šāds kritums tiek prognozēts jau mēnesi un nekas slikts nenotiek, tādēļ patlaban grūti prognozēt turpmāko virzību. Finanšu tirgu stabilitāte ir bijusi nopietni satricināta, taču notiek situācijas stabilizācija un tirgos atgriezies relatīvs miers.

Samazinoties enerģijas un izejvielu cenām, kā arī turpinoties straujai pakalpojumu eksporta attīstībai, Luminor banka paaugstina 2023. gada IKP pieauguma prognozi. Ja pagājušā gada rudenī paredzējām iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 0,5 %, tad šobrīd sagaidāms 0,6 % pieaugums, liecina jaunākais Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Savukārt 2024. gada pieauguma prognoze ir samazināta no 4,6 % līdz 3,7 %, un tiek prognozēts, ka aizvadītā pusotra gada laikā notikušajam cenu lēcienam sekos pārejošs cenu krituma jeb deflācijas periods.

Zemāka inflācija šogad palīdzēs iedzīvotājiem veltīt vairāk naudas pirkumiem, kas nav pirmās nepieciešamības tēriņi. Pienāk signāli, ka beidzot iekustas ES fondu apguve, bet investīcijas tomēr ir liels avots nenoteiktībai par ekonomikas sniegumu šogad. Eksporta pieaugums pēc ļoti sekmīgā 2022. gada būs neliels, pakalpojumu eksports līdzsvaros gaidāmo kritumu reālo preču izplatīšanā ārpus Latvijas.

Šī gada cerība ir ES fondi, nākamā – pirktspējas kāpums

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Šis gads mājokļu tirgū būs ar plusa zīmi, nav pamata gaidīt cenas samazinājumu; ja būvniecības izmaksas kāps strauji, liels jauno dzīvokļu skaita pieplūdums diez vai gaidāms.

Tas savukārt varētu nozīmēt, ka attiecība starp sērijveida dzīvokļiem un jaunajiem projektiem varētu mainīties, proti, akcents no jaunajiem projektiem pārvirzīsies uz Rīgas centra neremontētajiem un sērijveida dzīvokļiem mikrorajonos, pieļauj SIA Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Banku faktors

Tikmēr 2018. gadā mājokļu tirgus attīstījies divos dažādos virzienos. No vienas puses, cena lielākajā daļā mājokļu segmentu ir palielinājusies, savukārt darījumu aktivitāte pērn bijusi mazāka nekā 2017. gadā.

«Aktivitāte visos segmentos ir bijusi zemāka. Jautājums – kāpēc tā, jo dzirdam, ka vidējā darba samaksa ir palielinājusies diezgan strauji, IKP ir augstāko pieauguma rādītāji pēdējos septiņos gados,» viņš akcentē. Viens no iemesliem saistīts ar banku kreditēšanas politiku. Ir daudz gadījumu, ka cilvēki pasūta īpašuma vērtējumu, bet kredīti netiek doti, it sevišķi – ārpus Rīgas, viņš stāsta. Piemēram, Olainē ir mazģimeņu ēkas, kas, banku ieskatā, neskan labi, taču tur ir dažas ēkas, kas tiek lieliski apsaimniekotas, daudz labāk nekā vairums dzīvojamo māju Rīgā, taču banku nostāja – dzīvokļu iegādi šādās mājās nekreditē nekādā veidā. Tas pats ir attiecībā uz koka ēkām, savukārt Jūrmalai ir raksturīgas apartamentu ēkas – tās arī ne. Ārpus Rīgas tiek prasīts, lai ēkas atrastos noteiktu kilometru attālumā līdz pilsētai. «Tas bieži ir absurdi. Protams, bankas šobrīd izjūt spiedienu. Tomēr sevišķi laukos ir skumji redzēt, ka cilvēki izvēlas nebanku kreditētājus – kāpēc jāpārmaksā? Tas ir viens no tirgus attīstību kavējošiem apstākļiem,» spriež M. Laukalējs.

Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021. – 2026. gadam Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes ietver četrus darbības virzienus – ekonomikas transformāciju un produktivitāti, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju un klimata pārmaiņas, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot vismaz 400 miljonus eiro.

“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir reformu plāns un tā ir unikāla iespēja ātrākai Latvijas ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes. Tā ir mūsu iespēja īsā laikā īstenot fundamentālas pārmaiņas tautsaimniecībā gan attiecībā uz klimata neitrālu ekonomiku, gan uzņēmējdarbības digitalizāciju, gan nevienlīdzības mazināšanu,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams orientēties uz tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tādēļ, komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī projektu īstenošanai, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā, EM piedāvā ieviest granta atbalsta mehānismu, šim mērķim paredzot aptuveno finansējumu 82,5 milj. eiro apmērā. Atbalsta saņēmēji būtu uzņēmumi un pētnieciskās un zināšanu izplatīšanas organizācijas, īstenojot aptuveni 500 projektus.

