Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonds “Livonia Partners” veiks ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā “Digital Mind”, lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju uzņēmuma “EIP Dynamics” iegādi.

Darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā, un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

““EIP Dynamics” iegāde un “Livonia Partners” stratēģiskais ieguldījums iezīmē vēsturisku pagriezienu mūsu uzņēmuma attīstībā. Arī turpmāk, sadarbībā ar “Livonia Partners”, plānojam citu reģiona uzņēmumu iegādi, lai kļūtu par vadošu “Microsoft” Dynamics un Azure risinājumu nodrošinātāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Šis nozīmīgais darījums apliecina mūsu apņemšanos turpināt augt un attīstīties, lai celtu kapacitāti un nodrošinātu klientu mainīgās vajadzības. Polijas uzņēmuma darbinieku kompetence un uzņēmējdarbības gars sakrita ar mūsu vīziju par ilgtspējīgu izaugsmi un inovācijām, tāpēc esmu pārliecināts, ka šis stratēģiskais solis atstās pozitīvu ietekmi gan uz uzņēmumu komandām, gan klientiem,” saka “Digital Mind” izpilddirektors Rinalds Sluckis.

Liepājas pašvaldības stipendiju piešķiršanas komisija izskatījusi 27 studentu iesniegumus, no kuriem Stipendiju piešķiršanas nolikumam atbilduši 19, informē pašvaldība.

Stipendijas vēlējās saņemt 15 vecāko kursu studenti, bet 12 studenti savu pieteikumus iesnieguši pirmo reizi pēc pirmā kursa pabeigšanas. Visvairāk stipendiju pieteikumus iesnieguši topošie inženieri un ārsti.

Par stipendiju piešķiršanu lems nākamajā komisijas sēdē - pēc sekmju izrakstu saņemšanas un konsultēšanās ar potenciālajiem darba devējiem.

Stipendiju nolikumam atbilda seši no 12 saņemtajiem otrā kursa studentu pieteikumiem. Ar šiem studentiem vēl tiks veiktas papildus pārrunas, pieaicinot potenciālos darba devējus.

Savukārt 13 vecāko kursu studentiem, kuri arī turpmāk vēlas saņemt pašvaldības stipendijas, būs jāiesniedz sekmju izraksti, jo nolikums paredz, ka sekmju vidējais vērtējums nav zemāks par 7 ballēm. Komisijā tika pārrunātas arī iespējamo atbalstāmo specialitāšu saraksts nākamajam mācību gadam. Kā zināms, šogad pašvaldības stipendiju piešķiršanai atbalstāmās profesionālo studiju specialitātes ir: arhitekts, inženierzinātņu speciālists (būvniecības, siltuma, gāzes, ūdens tehnoloģiju, transportbūvju, enerģētikas un elektronikas inženieris, medicīnas fizikālo tehnoloģiju speciālists, ārsts.

Skanstes rajonā esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis biroja nomas līgumu ar Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu "Digital Mind".

Sadarbība paredz, ka uzņēmums nomās 335 m2 lielas telpas “Elemental Blue” ēkas 7. stāvā. Jauno “Digital Mind” biroju “Elemental Business Centre” plāno atvērt šī gada rudenī. Uzņēmums norāda, ka darījums noticis sadarbībā ar nekustamo īpašumu konsultāciju aģentūru “Colliers”.

“Digital Mind” ir 2005. gadā dibināts Latvijas tehnoloģiju uzņēmums, kas ikdienā savus klientus nodrošina ar biznesa procesu digitalizācijas tehnoloģiju risinājumiem. Gadu garumā “Digital Mind” no neliela jaunuzņēmuma ir izaudzis par starptautisku kompāniju ar birojiem visās Baltijas valstīs un Polijā.

