Citas ziņas

LTV budžeta situācija ir kritiska

,11.02.2009

Jaunākais izdevums

Latvijas televīzija vēstulē Nacionālajai radio un televīzijas padomei paudusi satraukumu par televīzijas finansējuma kritisko situāciju, kas apdraud kvalitatīvas programmas veidošanu.

Vēstulē Latvijas televīzija (LTV) aicina Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTVP) veikt grozījumus LTV 2009. gada budžetā, informēja LTV Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka. 2008. gada 8. oktobrī LTV valde apstiprināja 2009. gada budžeta izdevumu un ieņēmumu daļu 13.4 miljonu latu apmērā. Savukārt 13. decembra naktī, sakarā ar Saeimas pieņemtajiem budžeta grozījumiem, LTV 2009. gada valsts budžeta dotācija tika samazināta par 2.4 miljoniem latu. Papildus tam pagājušā gada decembrī LTV tika informēta, ka 2009. gada pirmajā ceturksnī LTV valsts budžeta dotācija nedrīkst pārsniegt piektdaļu no gada budžeta, turklāt no tā tiks ieturēti 10% rezerves fondam. „Tādējādi pirmā ceturkšņa saņemtā dotācija Latvijas Televīzijai ir pat mazāka nekā 2006. gadā, neskatoties uz loģisku izmaksu pieaugumu kaut vai tikai inflācijas dēļ,” vēstulē NRTP situāciju raksturo LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

2009. gada 1. ceturksnī LTV piešķirti 1.36 miljoni latu, kas ir būtiski mazāk nekā 2008. gadā, kad LTV 1. ceturksnī saņēma 2.26 miljonus latu. Situācija kļuvusi dramatiska arī reklāmas ieņēmumu jomā. LTV nav izpildījusi 2008. gada reklāmas ieņēmumu budžeta plānu par vairāk nekā 100 tūkstošiem latu, ļoti būtiski ietekmējot 2009. gada sākotnējo naudas plūsmu. Vienlaikus ar pārējiem izdevumiem būtiski sadārdzinājušies vairāki pakalpojumi – elektroenerģija, apkure, informācijas iegāde, zemes noma un citi izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kots: Politiķi sadzird komerctelevīzijas, bet LTV ilgstoši tur «badā»

Nozare.lv,04.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas politiķi, šķiet, sadzird un uzklausa komerctelevīziju problēmas, bet sabiedrisko Latvijas Televīziju (LTV) ilgstoši tur «badā» un neveicina tās ilgtermiņa un ilgtspējīgu attīstību, norāda LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

«Apdraudējums sabiedriskās televīzijas spējām pildīt savu misiju noteikti ir neskaidrais finansējuma modelis, kur LTV ir nepārtraukti jālūdzas un jāmēģina atsevišķiem projektiem pierādīt, kāds finansējums būtu vajadzīgs,» saka Kots.

Kots, kurš vada LTV kopš 2004.gada, vairākas reizes izteica skarbu kritiku pret likumdevējiem, kuri atbild par LTV budžeta veidošanu un sabiedriskā pasūtījuma definēšanu.

«Politiķu attieksme pret sabiedriskajiem medijiem visus šos 20 gadus ir bijusi vienkārši nežēlīga un iznīcinoša. Ja politiķi vēlas veselīgu, kvalitatīvu sabiedrību, politiķiem vajadzētu ļoti precīzi izanalizēt, kādā veidā un kur ir kaut kas jāiestāda, lai sāktu augt «koks». Elektroniskais medijs ir tas, kas uzrunā visu sabiedrību. Jo vairāk iegulda šajā medijā, jo vairāk atdeves būs no sabiedrības. Ja šis medijs tiek turēts badā, ja nevar noalgot labākos žurnālistus, ja medijs kā darba devējs nevar sniegt kvalitatīvus darba apstākļus, tad arī pats darbinieks nevarēs apmierināt auditoriju,» Kots teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NEPLP izsaka neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Beltem un valdes loceklim Ņesterovam

LETA,28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA «Latvijas Televīzija» valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam, informēja NEPLP pārstāvji.

Lēmums stājas spēkā šodien, 28.decembrī, līdz ar tā pieņemšanas brīdi.

NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Tāpat 2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu - «Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide» divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā.

