Tam, kas iegādāsies Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Lukoil aktīvus Latvijā vai Lietuvā, šis būs labs pirkums, jo Lukoil Latvijā un Lietuvā ir daudz labu lietu, sacīja bijusī Statoil uzņēmumu vadītāja Baiba Rubesa.

Viņa norādīja, ka ir jāsaprot, ka degvielas mazumtirdzniecībā valda ļoti sīva konkurence, un lai tajā darbotos veiksmīgi, ir nepārtraukti jāmainās piedāvājumam un arī tīkla izmēram jābūt zināmai kritiskai masai, kas Lukoil ir bijis.

«Ļoti daudzas naftas kompānijas, tajā skaitā Statoil, ir pārskatījušas savu īpašumu jeb dažādo biznesa jomu portfeli, un ļoti daudzas ir izšķīrušās atvadīties tieši no mazumtirdzniecības,» sacīja Rubesa. «Pieņemu, ka arī Lukoil gadījums ir konsolidācijas mēģinājums.»

Rubesa arī bilda, ka personīgi viņai ir žēl par notiekošo, jo Lukoil bijis «brīnišķīgs konkurents, un es pieņemu, kas tas ir labs pirkums tiem, kas to nopirks, jo viņiem ir labas lietas Latvijā un Lietuvā».

Ir pazīmes, kas neļauj uzskatīt Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) pārdošanu AMIC Energy Management par tīru tirgus darījumu, jo pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus, aģentūrai LETA norāda finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia eksperts Ivars Pinkulis.

Ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt šiem pircējiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus perspektīvām, uzsver eksperts.

Publiskā informācija par Baltijas un Polijas DUS tīklu pārdošanas darījumu esot ierobežota, bet, balstoties uz pieejamo informāciju, «neliekas nekas neparasts, ka vadības komanda kopā ar jaunu finanšu investoru izpērk no iepriekšējiem īpašniekiem, lai realizētu jaunas attīstības iespējas».

Tāpat eksperts uzsver, ka par pašu pircēju informācija ir ne mazāk skopa - kompānija ir dibināta tikai 2013.gadā, un vienīgās publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar Lukoil saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijas valstīs, un, analizējot pircēja īpašnieku sastāvu, ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus šādiem apjomīgiem darījumiem.

Krievijas naftas rūpniecības uzņēmums Lukoil pārdos savus aktīvus Latvijā un Lietuvā, jo šajās valstīs stiprāki kļuvuši Krievijai naidīgie noskaņojumi, ceturtdien paziņoja uzņēmuma prezidents Vagits Alekperovs.

Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā - tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm. Biznesam radās traucēkļi, mēs sākām zaudēt naudu, mēs sajutām negatīvu attieksmi pret sevi, intervijā telekanālam Rossija 24 sacīja Alekperovs.

Vēl 2015.gada vasarā Lukoil pārdeva savu meitas uzņēmumu Igaunijā Lukoil Eesti AS. Tam piederēja 37 benzīntanki, un tas kontrolēja 6% mazumtirdzniecības degvielas tirgus.

Latvijā Lukoil meitas uzņēmumam LUKoil Baltija R 2015.gada sākumā piederēja 59 benzīntanki, un tas kontrolēja 7% tirgus, bet Lietuvā - 115 benzīntanki, ar kuriem uzņēmums 2014.gada sākumā kontrolēja aptuveni 18% vietējā tirgus.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Lukoil Baltija degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkls Latvijā un Lietuvā varētu tikt pārdots šomēnes, paziņojis Lukoil Baltija prezidents Ivans Paļeičiks.

«Es nevadu šo procesu, tādēļ nevaru pašlaik izplatīt nekādus jaunumus. Zinu, ka process notiek. Kad kaut kas tiks izdarīts, būs īpašnieku paziņojums,» viņš teica aģentūrai BNS. «Visticamāk, paziņojumam ir jābūt šajā mēnesī,» piebilda Paļeičiks.

Uzņēmējs noraidīja informāciju, ka pircējs ir viņš vai viņa ģimenes kontrolētie uzņēmumi. Paļeičikam un viņa sievai Birutei pieder degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga. Paļeičika dēls Andrejs vada kompāniju Spectator NT, kurai pieder degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum.