““Digital Mind” ir uz attīstību vērsts uzņēmums, kuram ir svarīgi iet līdzi laikam, nodrošinot saviem klientiem visaugstākās klases un kvalitātes pakalpojumus. Līdz ar to nav pārsteigums, ka par sava jaunā biroja vietu uzņēmums izvēlējies tieši “Elemental Business Centre”. Redzam, ka mūsu vērtības un mērķis nodrošināt ilgtspēju un kvalitāti iet roku rokā ar modernu uzņēmumu vīziju par to, kādam ir jābūt mūsdienīgam birojam. Tāpēc esam jo īpaši gandarīti savās telpās uzņemt “Digital Mind”, un esam pārliecināti, ka arī citiem nomniekiem viņu atrašanās šeit būs noderīga,” stāsta “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

Latvijas biznesa tehnoloģiju uzņēmums AS «Digital Mind» pēdējā gada laikā spējis audzēt apgrozījumu par gandrīz 20% un strādāt ar peļņu

«Digital Mind» grupas uzņēmumu konsolidētais biznesa apjoms 2017. gadā pieaudzis par aptuveni 30%, sasniedzot 2,5 miljonus eiro, un nopelnīti 57 tūkstoši eiro. «Ņemot vērā ievērojamos ieguldījumus Lietuvas tirgus apguvē, tas kopumā vērtējams kā labs rādītājs,» vērtē Ingemārs Liakovičus, AS «Digital Mind» valdes loceklis. Runājot par šo gadu, viņš teic, ka iepriekšējos ieguldītais darbs un reģiona ekonomiskais klimats ļauj skatīties uz 2018. gadu caur pragmatiska optimisma brillēm.

Pirms diviem gadiem uzņēmums AS «Digital Mind», kurš klientiem piedāvā elektronisko dokumentu pārvaldības risinājumus un biznesa procesu automatizācijas rīkus, no Igaunijas lielākā IT uzņēmuma «Nortal» iegādājās biznesa vienību, kura darbojās līdzīgā biznesā. «Darījuma rezultātā ieguvām pievilcīgu klientu portfeli jaunā tirgū, profesionālu komandu un platformu tālākai attīstībai. Šajos divos gados esam paveikuši lielu darbu, piegādājot papildu biznesa risinājumus esošajiem klientiem. Tāpat esam pievienojuši savam klientu pulkam vairākus jaunus, Igaunijā labi zināmus uzņēmumus un organizācijas. Pēdējo divu gadu laikā Igaunijas uzņēmuma «Digital Mind» apgrozījums ir teju dubultojies, sasniedzot atzīstamu rentabilitāti,» saka I. Liakovičus.

Ukrainas farmācijas gigants BHFZ tuvāko gadu laikā plāno realizēt līdz pat 40% savas produkcijas Eiropas Savienībā. Īstenot šo ambiciozo projektu viņiem palīdzēs Latvijas uzņēmums AS Digital Mind, ar kuru kompānija noslēgusi līgumu par dokumentu un procesu vadības sistēmu ieviešanu, Db.lv informēja Digital Mind sabiedrisko attiecību konsultants Matīss Nīmanis.

Šī nav pirmā reize, kad speciālisti no Latvijas palīdzēs Austrumeiropas valstu uzņēmumiem pilnveidot biznesa procesus. Pašreiz Digital Mind ar panākumiem strādā Krievijā, kur kompānijas klienti ir vairāki lieli uzņēmumi, tajā skaitā - Siemens Russia un naftas magnāti Lukoil Overseas Holding. Veiksmīgie Latvijas uzņēmēji plāno arī turpmāk aktīvi piesaistīt klientus šajā reģionā, konkurējot ar augstas klases biznesa procesu vadības risinājumiem.

BHFZ kļuvusi par pirmo Ukrainas farmācijas kompāniju, kas ieviesīs Digital Mind piedāvātās Open Text Livelink tehnoloģijas savā valstī. Pateicoties šiem risinājumiem uzņēmums spēs sagatavot medikamentu reģistrācijai nepieciešamo dokumentāciju ES pieprasītajos CTD un eCTD standartos.

