Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Pēc vasaras no ASV atgriezušies 126 latviešu studenti, kas kopumā pārdevuši izglītojošus materiālus 1,5 miljonu ASV dolāru (1,2 miljonu eiro) vērtībā, darbojoties Southwestern Advantage vasaras programmā.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad Southwestern Advantage programmā piedalījās 101 students no Latvijas, šogad uz ASV un Kanādu grāmatas pārdot devās jau 126 studenti. Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone piemin, ka dalībnieku skaita pieaugums atspoguļojas kopējā pārdošanas apjomā, kas šogad jau ir pārsniedzis 1,5 miljonus ASV dolāru (1,2 miljonus eiro).

«Mūsu studenti jau arī iepriekš uzrādījuši labus rezultātus un nepārprotami pierādījuši savas pārdošanas spējas. Pagājušajā sezonā visas kompānijas ietvaros pirmajā trijniekā ierindojās divas latvietes,» saka Madara. Arī šogad visticamāk, ka bez latviešiem kompānijas TOP 3 neizpaliks. Madara uzsver, ka ar 25 studentu pieaugumu pārdošanas apjoms kāpis par pusmiljonu. Tas norāda uz to, ka pārdošanas iemaņas var iemācīties ikviens un latvieši sevi ir pierādījuši kā spējīgi pārdevēji.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Pārdošanas un konsultāciju kompānijas Southwestern Advantage ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonijā Nešvillā, ASV Latvijas studenti atzīti par vieniem no labākajiem pārdevējiem. Ceturtā labākā pārdevēja bija Dārta Šice no Valmieras, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte ieguva 8. vietu starp 204 universitātēm.

«Dārta Šice no biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA bija 4. labākais pārdevējs visā uzņēmumā, vienas vasaras laikā pārdodot mācību grāmatas aptuveni 150 000 eiro vērtībā. Līdz ar to viņa nopelnīja vairāk nekā 60 000 eiro. Pērn Dārta bija pati labākā, pārdodot grāmatas pat 186 000 eiro vērtībā,» informē Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone.

Par 15. labāko pārdevēju kļuva Sanita Aldiņa (BA) no Jēkabpils, bet par 17. labāko pirmā gada studentu pēc iegūtās peļņas kļuva Henrijs Skujiņš (RTU) no Ikšķiles.

Lielākā daļa Latvijas studentu, kas piedalās Southwestern programmā, ir no Rīgas Tehniskās universitātes, kas ieguva augsto astoto vietu starp 204 universitātēm. RISEBA studenti izcīnīja 13. vietu, Ekonomikas un kultūras augstskola – 22. vietu, bet Banku augstskola – 23.vietu.

Liepājas Universitātes (LiepU) studenti un vadība ārkārtas kopsapulcē nolemuši izteikt neuzticību un pieprasīt ministra Roberta Ķīļa demisiju.

Kopsapulcē piedalījās augstskolas studenti, akadēmisko kursu vecākie, kā arī LiepU Studentu padome, paužot neizpratni par LiepU nepamatoti zemajiem reitingiem ministrijas publiskotajā vērtējumā. LiepU vadība, kuru sēdē pārstāvēja rektors Jānis Rimšāns, zinātnes prorektore Ieva Ozola, Dabas un sociālo zinātņu fakultātes dekāne Māra Zeltiņa un Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes prodekāne Linda Pavītola, atzina, ka uz vairākiem studentu jautājumiem viņi nespēj atbildēt, jo šobrīd tiek gaidīta IZM ministra Roberta Ķīļa atbilde uz LiepU Senāta atklāto vēstuli, kurā ministram jāskaidro, kas veidoja un piedalījās augstskolu novērtēšanā un pēc kādiem kritērijiem tika veikts novērtējums. Tāpat tiek gaidīts ministra viedoklis par reģionālajām augstskolām un to stratēģisko attīstību.

