Tam, kas iegādāsies Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Lukoil aktīvus Latvijā vai Lietuvā, šis būs labs pirkums, jo Lukoil Latvijā un Lietuvā ir daudz labu lietu, sacīja bijusī Statoil uzņēmumu vadītāja Baiba Rubesa.

Viņa norādīja, ka ir jāsaprot, ka degvielas mazumtirdzniecībā valda ļoti sīva konkurence, un lai tajā darbotos veiksmīgi, ir nepārtraukti jāmainās piedāvājumam un arī tīkla izmēram jābūt zināmai kritiskai masai, kas Lukoil ir bijis.

«Ļoti daudzas naftas kompānijas, tajā skaitā Statoil, ir pārskatījušas savu īpašumu jeb dažādo biznesa jomu portfeli, un ļoti daudzas ir izšķīrušās atvadīties tieši no mazumtirdzniecības,» sacīja Rubesa. «Pieņemu, ka arī Lukoil gadījums ir konsolidācijas mēģinājums.»

Rubesa arī bilda, ka personīgi viņai ir žēl par notiekošo, jo Lukoil bijis «brīnišķīgs konkurents, un es pieņemu, kas tas ir labs pirkums tiem, kas to nopirks, jo viņiem ir labas lietas Latvijā un Lietuvā».

Krievijas naftas kompānijas Lukoil degvielas uzpildes tīklu Lietuvā, kuru uzņēmums izlēmis pārdot, varētu iegādāties vietējā tirgus spēlētāji, prognozē Lietuvas bankas Swedbank galvenais ekonomists Nerijs Mačulis.

«Runājot par tīkla pircēju, iespēju klāsts ir ļoti plašs, tostarp tīkli, kas darbojas Lietuvā, un kāds jauns zīmols, liels ārējais investors, kas gan ir mazāk iespējams. Visticamāk, ka kāds no esošajiem tirgus spēlētājiem mēģinās palielināt savu tirgus daļu,» Mačulis sacīja aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja par vairākām personām, kas saistītas ar Lukoil Baltija vadības pārstāvjiem un kurām pieder citas degvielas uzpildes stacijas Lietuvā. Jo īpaši viņš pieminēja Lukoil Baltija prezidenta Ivana Paļeičika dēlu Andreju Paļeičiku, kurš vadīja kompāniju Spectator NT, kurai piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum. Ivanam Paļeičikam un viņa sievai Birutei piederēja degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga.

Ir pazīmes, kas neļauj uzskatīt Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) pārdošanu AMIC Energy Management par tīru tirgus darījumu, jo pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus, aģentūrai LETA norāda finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia eksperts Ivars Pinkulis.

Ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt šiem pircējiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus perspektīvām, uzsver eksperts.

Publiskā informācija par Baltijas un Polijas DUS tīklu pārdošanas darījumu esot ierobežota, bet, balstoties uz pieejamo informāciju, «neliekas nekas neparasts, ka vadības komanda kopā ar jaunu finanšu investoru izpērk no iepriekšējiem īpašniekiem, lai realizētu jaunas attīstības iespējas».

Tāpat eksperts uzsver, ka par pašu pircēju informācija ir ne mazāk skopa - kompānija ir dibināta tikai 2013.gadā, un vienīgās publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar Lukoil saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijas valstīs, un, analizējot pircēja īpašnieku sastāvu, ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus šādiem apjomīgiem darījumiem.

Krievijas naftas rūpniecības uzņēmums Lukoil pārdos savus aktīvus Latvijā un Lietuvā, jo šajās valstīs stiprāki kļuvuši Krievijai naidīgie noskaņojumi, ceturtdien paziņoja uzņēmuma prezidents Vagits Alekperovs.

Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā - tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm. Biznesam radās traucēkļi, mēs sākām zaudēt naudu, mēs sajutām negatīvu attieksmi pret sevi, intervijā telekanālam Rossija 24 sacīja Alekperovs.

Vēl 2015.gada vasarā Lukoil pārdeva savu meitas uzņēmumu Igaunijā Lukoil Eesti AS. Tam piederēja 37 benzīntanki, un tas kontrolēja 6% mazumtirdzniecības degvielas tirgus.

