Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus – būvnieku sentimenta un pircēju aktivitātes ziņā sasniedzis līmeņus, kas nav pieredzēti kopš pandēmijas sākuma. Kādi tam iemesli, un vai notikumi ASV var ietekmēt mājokļu tirgu Latvijā?

ASV nekustamā īpašuma tirgu var uzskatīt par zināmu kanārijputniņu ASV ekonomikā. Augot pircēju aktivitātei, aug arī investīcijas būvniecības sektorā un tēriņi jauno mājokļu iekārtošanai – iekšzemes kopprodukta apjoms palielinās, tiek radītas jaunas darba vietas, ekonomikā viss ir labi. Mājokļi ir arī viens no svarīgākajiem mājsaimniecību aktīviem – augstākas mājokļu cenas palielina iedzīvotāju labklājību un mudina tērēt.

Nekustamā īpašuma segments pēdējos divos gados piedzīvojis strauju uzplaukumu daudzās valstīs, un, it sevišķi, ASV. Masīvie fiskālie un monetārie stimuli pandēmijas laikā būtiski kāpināja ASV mājsaimniecību pieprasījumu pēc it visa, ko neskāra vīrusa ierobežojumi, arī pēc jauniem mājokļiem. Veidojoties pārdošanai pieejamo mājokļu deficītam, strauji auga arī mājokļu cenas. Šā gada aprīlī jauno mājokļu vidējās cenas ASV bija par 50 % augstākas nekā pirms pandēmijas, lietotiem mājokļiem – par 30 %.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009. gada.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo banku bāzes procentu likmju dēļ ir būtiski palielinājies, pirmreizējā tirgus dzīvokļu pircēju profils saglabājies gandrīz nemainīgs – tās joprojām galvenokārt ir ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti, secinājuši mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” un bankas “Luminor” eksperti.

Vienlaikus pircēji kļuvuši racionālāki, veltot vairāk laika, lai pieņemtu lēmumu par jauna mājokļa iegādi, kā arī nereti pirms dzīves svarīgākā pirkuma noskaidrojot citu jauno projektu iemītnieku pieredzi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau sešas reizes pēc kārtas paaugstinājusi galveno bāzes procentu likmi līdz 3,5% šobrīd, tā turpinot cīņu pret joprojām augsto un ieilgušo inflāciju eirozonā. ECB lēmumi liek arī komercbankām pārskatīt savas bāzes procentu likmes, kas pamatā sastāv no starpbanku kredītu procentu likmes jeb Euribor. Patlaban Euribor likme ir sasniegusi pēdējā desmitgadē augstāko līmeni. Augot bāzes procentu likmēm, dārgāka kļūst arī aizņemšanās un hipotekārie kredīti, ietekmējot jauno mājokļu pieejamību.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) 2016. gada beigās samazinājusies līdz 36,5 punktiem.

Tomēr kopumā pērn iedzīvotāji bija noskaņoti optimistiskāk nekā 2015. gadā. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Decembrī SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība sarukusi no 38,3 punktiem līdz 36,5 punktiem. Mājokļa cenu pieauguma prognozētāju skaits samazinājās no 47% aptaujāto oktobrī līdz 45,8%. Cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 9,3% (oktobrī – 9%), savukārt neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, veido 27,8% (oktobrī - 30%). 17,1% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Nordea banka aicina mājokļa kredīta ņēmējus apdomāt un ar savas bankas speciālistiem pārrunāt Euribor likmju fiksēšanu garākiem periodiem, ja patlaban kredīts ir ar mainīgo likmi uz, piemēram, trīs vai sešiem mēnešiem.

«Lielākais 2013.gada izaicinājums būs klientiem izskaidrot pārmaiņas saistībā ar eiro ieviešanu 2014.gadā. Paredzam, ka aktuālo jautājumu vidū būs aizdevumu līgumi, maksājumu kārtība eiro valūtā u.c. Ieteiktu vērsties bankās pie saviem speciālistiem, lai šos jautājumus pārrunātu un, iespējams, plānotu Euribor likmju fiksēšanu garākiem periodiem, jo tik zemas likmes ilgtermiņā ir neiespējamas attīstoties Eiropas ekonomikai,» tā Nordea Mājokļu kredītu pārdošanas eksperte Sandra Rasnača. Vērtējot 2012.gada mājokļu kredītu tirgus pozitīvāš tendences, viņa prognozēja, ka tuvākos gadus nekustamā īpašuma un mājokļu kreditēšanas tirgu virzīs divi galvenie segmenti - banku meitas uzņēmumu īpašumu realizācija un nerezidentu pieprasījums.