Latvijas biznesa tehnoloģiju uzņēmums Digital Mind no 1. augusta paplašinājis savu darbību, papildus birojiem Rīgā un Tallinā, atverot arī pārstāvniecību Viļņā, teikts paziņojumā medijiem.

«Ieiešana Lietuvas tirgū bija likumsakarīgs solis uzņēmuma attīstībai, jo daļa no mūsu esošajiem klientiem ir pārstāvēti visās trijās Baltijas valstīs un vēlas strādāt ar vienu biznesa tehnoloģiju partneri,» stāsta AS Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. «Lai arī jau iepriekš, strādājot no Latvijas, esam īstenojuši virkni projektu Lietuvā, Igaunijā un arī citur Eiropā, sapratām, ka ir daļa uzņēmumu, kuriem ir ļoti būtiski, lai partneris vienmēr ir blakus, viegli sasniedzams, un lai ar viņu var sarunāties vietējā valodā. Tādēļ no 1. augusta Viļņas birojā darbu uzsāk mūsu pirmie lietuviešu kolēģi.»

Pirmo soli starptautiska uzņēmuma veidošanā Digital Mind spēra jau 2016. gada sākumā, iegādājoties daļu no Igaunijas lielākās IT kompānijas Nortal biznesa, integrējot to Digital Mind struktūrā un atverot savu pārstāvniecību šajā valstī. Šis solis ir pilnībā attaisnojies, jaunajam uzņēmumam jau pirmajā darbības gadā sasniedzot 0,5 miljonu eiro apgrozījumu un strādājot ar peļņu. Latvijā AS Digital Mind 2016 gadā apgrozīja 1,56 miljonus eiro.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā». Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

«Runājot ar Latvijas uzņēmumiem, jūtam lielu interesi, bet vienlaicīgi arī izpratnes trūkumu par to, tieši kā izmantot savā rīcībā esošos datus, lai labāk izprastu gan savus klientus, gan arī uzņēmuma iekšējos procesus, un uzlabotu biznesa rezultātus,» stāsta A/S Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

Igaunijā a/s Digital Mind sasniedza plānotos rezultātus, tāpēc uzsākts uzņēmuma izveides process Viļņā un 2018. gada mērķis ir Polijas tirgus

«2016.gads bija veiksmīgs un produktīvs. Igaunijā sasniedzām rezultātus, kas bija saskaņā ar plānoto, esam pieņēmuši komandā jaunus cilvēkus un realizējam interesantus projektus gan valsts, gan privātajā sektorā. Jau šobrīd strādājam ar vairākiem klientiem, kuri pārstāvēti visās Baltijas valstīs, sniedzot pakalpojumu no Rīgas un Tallinas birojiem, taču sadzirdam nepieciešamību būt tuvāk klientam arī Lietuvā. Tādēļ esam uzsākuši uzņēmuma izveides procesu Viļņā, ar mērķi pirmā ceturkšņa laikā nokomplektēt komandu un uzsākt darbu. Tālākais solis 2018. gadam ir Polijas tirgus, kuru šobrīd analizējam un strādājam pie kontaktu tīkla izveides,» stāsta Rinalds Sluckis, a/s Digital Mind valdes priekšsēdētājs.

Latvijas IT uzņēmums Digital Mind pērn strādāja ar 1,291 milj. eiro (907,4 Ls) apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2009.gadu ir palielinājies nepilnas trīs reizes. Pērn Digital Mind peļņa bija 170,1 tūkst. Ls, DB informē uzņēmuma mārketinga vadītāja Alise Kaģe.

Pērn būtisku Digital Mind apgrozījuma daļu jeb 58 % veidoja eksports uz Eiropas Savienības valstīm un Krieviju. Pagājušajā gadā uzņēmums uzsāka arī jaunu projektu realizāciju Latvijā – VAS Latvijas Dzelzceļš, Aizkraukles Bankā, kā arī turpināja sadarbību ar Siemens Krievija, DnB NORD banku Latvijā un Lietuvā un citiem esošajiem klientiem.