Sabiedrības atbalsts Roberta Ķīļa iesāktajām reformām augstākajā izglītībā šī gada decembra mēnesī, salīdzinot ar septembri, ir pieaudzis, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Decembra mēnesī uzsāktās un ierosinātās reformas pozitīvi vērtē 42,7% Latvijas iedzīvotāju, tajā pašā laikā negatīvs skatījums uz tām ir 27,6% aptaujāto, savukārt 29,7% iedzīvotāju šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa. Septembrī reformas pozitīvi vērtēja 39,6% Latvijas iedzīvotāju.

Iesāktās un ierosinātās reformas vispozitīvāk vērtē iedzīvotāji ar augstāko izglītību (50%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (60,8%), kā arī Vidzemes reģionā dzīvojošie (58,6%). Savukārt visnegatīvāko viedokli par reformām snieguši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (33,6%), Latgales reģionā dzīvojošie (35,6%), kā arī iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē (32,1%).

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

«Ārzemju studentus sākām pie sevis aicināt jau 90. gadu sākumā, un pirmās bija gruzīnu grupas, kas studēja krieviski – toreiz tas bija atļauts. Vēlāk, kad ārzemniekiem sākās apmācības tikai angļu valodā, parādījās pirmie arābu studenti, arī no Šrilankas. Šodien pārsvarā orientējamies uz Eiropas tirgiem, un šobrīd 95% ir studenti no ES,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Gardovskis.

«Tas ir pietiekami prestiži, ka studenti no ES izvēlas mūsu augstskolu, bet, no otras puses, mēs uzskatām, ka mums ir jāsaglabā arī Austrumu tirgus. Mēs strādājam ar dažādām valstīm, braucam uz izstādēm, mums ir nodaļa, kas profesionāli darbojas šajā virzienā. Valstīs, kurās piedalāmies izstādēs, esam jau labi pazīstami. Kāds mans kolēģis, medicīnas profesors no Vācijas pilsētas Esenes, teic, ka Rīga vāciešiem ir labi pazīstama: daudzu turienes mediķu bērni brauc mācīties uz mūsu augstskolu, uz Rīgu,» stāstījis rektors.

«Pats galvenais – ārzemju studenti ir apmierināti ar studiju kvalitāti. Faktiski mēs sevi varam dēvēt kā diezgan lielus investorus: ārzemju studenti katru gadu uz Latviju atved ap 15 miljoniem latu,» viņš atklājis.

Protams, es biju informēts par sava kolēģa Roberta Ķīļa veselības problēmām, taču nebiju iedomājies, ka man vajadzēs pārņemt viņa darbu Izglītības un zinātnes ministrijā... Šādus vārdus Vjačeslavs Dombrovskis teica ekspresintervijā DB pāris dienu pirms viņam labvēlīgā balsojuma Saeimā. Tādējādi faktiski Dombrovskis ir atzinis, ka attiecīgās ministrijas darbs viņam ir visai svešs, un tas norāda uz viņa neapskaužamo situāciju – tā dēvētā iešūpošanās laika viņam nav.

Parasti iešūpošanās laiks netiek dots amatpersonām, kurām stāšanās jaunā amatā principā ir tikai formāls fakts, jo sistēmas darbs ir vairāk nekā skaidrs. Jaunajam izglītības ministram situācija ir pavisam citāda – Dombrovskim priekšā ir milzum daudz nepadarītu darbu, kuriem risinājums ir nepieciešams faktiski tūlīt pat.

Nenoliedzami var cienīt Ķīļa apņemšanot beidzot reformēt izglītības sistēmu Latvijā, tomēr tas, ko viņš pamanījās izdarīt, vairāk atgādina šausmu filmās atainotas ķirurģijas nodaļas darbu. Nu, iedomāsimies situāciju, kad pacientam uz operāciju galda ir uzšķērsts vēders, divi trīs dakteri ilgstoši diskutē, kā būtu pareizāk salikt kopā tur redzamos orgānus, bet aizšūt ciet nekādi neizdodas... Respektīvi, Ķīļa darbības laikā Izglītības un zinātnes ministrijā daudz kas ir sākts, vēl vairāk – izrunāts, bet līdz risinājumam nekas tā īsti nav nonācis. Rezultātā vairāku studiju programmu pēdējā kursa studenti ar šausmām gaida izlaidumu, jo visnotaļ reāla ir situācija, ka gaidītā diploma vietā viņi saņems papīrīti, uz kura būs sarakstīts, kādas lekcijas viņi ir paguvuši noklausīties. Vienkāršāk sakot, studiju programmu akreditācijas jautajums ir palicis karājoties gaisā.

