Vidēja auguma vīrs, platiem pleciem un kupliem matiem bija Kristaps Morbergs. Joprojām visu laiku nepārspēts mecenāts latviešu vidū.

Visu savu mantu viņš novēlēja Latvijas Universitātei — mantojuma vērtība bija 2.7 miljoni latu 1928. gadā, ko 1937. gadā lēsa jau ap 3.1 miljonu latu!

— Morbergs ir liela un īpatnēja figūra, kam līdzīgas nav visā Latvijā. Varbūt kur nebūt Amerikā var atrast kādu miljonāru, kurš nodzīvojis tik savādu bagātnieka dzīvi. Izņemot pāris desmit anekdotes, kas cirkulē pa Rīgu no mutes mutē, nekā noteikta pat Morbergu ļaudis pateikt nezin. Viņš dzīvojis ārkārtīgi noslēgti, it kā izvairīdamies no cilvēkiem. Pie vecā miljonāra reti kas būs piegājis ar citādu domu, kā palūgt naudu. Tādēļ nelaiķim bij liela neuzticība pret cilvēkiem. Sabiedriskā darbā Morbergs nav piedalījies. Ar ziedojumiem nevienu nav pabalstījis. Dzīvojis savādu dzīvi, kā vienīgais mērķis bijis tikai krāt bagātības. Ne jau sev, jo viņa mūža dienas jau bija saskaitītas, bet kādam cēlam, augstam mērķim, — rakstīja žurnāls Aizkulises 1928. gadā, kad Kristaps Morbergs 83 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

Latvijas Universitāte ir uzsākusi Kristapa Morberga vasarnīcas kompleksa dārza atjaunošanu Jūrmalā Dzintaru prospektā 52/54. Dārza izpētes laikā tika konstatēts unikāls fakts, ka dabā gandrīz pilnībā ir saglabājies Kristapa Morberga vēsturiskā dārza plānojums, ko varētu atjaunot kā vienu no autentiskiem Jūrmalas 19. gs. dārziem.

Veicot Kristapa Morberga vasarnīcas restaurācijas darbus, Latvijas Universitāte pieņēma lēmumu EARF un valsts līdzfinansētā projekta Kristapa Morberga vasarnīcas kompleksa restaurācija ietvaros atjaunot visu kultūrvēsturisko objektu pilnībā, tajā skaitā arī botānisko dārzu, Db.lv informē LU preses centrs.

Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā tika iesniegts lūgums veikt grozījumus līgumā par atklāta konkursa projekta ieviešanu un piešķirt ERAF līdzfinansējumu botāniskā dārza atjaunošanai. LR Ekonomikas ministrija, izskatot iesniegtos dokumentus, 7. maijā ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu un Kristapa Morberga vēsturiskā dārza atjaunošanas darbi ir uzsākti.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Šogad par 20% plānots palielināt ienākumus no mecenāta Kristapa Morberga nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā, eksperti uzskata, ka nepieciešama investora piesaiste, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasarnīcas komplekss Jūrmalā, Dzintaru prospektā 52/54, ir viens no pieciem Latvijas Universitātes (LU) pārvaldībā esošajiem dižmecenāta K. Morberga nekustamajiem īpašumiem. K. Morbergs bija viens no pirmajiem latviešu uzņēmējiem, būvuzņēmējs, kurš pēc nāves visus savus īpašumus novēlēja LU.

K. Morberga vasarnīca ir izcils neogotikas koka arhitektūras piemineklis, tā celta 1883. gadā. K. Morberga vasarnīca tiek izīrēta kopš 2009. gada, kad tika pabeigta tās rekonstrukcija. K. Morberga vasarnīcas un dārza atjaunošanā tika investēti aptuveni 2 miljoni eiro, 1,2 miljoni bija Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Šobrīd K. Morberga vasarnīca ir vairāku tās teritorijā esošo ēku komplekss, ko veido pati vasarnīca, sargu namiņš (Cottage Dzintars) un Vasaras hosteļa ēka.

Liepājas pašvaldības stipendiju piešķiršanas komisija izskatījusi 27 studentu iesniegumus, no kuriem Stipendiju piešķiršanas nolikumam atbilduši 19, informē pašvaldība.