2011.gadā Digital Mind plāno piedāvāt dokumentu un satura vadības risinājumus arī mazā un vidējā sektora uzņēmumiem, norāda Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

Digital Mind ir biznesa procesu vadības konsultāciju kompānija, kas piedāvā procesu vadības metodoloģijas un instrumentus.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums AS “Digital Mind”, kas specializējas lielu un vidēju organizāciju biznesa procesu digitalizācijā Baltijas valstīs, ir iegādājies Lietuvas tehnoloģiju profesionāļus “Alna Business group”.

Grupas sastāvā ietilpst trīs uzņēmumi - UAB “Alna Business”, UAB “Alna Business Solutions” un meitas uzņēmums Polijā “Alna Business Solutions”.

Grupas uzņēmumi ir vadošie uzņēmumu resursu plānošanas nodrošinātāji Lietuvā un Polijā, un specializējas “Microsoft Dynamics” un “SAP” programmatūras risinājumos un pakalpojumos.

Darījums ļaus “Digital Mind” ievērojami paplašināt savu procesu automatizācijas produktu un pakalpojumu klāstu, esošo piedāvājumu papildinot ar risinājumiem uzņēmumu resursu plānošanai un finanšu pārvaldībai. Tādējādi “Digital Mind” kļūs par vienas pieturas pakalpojumu sniedzēju Baltijas reģiona privātā un publiskā sektora klientiem, spējot nodrošināt visas svarīgākās biznesa lietojumprogrammas būtisko biznesa procesu digitalizācijai.

Latvijas uzņēmums a/s Digital Mind ir nodibinājis Digital Mind Estonia, kas ir pārņēmis daļu IT kompānijas Nortal biznesa, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs esam lepni par šo darījumu, tas ir pozitīvs notikums kompānijai, jo liecina par izaugsmi un jaunām iespējām. Tas ir ieguvums arī mūsu klientiem, jo mūsu zināšanas, pārņemot igauņu pieredzi, ir būtiski paplašinājušās,» saka Rinalds Sluckis, a/s Digital Mind valdes priekšsēdētājs. Uzņēmuma daļa, ko Latvijas kompānija iegādājusies Igaunijā, īsteno tādu pašu biznesu kā a/s Digital Mind Latvijā – uzņēmums vietējo klientu vajadzībām pielāgo gatavus IBM un OpenText ražotos uzņēmuma satura vadības un biznesa analītikas programmatūras risinājumus. «Mūsu galvenā kompetence ir standarta programmatūras pielāgošana specifiskām vajadzībām. Mēs saprotam klientu biznesa vajadzības un uzlabojumus, ko varētu sasniegt ar mūsu piedāvājumu, ņemam gatavo tehnoloģiju un ar mūsu vietējām zināšanām individuāli pielāgojam saviem klientiem. Mēs nenodarbojamies ar oriģinālprogrammatūras izstrādi, lai gan mums ir arī daži pašizstrādāti risinājumi,» teic R. Sluckis.

Paziņotas trīs studentu izstrādātas idejas sociālās vides uzlabošanai, kas saņems konkursa Open Mind finansējumu.

Kopumā šogad Open Mind projektu konkursā sacentās 45 studentu idejas, bet par labākajām atzīta Sigitas Skujiņas un Danielas Veipānes projekts «Vasaras piedzīvojumu skoliņa bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm», Aigara Reimandova, Sandra Spulles, Daumanta Lūša un Arta Šlika projekts «Āra galda teniss Cēsīs» un Laumas Dambergas projekts «Brīvdabas trenažieri aktīvam dzīvesveidam».

Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda un Swedbank konkurss Open Mind piedāvāja studentiem gūt finansējumu sociālās vides uzlabošanas iecerēm.