Latvijā Lukoil meitas uzņēmumam LUKoil Baltija R 2015.gada sākumā piederēja 59 benzīntanki, un tas kontrolēja 7% tirgus, bet Lietuvā - 115 benzīntanki, ar kuriem uzņēmums 2014.gada sākumā kontrolēja aptuveni 18% vietējā tirgus.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Lukoil Baltija degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkls Latvijā un Lietuvā varētu tikt pārdots šomēnes, paziņojis Lukoil Baltija prezidents Ivans Paļeičiks.

«Es nevadu šo procesu, tādēļ nevaru pašlaik izplatīt nekādus jaunumus. Zinu, ka process notiek. Kad kaut kas tiks izdarīts, būs īpašnieku paziņojums,» viņš teica aģentūrai BNS. «Visticamāk, paziņojumam ir jābūt šajā mēnesī,» piebilda Paļeičiks.

Uzņēmējs noraidīja informāciju, ka pircējs ir viņš vai viņa ģimenes kontrolētie uzņēmumi. Paļeičikam un viņa sievai Birutei pieder degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga. Paļeičika dēls Andrejs vada kompāniju Spectator NT, kurai pieder degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum.

75 gadu vecumā miris degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, pirmdien ziņo Latvijas Radio.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Degvielas tirgotāja AS Viada Baltija, kura pēc īpašnieka maiņas pārvalda līdzšinējās LUKoil degvielas uzpildes stacijas, šogad plānojusi pārņemt un mainīt zīmolu visās LUKoil Baltija R degvielas uzpildes stacijās, teikts kompānijas pērnā gada vadības ziņojumā.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka plānots paplašināt darbību, pārņemot SIA AMIC Latvia, kas iepriekš darbojās kā SIA LUKoil Baltija R, degvielas uzpildes stacijas. Plānots veikt zīmola maiņu un ieviest jaunas kafijas zonas ar jauniem kafijas veidiem, kā arī paplašināt ēdināšanas sortimentu. Plānots palielināt naftas produktu pārdošanu mazumtirdzniecībā, saglabāt pašreizējos klientus un piesaistīt jaunus. Tāpat kompānija gatavojas izstrādāt marketinga plānu, ar kura palīdzību tiks veikta spēcīgāka komunikācija par piedāvājumiem un pakalpojumiem degvielas uzpildes stacijās. Tiekot arī atjaunota klientu nodaļa ar jaunām norēķinu kartēm, kuras varēs izmantot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

Krievijas naftas kompānija Lukoil izmantojusi tai piešķirtās tiesības un atpirkusi 5% savu akciju no ASV konkurenta Conoco Phillips, par tām samaksājot 2,38 miljardus ASV dolāru, ziņo Wall Strett Journal.

Lukoil tiesības atpirkt savas akcijas no Conoco Phillips par cenu 56 dolāri par akciju bija noteiktas līdz šā gada 26. septembrim. Tirgus analītiķi gan bija prognozējuši, ka Lukoil atpirks visas Conoco Phillips piederošās Lukoil akcijas.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada jūlijā Lukoil piekrita atpirkt 7,8% savu akciju no ConocoPhilips par 3,44 miljardiem ASV dolāru, līdz šā gada 26. septembrim saglabājot tiesības atpirkt vēl 11,6% savu akciju.

Tā kā Lukoil visas savas akcijas no Conoco Phillips nav atpirkusi, ASV kompānijas rīcībā joprojām paliek 6,6% Lukoil akciju.

Krievijas naftas kompānija Lukoil vienojusies ar savu ASV konkurentu ConocoPhilips par savu akciju atpirkšanu. Lukoil atpirks 7,8% savu akciju un saglabās tiesības iegādāties vēl 11,6% savu akciju, ziņo Wall Street Journal.

Lukoil par katru savu akciju maksās 53,35 ASV dolārus, tādējādi kopējā darījuma summa, atpērkot 7,6% savu akciju, lēšama ap 3,44 miljardiem ASV dolāru. Darījums tiks pabeigts šā gada 16. augustā.

Lukoil līdz šā gada 26. septembrim arī saglabā tiesības atpirkt vēl 11,6% savu akciju.

ConocoPhilips iepriekš norādīja, ka kompānija grasās pārdot visas tās īpašumā esošās Lukoil akcijas. ASV kompānijas kontrolē patlaban ir 20% Lukoil akciju.

Pēc ziņām par Lukoil un ConocoPhilips darījumu Lukoil akcijas cena palielinājās par 1,4%.