NEPLP pārstāvji uzsvēra, ka saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. Tāpat 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta pirmā kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā konstatēts būtisks sadārdzinājums - nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par LTV valdes vadītāja krēslu cīnīsies Tjarve, Krivma un Belte

Nozare.lv,25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kots pamet LTV vadītāja amatu; ir jauns darba piedāvājums

Nozare.lv,26.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors un valdes loceklis Edgars Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu.

Kots apstiprināja nodomu aiziet no LTV pirms savu pilnvaru beigām 2013.gada martā, lai dotos uz jaunu darba vietu, kuru saistībā ar konfidencialitātes norunu patlaban nevarot atklāt.

Tomēr Kots noliedza baumas, ka viņš it kā došoties vadīt komerctelevīzijas Pirmais Baltijas kanāls (PBK) programmu latviešu valodā. «Lai visi nomierinās, ar PBK nav runāts,» viņš teica. Atsaucoties uz konfidencialitātes norunu ar jauno darba devēju, Kots neprecizēja, vai jaunais darbs būs saistīts ar elektroniskiem vai citiem medijiem, vai arī ar kādu citu nozari.

LTV ģenerāldirektors jau vairākkārt medijos izteicies, ka nekandidēs uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludināto konkursu trīs jaunu LTV valdes locekļu vietām. To viņš apstiprināja atkārtoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Giels atsakās no amata: labam menedžerim ir jāsaredz arī iespēja atkāpties

Zane Atlāce - Bistere; LETA,08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju ieceltais Einārs Giels, kurš iepriekš strādāja par mārketinga tirgus datu analītiķi Latvijas farmācijas kompānijā «Olainfarm», nolēmis atteikties no sava amata.

«Gribu pateikties par to, ka atbalstījāt mani, kā LTV valdes priekšsēdētāja amata kandidātu, un vēl jo projām uzsveru, ka manas zināšanas un kompetences, lieti noderētu LTV stratēģijas izstrādē un realizācijā, bet saistībā ar lielo spiedienu, ko izraisījušas vairākas puses, labam menedžerim ir jāsaredz arī iespēja atkāpties, izvērtējot nākotnes perspektīvas. Gribu tikai visiem novēlēt, turpināt cīnīties un tiekties uz augstāku mērķu sasniegšanu. Jāatzīst, ka neko nepametu pusratā – vēl jo projām turpināšu pilnveidoties, rast iespēju sevi pierādīt. Izvērtējot visus notikumus, kas bija vērsti pret mani, kā pret personību nepamatotā formātā, bez jebkādas iespējas pierādīt pretējo, par ko liecina, ka tiek manipulēts ar žurnālistu neatkarīgo viedokli, gan arī ar NEPLP, kā neatkarīgo institūciju, es atsaucu savu kandidatūru. Jāatzīst, ka šī mašinērijā, kura kā izteicās Elita Veidemane sniega bumba, patiesi nokauj jebkādas cerības vienam stāties pretī tik intensīvam spiedienam. Man ļoti žēl, ka ir radusies šāda bezkompromisa situācija, kurā esam nonākuši šobrīd. Minētā situācija tikai norāda uz to, ka viens nav racējs, vajag lielāku sabiedrības atbalstu pārmaiņām. Novēlu LTV turpmāk atrast spēcīgus profesionāļus, kas nāk no LTV iekšienes un izaug, un pierāda, ka ir kur augt un tiekties, jo potenciāla ir daudz, to es saskatīju visos aspektos,» ierakstā savā Facebook profilā norāda E. Giels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis jaunu pārbaudi par vasarā noslēgto līgumu, ar ko uzņēmums Reklāmas aģentūra Persona (RAP) no Latvijas Televīzijas (LTV) iegādājās tiesības izvietot reklāmu un sponsoru norādes Pasaules kausa futbolā spēļu translācijās.

Savukārt Valsts kontrole (VK) pievērš pastiprinātu uzmanību LTV, veicot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) finanšu pārskata revīziju, raksta Diena.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba stāsta, ka pērn VK pastiprinātu uzmanību pievērsa Latvijas Radio, šogad – LTV. Viņa nenoliedz, ka VK saņemtas LTV darbinieku sūdzības par LTV amatpersonu rīcību, kas «pastiprina nepieciešamību» pievērst lielāku uzmanību LTV, bet tas neesot vienīgais iemesls, kāpēc VK to darīs.

