75 gadu vecumā miris degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, pirmdien ziņo Latvijas Radio.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Lukoil Baltija R vadītājs Haims Kogans ir pārliecināts, ka plānotā jaunā naftas produktu rezervju glabāšanas sistēma sadārdzinās degvielas cenas, bet citi eksperti uzskata, ka tās ietekme būs neitrāla.

Par to šodien ziņo Dienas bizness. Jau vēstīts, ka naftas produktu rezerves no rudens glabās valsts, bet tirgotājiem būs jāmaksā papildus nodeva, kuras apmērs varētu būt līdz santīmam par katru degvielas litru, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi Enerģētikas likumā un likumā Par nodokļiem un nodevām.

Šīs izmaiņas vēl jāakceptē Saeimai, bet, lai jaunā sistēma stātos spēkā, vēl jārada arī citi normatīvie akti.

Latvijas degvielas tirgu Krievijas lēmums pārtraukt degvielas eksportu tiešā veidā neietekmēs. Turklāt Latvijā pieejamais benzīns ir ražots tikai Eiropā (Mažeiķi, Norvēģija), Krievijas plānu ietekmi DB komentē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Arī dīzeļdegviela ir lielākoties ražota Eiropā vai Baltkrievijā. Taču iespējama netiešā ietekme – varētu pieaugt spekulatīvās cenas biržās. Produktu pieejamību kaimiņvalsts lēmums, visticamāk, neietekmēs, ir pārliecināts M. Stirāns. Viņš ļoti cer, ka tas tomēr nekādi neatsauksies uz cenām. Tā kā Krievija pārsvarā eksportē naftu un mazutu, tad ietekme būs uz izejvielu tirgu.

Latviju Krievijas lēmums nekādi neietekmēs, DB atzīst SIA Lukoil Baltija R valdes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans. Viņš norāda, ka Latvija jau var ņemt degvielu no Mažeiķiem. Savukārt uzņēmuma DUS Latvijā ņem degvielu no Lukoil rūpnīcas Ņizņijnovgorodā. Līdz ar to «nav nekādas problēmas», uzsver H. Kogans.

«Šobrīd saistībā ar jautājumu, kurš stāsies aizsaulē aizgājušā SIA Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieka Haima Kogana amatā, nav nekādu komentāru un nevaram pateikt, kad šādi komentāri varētu būt.»

To portālam db.lv sacīja kompānijas centrālajā ofisā.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Par degvielas tirgotāja SIA Lukoil Baltija R valdes priekšsēdētāju kļuvis lietuvietis Ignas Jurkonis, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Uzņēmuma vēsturiskie dati liecina, ka Lukoil valdes priekšsēdētājs no 2007. gada bijis lietuvietis Audrius Stropus.

Lukoil padomē darbojas padomes priekšsēdētājs Ivanas Paleičikas un Padomes loceklis Aleksandrs Rešetņaks, liecina Lursoft informācija.

Jau vēstīts, ka šī gada maijā 75 gadu vecumā mira Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, kurš uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005. novembra.

Db.lv jau ziņoja, ka aizvadītajā gadā Lukoil Baltija R nopelnījis 1,1 miljonu latu, kas bijis 2,6 reizes vairāk nekā 2009. gadā. Uzņēmuma apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5% sasniedzot 184 miljonus latu.

Strīdā par 1,5 miljoniem latu Swedbank mēģinās panākt izlīgumu ar uzņēmēju Andri Griģi.

Galvojot Swedbank aizdevumu SIA Hotels Development Group par vairāk nekā 13 miljoniem eiro, Andris Griģis uzņēmies saistības, kas draud ar visu īpašumu zaudēšanu. Pēc Swedbank aplēsēm uzņēmēja atlikušo īpašumu vērtība līdzinās nullei, tādēļ piedziņa vērsta arī pret uzņēmēja dzīvesbiedri.

