Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) piešķir stipendijas tūrisma un viesmīlības specialitātēs studējošajiem un pedagogiem.

Stipendijā var pieteikties vēl divas nedēļas, līdz 2008. gada 15. septembrim, Db.lv informē Santa Graikste, LVRA izpilddirektore.

Stipendija tiks piešķirta:

- audzēknim, kas pēc vidusskolas beigšanas plāno turpināt studijas tūrisma un viesmīlības specialitātēs vai studentam, kas jau studē tūrisma un viesmīlības specialitātēs;

- pedagogam, kas strādā profesionālās izglītības un/vai augstākā mācību iestādē un māca tūrisma un viesmīlības specialitātēs.

LVRA stipendijas mērķis - sniegt ieguldījumu tūrisma un viesmīlības industrijas attīstībā, celt nozares prestižu un veicināt sabiedrības korporatīvi sociālo atbildību.Pateicoties LVRA sadarbības partnera – tūrisma aģentūras Baltijas Ceļojumu grupa atsaucībai, šajā gadā pavisam tiks piešķirtas 3 stipendijas – divas studējošajiem, viena – pedagogam. LVRA stipendiju administrēšanu veiks Vītolu fonds.

2007. gada 20. augustā, plkst. 16:00, viesnīcā "Reval Hotel Rīdzene", Reimersa iela 1, mediju pārstāvji, sadarbības partneri, interesenti, tiek aicināti uz preses konferenci, kurā būs iespēja gūt detalizētu informāciju par Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas /LVRA/ piešķirtajām stipendijām.

LVRA stipendijas mērķis - sniegt ieguldījumu tūrisma un viesmīlības industrijas attīstībā, celt nozares prestižu un veicināt sabiedrības korporatīvi sociālo atbildību.

No LVRA budžeta tiek piešķirta stipendija:

- audzēknim, kas pēc vidusskolas beigšanas turpina studijas tūrisma un viesmīlības specialitātē vai studentam, kas jau studē tūrisma un viesmīlības specialitātē;

- pedagogam, kas strādā profesionālās izglītības un/vai augstākā mācību iestādē un māca tūrisma un viesmīlības specialitātēs.

Plānots, ka preses konferencē piedalīsies:

- Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre B. Rivža;

- LVRA izpilddirektore S. Graikste;

- LVRA Stipendiju padomes priekšsēdētājs J. Jenzis,

2007. gada 20. augustā, plkst. 16:00, viesnīcā "Reval Hotel Rīdzene", Reimersa iela 1, mediju pārstāvji, sadarbības partneri, interesenti, tiek aicināti uz preses konferenci, kurā būs iespēja gūt detalizētu informāciju par Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas /LVRA/ piešķirtajām stipendijām.

LVRA stipendijas mērķis - sniegt ieguldījumu tūrisma un viesmīlības industrijas attīstībā, celt nozares prestižu un veicināt sabiedrības korporatīvi sociālo atbildību.

No LVRA budžeta tiek piešķirta stipendija:

- audzēknim, kas pēc vidusskolas beigšanas turpina studijas tūrisma un viesmīlības specialitātē vai studentam, kas jau studē tūrisma un viesmīlības specialitātē;

- pedagogam, kas strādā profesionālās izglītības un/vai augstākā mācību iestādē un māca tūrisma un viesmīlības specialitātēs.

Plānots, ka preses konferencē piedalīsies:

- Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre B. Rivža;

- LVRA izpilddirektore S. Graikste;

- LVRA Stipendiju padomes priekšsēdētājs J. Jenzis,

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vēstulē valsts augstākajām amatpersonām aicina ieviest stingrākus nosacījumus pret Covid-19 nevakcinētajiem iedzīvotājiem, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ekonomikas, veselības, finanšu un ārlietu ministriem adresētajā vēstulē teikts, ka, neskatoties uz to, ka joprojām nav pieņemts lēmums, ka "zaļajā režīmā" varēs strādāt pie jebkura saslimstības līmeņa, viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk kā 80%, taču sabiedrībā kopumā tā ir būtiski zemāka.