Stipendijas vēlējās saņemt 15 vecāko kursu studenti, bet 12 studenti savu pieteikumus iesnieguši pirmo reizi pēc pirmā kursa pabeigšanas. Visvairāk stipendiju pieteikumus iesnieguši topošie inženieri un ārsti.

Par stipendiju piešķiršanu lems nākamajā komisijas sēdē - pēc sekmju izrakstu saņemšanas un konsultēšanās ar potenciālajiem darba devējiem.

Stipendiju nolikumam atbilda seši no 12 saņemtajiem otrā kursa studentu pieteikumiem. Ar šiem studentiem vēl tiks veiktas papildus pārrunas, pieaicinot potenciālos darba devējus.

Savukārt 13 vecāko kursu studentiem, kuri arī turpmāk vēlas saņemt pašvaldības stipendijas, būs jāiesniedz sekmju izraksti, jo nolikums paredz, ka sekmju vidējais vērtējums nav zemāks par 7 ballēm. Komisijā tika pārrunātas arī iespējamo atbalstāmo specialitāšu saraksts nākamajam mācību gadam. Kā zināms, šogad pašvaldības stipendiju piešķiršanai atbalstāmās profesionālo studiju specialitātes ir: arhitekts, inženierzinātņu speciālists (būvniecības, siltuma, gāzes, ūdens tehnoloģiju, transportbūvju, enerģētikas un elektronikas inženieris, medicīnas fizikālo tehnoloģiju speciālists, ārsts.

Latvijas Universitāte (LU) atbalsta studentu – sportistu iespējas attīstīt savas sportiskās prasmes, īstenojot dažādus atbalsta pasākumus. Viens no tiem – augsta līmeņa sportistiem jau otro gadu tiek piemērotas studiju maksas atlaides 50% līdz 100% apmērā. Lai jaunie sportisti iesaistītos šajā un citās atbalsta programmās, priekšnosacījums ir labas sekmes studijās.

Studiju maksas atlaides talantīgiem sportistiem tiek piemērotas pamatojoties uz vairākiem kritērijiem. Pretendentiem ir jāstudē pilna laika klātienē un jābūt sekmīgiem studijās, kā arī jāuzrāda augstvērtīgi rezultāti sportā. Pēdējais kritērijs tiek izvērtēts pamatojoties uz rezultātiem starptautiskajās un Latvijas mēroga sacensībās. Mācību maksas atlaides tiek piemērotas gan individuālo, gan komandu sportu veidu pārstāvjiem – Olimpisko spēļu dalībniekiem un nacionālo izlašu dalībniekiem, Db.lv informē LU Preses centrs.

Tāpat LU ir sadarbības līgumi ar basketbola klubu Barons, futbola skolu Metta, volejbola klubu Jelgava un florbola klubu Latvijas Avīze, tādejādi studentam, spēlējot šo profesionālo komandu sastāvā, ir iespēja augt kā profesionālam sportistam un vienlaikus sekmīgi studēt. Lai pilnvērtīgāk īstenotu regulāro treniņu un sacensību procesu jauniešiem ir iespēja studēt pēc individuālā studiju plāna, t.i. atsevišķi saskaņojot ar pasniedzējiem kontaktstundu, studiju un pārbaudes darbu grafiku. Atvieglojumi attiecas uz visu studiju līmeņu programmās studējošajiem.

31. maijā Latvijas Ārstu biedrības telpās svinīgi tika pasniegtas piecas pasaulē izcilo ārstu brāļu Zariņu medicīnas studiju stipendijas, no kurām trīs tika piešķirtas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu profesionālai attīstībai, izcilībai un studiju ceļojumiem. Zariņa stipendijas medicīnā pasniegt personīgi Rīgā bija ieradies Hārvarda universitātes ortopēdijas profesors Bertrams Zariņš.