Degvielas tirgotāja AS Viada Baltija, kura pēc īpašnieka maiņas pārvalda līdzšinējās LUKoil degvielas uzpildes stacijas, šogad plānojusi pārņemt un mainīt zīmolu visās LUKoil Baltija R degvielas uzpildes stacijās, teikts kompānijas pērnā gada vadības ziņojumā.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka plānots paplašināt darbību, pārņemot SIA AMIC Latvia, kas iepriekš darbojās kā SIA LUKoil Baltija R, degvielas uzpildes stacijas. Plānots veikt zīmola maiņu un ieviest jaunas kafijas zonas ar jauniem kafijas veidiem, kā arī paplašināt ēdināšanas sortimentu. Plānots palielināt naftas produktu pārdošanu mazumtirdzniecībā, saglabāt pašreizējos klientus un piesaistīt jaunus. Tāpat kompānija gatavojas izstrādāt marketinga plānu, ar kura palīdzību tiks veikta spēcīgāka komunikācija par piedāvājumiem un pakalpojumiem degvielas uzpildes stacijās. Tiekot arī atjaunota klientu nodaļa ar jaunām norēķinu kartēm, kuras varēs izmantot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

Konkurenti interesējas par Lukoil iegādi; kompānijas vērtību lēš virs 50 milj. eiro, pārdošanas termiņi neskaidri, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Citi Latvijas degvielas tirgotāji izskata iespēju iegādāties trešo lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu, liecina kompāniju teiktais Dienas Biznesam. Par plāniem pamest Baltijas tirgu pērnā gada nogalē paziņoja Krievijas naftas kompānijas Lukoil prezidents Vagits Alekperovs intervijā telekanālam Rossija 24. Viņš norādīja, ka kompānijas aktīvi Igaunijā ir pārdoti (pērn vasarā tos nopirkā igauņu kompānija Olerex), bet pēc direktoru padomes lēmuma Lietuvas un Latvijas aktīvi ir izlikti pārdošanā, savukārt Lukoil paplašinās darbību naftas ieguves jomā. Tas gan ir vienīgais līdz šim zināmais publiskais paziņojums, norāda DB aptaujātie nozares eksperti. V. Alekperova minēto iemeslu aiziešanai – pret Krieviju vērsto noskaņojumu – viņi vērtē kā vērstu uz kaimiņvalstu publiku, nevis vērā ņemamu argumentu. Par to, ka Lukoil varētu pamest Baltijas valstu tirgu, Krievijas avīzes Komersant un Vedomosti gan rakstīja jau 2003. gadā.

Polijas naftas koncerns PKN Orlen ir oficiāli apstiprinājis, ka apsver iespējas paplašināt degvielas uzpildes staciju tīklu Lietuvā un Latvijā un neizslēdz iespēju pārņemt vismaz daļu degvielas uzpildes staciju, kuras abās valstīs pārdod Krievijas naftas kompānija Lukoil, piektdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

«Mēs vienmēr sekojam līdzi situācijai degvielas mazumtirdzniecības tīklā Baltijas valstīs. Mēs neizslēdzam iegādes iespējas, ja ir kādi pievilcīgi piedāvājumi. Tomēr šis virziens ir mazāk svarīgs koncerna mazumtirdzniecības segmentam, nekā tas ir, piemēram, Vācijā, Polijā vai Čehijā,» laikrakstu informēja OKN Orlen, kam pieder Baltijas valstīs vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva, preses dienestā.

«Runājot par tīkla paplašināšanu, Lietuvas tirgū vairāk koncentrējamies uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Kopš 2008.gada esam samazinājuši izmaksas, un kvalitātes uzlabojumi sniedz rezultātus. Tīkla rentabilitāte šajā valstī palielinās,» teikts paziņojumā.

Lukoil Europe Holdings BV un austriešu kompānija AMIC Energy Management GmbH parakstījuši vienošanos par aptuveni 230 Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, Latvijā un Polijā pārdošanu austriešu kompānijai, teiklts Lukoil izplatītajā paziņojumā presei.

Darījumu plānots pabeigt 2016.gada otrajā pusē, pēc nepieciešamo regulatoru atļauju saņemšanas.