Konkurenti interesējas par Lukoil iegādi; kompānijas vērtību lēš virs 50 milj. eiro, pārdošanas termiņi neskaidri, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Citi Latvijas degvielas tirgotāji izskata iespēju iegādāties trešo lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu, liecina kompāniju teiktais Dienas Biznesam. Par plāniem pamest Baltijas tirgu pērnā gada nogalē paziņoja Krievijas naftas kompānijas Lukoil prezidents Vagits Alekperovs intervijā telekanālam Rossija 24. Viņš norādīja, ka kompānijas aktīvi Igaunijā ir pārdoti (pērn vasarā tos nopirkā igauņu kompānija Olerex), bet pēc direktoru padomes lēmuma Lietuvas un Latvijas aktīvi ir izlikti pārdošanā, savukārt Lukoil paplašinās darbību naftas ieguves jomā. Tas gan ir vienīgais līdz šim zināmais publiskais paziņojums, norāda DB aptaujātie nozares eksperti. V. Alekperova minēto iemeslu aiziešanai – pret Krieviju vērsto noskaņojumu – viņi vērtē kā vērstu uz kaimiņvalstu publiku, nevis vērā ņemamu argumentu. Par to, ka Lukoil varētu pamest Baltijas valstu tirgu, Krievijas avīzes Komersant un Vedomosti gan rakstīja jau 2003. gadā.

Polijas naftas koncerns PKN Orlen ir oficiāli apstiprinājis, ka apsver iespējas paplašināt degvielas uzpildes staciju tīklu Lietuvā un Latvijā un neizslēdz iespēju pārņemt vismaz daļu degvielas uzpildes staciju, kuras abās valstīs pārdod Krievijas naftas kompānija Lukoil, piektdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

«Mēs vienmēr sekojam līdzi situācijai degvielas mazumtirdzniecības tīklā Baltijas valstīs. Mēs neizslēdzam iegādes iespējas, ja ir kādi pievilcīgi piedāvājumi. Tomēr šis virziens ir mazāk svarīgs koncerna mazumtirdzniecības segmentam, nekā tas ir, piemēram, Vācijā, Polijā vai Čehijā,» laikrakstu informēja OKN Orlen, kam pieder Baltijas valstīs vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva, preses dienestā.

«Runājot par tīkla paplašināšanu, Lietuvas tirgū vairāk koncentrējamies uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Kopš 2008.gada esam samazinājuši izmaksas, un kvalitātes uzlabojumi sniedz rezultātus. Tīkla rentabilitāte šajā valstī palielinās,» teikts paziņojumā.

«Šobrīd saistībā ar jautājumu, kurš stāsies aizsaulē aizgājušā SIA Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieka Haima Kogana amatā, nav nekādu komentāru un nevaram pateikt, kad šādi komentāri varētu būt.»

To portālam db.lv sacīja kompānijas centrālajā ofisā.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Konkurences padome (KP) noslēgusi tirgus uzraudzību degvielas franšīzes līgumu tirgū. Uzraudzības mērķis bija iegūt informāciju par lielāko degvielas tirgotāju franšīzes līgumiem, izvērtēt franšīzes devēju un ņēmēju sadarbību un tās ietekmi uz konkurenci degvielas tirgū.

Lai arī pēdējos gados degvielas tirgū notikušas vairākas apvienošanās un ir vērojama mazāko tirgus dalībnieku konsolidācija, kopumā tirgus struktūra degvielas mazumtirdzniecības tirgū nav krasi mainījusies, novēroja KP. Aizvadītajā gadā Latvijas degvielas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgū bija trīs lielākie tirgus dalībnieki – Statoil, Neste un Lukoil. Tikmēr kā franšīzes devēji Latvijā darbojas tikai Statoil, Lukoil un Virši-A. Savukārt Neste nav izvēlējusies paplašināt tirdzniecības tīklu, izmantojot franšīzes sadarbības modeli.

Statoil un Virši-A franšīzes ņēmēju konkrētie līgumi atbilst uzņēmējdarbības franšīzes modelim. Savukārt, atbilstoši Lukoil līguma nosacījumiem, tas atbilst preču izplatīšanas franšīzei. Statoil franšīzi izmanto ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanai, tā, piemēram, Statoil franšīzes devējs un ņēmējs nekonkurē vienā teritorijā, kamēr Lukoil franšīzes devējs un ņēmējs darbību veic arī vienas teritorijas robežās.

Krievijas otra lielākā naftas kompānija Lukoil ceturtdien paziņoja, ka panākusi sākotnēju vienošanos par degvielas uzpildes staciju tīkla pārdošanu Ukrainā.