Šogad mājokļu cenu kāpumu Latvijā prognozē mazāks skaits iedzīvotāju nekā pērn, liecina SEB Mājokļu cenu pētījuma dati. Mājokļu cenu kāpumu prognozētāju skaits sarucis visos Latvijas reģionos, tostarp arī Rīgā, kur iedzīvotāji tradicionāli ir bijuši visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (attiecība starp cenu kāpumu un cenu kritumu prognozētāju skaitu) jau otro ceturksni pēc kārtas turpinājusi sarukt, sasniedzot zemāko atzīmi kopš 2012. gada decembra. Salīdzinājumā ar 2014. gada septembrī veikto aptauju, indikatora vērtība samazinājusies par 9.4 punktiem, sarūkot līdz 25.8 punktiem. Tas saistīts ar iedzīvotāju noskaņojuma maiņu attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad prognozē 41% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā aptaujā cenu kāpuma prognozētāju skaits sasniedza 46%).

Savukārt mājokļa cenu krituma prognozētāju skaits palielinājies par četriem procentpunktiem - cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 15% iedzīvotāju (septembrī tādu atbildi sniedza 11% respondentu). Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits pieaudzis līdz 26% no kopējā respondentu skaita (iepriekšējā aptaujā šādi atbildēja 24% aptaujāto iedzīvotāju). Tāpat kā iepriekšējā aptaujā, arī šoreiz 18% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Mājokļu kredītu likmes ir zemas, bet tas ir īslaicīgs efekts – uzlabojoties situācijai eirozonā un piemērojot stingrākas prasības bankām, procentu likmes nākotnē, visdrīzāk, augs.

Mājokļu kredītu kopējais portfelis gada griezumā vēl turpina samazināties – septembra beigās tas bija 3,8 miljardi latu, kas ir par 11% mazāk nekā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, bet 3. ceturkšņa laikā aizdevumu apjoms sarucis par nepilniem 2%. Nordea Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača gan norāda, ka, lai arī kopš augstākā punkta mājokļu kredītportfelis ir samazinājies gandrīz par 25%, kopumā šis gads iezīmē banku sektora kredītportfeļa stabilizāciju, jo atsevišķos mēnešos tas jau spēj uzrādīt pieaugumu.

Tāpat palielinās interese par jaunu mājokļu iegādi, jo aug iedzīvotāju ienākumi, kā arī aizdevumi patlaban ir lēti zemo procentu likmju dēļ. Tomēr, kā skaidro Swedbank eksperti, likmes tik zemas nebūs vienmēr, un, atrisinoties problēmām eirozonā, tās, visdrīzāk, augs.

Mājokļu kredītu tirgus Baltijas valstīs pēc vairāku gadu krituma sāk uzrādīt stabilizācijas pazīmes – Igaunijā kopējais mājokļu kredītu apjoms gada otrajā ceturksnī bija par 0,14% lielāks nekā pirms gada, savukārt Lietuvā kritums bija tikai 0,34%.

Savukārt Latvijā kopējais mājokļu kredītu apjoms šogad turpina samazināties – 2.ceturkšņa beigās tas bija par 4,7 % mazāks salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina jaunākais SEB bankas Mājsaimniecību finanšu apskats.

Neraugoties uz negatīvo mājokļa kredītportfeļa dinamiku, Latvija šogad uzrāda visstraujāko no jauna izsniegtā mājokļu kredīta apjoma pieauguma tempu Baltijā. Latvijā šā gada pirmajā pusgadā mājokļu iegādei vai remontam tika izsniegti kredīti 72,6 miljonu latu apmērā, kas bija par 25% vairāk nekā 2012. gada atbilstošajā laika periodā, tomēr šie apjomi ir būtiski mazāki nekā pirmskrīzes periodā. Gada 2. ceturksnī no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjomi Latvijā pieauguši par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, Igaunijā šā gada 2. ceturksnī izsniegts par 20%, bet Lietuvā – par 5,7% lielāks jauno mājokļu kredītu apjoms, salīdzinot ar to 2012. gada 2.ceturksni.