Saskaņā ar vienošanos, pārdoto degvielas uzpildes staciju Latvijā un Lietuvā vadību pārņems uzņēmumi UAB Luktarna un AS VIADA Baltija, kas saistītas ar Lukoil Baltija menedžmentu.

Lēmums par atsevišķu DUS pārdošanu Latvijā, Lietuvā un Polijā pieņemts, lai optimizētu Lukoil mazumtirdzniecības aktīvu struktūru Eiropā.

Trešdien, 14.februārī, Maskavas ielā 440 atvērta jauna Viada degvielas uzpildes stacija.

Uzņēmums paziņoja, ka, atklājot jauno DUS, AS Viada Baltia sāk iespaidīgu rekonstrukciju uzpildes stacijās, ko tās nomā no SIA Amic Latvija, kas iepriekš pārņēma SIA LUKOil Baltija R aktīvus, portālam DB pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Romas Turlinskas.

Jaunajā DUS ieguldīti 230 tūkstoši eiro.

«Viada Baltija no Austrijas kompānijas Amic nomā 39 DUS. Amic no Lukoil tās pārņēma 2015.gadā. Latvijā joprojām tās strādā ar Lukoil zīmolu, tādēļ uzņēmums plāno rebrendingu. Pēc R. Turlinska teiktā, rebrendiga process faktiski sāksies šā gada jūnijā/jūlijā. »Mēs radīsim jaunu koncepciju, pēc kuras jau šobrīd strādā trīs DUS – Ādažos, Rīgā - Buļļu un Maskavas ielā. Šajā gadā plānots pārdēvēt vēl piecas DUS, mainot ne tikai zīmolu, bet arī dizainu. Tas nav LUKoil, tā ir Viada,« uzsvēra kompānijas vadītājs.

Šā gada 28.martā noslēdzies Lukoil Baltia R un Lukoil Polska pārdošanas darījums, atbilstoši kuram 100% uzņēmumu akcijas un aktīvi, 230 degvielas uzpildes stacijas Latvijā, Lietuvā un Polijā, pārgāja Austrijā bāzētā aktīvu pārvaldes fonda AMIC Energy Management GmbH īpašumā.

Par jaunajiem īpašniekiem kļuvuši Johaness Klecls – Norbergs, Manfreds Kunce un Haincs Zernecs, kuriem pieder aktīvu pārvaldes fonds AMIC Energy Management GmbH.

Darījumā, par kuru tika paziņots 2016.gada februārī, no iepriekšējā vienīgā īpašnieka LUKOIL Europe Holdings BV tika iegādātas 100% abu uzņēmumu daļas. Darījuma summa netiek izpausta.

Tādējādi AMIC Energy ir būtiski palielinājusi savu Centrālajā un Austrumeiropā veikto investīciju portfeļa pievilcību, paziņoja AMIC Energy rīkotājdirektors Ginters Maijers.

Jaunie īpašnieki, kuru galvenās intereses ir banku sektors un aktīvu pārvalde, šo pirkumu vērtē kā izdevīgas investīcijas, mazāk domājot par ieiešanu jaunā nozarē.

Krievijas naftas lieluzņēmums "Lukoil" ceturtdien aicināja nekavējoties apturēt karadarbību Ukrainā, ar šo paziņojumu kļūstot par vienu no pirmajiem pašmāju lielajiem uzņēmumiem, kas izsakās pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsākto karu pret kaimiņvalsti.

"Publiskās akciju sabiedrības "Lukoil" direktoru padome pauž bažas par patlaban notiekošajiem traģiskajiem notikumiem Ukrainā un apliecina visdziļāko līdzjūtību visiem, kurus skārusi šī traģēdija," teikts paziņojumā.

"Mēs iestājamies par drīzāku bruņotā konflikta pārtraukšanu un pilnībā atbalstām tā atrisināšanu sarunu ceļā, ar diplomātiskiem līdzekļiem," tīmekļa medijs RBK citē padomes paziņojumu.

Vairāki prominenti Krievijas uzņēmēj, kas paši atrodas ārpus valsts, pauduši bažas par iebrukuma ekonomiskajām sekām, bet "Lukoil" paziņojums ir viens no pirmajiem gadījumiem, kad ar šādu paziņojumu klajā nāk liels pašu valsts uzņēmums.

