Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".
Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.
"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.
Hakatonā nav izvirzītas kādas specifiskas problēmas, bet pasākuma laikā tiek apskatītā jaunā pārtika, digitalizācija, pārtikas atkritumi un iepakojums bez plastmasas. "Esam uztrāpījuši pasaules karstākajām tēmām," saka Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece.
Ņemot vērā problēmjautājumus, ar ko strādās hakatona dalībnieki, pasākuma laikā tiks nodrošināta veģetāra ēdināšana un netiks izmantoti plastmasas trauki.
Pa vienai komandai no katras tēmas - kopā četras - ceturtdien prezentēs sevi "TechChill" konferencē. "Mums ir lieliska iespēja turpināt popularizēt šo tēmu," teic M. Kāle.
Hakatonā bija pietiekušies aptuveni 200 cilvēki, bet pasākumā uzņemti 100. "Pirmais pasākums ir radījis lielu interesi. Mums tā jānotur ne tikai šīs 24 stundas, bet arī pēc tam," saka M. Kāle, piebilstot, ka ar nepacietību gaidu, kā veidosies starptautiskā sadarbība starp Baltijas un Ziemeļvalstu jaunuzņēmējiem un studentiem. Viņas skatījumā šis ir nozīmīgs pasākums, lai veicinātu uzticēšanos, sadarbību un kopradīšanu.
L. Briede nesen piedalījās ikgadējā "EIT Food" partneru sanāksmē, kur tika prezentēti arī jaunākie pētījumu dati. Tie apliecina, ka Eiropas kontekstā hakatonā apskatītās problēmas ir aktuālas, bet tām nāk klāt vēl viena - diēta jeb uzturs un ēšanas paradumi.
"Diēta Eiropas kontekstā ir par ēšanas paradumu sakārtošanu. Mūsu ēšanas paradumi ietekmē vidi, piemēram, gaļas lietošana ir divas vai pat trīs reizes lielāka, nekā būtu vēlams pasaules kontekstā. Tāpat ir produktu grupas, ko neizmantojam tik daudz, cik vajadzētu, lai radītu līdzsvaru," viņa stāsta. Arī M. Kāle norāda, ka kopumā Latvijā nav pārāk veselīgi ēšanas paradumi, par ko liecina ar dzīvesstilu saistītu slimību plašā izplatība. "Līdz ar to mums jādomā gan no veselības perspektīvas, gan no ilgtspējas," tā viņa.
L. Briede norāda, ka atsevišķi uzņēmumi rada pozitīvu ēšanas pieredzi, kas cilvēkiem rāda, ka var ēst citādāk un ka tas ir garšīgi. Tomēr, atgriežoties mājās un savā virtuvē, daudzi secina, ka spēja atkārtot ko līdzīgu ir vāja un cilvēki atgriežas pie ēdieniem, ko māk pagatavot.
M. Kāle norāda, ka pārtikas jomu ietekmē ļoti daudzi faktori un arī globālās tendences sabiedrībā. Sabiedrība noveco, ir mazākas mājsaimniecības un cilvēki arvien biežāk dzīvo vieni, līdz ar to pārtikas atkritumu problēma ir saistīta arī ar to, ka veikalos pieejamie pārtikas produktu iepakojumi ir lieli un vienam cilvēkam īsā laikā neapēdami.
Tāpat lēmumus ietekmē emocijas. Ik pa laikam kāds pārtikas produkts kļūst īpaši populārs. Piemēram, Dānijā pēdējo 15 gadu laikā par 800% pieaudzis lapu kāposta patēriņš. Tāpat šobrīd pasaulē ir liels fokuss uz dažāda veida no aļģēm izgatavotiem produktiem. "Metoties iekšā šajos veselīgajos ēdienos, ja organisms nav pieradis, var pārdozēt šos it kā labos produktus. Visam jāpieiet ar veselīgu skepsi," teic M. Kāle.
"Ziemeļvalstīs cilvēki izmet 40% pārtikas un Baltijas valstis tam pamazām pietuvojas. Tā ir milzīga problēma - tiek patērēts tik daudz ūdens, CO2, esam nokāvuši bioloģisko daudzveidību un tas viss aiziet nebūtībā," saka M. Kāle. L. Briede spriež, ka pārtikas atkritumu daudzumam ir saistība arī ar paradumiem un to, kā cilvēki plāno maltītes.
Visbiežāk pārtika tiek izmesta, jo ir nepareiza plānošana un informētība par to, kas glabājas ledusskapī un plauktiņos, kā arī nepareizi sagatavots daudzums. "Jautājums ir par to, kā valstiskā un lokālā līmenī šīs problēmas risināt. Skaidrs, ka tas nebūs vienas organizācijas vai dažu partneru darbs. Pārtikas tēma ir ļoti sensitīva, jo īpaši no likumdošanas viedokļa," viņa norāda.
M. Kāle stāsta, ka Ziemeļvalstu vēstniecības jau vairākus gadus strādā ar dažādiem pārtikas jautājumiem. Piemēram, nesen notika Dānijas vēstniecības pasākums pavāriem, kas bija fokusēts uz pārtikas atkritumu samazināšanu.
Ziemeļvalstīs ir veikali, kur nopirkt pārtiku, kam drīz beigsies derīguma termiņš, kā arī mobilās lietotnes, kur iegādāties ēdienu, ko "izglābt" no ēstuvēm, kas ir labs un lietošanai uzturā derīgs, bet citā scenārijā nonāktu atkritumos.
"Somijā plānots atvērt aprites ekonomikas restorānu," viņa piebilst.
Vēlāk iecerēts informatīvs pasākums satura veidotājiem sociālajos tīklos jeb t.s. influenceriem. "Tajā, ko sabiedrība patērē, ir milzīga ietekme influenceriem. Ir skaidrs, ka līdzsvars komunikācijā ir nevienmērīgs, tāpēc mēģināsim šo jautājumu risināt, lai zinātnieku balss sabiedrībā būtu dzirdamāka," teic M. Kāle.
Tāpat iecerēts strādāt ar zinātniekiem un uzlabot zinātnes komunikāciju. "Zinātniekiem jākļūst atbildīgākiem par savu zināšanu pārnesi. Ir runa par katra zinātnieka līdzatbildību par to, kā viņš savas zināšanas padara saprotamas sabiedrībai. Cilvēkiem nav jābaidās no zinātnes, bet jāmēģina atrast dialogs, kā vienam otru saprast," saka L. Briede.
#1/3
Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.
#2/3
Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece
#3/3
Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.