Jauniedibināto stipendiju Akadēmiskā attīstība un izcilība 20 000 ASV dolāru vērtībā saņēma Aknu tranplantācijas vienība Stradiņa slimnīcas galvenā ķirurga Jāņa Vilmaņa vadībā. Kā norāda Jānis Vilmanis: «Komandas sastāvā ir ne tikai ķirurgi, bet arī gastroenterologi, anesteziologi un infektologs, kuri jau šogad dosies uz Portugāli, kur divu līdz trīs mēnešu laikā varēs piedalīties praktiskās operācijās. Šajā centrā ik gadu veic vairāk nekā 150 aknu transplantācijas. Šāds atbalsts ir ar īpašu pievienoto vērtību, jo pēc pirmās aknu transplantācijas Latvijā, kas notika pirms pieciem gadiem, šogad valsts ir apņēmusies uzsākt pirmo aknu transplantācijas operāciju apmaksu no valsts budžeta. Mūsu speciālisti jau pierādījuši, ka spēj sekmīgi veikt aknu tranpslantāciju Latvijā un atgriezt pacientu pilnvērtīgā dzīvē. Šī stipendija ir būtisks atbalsts, jo programmas ieviešanas izmaksās nav paredzēts īpašs finansējums mediķu apmācībai.»

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Vasarnīcas kompleksa restaurācijas kopējās izmaksas ir LVL 1 532 950, bet līdzfinansējums no ES Struktūrfondu un valsts finansējuma ir LVL 861 4800.

Projekta ietvaros veikta Morberga vasarnīcas ēku kompleksa un botāniskā dārza restaurācija, kaut gan sākotnēji bija paredzēts atjaunot tikai ēku kompleksu. Taču restaurācijas laikā atklājās unikāls fakts, ka dabā gandrīz pilnībā saglabājies Kristapa Morberga vēsturiskā dārza plānojums, tādēļ tika nolemts to atjaunot kā vienu no autentiskiem Jūrmalas 19. gs. dārziem.

Restaurācijas laikā iespēju robežās restaurēti visi vēsturiskie priekšmeti un interjera elementi. Restaurētas keramikas podiņu krāsnis un viena ļoti grezna kamīnkrāsns, restaurētas grīdas un oriģinālie parketi, cementa flīžu grīdas, vecās kāpnes, logi, durvis, fasāžu metāla apdare

Vasarnīcas fasāde krāsota īpašā vairākslāņu krāsojuma tehnikā (faux finis, meistars Andrejs Rītiņš no Kanādas), kas rada patinēta vara iespaidu. Divu telpu logos saglabātas krāsainu stiklu historisma stila vitrāžas, kā arī restaurēti daudzi citi vēsturiskie elementi. Restaurēti un atjaunoti vēsturiskie interjeri ar tapešu apdari.

Lai finansiāli atbalstītu augstākajā izglītībā studējošos un mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas uz izglītības nozari, no 1.septembra līdz 31.decembrim studentu minimālo mēneša stipendijas apmērs tiks palielinātas no 99,6 eiro līdz 200 eiro, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai - 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai - 202 387 eiro, Kultūras ministrijai - 138 040 eiro un Labklājības ministrijai - 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.

Deviņu mēnešu laikā, kopš sākta Pārdaugavas vēsturiskās koka arhitektūras vidi papildinošā Melnsila kvartāla ēku atjaunošana, projektā pārdoti 65% dzīvokļu, un savus jaunos īpašniekus atraduši visi dzīvokļi pirmajā atjaunotajā ēkā Kristapa ielā 33.

2016. gada sākumā tika sākta divu koka ēku renovācija Melnsila kvartālā, kas atrodas starp Alīses ielas ūdenstorni un Kalnciema kvartālu (Melnsila un Kristapa ielas krustojumā). Plānots, ka projekta pirmā kārta durvis vērs 2017. gada decembrī.

3442 m² plašā pagalmā jaunu dzīvi sāks divi mazstāvu dzīvojamie koka nami, kuros kopā izvietoti 32 dzīvokļi.

Melnsila kvartāla trīsstāvu dzīvojamo ēku Kristapa ielā 33 un Melnsila ielā 14 pārbūve un atjaunošana tiek veikta saskaņā ar Diānas Zalānes projektu biroja izstrādāto projektu. Ēkas tiek siltinātas atbilstoši mūsdienu energoefektivitātes normām, tiek izbūvētas mansarda terases un noliktavas telpas cokolstāvā, atjaunotas koplietošanas telpas, mainīti inženiertīkli un izveidoti jauni dzīvokļu plānojumi.