Konkursa darbu vērtēšana notika divās kārtās - darbus vērtēja žūrija, savukārt finālā iekļuvušos desmit labākie darbi tika nodoti arī sabiedrības vērtēšanai. Studentu projektu realizācija noritēs līdz 2012. gada 16. novembrim.

Šosestdien, 15.augustā, Skonto futbola stadionā noslēgsies grupas Prāta Vētra organizētais atklātais amatieru čempionāts mini futbolā MĪTAVA OPEN 2009. Fināla posmā, kurā piedalīsies sešos reģionālajos atlases posmos uzvarējušās komandas, tiks noskaidroti balvu fonda - Ls 3000 - ieguvēji.

Komanda, kas čempionāta finālturnīrā 15. augustā iegūs pirmo vietu, saņems balvu- Ls 1500, otrās vietas ieguvēji - Ls 1000, savukārt trešā vieta - Ls 500.

Spēles sāksies plkst. 10:00., apbalvošanas ceremonija plānota plkst. 18:00. Ieeja pasākumā - bez maksas.

Fināla sacensībās piedalīsies sekojošas komandas: no MĪTAVA OPEN Kurzemes posma - komandas Zemnieki, Rainis, Kuldīgas sporta aģentūra un Turlava, No MĪTAVA OPEN Zemgales posma - komandas KV&LP, Lauki, Ozolnieki un Safeguard, no MĪTAVA OPEN Vidzemes posma - komandas Cold gel, B-peat, Eglītes mežs un Staiceles bebri, no MĪTAVA OPEN Latgales posma - komandas Vels, Barons, Daugava city united un Cerbers/Security, no MĪTAVA OPEN Ziemeļaustrumlatvijas posma - komandas Kvarcs, FK Smudzis, Zemgales būvmeistars un Parsportu.lv un no MĪTAVA OPEN Rīgas posma - komandas Korsāri, Laimes lācis, Daugmales dadzis un Alliance.

Lai finansiāli atbalstītu augstākajā izglītībā studējošos un mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas uz izglītības nozari, no 1.septembra līdz 31.decembrim studentu minimālo mēneša stipendijas apmērs tiks palielinātas no 99,6 eiro līdz 200 eiro, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai - 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai - 202 387 eiro, Kultūras ministrijai - 138 040 eiro un Labklājības ministrijai - 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

Open Credit radīts investīciju projekts Open Chance paredz piešķirt kapitālu līdz 10 tūkstošiem latu inovatīvu ideju īstenošanai, informē Open Chance sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Volksone.

Viņa norāda, ka Open Chance ir iespēja tiem, kam ir ideja par kādu interneta vai elektroenerģijas projektu, bet nav kapitāla, par ko to realizēt. Vienīgais nosacījums naudas iegūšanai – idejai jābūt inovatīvai un to jāvar realizēt ne vien teorētiski, bet arī praktiski.

Saņemot investīcijas, projekta iesniedzējs kļūst par Open Chance biznesa partneri un izveido kopuzņēmumu, kurā projekta iesniedzēji iegulda savu ideju, laiku un zināšanas, bet Open Chance finansiālo nodrošinājumu un zinošu cilvēku pieredzi.

Open Chance sola, ka visi iesūtītie projekti būs pilnīgā drošībā. Tie netiks pārdoti, nodoti trešajām personām vai izmantoti savtīgos nolūkos.

No šodienas pieejama Swedbank Open Banking pilnā versija, piedāvājot kopīgu lietojumprogrammas saskarni (API) visos četros Swedbank mājas tirgos: Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.

Jau 2017. gada rudenī tika atklāta Swedbank Open Banking jeb Atvērtās sadarbības platformas «smilšukastes» vide. Līdz šim jau vairāk nekā 2000 lietotņu izstrādātāju un sadarbības partneru ir pieteikušies un sākuši izmēģināt jaunās platformas iespējas.