Salīdzinājumā ar gada sākumu ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas pieaugs.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 46 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2014. gada sākuma. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Septembrī nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 52.2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6.2%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 23%. Turklāt 18.5% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

SEB banka 2015. gadā izsniegusi vairāk nekā 1400 mājokļu aizdevumus 50 miljonu eiro apmērā. No tiem vairāk nekā 310 kredīti par kopējo summu 14,6 miljoni eiro ir piešķirti ģimenēm ar bērniem valsts atbalsta programmas ietvaros, informē bankā.

Lai arī 2015. gada sākums mājokļu kreditēšanā bija ļoti gauss saistībā ar likumdošanas izmaiņām, 3. un 4. ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma ievērojami pieauga. 4. ceturksnī vien tika izsniegti mājokļu kredīti par 19 miljoniem eiro, kas veido 38% no visa gada laikā piešķirtajiem.

«Salīdzinājumā ar 2014. gadu piešķirtā finansējuma apjoms mājokļu iegādei pieauga par 6%. Tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā joprojām ir zemākais mājokļu kredītu apjoms Baltijas valstīs. Lietuvā un Igaunijā bankas izsniedz trīs reizes vairāk kredītu nekā pie mums. Piemēram, SEB Lietuvā pērn ir piešķīrusi vairāk nekā 6,5 tūkstošus kredītu par vairāk nekā 273 miljoniem eiro. Tam ir vairāki iemesli, taču galvenais ir biznesa vides stabilitāte un prognozējamība,» uzskata SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šogad pirmajā pusgadā bankas kredītos mājokļu iegādei izsniegušas 230 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Kopumā bankas iedzīvotājiem šogad izsniegušas kredītus 340 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa jeb 230 miljoni eiro ir mājokļu iegādei, bet pārējie - cita veida kredīti.

Viņa atzīmēja, ka mājokļu kreditēšanā ir jūtama «pozitīva līkne», taču par tirgus pārkaršanu nav pamata runāt. Bankas rūpīgi uzrauga situāciju un ieguldītāju un kredītņēmēju intereses tiek sabalansētas.

Kā būtisku atbalstu mājokļu tirgū Liepiņa minēja valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei, kas tiek īstenota ar «Attīstības finanšu institūcijas Altum» starpniecību. Šīs programmas ietvaros valsts atbalstu ir saņēmušas 6200 ģimenes ar deviņiem tūkstošiem bērnu tajās. Tādejādi ģimenes mājokļa iegādei nepieciešamo pirmo iemaksu ir spējušas sakrāt apmēram gada laikā. Bez valsts atbalsta tas prasītu četrus un pat vairāk gadus.

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Pagājušā gada laikā SEB banka ir izsniegusi jaunus mājokļu kredītus privātpersonām 60,85 miljonu eiro apjomā, kas ir par 59% vairāk nekā 2011. gadā un par 5% vairāk nekā 2012. gadā, informē SEB bankas pārstāvji.

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere norāda, ka pēdējo pāris gadu laikā vērojams, ka pieaugusi iedzīvotāju interese un iespējas iegādāties jaunus mājokļus, lai varētu uzlabot savas ģimenes dzīvošanas apstākļus.

Bankas dati apliecina, ka gan izsniegto mājokļu kredītu apjoms, gan to vidējā summa pakāpeniski pieaug. 2011. gada laikā SEB banka piešķīra mājokļu kredītus 38,27 miljonu eiro apjomā ar vidējo aizdevuma summu 32,74 tūkstoši eiro, bet pērn vidējā aizdevuma summa bija 34,63 tūkstoši un mājokļu labiekārtošanas un iegādes finansējuma apjoms sasniedza 60,85 miljonus.

Salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, iedzīvotāji šobrīd daudz vairāk uzmanības velta mājokļa meklēšanai un tā atbilstībai savām faktiskajām vajadzībām, skaidro I. Tetere.

Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs.

Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Mājsaimniecību ienākumi pērn palielinājušies visās trijās Baltijas valstīs. Reālā vidējā darba samaksa (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) palielinājās par 7,4% Latvijā, 6,9% Igaunijā un 6% Lietuvā.