No 1. septembra sākusies pieteikšanās Hansabankas, Latvijas Universitātes Fonda un 15 Latvijas augstskolu stipendiju konkursam Open Mind. Stipendiju konkursa noslēgumā tiks noteikti tie 26 studenti vai studentu grupas, kuri svinīgā apbalvošanas ceremonijā saņems Open Mind Lielās stipendijas 1000 latu vērtībā. Kopējais balvu fonds šī gada konkursam ir 38 500.

Stipendiju konkursā 2. – 4. kursa studenti ir aicināti jau tagad iesniegt savu darbu projektus konkursa 1. kārtai savās augstskolās.

Stipendiju konkursā Open Mind iesaistītas 15 Latvijas augstākās izglītības mācību iestādes. Studentiem būs iespēja veikt pētnieciskos darbus par vairāk nekā 90 dažādām aktuālām tēmām - tādās jomās kā ekonomika un finanses, mārketings, sabiedriskās attiecības un komunikācijas zinātne, uzņēmējdarbības vadība, personāla vadība, modernās tehnoloģijas, inovācijas, sociālā atbildība un izglītība. Turklāt konkursa tēmas iespējams apvienot arī ar kursa vai bakalaura darba tēmām un izstrādi.

Tēmu klāstā šogad dominē tieši sabiedrībai aktuālie jautājumi, un šī ir iespēja studentiem ar saviem pētījumiem palīdzēt gan sabiedriskajām organizācijām, gan lieliem uzņēmumiem – no vides aizsardzības līdz aktuālajām ekonomikas norisēm. Studentiem būs plašas iespēja izpētīt jautājumus no dabai draudzīga mājokļa iekārtošanas un brīvprātīgā darba nozīmes sabiedrībā līdz nanotehnoloģiju izmantojuma iespējām medicīnas aprūpes sfērā Latvijā un zināšanu vadībai. Katrai tēmai būs savs pieredzējis mentors, kas darba izstrādes gaitā dalīsies savā pieredzē un zināšanās, tādējādi palīdzot studentiem savienot savas akadēmiskās zināšanas ar praktisko vidi.

Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos Armīna Rūša stipendiju fonda stipendijām 2007./2008.akadēmiskā mācību gada pavasara semestrim. Kopējais stipendiju fonda apjoms ir USD 8 000, liecina sniegtā informācija medijiem.

Stipendija ir veltīta Dr. Armīna Rūša, kas bija izcils advokāts un mācību spēks kā pirmskara Latvijas Republikā, tā arī ārzemēs un viņa dēla Armīna I. Rūša piemiņai. Stipendija ir nodibināta ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus Latvijas studentus un popularizēt studentu un studenšu korporāciju akadēmisko vienotību gan studiju laikā, gan ārpus tā.

Stipendijai var pieteikties studenti, kas ir kādas Latvijas studentu vai studenšu korporācijas biedri. Uz stipendiju var pretendēt humanitāro un sociālo zinātņu pilna laika klātienes pamatstudiju 2. vai vecāku kursu, kā arī maģistrantūras studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas. Vienam studentam piešķiramās stipendijas apjoms ir USD 1 500.

Ar Baltijas-Amerikas Brīvības fonda stipendiju Ventspils Augstskolas vadošais astronomijas pētnieks Boriss Rjabovs dosies uz ASV pētīt saules plankumus.

Šā gada pavasarī un vasarā uz ASV pavisam dosies divdesmit pieci Baltijas valstu pārstāvji, lai papildinātu profesionālās zināšanas un prasmes Baltijas-Amerikas Brīvības fonda piedāvāto stipendiju programmu ietvaros. Stipendijas ir ieguvuši un pusgadu līdz gadu ASV pavadīs vienpadsmit Latvijas, astoņi Igaunijas un seši Lietuvas studenti un zinātnieki.

Pagājušā gada nogalē noslēdzās Baltijas-Amerikas Brīvības fonda (BAFF – Baltic-American Freedom Foundation) trešais stipendiju konkurss. Fonds saņēma 104 pieteikumus – 97 no augstskolu studentiem un absolventiem, kuri vēlējās piedalīties BAFF Profesionālās prakses programmā, un 7 no zinātniekiem, kuri vēlējās veikt pētījumus ASV universitātēs un zinātniskajos centros. Dalībai Profesionālās prakses programmā tika izvēlēti 20 labākie dalībnieki – astoņi no Latvijas, un pa sešiem no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt BAFF Pētniecības programmā tika uzņemti pieci pētnieki – trīs no Latvijas un divi no Igaunijas.