Lukoil norāda, ka aptuveni 240 degvielas uzpildes stacijas un seši degvielas cisternu parki tiks pārdoti Austrijas uzņēmumam AMIC Energy Management GmbH, taču darījuma summa atklāta netiek.

«Ukrainas degvielas uzpildes staciju un degvielas cisternu parku pārdošana AMIC palīdzēs Lukoil optimizēt aktīvu struktūru un izplatīšanas tīklu pārvaldes sistēmu Austrumeiropā,» vēsta kompānijas viceprezidents Vadims Vorobjovs.

Lukoil gan neprecizē, vai šis darījums ir saistīts ar Ukrainas krīzi un nesenajiem sarežģījumiem uzņēmuma darbībā šajā valstī.

Šīs nedēļas sākumā Ukrainas nacionālistu grupas Labējais sektors biedri bloķēja vairākas Lukoil degvielas uzpildes stacijas Ukrainas rietumos cerībā panākt degvielas piegādes Ukrainas armijai.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(333).jpg

«Visvairāk ir pieaudzis dīzeļdegvielas patēriņš, aktīvāk sākuši strādāt kravas auto, dzīvība atgriezusies arī celtniecībā. Manuprāt, tas ir signāls, kas norāda uz ekonomikas attīstību – pieaug tranzīts, tiek pārvadāts vairāk preču,» Lukoil šefs atzinis intervijā portālam BNN.lv.

Attiecībā uz izmaiņām, ko degvielas nozarē varētu, rosināt jaunā valdība un Saeima, H. Kogans ir piesardzīgs, atzīmējot, ka Lukoil šogad nodokļos samaksājis jau tuvu 50 miljoniem latu. «Vistu, kas dēj zelta olas, nevajadzētu rosināt uz kardinālām pārmaiņām. Ja arī valdība plāno pārskatīt nodokļus, tad pilnīgi noteikti nevajadzētu ķerties klāt degvielas akcīzes nodoklim. Tas būtu sitiens pa visu ekonomiku, jo, pieaugot degvielas cenām, pieaugs arī kopējo patēriņa preču cenas,» brīdina H. Kogans.

Par degvielas tirgotāja SIA Lukoil Baltija R valdes priekšsēdētāju kļuvis lietuvietis Ignas Jurkonis, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Uzņēmuma vēsturiskie dati liecina, ka Lukoil valdes priekšsēdētājs no 2007. gada bijis lietuvietis Audrius Stropus.

Lukoil padomē darbojas padomes priekšsēdētājs Ivanas Paleičikas un Padomes loceklis Aleksandrs Rešetņaks, liecina Lursoft informācija.

Jau vēstīts, ka šī gada maijā 75 gadu vecumā mira Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, kurš uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005. novembra.

Db.lv jau ziņoja, ka aizvadītajā gadā Lukoil Baltija R nopelnījis 1,1 miljonu latu, kas bijis 2,6 reizes vairāk nekā 2009. gadā. Uzņēmuma apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5% sasniedzot 184 miljonus latu.

Trešdien, 14.februārī, Maskavas ielā 440 atvērta jauna Viada degvielas uzpildes stacija.

Uzņēmums paziņoja, ka, atklājot jauno DUS, AS Viada Baltia sāk iespaidīgu rekonstrukciju uzpildes stacijās, ko tās nomā no SIA Amic Latvija, kas iepriekš pārņēma SIA LUKOil Baltija R aktīvus, portālam DB pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Romas Turlinskas.

Jaunajā DUS ieguldīti 230 tūkstoši eiro.

«Viada Baltija no Austrijas kompānijas Amic nomā 39 DUS. Amic no Lukoil tās pārņēma 2015.gadā. Latvijā joprojām tās strādā ar Lukoil zīmolu, tādēļ uzņēmums plāno rebrendingu. Pēc R. Turlinska teiktā, rebrendiga process faktiski sāksies šā gada jūnijā/jūlijā. »Mēs radīsim jaunu koncepciju, pēc kuras jau šobrīd strādā trīs DUS – Ādažos, Rīgā - Buļļu un Maskavas ielā. Šajā gadā plānots pārdēvēt vēl piecas DUS, mainot ne tikai zīmolu, bet arī dizainu. Tas nav LUKoil, tā ir Viada,« uzsvēra kompānijas vadītājs.

Igaunijas degvielas mazumtirgotājs Olerex pirks 37 degvielas uzpildes stacijas, kas pieder Lukoil Igaunijā, atsaucoties uz Olerex paziņojumu, vēsta bbn.ee.