Diena lūdza KNAB izvērtēt, vai LTV amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski, vēršot KNAB uzmanību uz to, ka laikraksta rīcībā esošajā LTV Revīzijas komisijas vadītāja Sergeja Kārīša ziņojumā teikts – līgums ar RAP izveidots pretēji LTV interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tirgo sižetus LTV7 vārdā

Lelde Petrāne,03.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūdzas, ka atsevišķi Televeikala skatloga producenti tirgo sižetus LTV7 vārdā, vēsta laikraksts Diena.

Sarunas shēma ir viena. Vispirms jāpiezvana uzņēmumam vai iestādei un jāizrāda vēlme veidot sižetu par viņiem. Vēlāk sarunas turpinājumā it kā starp citu jāieminas, ka par sižetu būs arī jāmaksā. Tā tiek piesaistīti klienti vismaz daļai Televeikala skatloga raidījumu, kurus biezā slānī rāda Latvijas Televīzijā (LTV). Šādi raidījumi nav nekas aizliegts, tos veido neatkarīgie producenti, un tie ir nodalīti no LTV satura, taču problēma ir tā, ka vismaz daļa no raidījumu veidotājiem zvana un pārdod saturu, stādoties priekšā kā LTV 7. kanāla (LTV7) pārstāvji, skaidro laikraksts.

Ielūkojoties televīzijas programmā, redzams, ka LTV7 Televeikala skatloga raidījumi ir dažādi un tie redzami katru rītu. Tajos tiek pārraidīti apmaksāti materiāli par visnotaļ plašu tēmu loku. Potenciālos klientus uzrunājot paši raidījumu producentu kompāniju pārstāvji. Piemēram, lauksaimnieki apmaksātu sižetu piedāvājumus no Televeikala skatloga veidotājiem saņem regulāri, stāstījis z/s Strazdi īpašnieks Valters Bruss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzija (LTV) pēc iepazīšanās ar medijos izplatīto informāciju, ka TV3 Latvia (TV3) radusi iespēju turpināt seriāla Neprāta cena uzņemšanu, šodien nosūtījusi vēstuli TV3, kurā pauž neizpratni un vērš uzmanību uz vairākām niansēm, kuras ir pretrunā gan ar ētiku, gan pastāvošo Autortiesību likumu.

«Seriāla Neprāta cena autortiesības pieder LTV, un jebkāda seriāla turpmāka izmantošana, tostarp seriāla nosaukuma izmantošana, seriāla sižetiskās līnijas turpināšana, seriāla un tā scenārija pārveidošana ar mērķi radīt audiovizuālu darbu un/vai jau esoša darba turpinājumu pārraidīšanai televīzijā vai citos audiovizuālajos medijos kā tikai LTV programmās nav atļauta un nekad netiks pieļauta,» vēstulē uzsver LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš arī akcentē, ka tieši LTV ir seriāla Neprāta cena idejas autore un ražotāja, tāpēc LTV pat nepieļauj iespēju, ka seriāls, kas iemantojis ievērojamu LTV1 skatītāju uzticību, tiktu veidots citā televīzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla atlases kompānijas Fontes vadītāja Inese Kamarūte intervijā laikrakstam Diena atklājusi, ka nav ieteikusi virzīt Rolandu Tjarvi uz LTV valdi. Lūgta skaidrot iemeslu, viņa biznesa portālam db.lv norādīja uz Nacionālās radio un televīzijas padomes 2002. gada lēmumu.

Kā ziņoja LETA, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc kandidātu izvērtētāja Fontes iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.

Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Deviņu kandidātu vārdi tiks publiskoti 25.februārī publiskā diskusijā ar LTV darbiniekiem un medijiem.

Šodien laikrakstā Diena publicētā intervijā Fontes vadītāja I. Kamarūte, jautāta, vai ir kāds kandidāts, kuru nav ietiekusi, atklājusi: «Es neieteicu virzīt Rolandu Tjarves kungu turpmākai izskatīšanai kādā no valdes amatiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžetā plānotais dotāciju samazinājums Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR) var izbeigt sabiedrisko mediju darbību. Tā liecina LTV un LR pārstāvju teiktais, raksta Diena.

Valsts dotācija LR un LTV šogad ir 13.5 miljoni latu. Nākamgad plānotā summa ir teju uz pusi mazāk, proti, 6.79 miljoni latu. Turklāt premjera Valda Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne stāsta, ka sabiedriskajiem medijiem nav cerību, ka to bāzes budžeti varētu pieaugt, neesot izslēgts, ka tie vēl samazināsies, gluži tāpat kā samazinās finansējums arī citām valsts finansētām institūcijām.