Studenti riņķo ap Ministru kabinetu (MK), skandējot: «Bez izglītības nav valsts!», «Nejaucam, bet ceļam!». Studenti pie MK durvīm ir novietojuši dāvanas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V).

Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti premjeram dāvina pūšamos instrumentus un baltas mārtiņrozes, savukārt informācijas tehnoloģiju studenti pie ēkas nolikuši datoru ar norādi «Programmējiet paši». Mūzikas akadēmijas studenti līdzās MK ieejai spēlē dažādas melodijas, piemēram, dziesmu «Mūžam zili», «Pīrādziņ, nāc ārā».

Šodien ap plkst.13.30 vairāki tūkstoši Latvijas studentu no dažādām augstskolām sāka protesta gājienu «Kultūras pastaiga Nr.5» no Raiņa pieminekļa Rīgā uz MK ēku, aicinot valdību nesamazināt budžetu augstākās izglītības iestādēm.

Kā pastāstīja Latvijas Kultūras akadēmijas studente Marta Cīrule, sākotnējo bija plānots, ka akcijā piedalīsies ap 1300 cilvēku no visām Latvijas augstskolām, taču redzams, ka protestētāju skaits varētu būt ievērojami lielāks.

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Trīs Ekonomikas un kultūras augstskolas studenti izstrādājuši galda spēli par dažādiem uzņēmējdarbības vadības procesiem - “Bankrots”.

Spēle veidota ar mērķi vidusskolēniem un augstskolu pirmo kursu studentiem interesantā un interaktīvā veidā skaidrot dažādus uzņēmējdarbības vides elementus – darbaspēka piesaisti, nodokļu politiku u.c. un uzskatāmi demonstrētos, kādus lēmumus jāpieņem uzņēmumu vadītājiem, un kā tie var ietekmēt uzņēmumu. Spēles izstrādātāji norāda, lai uzvarētu spēlē, nepieciešamas zināšanas par uzņēmējdarbību, tomēr liela nozīme ir arī veiksmei.

Galda spēli izstrādājuši trīs 1. kursa studenti: Mikus Lācis, Bogdans Grommickis un Darja Berezovska.

“Studiju ietvaros varējām izvēlēties – veikt pētījumu, filmēt video vai īstenot kādu radošo projektu. Ideja par galda spēli radās, jo vēlējāmies radīt ko tādu, ko mācību procesā varētu izmantot gan citi studenti, tajā skaitā no citiem studiju virzieniem, gan arī vidusskolēni. Spēles pamatā ir dažādu lēmumu pieņemšana, ar ko ikdienā saskaras teju ikviens uzņēmējs – vai un kurā brīdī algot vairāk darbiniekus, kas automātiski nozīmē arī lielāku nodokļu slogu, kad investēt dažādu resursu iegādē, vai investēt izglītībā, mārketingā u.tml.,” stāsta Mikus Lācis.

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Vārdos valsts iestādes atbalsta ārzemju studentu apmācību Latvijā, bet darbos – sanāk tā, kā sanāk

To intervijā DB stāsta Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks un Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Viņš gan, neraugoties uz vasaras beigās Ministru kabinetā saņemto «kurvīti» studiju virziena Mākslas atvēršanai, kas paredzēta ārvalstu studentu piesaistei, nemet plinti krūmos un cer, ka ar nākamā gada septembri piesaistīs arvien jaunus un maksātspējīgus studentus, kas visai Latvijai nesīs labumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15.novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik svarīgi ir ārvalstu studenti Latvijai?