"Lukoil" norādīja, ka turpinās pūliņus, lai "nodrošinātu enerģijas drošas piegādes klientiem visā pasaulē", un ka ir "apņēmības pilna stiprināt mieru, starptautiskās attiecības un cilvēciskās saites".

Miljardieris Vagits Aļekperovs nolēmis pamest Krievijas naftas uzņēmuma "Lukoil" direktoru padomi un atstāt uzņēmuma prezidenta amatu, teikts kompānijas paziņojumā.

Atlūgumu Aļekperovs iesniedzis ceturtdien.

"Lukoil" preses dienests norāda, ka marta beigās Aļekperovam piederēja 3,12% "Lukoil" akciju, kā arī viņš bija vēl 5,43% akciju labuma guvējs ar ģimenes trasta fondu vai kopfondu starpniecību.

Lielbritānijas valdība 13.aprīlī Aļekperovu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā iekļāva sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Pēc žurnāla "Forbes" aplēsēm, Aļekperova bagātības apmērs ir 10,5 miljardi ASV dolāru, līdz ar to viņš ir 10.bagātākais cilvēks Krievijā.

Iestājoties pavasarīgiem laikapstākļiem, no 22. marta līdz 30. maijam, plānots pabeigt Salaspils ielas rekonstrukcijas darbus un izbūvēt četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Ķengaragā, topošā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra «Akropole» apkārtnē, informē «Akropole Rīga» sabiedrisko attiecību konsultante Agne Araka-Innus.

Salaspils ielas rekonstrukcijas darbi sašaurinājuma vietas pārbūvē notiks četros etapos.

Pirmajā etapā, no 22. līdz 29. martam, tiks izbūvēta josla degvielas uzpildes stacijas (DUS) «Lukoil» pusē līdz sašaurinājumam, nodrošinot izbraukšanu un iebraukšanu DUS.

Otrajā etapā tiks izbūvēta josla DUS «Lukoil» pusē tieši sašaurinājuma vietā, slēdzot vienu joslu un nodrošinot maiņvirziena transporta kustību. Blakus esošā trolejbusa pieturvieta «Ķengarags» tiks slēgta uz etapa izbūves laiku. Nedēļu pirms slēgšanas pieturvietā tiks izvietots paziņojums. Lai radītu mazāk sastrēgumus, darbi šajā etapā norisināsies Lieldienu brīvdienās no 30. marta līdz 1. aprīlim.

Krievijas naftas uzņēmums "Lukoil" iegādājies Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānijas "Shell" struktūrvienību "Shell Neft", kas Krievijā pārvalda degvielas uzpildes stacijas, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

"Lukoil" sīkāku informācija par šo darījumu neizpauž.

"Shell Neft" Krievijā pārvalda 411 degvielas uzpildes stacijas un nodarbina vairāk nekā 350 cilvēkus.

"Shell" februāra izskaņā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Tolaik uzņēmums vēstīja, ka šo kopprojektu vērtība veido aptuveni trīs miljardus dolāru.

Savukārt marta sākumā "Shell" paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi, kā arī valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes.

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Rumānijā izmeklēšanas ietvaros par naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas arestēti Krievijas naftas giganta Lukoil aktīvi divu miljardu eiro vērtībā.

Tiesa apmierinājusi prokuratūras prasību arestēt kompānijas īpašumus un kontus.

Pagājušā gada oktobrī Rumānijas policija jau veica kratīšanu kompānijas Petrotel Lukoil S.A. rūpnīcā un birojos. Tagad prokuratūra paziņojusi, ka tai ir parādījušies jauni aizdomās turamie, kuru vidū ir kompānijas vadītājs un vēl pieci tās darbinieki.

Izmeklēšanas sākumā aizdomās turamo nodarītais kaitējums tika lēsts uz nedaudz vairāk par 200 miljoniem eiro, taču tagad prokuratūra uzskata, ka valstis nodarīti zaudējumi miljardiem eiro apmērā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut apvienoties benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirgotājiem SIA Akselss un AS VIADA Baltija, jo šāds darījums neradīs kaitējumu konkurencei un patērētāju interesēm.

KP atļauju uzņēmumi var izmantot gada laikā no KP lēmuma pieņemšanas dienas.