Swedbank Open Banking platforma piedāvā licencētiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu ierosināšanas un konta informācijas pakalpojums sniedzējiem – iespējas piedāvāt dažādus maksājumu risinājumus visiem Swedbank klientiem. Starp pirmajiem, kas izmēģinājuši Swedbank API, ir arī divu Startup Wise Guys fintech akseleratoru dalībnieki, kuri kopīgās sadarbības ietvaros testēja to dažādiem saviem risinājumiem.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Piecpadsmit Latvijas augstskolu, Latvijas Universitātes Fonda un Swedbank rīkotajā stipendiju konkursā OPEN MIND nosaukti 22 uzvarētāji.

Katram no šo pētniecisko darbu autoriem vai autoru grupām piešķirtas Lielās OPEN MIND stipendijas 1000 latu vērtībā. Kopā par Lielajām stipendijām konkursa otrajā kārtā šogad sacentās 82 studenti no 14 Latvijas augstskolām, izstrādājot pētnieciskos darbus par sociāli nozīmīgām tēmām.

Viens no svarīgākajiem darbu vērtēšanas kritērijiem bija tieši to praktiskā dimensija. Konkursa darbus vērtēja Lielā ekspertu komisija, kurā darbojās visu konkursā iesaistīto augstskolu rektori, prorektori un dekāni, kā arī Latvijas Universitātes Fonda valdes priekšsēdētājs Ivars Lācis, vadības konsultante Ingrīda Blūma, Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris, Rīgas Laiks redaktore un izdevniecības Liels un mazs galvenā redaktore Inese Zandere, kā arī Latvijas Dabas fonda pārstāve Ieva Rove. Kopējais konkursa balvu fonds bija 38.5 tūkstoši latu, pavēstīja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska .

Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Universitātes mecenātu stipendijām. Šajā akadēmiskajā mācību gadā studentiem piešķirs stipendijas 18 dažādu mecenātu stipendiju programmās, un to kopējais apjoms pārsniedz LVL 140 000.

LU Fonda mecenātu stipendijām aicināti pieteikties studenti, kam ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi, kas sevi uzskata par labāko un centīgāko konkrētajā zinātņu nozarē, kas ir talantīgi sportisti un kas ir sabiedriski aktīvi – jaunie talanti, kas nes Universitātes un Latvijas vārdu plašākā pasaulē.

Stipendiju programmas izveidotas sadarbībā ar mecenātiem, un katrai no tām definēti pieteikšanās kritēriji. Tā, piemēram, ir īpašas stipendijas konkrētu zinātņu nozaru studentiem, korporāciju aktīvistiem, stipendijas, kurām vienīgie piešķiršanas kritēriji ir sociāli ekonomiskie apstākļi un sekmes, kā arī īpaša jaunajiem vecākiem paredzēta atbalsta programma. Būtiski, ka vairākām Latvijas Universitātes mecenātu stipendijām aicināti pieteikties arī citu augstākās izglītības iestāžu studenti.

SEB banka jau ceturto gadu sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) fondu īsteno stipendiju programmu universitātes pirmā kursa studentiem. Sestdien, 27. septembrī, studentiem ar augstākajiem sasniegumiem tiks pasniegta stipendija 1200 latu apmērā, kas tiks izmaksāta pirmā studiju gada laikā.

Stipendiju programma LU pirmā kursa studentiem tiek piešķirta, izvērtējot jauno studentu iestājeksāmenu rezultātus un panākumus olimpiādēs. 2008. gadā SEB bankas stipendiju saņem septiņi Latvijas Universitātes pirmkursnieki: Artūrs Bačkurs (datorzinātnes, Fizikas un matemātikas fakultāte), Gints Kalniņš (bioloģija, Bioloģijas fakultāte), Rihards Husko (angļu filoloģija, Moderno valodu fakultāte), Jānis Jermaks (ķīmija, Ķīmijas fakultāte), Kristīne Vībane (socioloģija, Sociālo zinātņu fakultāte), Jekaterina Čižova (vides zinātne, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte) un Inese Lipšāne (baltu filoloģija, Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte).

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra.

Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirta par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību.

Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.