Pēc LVRA paustā, šī iemesla dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits gan izmitināšanas, gan ēdināšanas sektorā draudoši samazinās.

"Kā atbildīgs un uzticams sadarbības partneris, aizstāvot sava sektora un visas tūrisma nozares intereses" LVRA vēstulē aicina Latvijā īstenot Itālijas, Igaunijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRa) vienojas par sadarbību un uzsāk kopīgu izglītojošu akcija «Prasi čeku!», informē VID un LVRA pārstāvji.

Vienošanos par minēto parakstījusi VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un LVRA prezidents Jānis Pinnis.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sekmēt atbilstošu atalgojumu un godprātīgu nodokļu nomaksu nozares uzņēmumos, kā arī caurskatāmus un pilnīgus pārskatus par gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

«Nav noslēpums, ka ēdināšanas bizness ir viena no jomām, kur krāpšanās ar nodokļiem ir bieži sastopama un grūti kontrolējama. Aprēķini liecina, ka Latvijā restorānu sektorā nodokļos netiek ieņemts vairāk nekā 60 miljoni eiro gadā. Ja mums izdotos panākt, ka kaut neliela daļa no šīs summas tiek nomaksāta, tas būtu ievērojams ieguldījums valsts sociālajā budžetā,» atzīst VID ģenerāldirektore.

Latvijas Universitāte izsludinājusi pietiekšanos mecenāta Kristapa Morberga stipendijām. Morberga stipendijas 2007./2008.akadēmiskajā mācību gadā saņems 33 studenti. Stipendiju fonda apjoms - Ls 40 000.

8 stipendijas tiks piešķirtas LU pamatstudiju līmeņa programmu pirmā kursa studentiem par īpašiem sasniegumiem mācību olimpiādēs un sekmēm skolā (Ls 100 mēnesī), 11 stipendijas LU pamatstudiju līmeņa programmu otrā un vecāku kursu studentiem (Ls 100), 11 stipendijas maģistrantūras programmās studējošiem (Ls 150), 2 stipendijas izciliem LU studējošiem sportistiem par LU atpazīstamības veicināšanu (Ls 150), kā arī viena stipendijas Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentam (Ls 150). Stipendijas tiek piešķirtas uz vienu akadēmisko mācību gadu (10 mēneši) un izmaksātas reizi mēnesī.

Tiesības pretendēt uz stipendiju ir ikvienam Latvijas Universitātes pilna laika studentam (izņemot LMA studentus kur pretendentu loku nosaka pati LMA), kā arī reflektantiem, kas 2007./2008. akadēmiskajā gadā ir pieteikušies pilna laika studiju uzsākšanai LU.

Uzņēmēji un privātpersonas turpina atbalstīt augstskolu studentus un pasniedzējus, šogad iedibinātas vairākas jaunas mecenātu stipendijas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstskolu fondi visa akadēmiskā gada laikā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, pēc dažādiem kritērijiem piešķirot stipendijas gan studentiem, gan mācībspēkiem. Nodarbojoties ar mecenātismu, uzņēmēji gan sekmē kādas konkrētas nozares attīstību, gan mērķtiecīgi iegulda sava uzņēmuma potenciālajos darbiniekos.

Jaunas stipendijas

Latvijas Universitātes (LU) fonda mecenātu stipendijas 2015./2016. akadēmiskajā gadā ieguvuši 110 studenti no LU, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Liepājas Universitātes (LiepU), Daugavpils Universitātes (DU) un citām Latvijas augstskolām. Pavisam ar LU fonda mecenātu atbalstu šogad ir izveidotas 30 dažādu veidu stipendijas, tostarp stipendijas vidusskolu absolventiem, kuri uzsāk studijas LU, stipendijas izcilniekiem, kā arī jaunajiem pētniekiem sociālajās, humanitārajās un eksaktajās zinātnēs un labākajiem novadu abiturientiem, kas uzsāk studijas kādā no Latvijas augstskolām. Vienas stipendijas apmērs ir 500–6000 eiro akadēmiskajā gadā. LU fonda stipendiju kopsumma ir 265 tūkst. eiro, un tā izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece stāsta, ka fonds šogad ir piešķīris piecas jaunas stipendijas. Advokātu biroja Eversheds Bitāns un zvērināta advokāta Māra Vainovska stipendija «Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā» pētījuma veikšanai tiesību zinātnē piešķirs 4 tūkstošus eiro, no tiem – 3 tūkstošus studentam, bet tūkstoti – mentoram.