LTV un LR pārstāvji pauduši uzskatu, ka plānotais finansējuma samazinājums var nākamgad izbeigt to darbību. Piemēram, LR ar 2.14 miljonu latu dotāciju var uzturēt vienu kanālu, bet arī tam līdzekļu pietiktu tikai līdz nākamā gada 28.oktobrim, stāsta LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunā sabiedriskā medija līkloči

Sanita Igaune,20.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti rosina izskatīt iespējas jauno mediju izvietot LTV ēkā Zaķusalā, kā arī konkretizēt, vai medijs darbosies reklāmas lauciņā, raksta Dienas bizness.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstītajam variantam par jauna sabiedriskā medija izveidi, kurš paredz apvienot radio un televīziju, kopumā līdz 2018.gadam vajadzēs 53,8 milj. Ls, liecina padomes koncepcija. Lielāko daļu jeb 41,5 milj. Ls no līdzekļiem ir plānots piesaistīt no ES fondiem un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, bet 9,5 milj. Ls no valsts budžeta (septiņu gadu laikā). «Lai gan iepriekšējā padome tika kritizēta, tomēr tas ir mūsu projekts. Solis ir pareizs,» DB sacīja iepriekšējā NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Tiesa, sākotnējie iepriekšējās NEPLP aprēķini liecināja, ka nepieciešamās izmaksas ir 43 milj. Ls apmērā. Taču, saskaņojot ar ministrijām, Finanšu ministrija norādīja uz izmaksu pārrēķina nepieciešamību, un pēc analīzes, izmaksas pieauga par 10 milj. Ls. Aprēķinātie 53 milj. Ls ir nepieciešami, lai izveidotu jauno mediju, kuram būtu vienota ēka un jaunas tehnoloģijas satura veidošanai, skaidroja D. Buceniece. Šobrīd tiek gaidīta politiskā izšķiršanās - valdība šo jautājumu varētu skatīt maijā. Viens no aktuāliem jautājumiem ir par to, kur jaunais medijs varētu atrasties, kā arī kas notiks ar esošajām ēkām. «Par esošajām Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) ēkām būtu jādiskutē un jāvērtē tās no juridiskās puses,» pamatoja D. Buceniece. Ēkas, pēc viņas teiktā, varētu pārdod izsolē, vai iznomāt. Tiesa, nekustamā īpašuma kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš DB atzīmēja, ka esošajā stāvoklī bez remonta LTV un LR ēkas nevarētu iznomāt. Savukārt pārdošanas gadījumā, Vecrīgā esošajā LR ēkā varētu ierīkot, piemēram, viesnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzijas (LTV) pērnā gada naudas plūsma bijusi ar mīnusa zīmi — LTV izdevumi par 500 tūkstošiem latu pārsnieguši ieņēmumus, to šodien secinājusi Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP).

LTV kurators NRTP Sergejs Kārītis Diena.lv stāsta, ka NRTP sēdē mīnusus LTV vadība skaidrojusi ar gada nogalē veiktiem avansa maksājumiem.

Diena jau rakstījusi, ka parādos LTV nebūšot jāslīgst, tāpēc ka iepriekšējos gados izveidots peļņas uzkrājums. Toreiz NRTP locekle Ingrīda Brigita Stroda laikrakstam norādīja, ka LTV «barojas no veciem taukiem». Pēc viņas domām, LTV pērn nestrādāja gana saimnieciski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tiek apsvērta iespēja piešķirt papildu finansējumu Latvijas Televīzijai (LTV) priekšvēlēšanu debašu rīkošanai, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots pieļauj, ka LTV varētu izvērst politiķu boikotu un piedāvāt viņiem mazāk ētera laika.

Ja turpmāk netiks nodrošināta LTV apsardze un Elektronisko mediju likumā tiks iestrādāti Valsts prezidenta rosināti grozījumi, kas liktu daļu sabiedriskā pasūtījuma naudas nodot komercmedijiem, esot iespēja, ka arī plānotajās LTV priekšvēlēšanu diskusijās politiķu vietā diskutēs tikai eksperti un sabiedrības pārstāvji. Tā šodien raksta Diena.

Jau vēstīts, ka LTV naudas trūkuma dēļ neplāno rīkot atsevišķu debašu ciklu. Savukārt LNT vadītājs Andrejs Ēķis, kurš neslēpj atbalstu apvienībai Par labu Latviju!, paudis gatavību pārņemt «milžu cīņas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju

LETA,14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: «Sametot» katrs pa latam, televīziju problēmu neatrisināsim

Dienas Bizness,14.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai jūs būtu ar mieru «samesties» pa latam, lai turpmāk varētu skatīties Latvijas Televīziju (LTV)? Principā tieši uz šādu jautājumu atbildi acīmredzot vēlējās izdzirdēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, aktualizējot ieceri par abonēšanas maksu sabiedriskajai televīzijai.