Lai apvienošanos īstenotu pēc 2016.gada 10.septembra, uzņēmumiem būtu nepieciešams atkārtoti lūgt KP izvērtējumu atbilstoši aktuālajiem tirgus apstākļiem.

Izvērtējot apvienošanos, KP ņēma vērā, ka SIA Akselss darbojas kā viens uzņēmums ar SIA LUKoil Baltija R, tāpēc tie savstarpēji nekonkurē. Vietas, kur šobrīd Latvijā darbojas gan AS VIADA Baltija, gan SIA Akselss vai SIA LUKoil Baltija R degvielas uzpildes stacijas, ir Rīga, Liepāja, Rēzekne, Jēkabpils un Daugavpils. Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz šiem tirgiem, KP secināja, ka konkurences samazinājums būs nebūtisks un patērētāju izvēles iespējas netiks samazinātas.

Viļņas pašvaldība plāno izveidot vēl vienu autoostu, kas atradīsies Pilaites mikrorajonā, bet tas nenozīmē, ka tiks likvidēta tagadējā autoosta, kuras apsaimniekošanu pašvaldība atzīst par neapmierinošu, pirmdien paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

Esošo autoostu šobrīd pārvalda uzņēmējs Andrejs Paleičiks, bijušā degvielas uzpildes staciju tīkla Lukoil Baltija vadītāja Ivana Paleičika dēls.

«Autoosta, kas šobrīd atrodas privātās rokās un ir atkarīga no Lukoil, manuprāt, netiek pienācīgi apsaimniekota, tai būtu jābūt pavisam citā līmenī. Diemžēl privātīpašnieks nespēj pieņemt vajadzīgos lēmumus,» ziņu aģentūrai BNS sacījis mērs. «Vēl viens iemesls - Viļņas lieluma pilsētai būtu loģiski izveidot otru autoostu. Gribu uzsvērt - otru autoostu, un tas nenozīmē [pašreizējās autoostas] slēgšanu piespiedu kārtā, jo autoosta ir privāta. Bet vajadzība pēc otras autoostas pastāv.»

Pēc viņa teiktā, tagadējā autoosta arī turpmāk apkalpotu daļu maršrutu.

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Kā liecina Eiropas Savienības gāzes tranzīta operatoru dati, uz kuriem atsaucas aģentūra "Reuters", fiziskā gāzes plūsma pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu no Baltkrievijas uz Poliju pēc pusnakts bija vienlīdzīga nullei.

"Gazprom" arī brīdināja, ka gadījumā, ja tiks nesakcionēti ņemta Krievijas gāze, kas iet tranzītā uz trešajām valstīm, tranzīta apjomi tiks samazināti attiecīgā daudzumā.

Otrdien "Gazprom" informēja Polijas valsts enerģētikas kompāniju "PGNiG" par nodomu 27.aprīlī pilnībā apturēt piegāzes pēc Jamalas līguma.

"PGNiG" pavēstīja, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem.

"PGNiG" Krievijas gāzes kompānijas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.

Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju arvien vēršas plašumā, lai gan tas šim agresoram tāpat nav liedzis piepildīt savus koferus ar naudu.

Proti, pasaulē jau gadiem nav veiktas pietiekamas investīcijas jaunu izejvielu atrašanā un ieguvē. Tagad, kad no izejvielu piedāvājuma vienādojuma spēji jāņem ārā Krievija, radušos deficītus aizpildīt ir ļoti izaicinoši. Rezultātā daudzu izejvielu cena skrējusi debesīs ar vēl lielāku ātrumu, nekā tas bija aktuāli pirms tam. Tas savukārt tai pašai Krievijai ļauj izejvielas pārdot dārgāk un nopelnīt vairāk pat pie mazāka to pārdotā apmēra.

Skaidrs ir tas, ka sankcijas un karš Ukrainā Krievijai ekonomiski būs ārkārtīgi sāpīgs pasākums un šīs valsts tautsaimniecība šogad spēji saruks. Šajā pašā laikā Krievijai joprojām kara liesmas kādu laiku un, iespējams, ilgāk, nekā sākotnēji varētu likties, barot droši vien tomēr ļaus ievērojami ieņēmumi no resursu pārdošanas, kas daļēji kompensēs tās ekonomiku graujošos negatīvos spēkus.