Viesmīlības nozares organizācijas- Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība - aktīvi strādā pie samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ieviešanas jau nākamajā nodokļu periodā, pauda LVRA valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka nozares pārstāvji tikušies ar lielāko daļu Saeimā pārstāvēto partiju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un lielākajām darba devēju organizācijām, lai skaidrotu samazinātā PVN ieviešanas pozitīvos efektus.

Tāpat nozare veikusi aprēķinus un uzskata, ka, padziļināti sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), iespējams panākt, ka samazinātā PVN likme valsts budžetam būs neitrāls pasākums, sacīja Kalniņš.

LVRA vadītājs uzsver, ka samazinātās PVN likmes sabiedriskajai ēdināšanai pozitīvie aspekti ir vērojami lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, kas to ir ieviesušas. "Tāpat arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kura ēdināšanas nozares apgrozījuma ziņā jau apsteidz Latviju divas reizes," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijas un Lietuvas ēdināšanas nozaru apgrozījums bija līdzvērtīgs.

Šā gada tūrisma sezona būs līdzīga 2022.gada otrajai pusei un viesnīcu aizpildījums būs samērā augsts - sezonas laikā ap 90%, kamēr nesezonas laikā - ap 60-70%, prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

"Tomēr arī viesnīcu nozarē galvenā problēma ir energocenu kāpums un ēku uzturēšana. Tādēļ daudz būs atkarīgs no energocenām," atzīmēja LVRA vadītājs.

Kalniņš skaidroja, ja salīdzina 2022.gadā apkalpoto tūristu skaitu ar 2019.gadu, tad Latvija atrodas stabilā pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā, un viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmējis pagājušā gada rezultātus, ir Krievijas karadarbība Ukrainā.Cita starpā pērn sezonas sākumā rezervācijas atcēla liela daļa spāņu un vācu tūristu, taču tagad redzams, ka cilvēki saprot, ka Latvija atrodas salīdzinoši drošā vietā, norādīja Kalniņš.

Vaicāts par to, kādu valstu tūristi apmeklē Latviju, LVRA valdes priekšsēdētājs pauda, ka daudz aktīvāki ir kļuvuši Baltijas valstu tūristi. Tāpat ir daudz tūristu no Somijas, Vācijas, Spānijas un Polijas.

Cerības par sekmīgu vasaras sezonu nav pilnībā attaisnojušās, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, lai gan salīdzinājumā ar 2022.gada vasaru šis gads ir bijis veiksmīgāks, jāņem vērā, ka pērn gada pirmā puse tika pavadīta Covid-19 ēnā ar visiem to saistītajiem ierobežojumiem, kā arī pasaules satricinājumiem saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kuru sekas īpaši izjuta Austrumeiropas valstis.

"Arī šogad, protams, izjūtam sekas, kuras radījusi ģeopolitiskā situācija Eiropā, taču tās ir mazāk jūtamas un savā ziņā esam arī adaptējušies," sacīja Kalniņš, atzīmējot, ka nozare salīdzina 2023.gadu ar pirms pandēmijas periodu, proti, 2019.gadu.

Tostarp Kalniņš atzina, ka 2023.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija būtiski mazāks. Pie tam no janvāra līdz maijam, pat ņemot vērā Pasaules čempionātu hokejā, kas notika Rīgā, ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija par aptuveni 30% mazāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, Latviju ierindojot pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Stiprinot sadarbību ar Latvijas augstskolām un novērtējot centīgākos studentus, SEB Unibankas grupa pirms jaunā studiju gada ir apstiprinājusi trīs jaunas studiju stipendijas, šobrīd Latvijas studentiem kopā nodrošinot 35 stipendijas, Db.lv informēja Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Divas no jaunajām stipendijām būs pieejamas Banku augstskolas studentiem. Trešo stipendiju ir iedibinājis SEB Unibankas meitas uzņēmums SEB Unifondi sadarbībā ar Vītolu fondu, lai ik gadu finansiāli atbalstītu vienu studentu, kas apgūst bakalaura programmu ekonomikā vai finansēs kādā no Latvijas augstskolām.

Sadarbībā ar Banku augstskolu SEB Unibanka ir izstrādājusi stipendiju pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Banku darbība" 2. kursa studentam, kas izstrādās komisijas vērtējumā labāko kvalifikācijas darbu par vienu no SEB Unibankas piedāvātajām tēmām un turpinās studijas Banku augstskolā. SEB Unibankas stipendijas konkursam 2. kursa studenti var pieteikties Banku augstskolas Studiju informācijas daļā līdz 2008. gada 1. martam.

Vairāk nekā puse jeb 57% pamatskolas un vidusskolas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, savukārt jauno speciālistu ienākšana izglītības iestādēs ir kritiski zema, ko apliecina tas, ka šā gada mācību gada sākumā trūka vairāk nekā 1000 skolotāju . Šāda situācija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un pieejamību.

Ar mērķi atbalstīt jaunos pedagogus un celt profesijas prestižu sabiedrībā, jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties “Olainfarm” un “Centrālā laboratorija” stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”. Kopumā šajā pavasarī tiks pasniegtas sešas stipendijas katra 3000 eiro vērtībā, bet vēl četras stipendijas tiks pasniegtas rudenī.

Pieteikties pavasara stipendijām jaunie skolotāji aicināti līdz 15. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.starpmumsirkimija.lv.

“Publiskajā telpā bieži dzirdam aicinājumus valstij domāt un risināt dabaszinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū. Taču ar aicinājumiem risināt vai bērniem mācīties šos priekšmetus vien nepietiks. Ir jābūt profesionāliem, motivētiem un aizrautīgiem skolotājiem, kuri jauniešiem palīdz atklāt dabas zinību aizraujošo pasauli un plašās iespējas karjeras izvēlē. Tāpēc “Olainfarm” ir ieviesis jau konkrētus risinājumus, lai motivētu un novērtētu jaunos skolotājus, kuri veido un nostiprina jauniešos interesi par ķīmiju, matemātiku, bioloģiju un fiziku. Šis būs jau otrais gads, kad piešķirsim stipendijas izcilākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Priecājamies, ka šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī “Centrālā laboratorija”, ar kuras atbalstu stipendijas saņems arī topošie bioloģijas skolotāji,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Universitātes mecenātu stipendijām. Šajā akadēmiskajā mācību gadā studentiem piešķirs stipendijas 18 dažādu mecenātu stipendiju programmās, un to kopējais apjoms pārsniedz LVL 140 000.

LU Fonda mecenātu stipendijām aicināti pieteikties studenti, kam ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi, kas sevi uzskata par labāko un centīgāko konkrētajā zinātņu nozarē, kas ir talantīgi sportisti un kas ir sabiedriski aktīvi – jaunie talanti, kas nes Universitātes un Latvijas vārdu plašākā pasaulē.

Stipendiju programmas izveidotas sadarbībā ar mecenātiem, un katrai no tām definēti pieteikšanās kritēriji. Tā, piemēram, ir īpašas stipendijas konkrētu zinātņu nozaru studentiem, korporāciju aktīvistiem, stipendijas, kurām vienīgie piešķiršanas kritēriji ir sociāli ekonomiskie apstākļi un sekmes, kā arī īpaša jaunajiem vecākiem paredzēta atbalsta programma. Būtiski, ka vairākām Latvijas Universitātes mecenātu stipendijām aicināti pieteikties arī citu augstākās izglītības iestāžu studenti.

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra.

Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirta par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību.

Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā.

Pirmdien, 22. septembrī, 15 jaunie Informācijas tehnoloģiju (IT) studenti saņēma viena mācību gada stipendijas 1 000 latu apmērā.

Stipendijas piešķīra kompānija DPA sadarbībā ar Latvijas Izglītības fondu (LIF) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) konkursa Nāc un studē Informācijas tehnoloģijas! uzvarētājiem. Pieteikties stipendijām varēja jebkurš 12. klases absolvents, kurš savu tālāko karjeru un studijas saista ar Informācijas tehnoloģijām.

Viens no galvenajiem kritērijiem, vērtējot skolēnu stipendiju saņemšanas pieteikumus, bija katra pretendenta motivācija un pamatojums, kādēļ viņš vai viņa vēlās studēt IT zinātnes, kā arī attiecīgā pretendenta sekmes un ārpusskolas intereses. Tika piešķirtas 15 stipendijas – pa trijām pretendentiem no Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales. Pirmās stipendijas par septembra mēnesi stipendiātiem tiek pārskaitītas jau 22. septembrī, bet turpmāk – katru mēnesi līdz jūnijam ieskaitot – stipendiāti mēneša sākumā saņems 100 Ls.

Latvijas Universitāte izsludinājusi pieteikšanos Nippona fonda Roiči Sasakavas Jauno līderu stipendijām. Stipendijas paredzētas Latvijas Universitātes humanitāro un sociālo zinātņu maģistrantūras un doktorantūras studentiem, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

Stipendijas mērķis ir finansiāli atbalstīt izcilākos maģistrantūras un doktorantūras studentus – nākotnes līderus, veicināt uz zināšanām balstītu cilvēkresursu attīstību Latvijā, kā arī integrēt studijas un pētniecību un palielināt Latvijas Universitātes studentu iespējas izmantot vadošo pasaules universitāšu pieredzi.

Stipendijai var pieteikties Latvijas Universitātes humanitāro un sociālo zinātņu maģistrantūras un doktorantūras studenti. Tā paredzēta studiju maksas segšanai, grāmatu iegādei, dzīvesvietas īres, ceļa un iztikas izdevumu segšanai.

Iesniedzot pieteikumu, pretendentiem jānorāda stipendijas pieprasījuma mērķis, paredzētā studiju (pētniecības) darba apraksts, pieprasītās stipendijas apjoms, publikācijas un dalība konferencēs, sekmju izraksts, kā arī rekomendācijas u.c. dokumenti. Stipendiju var pieprasīt un izmantot arī studijām un pētniecībai ārvalstīs.

Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos Alunānu ģimenes stipendijai, kuru, ar mērķi atbalstīt sekmīgus Latvijas Universitātes studentus, pēc Pētera Alunāna gribas un ierosinājuma izveidojusi un finansē Alunānu ģimene.

Saskaņā ar universitātes sniegto informāciju stipendijai līdz 14.septembrim var pieteikties sekmīgi Latvijas Universitātes pilna laika pamatstudiju programmu studenti, kuru studijas tiek finansētas no personīgiem līdzekļiem. Stipendiju piešķir uz vienu semestri. Ja students turpina sekmīgas studijas, stipendija var tikt pagarināta uz nākamajiem semestriem līdz akadēmiskā grāda vai kvalifikācijas iegūšanai. Stipendijas apjoms ir 900 ASV dolāri semestrī plus studiju maksas apjoms.

Alunānu ģimenes stipendija galvenokārt paredzēta universitātes studentiem bāreņiem vai bez vecāku apgādības palikušajiem, kā arī studentiem no lauku rajoniem. Kandidātu izvēlē priekšroka tiks dota pirmā kursa studentiem.

Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Kārļa Kaufmaņa un Māc. Dr. Modra K.Gulbja Piemiņas Fonda teoloģijas stipendijām. Kopā paredzēts piešķirt 2-3 stipendijas, Db.lv informēja universitāte. Šobrīd notiek pieteikšanās sešu universitātes mecenātu stipendijām.

Kārļa Kaufmaņa piemiņas stipendijas paredzētas Latvijas Universitātes studentiem, kas specializējas astronomijā. Stipendijas šogad tiks piešķirta trešo reizi, un tās tiek finansētas no mecenāta novēlējuma (USD 100 000) depozīta noguldījuma procentu ieņēmumiem. Šogad K.Kaufmaņa stipendijas tiks piešķirta trešo reizi.

Māc. Dr. Modra K.Gulbja Piemiņas Fonda teoloģijas stipendijai var pieteikties Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes studenti. Stipendijas apjoms ir USD 2 000, un tā tiek izmaksāta 10 vienādās daļās 10 mēnešu garumā. Šī stipendija šogad tiks piešķirta otro reizi

Pieteikumi stipendijām tiek pieņemti Latvijas Universitātes fondā, Basteja bulvārī 12, 1.stāvā katru darba dienu no plkst. 9:30 līdz 16:30. Pieteikumu pieņemšanas gala termiņš ir 2007.gada 14.septembris.

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2022. gada budžetam, tomēr skaidrība par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrim vēl joprojām nav, informē Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau 17 gadus bijusi 99,60 eiro/mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro/ mēnesī. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies, norāda LSA.

Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos uz stipendiju programmas Ceļamaize stipendijām 2007./2008.akadēmiskajam mācību gadam, Db.lv informēja universitāte.

Stipendijas paredzētas Latvijas Universitātes programmu studentiem, kas nāk no ģimenēm ar apgrūtinātu materiālo vai sociālo stāvokli. Pretendentu vērtēšanas kritēriji - labas un izcilas sekmes studijās, apgrūtināti materiālie un sociālie apstākļi, kā arī Universitātes akadēmiskā vai zinātniskā personāla, LU Studentu padomes vai studentu pašpārvalžu sniegtās rekomendācijas.

Stipendiju programma Ceļamaize ir nodibināta ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus Latvijas Universitātes studentus, kuriem ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi (trūcīgie, maznodrošinātie, invalīdi vai bez vecāka/-u apgādības palikušie).

2007./08.g. LU fonds turpina veiksmīgi iesākto tradīciju, stipendijas piešķirot ar atsaucīgu Ziemeļamerikas mecenātu atbalstu. Šogad mecenātu pulkam ir pievienojies Latvijas korporāciju apvienības - Studenšu prezidiju konventa Tēvijas fonds Artura Vatvara piemiņai.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) pievienojas 53 citām uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar šī gada 1.jūliju.

LVRA, balstoties uz biedru aptauju, jau iepriekš publiski paudusi, ka ir vairāki būtiski argumenti, kādēļ plānotās izmaiņas ir jāatceļ:

1) COVID-19 krīze un tās sekas, kas joprojām nosaka tūrisma, viesmīlības un ar to saistīto nozaru darbu; jo īpaši nebūtiskās ieceļošanas aizliegums, kas liedz iebraukt ārvalstu tūristiem;

2) tiek pārkāpta Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē panāktā vienošanās;

Nav īstais brīdis ieviest minimālās sociemaksas 

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba...

3) netiks veidotas darba attiecības ar personām, kam objektīvu apstākļu dēļ vienīgā iespēja strādāt ir nepilna laika darbs (piemēram, studenti, ģimenes ar maziem bērniem, personas ar invaliditāti u.c.) un arī pašiem nav izdevīgi reģistrēties kā pašnodarbinātajiem.

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu 

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām...

Līdz ar to: pieaugs bezdarbs; cietīs mazkvalificētais darbaspēks un personas ar zemiem ienākumiem; valsts budžets no plānotajiem 50 mlj. EUR, ticamāk, saņems 8-10 mlj. EUR;

4) minimālā VSAOI ieviešana palielinās izmaksas vismaz 20 - 30% apmērā, kas ir ļoti straujš izmaksu pieaugums ņemot vērā esošo situāciju.

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Ievērojot minēto, LVRA aicina Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir profesionāla darba devēju organizācija, kas apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" (HOTREC) biedrs.