Saskaņā ar vienošanos starp Lukoil European Holdings BV (pārstāv Lukoil) un Aqua Marina AS (pārstāv Olerex) Olerex iegūs 100 procentus Lukoil Eesti.

Rezultātā Olerex degvielas uzpildes staciju tīklā būs 80 stacijas un tas kļūs par lielāko Igaunijā.

«Lukoil Eesti pārņemšana ir stratēģisks solis, kas padarīs Olerex par Igaunijā lielāko DUS ķēdi,» uzsver Olerex.

Lukoil Europe Holdings BV un austriešu kompānija AMIC Energy Management GmbH parakstījuši vienošanos par aptuveni 230 Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, Latvijā un Polijā pārdošanu austriešu kompānijai, teiklts Lukoil izplatītajā paziņojumā presei.

Darījumu plānots pabeigt 2016.gada otrajā pusē, pēc nepieciešamo regulatoru atļauju saņemšanas.

Saskaņā ar vienošanos, pārdoto degvielas uzpildes staciju Latvijā un Lietuvā vadību pārņems uzņēmumi UAB Luktarna un AS VIADA Baltija, kas saistītas ar Lukoil Baltija menedžmentu.

Lēmums par atsevišķu DUS pārdošanu Latvijā, Lietuvā un Polijā pieņemts, lai optimizētu Lukoil mazumtirdzniecības aktīvu struktūru Eiropā.

Šā gada 28.martā noslēdzies Lukoil Baltia R un Lukoil Polska pārdošanas darījums, atbilstoši kuram 100% uzņēmumu akcijas un aktīvi, 230 degvielas uzpildes stacijas Latvijā, Lietuvā un Polijā, pārgāja Austrijā bāzētā aktīvu pārvaldes fonda AMIC Energy Management GmbH īpašumā.

Par jaunajiem īpašniekiem kļuvuši Johaness Klecls – Norbergs, Manfreds Kunce un Haincs Zernecs, kuriem pieder aktīvu pārvaldes fonds AMIC Energy Management GmbH.

Darījumā, par kuru tika paziņots 2016.gada februārī, no iepriekšējā vienīgā īpašnieka LUKOIL Europe Holdings BV tika iegādātas 100% abu uzņēmumu daļas. Darījuma summa netiek izpausta.

Tādējādi AMIC Energy ir būtiski palielinājusi savu Centrālajā un Austrumeiropā veikto investīciju portfeļa pievilcību, paziņoja AMIC Energy rīkotājdirektors Ginters Maijers.

Jaunie īpašnieki, kuru galvenās intereses ir banku sektors un aktīvu pārvalde, šo pirkumu vērtē kā izdevīgas investīcijas, mazāk domājot par ieiešanu jaunā nozarē.

Krievijas lielākais privātais naftas ražotājs Lukoil šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar 1,95 miljardu ASV dolāru lielu peļņu, kas ir par 16% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, kad kompānijas peļņa bija 2,32 miljardi dolāru, ziņo Business Week.

Lukoil norāda, ka peļņa samazinājusies saistībā ar to, ka ražošanas izmaksas un nodokļu slogs palielinājies straujāk nekā naftas cena. «Izmaksas, ieskaitot iegādāto naftu un nodokļus, šogad dramatiski palielinājušās, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn,» komentējot izmaksu kāpumu, saka Alfa Bank naftas un dabasgāzes analītiķis Pāvels Sorokins.

Lukoil šā gada otrajā ceturksnī iegādājās naftu un dabasgāzi par 10,8 miljardiem dolāru. Šī summa ir par 36% lielāka nekā pērn. Kompānijas izdevumi akcīzes un eksporta nodokļiem šogad sasniedza 4,76 miljardus dolāru, kas ir par 64% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Par 20% palielinājušās arī transporta izmaksas, sasniedzot 1,43 miljardus dolāru.

Krievijas naftas gigants Lukoil sākot no 2013. gada sāks iegūt naftu Irākā, atsaucoties uz Lukoil izpilddirektora Vagita Alekperova paziņojumu, vēsta ITAR-TASS.

«Šobrīd mēs attīstām projektu naftas ieguvei Irākā un plānojam iegūt pirmo naftu 2013 gadā,» stāstīja V. Alekperovs.