SEB banka jau ceturto gadu sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) fondu īsteno stipendiju programmu universitātes pirmā kursa studentiem. Sestdien, 27. septembrī, studentiem ar augstākajiem sasniegumiem tiks pasniegta stipendija 1200 latu apmērā, kas tiks izmaksāta pirmā studiju gada laikā.

Stipendiju programma LU pirmā kursa studentiem tiek piešķirta, izvērtējot jauno studentu iestājeksāmenu rezultātus un panākumus olimpiādēs. 2008. gadā SEB bankas stipendiju saņem septiņi Latvijas Universitātes pirmkursnieki: Artūrs Bačkurs (datorzinātnes, Fizikas un matemātikas fakultāte), Gints Kalniņš (bioloģija, Bioloģijas fakultāte), Rihards Husko (angļu filoloģija, Moderno valodu fakultāte), Jānis Jermaks (ķīmija, Ķīmijas fakultāte), Kristīne Vībane (socioloģija, Sociālo zinātņu fakultāte), Jekaterina Čižova (vides zinātne, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte) un Inese Lipšāne (baltu filoloģija, Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte).

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra.

Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirta par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību.

Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā.

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), no 2007. gada 15. līdz 31. jūlijam izsludina pieteikšanos uz stipendiju studentam un pasniedzējam. Stipendijas tiks izmaksātas no LVRA budžeta, un tās mērķis ir sniegt ieguldījumu tūrisma un viesmīlības industrijas attīstībā, celt nozares prestižu un veicināt sabiedrības korporatīvi sociālo atbildību, informē LVRA.

"Sekojot nozares jumta organizācijas HOTREC (asociācija Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā) paraugam un vērojot izmaiņas darbaspēka tirgū Latvijā, LVRA 2006. gada nogalē pieņēma lēmumu, piešķirt stipendiju viesmīlības un tūrisma nozares studentam un pasniedzējam.

LVRA ir pirmā organizācija nozarē, kas tādējādi vēlas sniegt ieguldījumu nozares attīstībā, rosināt jauniešus izvēlēties turpināt studijas viesmīlības un tūrisma specialitātēs un paaugstināt izglītības kvalitāti," atzīmē LVRA prezidents J. Zudovs.

"Šodien uzņēmējiem ir jādomā par sabiedrību, kurā tie darbojas un jāskatās, kādu ieguldījumu sabiedrības attīstībā tie var sniegt. Šī LVRA aktivitāte ir vērsta uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu piešķirot stipendiju pasniedzējam un sociālo mērķu sasniegšanu, piešķirot stipendiju studentam no mazturīgas ģimenes," uzskata LVRA Stipendiju padomes priekšsēdētājs J. Jenzis.

No šī gada 1. septembra līdz 1. oktobrim studēt gribētāji varēs pieteikties Liepājas pašvaldības stipendijām sekojošās specialitātēs: ārsts, pilsētplānotājs, būvinženieris, arhitekts. To paredz Liepājas pilsētas pašvaldības Stipendiju nolikums.

Uz stipendiju var pretendēt pilna laika otrā līmeņa augstākās izglītības profesionālo vai akadēmisko studiju programmu studenti, sākot no otrā kursa, maģistranti, doktoranti un rezidenti.

Lai varētu pieteikties stipendiju saņemšanai, studentiem nepieciešams iesniegt Stipendiju piešķiršanas komisijai adresētu pieteikumu, kurā jānorāda – savs vārds, uzvārds, iegūstamo studiju kvalifikācija vai zinātniskais grāds, studiju programmas nosaukums, augstskola un fakultāte, studiju uzsākšanas gads augstskolā. Papildus pieteikumam Stipendiju piešķiršanas komisijai jāiesniedz arī izglītības dokumenta kopiju, izziņa no augstskolas par studiju faktu, sekmju izrakstu par nostudēto periodu, rekomendāciju vai raksturojumu no izglītības iestādes vai organizācijas, ko pārstāvējis pretendents, rekomendāciju no konkrētās studiju programmas direktora, pašrocīgi rakstītu apliecinājumu stāties darba attiecībās ar Liepājas pilsētas pašvaldību vai tās noteikto darba devēju studiju laikā vai pēc studiju pabeigšanas. Visiem iesniedzamajiem dokumentiem jābūt rakstītiem valsts valodā.