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Vai tas, ka dzīvokļa cena Rīgas centrā ir 2000 eiro par kvadrātmetru nozīmē, ka atkal tuvojas krīze? Šādi un līdzīgi jautājumi tiek nereti dzirdēti izskanam publiskajā telpā un saviesīgās sarunās. Īsā atbilde uz tiem ir: «nē», jo šodien ir kardināli atšķirīga situācija, nekā pirms desmit gadiem, – Latvijas ekonomikas struktūra ir citādāka, tā ir krietni stabilāka, kā arī cilvēki šodien ir daudz piesardzīgāki.

Ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsmei, kuru piedzīvojam tagad un piedzīvosim nākamajos gados, ir zināmas asociācijas ar izaugsmei sekojošo 2008. gada krīzi, apskatīsim šīs atšķirības detalizētāk.

Stabilāka ekonomikas struktūra

Ja salīdzinām Latvijas ekonomiku šogad un pirms desmit gadiem, var sacīt, ka šobrīd tā balstās uz daudz noturīgākām «kājām». Lai arī kopumā pēdējos divos gados būvniecībā notikusi ļoti strauja izaugsme, tās devums ekonomikā ir sarucis no aptuveni 9% pirms desmit gadiem līdz 5% pērn. Piemēram, 2007. gadā investīcijas visa veida ēkās veidoja ap 3,5 miljardus eiro, bet pērn tie bija tikai 2,3 miljardi jeb aptuveni par trešdaļu mazāk. Arī darba tirgus ir mazāk atkarīgs no norisēm būvniecībā. Ja 2008. gadā 12% no visiem strādājošajiem jeb 124 tūkstoši bija nodarbināti būvniecībā, tad šogad būvniecības nozare nodarbina aptuveni 73 tūkstošus cilvēku jeb aptuveni 8% no strādājošajiem. Līdz ar to šī brīža ekonomiskajā situācijā par vēstures atkārtošanos runāt būtu pārspīlējums. Būvniecības loma Latvijas ekonomikā ir mazinājusies.

Lai arī pandēmija un to pavadošā neskaidrība ir likusi daudziem atlikt ieceri par īpašuma iegādi, tomēr darījumi arvien notiek. "Swedbank" dati rāda, ka aizvadītajās divās nedēļās būtiski sarucis pieteikumu skaits kredītbrīvdienām, turpretī pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas apzināt savas iespējas aizņemties mājokļa iegādei, sasniedzot pieteikumu apjomu, kāds bija šā gada sākumā, pirms pandēmijas izsludināšanas.

Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji steidz iegādāties jaunu mājokli, taču piesardzīgs optimisms ir vērojams, norāda kredītiestāde.

"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis informē, ka "Swedbank" šobrīd turpina kreditēt kā iedzīvotājus, tā uzņēmumus. "Šobrīd pēc finansējuma vēršas cilvēki, kuri jūtas stabili par savu darba vietu un ienākumiem, un vēlas noslēgt vēl pirms krīzes uzsākto īpašuma iegādes procesu vai saņemt konsultāciju par savām aizņemšanās iespējām. Tie pārsvarā ir IT, finanšu jomā, valsts sektorā strādājošie," viņš stāsta.

Nekustamā īpašuma attīstītāji jaunus projektus sākt neriskē 

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ...

"Savukārt iedzīvotājiem, kurus COVID-19 izraisītā krīze skārusi daudz tiešāk, mēs iesakām šobrīd daudz kritiskāk izvērtēt savu ienākumu stabilitāti un nepieciešamību uzņemties papildu finanšu saistības. Tie ir cilvēki, kuri strādā tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, transporta, izklaides, skaistumkopšanas un kultūras nozarēs. Pat, ja cilvēkiem ir iepriekš izveidots uzkrājums pirmajai iemaksai, kā arī ir zināms drošības spilvens, kas ļautu segt kredītmaksājumu pirmajos mēnešos, tomēr jāatceras, ka hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa saistības, un gan cilvēku, gan finanšu iestādes interesēs ir, lai uzņemtās saistības tiktu sekmīgi atmaksātas. Tāpēc šobrīd nereti, izvērtējot klienta situāciju, iesakām nogaidīt līdz būs lielāka skaidrība, kādas sekas šī pandēmija atstās uz ekonomiku un konkrētās ģimenes budžetu ilgtermiņā. Šobrīd labāk iesakām vadīties pēc principa – septiņreiz nomērīt, pirms nogriezt," pauž N. Dūcis.