Tie ir būtiski ne tikai, lai noslogotu Latvijā esošās augstākās mācību iestādes ar studentiem, bet arī būtībā «atved» naudu, jo ārvalstu studenti maksā ne tikai mācību maksu, bet arī izdevumus par dzīvošanu šeit, Latvijā, atnesot Latvijas ekonomikai būtiskus ienākumus, radot darba vietas, kā to pierāda domnīcas Certus veiktais pētījums. Salīdzinājumam - pirms desmit gadiem Latvijā bija 130 tūkstoši studējošo, savukārt pašlaik nepilni 90 tūkstoši, turklāt no tiem aptuveni 10 tūkstoši jauniešu ir no ārzemēm, kuri šeit iegūst izglītību. Diemžēl demogrāfiskā bedre Latvijā rada situāciju, kad studējošo skats ir sarucis par vairāk nekā 30%, arī tikpat lielam daudzumam pasniedzēju ir «pazudis» darbs, un būtībā viņiem jādodas strādāt uz ārzemēm vai arī jāpārkvalificējas. Tāpēc vienīgais risinājums ir ārvalstu studentu piesaiste. Tomēr jāņem vērā, ka Latvija nebūt nav vienīgā, bet gan tikai viena no aptuveni 50 valstīm, uz kurieni doties studēt, un šajā segmentā ir nežēlīga konkurence vismaz 3000 augstāko mācību iestāžu vidū. Šis ir būtisks tirgus, kurā vietas pietiek visām Latvijas augstskolām un vēl paliek pāri. Tajā paša laikā bez Turības ārvalstu studentu piesaistē ļoti aktīvi strādā un labus rezultātus uzrāda Rīgas Stradiņa Universitāte, ārvalstu studenti ir arī Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Turībā pašlaik studē 40 valstu studenti no trijiem kontinentiem – Eiropas, Āzijas un Āfrikas, turklāt šie studenti ir vislabākā reklāma Latvijai. Līdz ar viņiem pieaug iespēja, ka citi šo valstu jaunieši dosies uz Latviju, lai iegūtu augstāko izglītību.

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Ārvalstu studentu skaits Latvijā turpinās pieaugt, vienlaikus ir vajadzīgs pasākumu plāns, kurā savi uzdevumi jāveic gan valstij, gan augstskolām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Izglītības eksports - ieguldījums kopējā tautsaimniecībā, ko Dienas Bizness rīkoja sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība. Nenoliedzami, ka Latvijā ir augstskolas ar atbilstošu infrastruktūru un kapacitāti, kas ļauj piesaistīt studentus no ārzemēm, tostarp arī no tā dēvētajām trešajām valstīm, tomēr vienlaikus šajā jomā ir sīva konkurence. Latvijai ir savas priekšrocības, taču vienlaikus mūsu piedāvājums ļoti līdzinās konkurentu piedāvājumam citās valstīs. Turklāt ārvalstu studenti, īpaši specialitātēs, kurās ir kvalificētu darbinieku trūkums, tiek saredzēti kā iespēja vakanču aizpildīšanai. Vienlaikus ir jautājums, cik daudz studiju laikā vajadzētu (drīkstētu) strādāt trešo valstu studenti, kuri mācās Latvijas augstskolās, lai šis darbs netraucētu sekmīgām studijām.

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu simtiem tūkstošu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti- MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls izveidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību vēl ir tikai ceļā uz panākumiem, nobriedušāki vadītāji līderības talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

KO PIEDĀVĀ EXECUTIVE MBA RTU RĪGAS BIZNESA SKOLĀ?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas studenti apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī atsvaidzina zināšanas galvenajās vadītāju kompetences jomās — finanses, mārketings, stratēģija, razošanas un pakalpojumu vadība, ekonomika, cilvērkresursu vadība, uzņēmējdarbība, IT vadība. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk — gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.

Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.

Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.

Reformu partijā (RP) ir dažādi viedokļi arī par izglītības ministra ieteiktajām reformām, taču vairums partijas biedru atbalsta nepieciešamību pēc uzlabojumiem, savukārt koalīciju sasprindzinājums saistībā ar augstāko izglītību neietekmēs, sacīja RP Saeimas deputāte Inga Bite.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka Reformu partijā valda viedokļu dažādība. Arī pret R. Ķīļa reformām ir dažādi viedokļi, tomēr gribētos teikt, ka vairums partijas biedru atbalsta nepieciešamību pēc uzlabojuma augstākajā izglītībā. Man šķiet, ka par to vairāk neviens nestrīdas. Varētu risināt jautājumu par to, kādā veidā tas būtu darāms, sacīja I. Bite.