Agrāk SIA Diana Sveces (DS) produkcija eksportēta tikai uz Skandināviju, bet tagad arī uz Vāciju, Austriju, Šveici un Turciju. Vietējā tirgū paliek vien daži procenti no saražotā apjoma, 29. jūlijā rakstīja laikraksts Dienas Bizness.

«Visu laiku mēģinām piedāvāt klientiem kaut ko jaunu, lai būtu par trīs soļiem priekšā konkurentiem,» saka SIA DS izpilddirektors Larss Olesens, piebilstot, ka tādēļ noalgoti trīs vietējie dizaineri. DS izgatavo sveces arī citiem zīmoliem.

Biznesa darbības specifika ir tāda, ka vasarā tiek ražota un rudenī piegādāta produkcija Ziemassvētkiem, bet ziemā - pavasara un vasaras sezonai domātas sveces.

Noietam patraucējusi pērnā gada karstā vasara, taču šobrīd situācija nostabilizējusies un apgrozījums kāpj, saka izpilddierktora asistents Mārcis Zariņš. Izejvielas kompānija iepērk gan Krievijā (parafīnu no Lukoil), gan Vācijā (krāsas svecēm).

Tieši ar lielā izmēra degvielas rezervuāriem SIA Valtanks spējis noturēt pozīcijas eksporta tirgū

Valtank ražo standartizētu produktu – metāla tvertnes, kurās tiek uzglabāta degviela un dīzeļdegviela. Valtank lauvas tiesu no saražotā eksportē, galvenokārt uz Skandināvijas valstīm, un tā klienti ir degvielas uzpildes kompānijas. Lielākie klienti Latvijā ir Neste, Statoil un Lukoil.

Interesanti, ka Zviedrijā visvairāk tiek pasūtītas vertikālās virszemes tvertnes, jo tur zemes cena ir augsta, turklāt tā ir akmeņaina, līdz ar to tvertnes ir grūti ierakt. Savukārt Latvijā Valtank izgatavojis tikai vienu vertikālo tvertni, pārējās tiek ieraktas zemē. Turklāt pie mums virszemes projektu saskaņošana ir sarežģīta, piebilst SIA Valtanks valdes loceklis Ronalds Rusmanis.

Pēdējā mēneša laikā cenas degvielas uzpildes stacijās benzīnam ir samazinātas par astoņiem centiem un dīzeļdegvielai par 11 centiem, informēja uzņēmumā Neste Oil.

Līdzīga cenu lejupslīde ir vērojama arī citu degvielas tirgotāju DUS. Kā liecina LETA degvielas cenu apskats, Lukoil DUS mēneša laikā benzīna cenas samazinājušās aptuveni par sešiem centiem, bet dīzeļdegvielai par 11 centiem, savukārt Virši-A benzīna cena samazinājusies par gandrīz septiņiem, bet dīzeļdegvielai par desmit centiem.

Statoil Fuel&Retail Latvia degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis apliecināja, ka, reaģējot uz cenu izmaiņām pasaules biržās, degvielas cenas Statoil uzpildes stacijās kopš jūlija vidus ir samazinātas par astoņiem centiem benzīnam un desmit centiem dīzeļdegvielai, sasniedzot attiecīgi 1,164 eiro litrā un 1,044 eiro litrā.

Šodien, 26.janvārī ceremonijā Gada investors ’16 apbalvoti pagājušā gada sekmīgākie investori par ieguldījumu nozares veicināšanā Latvijā.

Apbalvojumu Gada investīcija juridisko personu sektorā saņēmis fondu vadības uzņēmums ZGI Capital par investīciju mobilo maksājumu pakalpojumu uzņēmumā Mobilly. Privāto personu investoru sektorā par gada investīciju noteikts Anatolija Prohorova ieguldījums mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks. A. Prohorovs saņēmis arī apbalvojumu Gada nozares atbalstītājs juridisko personu sektorā.

Gada investors balvu jau otro gadu pēc kārtas rīko Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un privāto investoru biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN). Šogad apbalvojumi privāto un juridisko personu sektoru investoriem piešķirti astoņās nominācijās.