Degviela

Rezerves var pacelt cenas

Lukoil Baltija R vadītājs Haims Kogans aplēsis, ka plānotā jaunā degvielas rezervju uzglabāšanas sistēma sadārdzinās degvielas cenas par pussantīmu, bet citi eksperti uzskata, ka tās ietekme būs neitrāla.

Nākotnē baltiešiem var nākties par elektrību maksāt Krievijas diktētu cenu.

Notiekot tik straujai atomelektrostaciju būvniecībai Lietuvas pierobežā, arvien vairāk pieaug bažas, ka Baltijas iecerētie jauno jaudu projekti - gan Visaginas AES, gan Latvijas un Igaunijas projekti var nerealizēties, vai arī dažu gadu laikā izrādīties cenas ziņā nekonkurētspējīgi.

Buksē minerālūdens atjaunošana

Ugunsgrēkā cietušās Stelpes minerālūdens ražotnes atjaunošana nav sākta, jo kavējas nodarīto zaudējumu segšana.

Lai arī SIA Mežotne LDA vadība cerēja skādi novērst un ražošanu atjaunot pāris mēnešos līdz ziemas sākumam, nekas no cerētā nav piepildījies.

«Kopumā no nākamā gada līdz 22% palielinātais PVN un akcīzes nodokļa samazinātās likmes atcelšana nevarētu sadārdzināt degvielu vairāk kā par diviem santīmiem, tā ka nav ko situāciju dramatizēt,» skaidrojot paaugstinātā PVN ietekmi uz degvielas cenām, laikrakstam Dienas bizness norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis.

Kas attiecas uz naftas cenu, tad naftas resursu īpašnieki to rēķinot pēc naudas masas tirgū, nevis pēc aukstas vai zemas temperatūras Eiropā, viņš piebilst. «Nenoliedzams ir fakts, ka pēdējā mēneša laikā naftas cena aug strauji un nav iespējams pateikt, kad šis kāpums beigsies,» tā O. Karčevskis.

Arī Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans uzskata, ka PVN un akcīzes nodokļa izmaiņas degvielas cenu nepacels vairāk kā par diviem santīmiem, bet naftas cena diezvai 100 dolāru atzīmi par barelu sasniegšot.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmumam Litasco radušās problēmas ar mazuta transportēšanu no Ventbunkera termināļa rezervuāriem, kas traucē darbu arī Latvijas Dzelzceļam (LDz).

Uzņēmums informē, ka Ventbunkera rezervuāri patlaban sasnieguši maksimālo iespējamo kapacitāti, bet vairāk nekā papildu 1700 dzelzceļa vagonu ar 100 000 metrtonnu Litasco naftas produktu jau nogādāti Latvijas teritorijā. Ventbunkers termināļa rezervuāros uzglabāti 120 000 metrtonnu.

LDz apstiprināja, ka «kravas vagonu daudzums, kas uzkrājas Latvijā sakarā ar to neizkraušanu, rada nopietnas problēmas LDz darbībai. Šāda vagonu aizturēšana kavējot kravas vilcienu satiksmi un ievērojami apgrūtina manevru darbu, tomēr LDz turpināšot pieņemt Latvijā ienākošos vagonus ar kravām un nodrošinās kravu apriti».

Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošās koalīcijas padomē pirmdien ir panākta vienošanās par daļu no pasākumiem, kas tiks veikti, lai 2011. gada budžetā nodrošinātu starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas - ekspertu prasīto papildu konsolidāciju.

Saskaņā ar premjera V. Dombrovska preses sekretāres Līgas Krapānes sniegto informāciju, Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība ir vienojušas, ka 12,8 milj. Ls lieli papildu ieņēmumi vēl šogad ir jānodrošina, aktīvāk apkarojot ēnu ekonomiku, īpašu akcentu liekot uz akcīzes preču, tas ir, degvielas un tabakas izstrādājumu nelegālās aprites ierobežošanu. Finanšu ministrija arī cer, ka nebanku kreditētāju licencēšanas ieviešana ļaus valsts budžetu papildināt par 8,3 milj. Ls.