Invetīciju plānu kompānija Lukoil izveidojusi kopā ar izņēmuma partneri Statoil. Pirmajā projekta daļā naftas ieguvei Irākā tiks ieguldīti 4,5 miljardi ASV dolāru. Kopējās investīcijas pārsniegs 30 miljardus ASV dolāru.

«Ik gadu tiek plānots iegūt 95 miljonus tonnu naftas, turklāt šis ir stabils ieguves plāns turpmākajai desmitgadei,» norādīja Lukoil izpilddirektors.

Jāatgādina, ka Krievija ir dzēsusi 90% no sava aizdevuma Irākai. «Mēs plānojam atbalstīt jaunās Irākas valdības centienus atjaunot ekonomiku un uzskatām, ka jaunā Irākas valdība varētu būt labvēlīga mūsu kompāniju centieniem ienākt Irākas tirgū,» norādīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Konkurences padome (KP) par apvienošanās savlaicīgu nepaziņošanu 12. martā SIA LUKoil Baltija R un SIA Akselss piemēroja sodu 104 397 eiro apmērā, informē KP pārstāve Inita Kabanova.

Abi degvielas tirgotāji slēptā veidā darbojās kā viens uzņēmums jau kopš 2010. gada decembra, un KP atļauju lūdza tikai 2015.gada sākumā.

Saskaņā ar Konkurences likumu lieliem apvienošanās darījumiem ir nepieciešama KP atļauja. Tādējādi valsts var nepieļaut būtisku konkurences samazināšanos un novērst patērētājiem un citiem uzņēmumiem nelabvēlīgas izmaiņas tirgū. Ja uzņēmumi apvienojas bez KP atļaujas, valsts nevar īstenot savu pienākumu aizsargāt konkurenci tirgū un tirgus struktūrai var tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Tāpēc par apvienošanās savlaicīgu nepaziņošanu uzņēmumiem paredzēts naudas sods.

Krievijas naftas lieluzņēmums "Lukoil" ceturtdien aicināja nekavējoties apturēt karadarbību Ukrainā, ar šo paziņojumu kļūstot par vienu no pirmajiem pašmāju lielajiem uzņēmumiem, kas izsakās pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsākto karu pret kaimiņvalsti.

"Publiskās akciju sabiedrības "Lukoil" direktoru padome pauž bažas par patlaban notiekošajiem traģiskajiem notikumiem Ukrainā un apliecina visdziļāko līdzjūtību visiem, kurus skārusi šī traģēdija," teikts paziņojumā.

"Mēs iestājamies par drīzāku bruņotā konflikta pārtraukšanu un pilnībā atbalstām tā atrisināšanu sarunu ceļā, ar diplomātiskiem līdzekļiem," tīmekļa medijs RBK citē padomes paziņojumu.

Vairāki prominenti Krievijas uzņēmēj, kas paši atrodas ārpus valsts, pauduši bažas par iebrukuma ekonomiskajām sekām, bet "Lukoil" paziņojums ir viens no pirmajiem gadījumiem, kad ar šādu paziņojumu klajā nāk liels pašu valsts uzņēmums.

"Lukoil" norādīja, ka turpinās pūliņus, lai "nodrošinātu enerģijas drošas piegādes klientiem visā pasaulē", un ka ir "apņēmības pilna stiprināt mieru, starptautiskās attiecības un cilvēciskās saites".

2007.gadā trīs lielo degvielas mazumtirgotāju - SIA Statoil Fuel&Retail Latvia, SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija R - kopējā tirgus daļa bija 53%, bet 2012.gadā - jau 60%, un šis pieaugums ir iegūts uz mazāko degvielas tirgotāju rēķina, šodien žurnālistiem sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Tajā pašā laikā viņa atzina, ka mazu un neefektīvu tirgus dalībnieku nevar aizkavēt palikt tirgū. «Ja lielie konkurenti spēj piedāvāt jaunus pakalpojumus, nevar piespiest pircējus izmantot mazā tirgotāja ne tik labas kvalitātes pakalpojumu un servisu,»

atzina KP vadītāja.

Pēc Ābramas sacītā, pēdējos gados lielākajam degvielas mazumtirdzniecības tirgus spēlētājam Statoil tirgus daļa nav augusi, taču pieaugumu piedzīvojušas Neste un Lukoil.

Ābrama uzsvēra, ka KP seko līdzi tam, kā notiek degvielas mazumtirgotāju apvienošanās, un uzrauga, lai kādos ģeogrāfiskos tirgos atsevišķi spēlētāji neiegūtu dominējošu stāvokli.