No šā gada 1. septembra līdz 1. oktobrim studētgribētāji var pieteikties Liepājas pašvaldības stipendijām sekojošās specialitātēs: ārsts, pilsētplānotājs, būvinženieris, arhitekts. To paredz Liepājas pilsētas pašvaldības Stipendiju nolikums, informēja Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes projektu administrators Kaspars Vārpiņš.

Uz stipendiju var pretendēt pilna laika otrā līmeņa augstākās izglītības profesionālo vai akadēmisko studiju programmu studenti sākot no otrā kursa, maģistranti, doktoranti un rezidenti.

Lai varētu pieteikties stipendiju saņemšanai, studentiem nepieciešams iesniegt Stipendiju piešķiršanas komisijai adresētu pieteikumu, kurā jānorāda – savs vārds, uzvārds, iegūstamo studiju kvalifikācija vai zinātniskais grāds, studiju programmas nosaukums, augstskola un fakultāte, studiju uzsākšanas gads augstskolā. Papildus pieteikumam Stipendiju piešķiršanas komisijai jāiesniedz arī izglītības dokumenta kopiju, izziņa no augstskolas par studiju faktu, sekmju izrakstu par nostudēto periodu, rekomendāciju vai raksturojumu no izglītības iestādes vai organizācijas, ko pārstāvējis pretendents, rekomendāciju no konkrētās studiju programmas direktora, pašrocīgi rakstītu apliecinājumu stāties darba attiecībās ar Liepājas pilsētas pašvaldību vai tās noteikto darba devēju studiju laikā vai pēc studiju pabeigšanas. Visiem iesniedzamajiem dokumentiem jābūt rakstītiem valsts valodā.

Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Universitātes mecenātu stipendijām. Šajā akadēmiskajā mācību gadā studentiem piešķirs stipendijas 18 dažādu mecenātu stipendiju programmās, un to kopējais apjoms pārsniedz LVL 140 000.

LU Fonda mecenātu stipendijām aicināti pieteikties studenti, kam ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi, kas sevi uzskata par labāko un centīgāko konkrētajā zinātņu nozarē, kas ir talantīgi sportisti un kas ir sabiedriski aktīvi – jaunie talanti, kas nes Universitātes un Latvijas vārdu plašākā pasaulē.

Stipendiju programmas izveidotas sadarbībā ar mecenātiem, un katrai no tām definēti pieteikšanās kritēriji. Tā, piemēram, ir īpašas stipendijas konkrētu zinātņu nozaru studentiem, korporāciju aktīvistiem, stipendijas, kurām vienīgie piešķiršanas kritēriji ir sociāli ekonomiskie apstākļi un sekmes, kā arī īpaša jaunajiem vecākiem paredzēta atbalsta programma. Būtiski, ka vairākām Latvijas Universitātes mecenātu stipendijām aicināti pieteikties arī citu augstākās izglītības iestāžu studenti.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Stiprinot sadarbību ar Latvijas augstskolām un novērtējot centīgākos studentus, SEB Unibankas grupa pirms jaunā studiju gada ir apstiprinājusi trīs jaunas studiju stipendijas, šobrīd Latvijas studentiem kopā nodrošinot 35 stipendijas, Db.lv informēja Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Divas no jaunajām stipendijām būs pieejamas Banku augstskolas studentiem. Trešo stipendiju ir iedibinājis SEB Unibankas meitas uzņēmums SEB Unifondi sadarbībā ar Vītolu fondu, lai ik gadu finansiāli atbalstītu vienu studentu, kas apgūst bakalaura programmu ekonomikā vai finansēs kādā no Latvijas augstskolām.

Sadarbībā ar Banku augstskolu SEB Unibanka ir izstrādājusi stipendiju pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Banku darbība" 2. kursa studentam, kas izstrādās komisijas vērtējumā labāko kvalifikācijas darbu par vienu no SEB Unibankas piedāvātajām tēmām un turpinās studijas Banku augstskolā. SEB Unibankas stipendijas konkursam 2. kursa studenti var pieteikties Banku augstskolas Studiju informācijas daļā līdz 2008. gada 1. martam.