Radusies situācija starp Augstākās izglītības padomi (AIP) un Izglītības ministriju gan, visticamāk, attiecības koalīcijā neietekmēs, pieļāva deputāte.

Komentējot izskanējušo premjera Valda Dombrovska kritiku par R. Ķīļa darbību, I. Bite norādīja, ka viņai kritikai ir grūti piekrist. «Man ir jāatbalsta ministrs tajā ziņā, ka es arī esmu bijusi klāt tajos brīžos, kad lēmumu pieņemšana tikusi atlikta, kad premjers aicinājis vēlreiz apspriesties, vēlreiz izrunāt, arī tai skaitā ar Augstākās izglītības padomes pārstāvjiem. Tāpēc ir kavējušies dažādi sagatavotie projekti,» sacīja I. Bite.

Tagadējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa publiskā retorika ne vienmēr atbilst patiesībai, uzskata viņa priekštece Ina Druviete, uzsverot, ka informācijai, kas izskan publiskajā telpā, ir jābūt korektai. Tāpat, pēc Druvietes domām, Ķīlis pārāk daudz runājot.

«Svarīgi, lai viss tvaiks neaiziet svilpē,» runājot par plānotajām reformām izglītības jomā, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Druviete.

Atbildot uz Druvietes izteikumiem, Ķīlis norādīja, ka jau gadiem ilgi ir «maigā balsī» runāts par izglītības sistēmas reformām, tāpēc tagad, pēc ministra domām, tas jādara aktīvāk un skaļāk.

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmā .nav viss kārtībā: «Mums ir nopietnas problēmas, kas steidzīgi jārisina.»

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) trešdien prezentēja ministrijas veiktā augstākās izglītības un studiju programmu izvērtējuma rezultātus. Par nekvalitatīvām IZM atzinusi 189 jeb 22% augstākās izglītības studiju programmu, sacīja ministrs Roberts Ķīlis.

Veselības problēmu nomāktais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir gatavs demisionēt, ja tiks nodrošināta viņa iesākto reformu pēctecība, šodien pēc Reformu partijas (RP) frakcijas un valdes sēdes žurnālistiem paziņoja Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.

Savukārt RP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters pastāstīja, ka RP atbalsta frakcijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska kandidatūru šim amatam.

Par Ķīļa demisiju un iespējamo RP frakcijas jauno vadītāju vēl tiks lemts koalīcijā un frakcijā.

Šodien par šo jautājumu tika diskutēts RP frakcijas un valdes kopsēdē. Ķīlis šajā sēdē klātienē nevarēja ierasties, jo viņam tajā laikā slimnīcā notika veselības pārbaudes. Taču ministrs plānoja ar RP sazināties telefoniski un bija paredzēts nodrošināt telefonkonferenci.

Kā iepriekš sacīja RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, izvērtējot ārstu norādījumus, RP tiks pieņemts kopīgs lēmums, vai Ķīlis varēs turpināt darbu izglītības un zinātnes ministra amatā.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bija nedaudz vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā, un tās devējs ir cūkkopības uzņēmums Vaiņodes bekons, savukārt kā ķīlas parādnieks norādīta SIA Vaiņode Agro Holding.

Ķīla reģistrēta a/s ABLV Bank. SIA Vaiņodes bekons ir reģistrēts 1998. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 2,43 miljoni latu. Uzņēmuma valdē darbojas viens valdes loceklis Agris Grīnbergs. Savukārt saistītais uzņēmums Vaiņode Agro Holding reģistrēts Rīgā, Elizabetes ielā 23, un tā valdē darbojas Kārlis Kavass, bet padomē – Agris Grīnbergs, Māris Kannenieks un Kaspars Zeme. Db.lv jau rakstīja, ka pērn Vaiņodes bekonu pārņemusi ABLV Bank (Aizkraukles banka). Tāpat jau ziņots, ka 2011. gada maijā Liepājas tiesa izbeidza cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums.