Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Ēšanas paradumu pamainīšanās izraisījusi jūras velšu cenu izmaiņas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patērētāju paradumi uz vietas stāvēt nemēdz, tāpēc pēc atsevišķām precēm un pakalpojumiem mēdz būt pieprasījuma uzplūdes viļņi. Pēdējo gadu laikā Rietumvalstīs vērojamā interese par veselīgākiem ēšanas paradumiem nākusi komplektā ar pieprasījuma pieaugumu pēc jūras veltēm. Lielā mērā par pieprasījuma pieaugumu atbildīgs globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par jūras produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts.

Rezultātā lielākas svārstības piedzīvo arī šādu produktu vērtība, un izņēmums šajā ziņā nav arī, piemēram, zivju eļļa, kuras ražošanā nozīmīga loma ir tam, kas notiek zivju miltu, lašu, skumbriju un siļķu tirgū. Jāpiebilst gan, ka pašu lašu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo teju astronomisko līmeni, ir sarukusi. Piemēram, Norvēģijas NASDAQ Salmon indeksa vērtība šajā termiņā ir samazinājusies gandrīz par 30%. Tiesa gan, kopš 2011. gada tā joprojām ir palielinājusies gandrīz par 200%.

Lai gan pārtikas ražotāji lielāko izdevumu daļu saistībā ar izejvielu cenu kāpumu šogad noseguši no saviem līdzekļiem, līdz gada beigām visās produktu grupās cenu kāpums sagaidāms 5%-10% diapazonā, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

«Šogad liellopu gaļas ražotāju cenas augušas par 17%, cūkgaļai - par 8%, vistas gaļai - par 4%, tikmēr mazumtirdzniecības cenas saglabājas stabilas. Tātad izmaksu kāpumu ražotāji ir paņēmuši uz sevi,» sacīja Gulbe.

Līdzīgi esot rīkojušies maizes ražotāji, savukārt piena ražotāju cenas visu gadu samazinājās, tomēr veikalos tas nebija jūtams.

«Tas nozīmē, ka maizes un miltu izstrādājumu cenu kāpums ir neizbēgams un turpināsies, līdz visi ražotāji būs pārslēguši līgumus ar tirgotājiem par jaunajām cenām. Cenu kāpums būs 5%-10% robežās. Tāds pats cenu kāpums būs arī gaļai un gaļas produktiem,» norādīja Gulbe.

Aizvadītā gada nogalē Rīgas lielveikalu ķēdēs vislielākais cenu pieaugums - par 192% - bijis vietējiem tomātiem, kuru cena pieaugusi no 1,72 latiem līdz 5,02 latiem par vienu kilogramu, kas skaidrojams ar vienīgā vietējā ražotāja monopolu, informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Kā liecina LTVC rīcībā esošā informācija, decembra beigās, salīdzinot ar septembri, būtisks cenu pieaugums ir bijis arī importa gurķiem - par 80%, importa tomātiem - 70%, Kellogs oriģinālajām pārslām - 24%, liellopu gaļai bez kaula - 22%, 82,5% sviestam - 18%, 3,5% pienam - 16%, kviešu miltiem - 14%, olām - 12%, kafijas krējumam - 11%, cukuram - 9%.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums gada ceturtajā ceturksnī bijis baltajiem galviņkāpostiem - par 73%, burkāniem - 55%, kartupeļiem - 38%, eļļai - 18%, rudzu rupjmaizei - 13%, sieram Brie President - 12%, tostermaizei - 11%, broileriem un stiprajam alkoholam Trīs graudu degvīns - 5%.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Ņemot vērā izejvielu cenu pieaugumu pasaules tirgos, rudenī paredzams cenu kāpums gaļai, olām, piena produktiem un kafijai, tikmēr cenas nepalielināsies tikai kakao, rīsiem un cukuram, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

«Pasaulē pieaugušas cenas eļļai - par 20%, graudiem, kafijai, sviestam un sieram - par 10%, gaļai un piena pulverim - par 5%, līdz ar to attiecīga reakcija būs arī Latvijas tirgū, tikai kakao un rīsiem cenas pieaugums ir 0%, bet cukuram cena kritusies šogad par 10%, tādēļ šie produkti arī Latvijā būs lētāki,» sacīja Gulbe.

LTVC vadītāja atzina, ka līdz gada beigām stabilas būs dārzeņu cenas, jo «šogad ir ļoti labas ražas arī Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā».

Jau iepriekš Gulbe sacīja, ka kopējā pasaules pārtikas importa vērtība šogad palielināsies par 21% - no 517,28 miljardiem latu līdz 629 miljardiem latu. «Kakao cenas nupat sasniedza augstāko līmeni pēdējo 33 gadu laikā, kam cēlonis ir brokeru spekulatīvās aktivitātes Londonas biržā. Arī piena produktu cenas gada sākumā pasaulē strauji palielinājās, pieaugot Āzijas importa pieprasījumam. Šie notikumi pasaules pārtikas tirgū rudenī ietekmēs cenas Latvijas veikalos,» sacīja Gulbe.

No Latvijas aizplūst apmēram 100 miljoni latu, jo ilgstoši trūkst politiskās gribas atbalstīt vietējos ražotājus valsts iepirkumos, norāda ekonomiste Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Intervijā aģentūras portālam Baltic Business Service viņas pauž viedokli, ka Latvijā ir nepieciešamas kampaņas vietējo ražotāju atbalstam. «Sākoties krīzei, bija jābūt ļoti aktīvai kampaņai - izvēlies Latvijas preci, jāuzsver Zaļās karotītes produkti. Tādām kampaņām bija jābūt, bet kopš krīzes sākuma vispār nekas nav bijis, jo tam netiek atvēlēti līdzekļi,» tā I. Gulbe.

Viņa sacīja, ka valsts joprojām nav mainījusi savu attieksmi pret tiem uzņēmējiem, kas piesakās dažādos valsts iestāžu izsludinātajos iepirkumu konkursos. «Kāpēc gan valsts iepirkumos nevar likt galveno akcentu uz to, ka pirmām kārtām tiek iepirkti vietējie produkti. Tikai tad, ja šādu vietējo produktu nav, mēs varam runāt par importa produktu iepirkumu. Šis jautājums ir viegli atrisināms, bet vienkārši nav bijusi politiskā griba. Ar pašreizējo sistēmu no valsts aizplūst daudzi miljoni latu, pēc aptuvenām aplēsēm, tie ir 100 miljoni latu,» skaidro LTVC vadītāja.

Visu nozīmīgāko piena pārstrādes produktu ražošanas apjomi pastāvīgi samazinās - pēdējo četru gadu laikā samazinājums ir bijis apmēram par trešdaļu.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija. Gandrīz visu produktu ražošana 2011.gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ievērojami samazinājusies. Vienīgi pilnpiena pulvera ražošana palielinājusies.

Savukārt iepirkuma cenas un realizācijas cenas ir stabilas. Mazumcenas kopumā nav palielinājušās. «Treknā» sviesta mazumcenas stabili par 60% pārsniedz pārstrādes cenas. Turpretī «liesā» sviesta mazumcenas pārsniedz ražotāju cenas tikai par 1-10%, atspoguļojot lielo lētā importa piedāvājuma īpatsvaru mazumtirdzniecībā.

Ažiotāža ap pārtikas cenu kāpumu neļauj saskatīt būtiskas lietas.

Tā uzskata Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe, kas aicina noskaidrot, vai vai patiešām ir objektīvs iemesls straujam cenu kāpumam.

«Cenu veidošanos ietekmē vairāki savstarpēji nesaistīti faktori. Pirmais un galvenais ir patērētāju pirktspēja, tad tirgus konjunktūra, ārējo tirgu ietekme, ražošanas resursu cenas un citi faktori. Šajā brīdī, kad sacelta lielā ažiotāža ap pārtikas cenu kāpumu, nepamanīti paliek patiešām būtiski faktori- piemēram, lielveikalu tīklos nopērkamais Vācijā ražotais dzeramais piens,» komentē LTVC vadītāja Assoc.prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe. Pārtikas cenu veidošanos gadu griezumā, sākot jau no 1997.gada, un salīdzinājumā ar citiem tirgiem LTVC vadība skaidros 28. septembrī.

Piena produktu cena veikalos augusi daudz straujāk nekā piena iepirkuma cena, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

Vidējā piena iepirkuma cena Latvijā no 2010.gada februāra (173.57Ls/t) līdz 2011.gada februārim (207.25 Ls/t) ir pieaugusi par 19%, bet pircējiem šai laikā Rīgas veikalos par pienu ar t.s. 2% ir jāmaksā par 47% vairāk ( no 0.45 Ls/l līdz 0.66 Ls/l), ziņo LTVC.

Arī citiem piena produktiem cenu pieaugums veikalos gadā laikā ir bijis ievērojams, piemēram, pienam ar tauku saturu 3.5% pieaugums ir bijis 37%, skābajam krējumam ar t.s. 15% pieaugums bija 29%, kefīram ar t.s. 2% par 28%, skābajam krējumam ar t.s. 25% pieaugums bija 25%, fasētajam sviestam ar t.s. 72-73% par 26%, fasētajam biezpienam ar t.s. 5% par 25%, Krievijas sieram par 24%.

Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2011.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies no 794.8 miljoniem Ls līdz 910.2 miljoniem Ls.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esoša informācija liecina, ka lauksaimniecības preču importa kopvērtība pērn arī palielinājusies - no 842.1 miljona Ls līdz 1026.4 miljoniem Ls. Tādējādi negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo 2011. gadā ievērojami palielinājies - no 47.2 miljoniem Ls līdz 116.2 miljoniem Ls.

Eksporta struktūrā kopumā graudaugu īpatsvars samazinājies, palielinoties dzērienu un piena produktu īpatsvaram. Savukārt importa struktūrā gaļas īpatsvars nedaudz audzis, samazinoties graudaugu īpatsvaram.

Pagājušajā gadā pilnpiena izejvielas eksports uz Lietuvu ievērojami audzis, ziņo LTVC. Tāpat pērn būtiski palielinājies vistu gaļas un šokolādes imports. Savukārt siera imports no Polijas palielinājies divas reizes. LTVC vērš uzmanību, ka pilnpiena izejvielas imports no Igaunijas samazinājies divas reizes, bet palielinājies saldējuma imports. Ievērojami palielinājies arī augļu un dārzeņu imports no Holandes, savukārt siera imports audzis divas reizes.

Ja pasaules tirgos valdīs attīstība, šogad Latvijas pārtikas eksports pārsniegs miljardu latu.

Šādas prognozes izteikusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe, izvērtējot šā brīža tendences nozarē un pērnā gada rezultātus.

Kopumā Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība 2011. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies no 794,8 miljoniem Ls līdz 910,2 miljoniem Ls. LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka lauksaimniecības preču importa kopvērtība arī pieaugusi - no 842,1 miljona Ls līdz 1026,4 miljoniem Ls. Tādējādi negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo 2011. gadā ievērojami palielinājies -no 47,2 miljoniem Ls līdz 116,2 miljoniem Ls. Eksporta struktūrā graudaugu īpatsvars sarucis, palielinoties dzērienu un piena produktu īpatsvaram. Savukārt importa struktūrā gaļas īpatsvars nedaudz palielinājies, samazinoties graudaugu īpatsvaram.

Kakao cenas nākamgad nepalielināsies, līdz to būtiskam šokolādes cenu kāpumam Latvijā nav pamata, žurnālistiem otrdien prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Pie mums ražotāji nāca ar paziņojumu, ka varētu ļoti strauji pieaugt kakao cenas. Tur bija teikts, ka kakao pupiņām būs pat 40% pieaugums un turpmāk šokolādi varēs atļauties iegādāties tikai bagātie cilvēki. Oficiālās kakao ražotāju institūcijas tā nesaka, bet apgalvo, ka nākotnē kakao cenas turpinās samazināties, laika apstākļi ir labvēlīgi. Nekas neliecina, ka būtu jābūt kādām problēmām. (..) Nav mums jāpērk lielos apjomos šokolāde, visi cilvēki [Latvijā] vairāk vai mazāk varēs nopirkt šokolādi arī turpmākajos gados. Nav tā, ka tikai miljonāri varēs ēst šokolādi,» sacīja Gulbe.

Pēc viņas teiktā, arī Rietumeiropā, kur galvenokārt audzē kakao pupiņas, situācija ir stabila. «Vienu brīdi bija bažas, vai Ebolas vīruss neatstās kādu ietekmi [uz kakao cenām], jo ir divas lielās [kakao] ražotājvalstis - Kotdivuāra un Gana, kurās ir Ebolas vīruss. Taču tas nav atstājis nekādu ietekmi un viss ir kārtībā. [..] Nav nekādas bažas, ka cena kakao pieaugs,» teica Gulbe.

2010.gada decembrī vistu gaļas un broileru cenas Rīgas veikalos bija par 14%, bet tirgos - par 7% dārgākas kā gadu iepriekš, informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centrs (LTVC).

Attiecīgi vistu gaļas un broileru cenas sasniegušas 1.87 Ls/kg un 1.82 Ls/kg, liecina LTVC rīcībā esošā informācija.

Arī putnu gaļas ražotāju cena Latvijā 2010.gada decembrī bija par 13% lielāka kā 2009.gada decembrī. Savukārt, ja salīdzina 2010.gada decembra un 2008.gada decembra cenas, tad 2010.gada decembrī ražotāju cenas bija par 15%, veikalu cenas par 14%, bet cenas tirgos - par 6% zemākas.

Neskatoties uz to, ka ražotāju cenas 2010. gada novembrī un decembrī bija stabilas 1.20 Ls/kg apmērā un pat samazinājās, veikalos cenas pieauga – oktobrī 1.89 Ls/kg, novembrī 1.83 Ls/kg, decembrī 1.87 Ls/kg, bet tirgos kāpums gada beigās bija vēl lielāks – oktobrī 1.64 Ls/kg, novembrī 1.68 Ls/kg, decembrī 1.82Ls/kg. «Putnu gaļas pārdošanas cenas tirgos un veikalos iepriekšējos gados ne vienmēr ir cieši sekojušas ražotāju cenu izmaiņām.

Zirga gaļas skandāla ietekme uz tirgu gan Eiropas Savienībā, gan arī Latvijā būs – pircēji aizdomīgi skatīsies uz dažādiem gaļas produktiem, kā arī samazināsies ticība tam, cik daudz var ticēt pārtikas preču marķējumam, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa arī norādīja, ka šis gadījums parāda arī to, cik ļoti cilvēkus kā patērētājus iespaido tirdzniecības ķēžu spiediens. «Sākums jau tam visam bija, ka tirdzniecības ķēde prasa, lai produkts būtu pēc iespējas lētāks un ar ilgu derīguma termiņu. Ražotājs ir spiests kalkulēt, no kādiem produktiem prece tiks izgatavota – cik desā būs tādas gaļas, cik sierā būs īsta piena, cik aizstājējproduktu. Pēdējos gados tam pievienojies arī iedzīvotāju pirktspējas trūkums,» skaidroja I. Gulbe.

LTVC vadītāja norādīja, ka šādas attiecības starp lielveikalu tīklu ķēdēm un ražotājiem pasaulē ir salīdzinoši jauna problēma. Pamatā tā ir radusies tāpēc, ka lielveikalu ķēdes ir lielas, multinacionālas kompānijas, kas strādā daudzās pasaules valstīs. Šāda nevienādā konkurence ir sekas globalizācijas procesam – ražotāju ir ļoti daudz, bet lielveikalu ķēžu ir ļoti maz. Tā nav tikai Latvijas problēma – piemēram, Austrijā četri lielveikali «paņem» 80% tirgus, skaidroja I. Gulbe.

Gada laikā vislielākais cenu pieaugums ir bijis citroniem, kartupeļiem, mandarīniem un piena šokolādei, kuru cenas pieaugušas attiecīgi par 52%, 42%, 36% un 22%, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Savukārt gada griezumā šā gada jūnijā vislielākais cenu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu bijis redīsiem - par 39%, vīnogām - 21%, kūpinātam cūkas šķiņķim - 17%, un Doktordesai - 15%.

Kā liecina LTVC dati, šā gada jūnijā salīdzinājumā ar gada pirmā ceturkšņa noslēgumu martā cenas lielākajai daļai produktu mainījušās atbilstoši sezonai.

Vislielākais cenu pieaugums - par 53% - gada otrajā ceturksnī bija citroniem - no 2,49 eiro kilogramu līdz 3,81 eiro par kilogramu. Tāpat 45% cenas kāpums bijis mandarīniem - no 2,01 eiro līdz 2,93 eiro par kilogramu.

Savukārt cenu kāpums galviņkāpostiem bijis no 0,42 eiro līdz 0,57 eiro par kilogramu, liellopu gaļai ar kaulu - no 4,85 eiro līdz 5,61 eiro par kilogramu, plūmēm - no 3,49 eiro līdz 3,99 eiro par kilogramu, piena šokolādei - no 1,38 eiro līdz 1,56 par 100 gramiem, liellopu gaļas filejai - no 6,75 eiro līdz 7,48 eiro par kilogramu, banāniem - no 1,47 eiro līdz 1,60 eiro par kilogramu, pusžāvētai desai, olīveļļai metāla kārbā, "Lipton Yellow Label tee" un bumbieriem - attiecīgi no 5,97 eiro līdz 6,47 eiro par kilogramu, no 5,05 līdz 5,44 eiro par litru, no 1,58 līdz 1,71 eiro par 35 gabaliem un no 1,52 eiro līdz 1,63 eiro par kilogramu.

Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.

Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.

Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.

Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Globālā uztura kompānija Herbalife šogad svin savu 15 gadu jubileju Latvijas tirgū. Lai atzīmētu šo notikumu, Herbalife atklājis jaunu tirdzniecības un klientu apkalpošanas centru Rīgā, Baltijas Industriālā parkā, Piedrujas ielā 7a.

Jaunā centra kopējā platība ir 764 m2, no kā lielākā daļa paredzēta noliktavai, kā arī zvanu centram, biroja un konferenču telpām. Jaunais centrs kalpos kā vieta, kur tiks īstenotas dažādas darbības Baltijas līmenī kā preču iepakošana un izplatīšana, klientu apkalpošana un zvanu centra pakalpojumi.

Baltijas Industriālais parks ir viens no tehniski attīstītākajiem A klases noliktavu, biroju, ražošanas un tirdzniecības telpu kompleksiem Rīgā, kas tādējādi sniegs priekšrocības kompānijas darbībām.

Herbalife NVS valstu, Mongolijas, Ukrainas un Baltijas Vecākā direktore Olga Solntseva uzsver:

“2017. gads mūsu kompānijai Latvijā ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 15 gadiem uzsākām savu darbību šajā tirgū. Vēlot teikt paldies mūsu Neatkarīgajiem partneriem un vadītājiem, kuru mērķtiecīgā darba un entuziasma dēļ sabalansēta uztura paradumi un veselīgs dzīvesveids ir ieguvuši popularitāti sabiedrībā. Vēlētos sveikt mūsu partnerus Latvijā un novēlēt turpmāku attīstību, ētisku un uz lojalitāti balstītu augsta līmeņa servisu, kā arī atcerēties par mūsu kopīgo mērķi – mainīt cilvēku dzīves uz labāko pusi.”

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.

Ceturtdien Rīgas centrā durvis vērs Baltijā pirmais Maxima Express veikals.

Līdz ar pirmā veikala atvēršanu Maxima Latvija sāks darbu convenience store jeb mazā formāta veikalu tirgus segmentā. Jaunā koncepta veikalu tīkla izveidē Maxima Latvija plāno investēt 1,2 miljonus eiro. Jūnijā tiks atvērts vēl viens veikals Ventspilī, jūlijā – Rīgā, un līdz gada beigām kompānija plāno atvērt vidēji vienu Maxima Express veikalu mēnesī. Veikalā pircējiem būs pieejama zīmola Meistara marka gatavo ēdienu līnijas produkcija gan uz vietas, gan līdzņemšanai, karstie dzērieni, kā arī citas preces. Lielākā daļa sortimenta veikalā būs pārtikas preces, bet pircēji varēs iegādāti esarī pirmās nepieciešamības preces.

«Dzīvojam laikmetā, kad mūsu ikdienas dzīve kļūst aizvien steidzīgāka, kļūstam aizvien aizņemtāki. Tagad mūsu klienti jau vienlaikus ir sešas paaudzes, kuras ir ļoti atšķirīgas. Katrai paaudzei laika un vērtību uztvere ir citāda, līdz ar to mainās iepirkšanās paradumi. Ēst gatavošana un ēšanas kultūra ir mainījusies, cilvēki tam ikdienā tērē aizvien mazāk laika, bet vairāk laika izvēlas pavadīt kopā ar ģimeni. Redzam, ka cilvēkiem aizvien svarīgāk ir ēst veselīgi, pilnvērtīgi un pa ceļam, stāsta SIA Maxima Latvija operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa, komentējot zīmola Meistara marka jauno piedāvājumu, kas tiks iekļauts Maxima Express koncepta veikalos.

Par veselīgajām, populārajām pārtikas izejvielām ir jāpiemaksā arvien vairāk

Pārtikas izejvielu cena mēdz būt visai mainīga, kur liela loma ir, piemēram, laika apstākļu ietekmei uz ražu. Tāpat vairāku pārtikas izejvielu cenu kāpums pēdējo gadu laikā bijis izteiktāks, ko noteicis tas, ka lauksaimniekiem bijis grūti piedzīt globālā mērogā augošo apetīti. Proti, par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts.

The Wall Street Journal izpētījis, ka kopš 2013. gada, ja atņem sezonālās cenu kustības un neraksturīgu laika apstākļu ietekmi, par 60% pieaugusi vidējā avokado, sviesta, olīveļļas un lašu cena. Tiek norādīts – šajā pašā laikā kukurūzas, sojas pupiņu, kviešu un cukura cena, ja atņem minēto ietekmi, mainījusies krietni mazāk.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?