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Pusei ģimeņu aizdevumu nekustamā īpašuma iegādes programmā ar valsts garantiju nākas atteikt; kreditēšanas kopējie apjomi pagaidām vēl rūk , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākums hipotekāro kredītu tirgū iezīmējies ar atslābumu, jo pagājušā gada nogalē mājsaimniecības steidza pieteikties aizdevumiem, baidoties no pirmās iemaksas apmēra palielināšanas t.s. nolikto atslēgu principa ieviešanas dēļ, taču darījumu nenoformēja, jo bankas savu brīdinājumu realizēja. Taču, tā kā šis princips kopš šā gada marta ieviests kā izvēles iespēja, tās prasības ir mīkstinājušas, un pieprasījums pēc kredītiem lēnām pieaug. Savukārt par vēl vienu jaunievedumu – ģimeņu mājokļu iegādes programmu ar valsts garantiju – interese ir liela.

Gada laikā mājokļu kredītu tirgus piedzīvojis kritumu – par 5,5%, līdz 4,66 miljardiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Šā gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegti mājokļu kredīti 45 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Gadam sākoties ar pozitīvu tirgus dinamiku un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) publiski paziņojot plānus par procentu likmju turpmāku samazināšanu, ir pamats cerībām, ka 2024. gadā vietējais mājokļu tirgus beidzot būs gatavs izrauties no EURIBOR likmju ēnas.

Ierasti mājokļu tirgus Latvijā visaktīvākais ir gada otrajā un trešajā ceturksnī, taču šogad zināms aktivitātes pieaugums vietējos darījumos vērojams jau kopš gada sākuma. Bankas Citadele dati par gada pirmajiem trīs mēnešiem liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu darījumu skaits pieaudzis par 55 %, savukārt iedzīvotāju pieteikumu skaits finansējuma piesaistei – par teju trešdaļu jeb 27 %.

Intereses pieaugumu ir sekmējuši vairāki faktori – pirmkārt, daļa iedzīvotāju pērn mājokļa iegādi atlika neskaidrās EURIBOR likmju situācijas dēļ.

Šobrīd ECB retorika un notikumi tirgū liecina, ka augstākais procentlikmju punkts varētu būt sasniegts (EURIBOR 6 mēnešu likme šobrīd ir sasniegusi zemāko punktu pēdējo 12 mēnešu laikā). Tieši EURIBOR likmju dinamika ir galvenais vadmotīvs, kas nosaka iedzīvotāju sentimentu attiecībā uz mājokļa iegādi. Tam ir būtiska ietekme, jo ECB signāli par likmju samazināšanu ļauj plānot ikmēneša maksājumus un dod pārliecību, ka vismaz tuvākajā laikā tie nekāps, bet visdrīzāk tiks plānveidīgi samazināti. Otrkārt, pēc neliela cenu krituma pērn, dzīvokļu cenas šobrīd ir stabilizējušās. Protams, vienmēr ir arī tādi pircēji, kas krājuši un gatavi iegādāties īpašumu neatkarīgi no tirgus apstākļiem.

Kamēr bankas pauž neapmierinātību ar nule pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki būtiskas izmaiņas neprognozē

Bankas jau piesolījušas palielināt nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, kā arī kredīta sadārdzinājumu. Savukārt nekustamā īpašuma speciālisti iezīmē vairākus scenārijus, tostarp izskan pieļāvums, ka iedzīvotāji aktīvāk izmantos kredītus, būs drošāki. Citi atzīst, ka kādu brīdi darījumu skaits varētu sarukt un īpaši samazināsies mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, ko valsts vēl nesen solīja atbalstīt. Kopīgs secinājums gan ir tas, ka darījumu skaits, kur izmantoti banku kredīti, jau patlaban ir niecīgs, lai tirgu būtiski ietekmētu.

Pretējas darbības

Nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš DB skaidro, ka jau tagad Maksātnespējas likuma normas aizsargā hipotekārā kredīta ņēmēju finansiālu grūtību gadījumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai nepieciešams sarežģīt situāciju un iekļaut likumā nolikto atslēgu principu, ja tas pēc būtības dublējas ar privātpersonas maksātnespējas pasludināšanu.