Izvērtējot cilvēku iespējas aizņemties, primāri tiek vērtēti ģimenes regulārie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Tas ļauj saprast, kā kredīts ietekmēs ģimenes finanšu balansu jeb to, vai vēl viens regulārs maksājums ģimenei drīzāk nekļūs par slogu. "Protams, vienmēr ir svarīgs arī kopējās ekonomikas konteksts – kurām tautsaimniecības nozarēm paredzama izaugsme, tātad darba spēka nepieciešamība un otrādi. Tieši šim aspektam šobrīd pievēršam īpašu vērību, jo pandēmijas radītā krīze ir skārusi daudzus uzņēmumus visdažādākajās nozarēs. Kopumā kredīta izsniegšana vai neizsniegšana tiek vērtēta individuāli, analizējot vairākus faktorus, tāpēc arī lēmums par kredīta piešķiršanu pat pie vienādiem potenciālo kredītņēmēju ienākumiem var atšķirties," uzsver bankas pārstāvis.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas Latvijā jūtamu nekustamā īpašuma cenu kritumu kredītiestādes speciālisti neesot novērojuši.

"Šobrīd pieprasījums pēc mājokļiem ir krities, tomēr jāņem vērā, ka arī piedāvājumu skaits tirgū ir ievērojami sarucis. Gan pircēji, gan pārdevēji pašreiz ir nogaidoši, kas īpašumu cenas notur stabilā līmenī. Atsevišķos gadījumos no pārdevēja ir iespējams saņemt cenas atlaidi, tomēr šāda tirgus prakse pastāvēja arī pirms ārkārtas situācijas. Pašreizējai situācijai ieilgstot, ir sagaidāmas nelielas cenu svārstības, ko sekmēs pārdevēji, kuri sava īpašuma pārdošanu atlikt vairs nevarēs," uzskata N. Dūcis.

Runājot par to, vai gaidāma ietekme uz privātmāju būvniecības izmaksām, viņš spriež: "Ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu korekti runāt par būvniecības apjoma un izmaksu izmaiņām. Šobrīd klienti pēc inerces turpina sarunas ar bankas būvekspertu, koriģējot esošās būvniecības izmaksu tāmes vai gatavojot nekustamā īpašuma vērtējumu. Tas, ko esam novērojuši, kontrolējot izmaksu izlietojumu būvniecības procesā – klienti daudz vieglāk iekļaujas sākotnēji plānotajā budžetā. Tas izskaidrojams ar to, ka tirgū ir brīvāk pieejams darba spēks un klientam ir vairāk laika veikt cenu monitoringu materiāliem, mehānismiem un darba spēkam, kā arī paši labprāt veic darbus, kas ir pa spēkam.

Dažkārt problēmas sagādā specifisku materiālu piegādes, kas saistīts ar sarežģīto loģistiku starp valstīm daļēji slēgto robežu dēļ un pārvadājumu pārplānošanu šajā laikā. Kopumā klientu vidū ir jūtama piesardzība un nogaidoša rīcība. Brīvāk un drošāk jūtas tie, kuri šo pandēmiju pēc būtības uztver vieglāk un kuriem ir lielāki uzkrājumi vai jau ir uzsākts būvniecības vai projektēšanas process."

N. Dūcis arī atgādina, ka kredīta procentu likmes veido nemainīgā un mainīgā daļa.

Ja nemainīgā daļa tiek noteikta līguma slēgšanas brīdī un ir spēkā visu līguma darbības laiku, tad mainīgo daļu veido īstermiņa procentu likmes jeb EURIBOR. Paaugstinoties EURIBOR likmei, palielināsies arī ikmēneša maksājums un otrādi.

"Pašlaik EURIBOR likmes ir negatīvas, un, lai arī nesenais likmju kāpums ir ievērojams, tomēr likme joprojām saglabājas negatīva, kas kredītmaksājumu patreiz neietekmē. Kredītņēmējiem ir jāņem vērā, ka EURIBOR likmei kļūstot pozitīvai, ikmēneša maksājumi pieaugs, taču ar šādu situāciju neesam saskārušies jau vairākus gadus. Jāatceras, ka EURIBOR likme tiek pārskatīta periodiski – visbiežāk reizi sešos mēnešos, bet šis termiņš var atšķirties, atkarībā no kredītlīguma noteikumiem," skaidro N. Dūcis.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.