Tas ir jautājums, kas dienas gaismā tiek celts ar zināmu regularitāti, un acīmredzot ir nepieciešama tieši pašreizējās situācijas analīze par to, kas tad notiek televīziju tirgū Latvijā.

Pieļaujot, ka no vairāk nekā 800 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību tiktu paprasīts pa latam mēnesī, ka apmēram pusmiljons šo summu tiešām samaksātu, pieplusējot valsts dotācijas pašreizējā apmērā, varētu sanākt, ka LTV var atļauties strādāt, pilnībā izejot no reklāmas tirgus. Tā varētu būt arī laba ziņa pārējiem tirgus spēlētājiem, jo ir taču skaidrs - ja viens tirgus dalībnieks saņem abonentmaksu un vēl valsts dotācijas, reklāmas tirgū tas var atļauties pamatīgi dempingot, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tomēr šajā sakarā ir pāris visnotaļ būtisku aspektu, kas faktiski sagrauj visu nupat minēto...

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas TV taupības dēļ likvidē sabiedrisko attiecību nodaļu

,29.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzekļu samazinājuma dēļ Latvijas Televīzija nolēmusi likvidēt sabiedrisko attiecību nodaļu.

Latvijas Televīzijas (LTV) vadība ir pieņēmusi lēmumu no šī gada 1. jūnija atteikties no sabiedrisko attiecību nodaļas, likvidējot 3 štata vietas un vienu autorlīgumu. Līdzšinējos sabiedrisko attiecību veiktos pienākumus plānots sadalīt starp esošajām LTV struktūrdaļām, pavēstīja LTV Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka.

Kopš 2008. gada februāra LTV ir likvidējusi jau gandrīz 100 štata vietas, un tuvākajā laikā plānots likvidēt vēl vairākas.

Kopš 2008. gada 13. decembra Saeimas pieņemtā lēmuma par Latvijas Televīzijas budžeta samazinājumu par 25%, LTV 2009. gada budžets jau šobrīd faktiski ir samazināts par vairāk nekā 40%, kas ievērojami pārsniedz citu valsts institūciju vai uzņēmumu budžeta samazinājumus. Papildus budžeta samazinājuma decembrī, LTV tika informēta, ka no 2009. gada valsts budžeta dotācijas tiks ieturēti 10% rezerves fondam, savukārt šī gada maijā un jūnijā LTV valsts budžeta dotācija tika samazināta vēl par 15%. Diemžēl situācija ir kļuvusi dramatiska arī reklāmas ieņēmumu kontekstā, kā rezultātā kopējais LTV budžeta samazinājums tuvojas 50%, norādīja M.Pučka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas darbu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē sāks Gints Miķelsons.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, Miķelsons ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā.

Iepriekš Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA "Lattelecom", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija".

2013.gadā viņš bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālista Kārļa Streipa rupjā izteikuma dēļ Latvijas Televīzija (LTV) pieņēmusi lēmumu pārtraukt raidījuma Skats no malas demonstrēšanu, informē televīzijas pārstāve Ieviņa Ancena.

Šo lēmumu pieņēmusi LTV vadība, laužot līgumu ar Streipu. 19.septembra raidījumā tā vadītājs Kārlis Streips izmantoja necenzētus izteicienus, aizskarot cilvēku godu un cieņu. Latvijas Televīzija to savā ēterā nepieļauj un nepieļaus, paziņojis LTV valdes loceklis Edgars Kots.

Aģentūrai BNS viņš uzsvēra, ka šo lēmumu pieņēmuši vairāki atbildīgie LTV redaktori kopā, konsultējoties ar mediju ekspertiem.

LTV ģenerāldirektors pastāstīja, ka ar Streipu autorlīgums ir lauzts un tuvāko pāris nedēļu laikā tiks lemts par cita formāta diskusiju raidījumu raidlaikā, kurā līdz šim bija raidījums Skats no malas.

«Raidījumā bija izmantoti necenzēti izteicieni, kas aizskar cilvēkus un sabiedrību kopumā, – sabiedriskās televīzijas platforma tam nav paredzēta, jo sabiedriskā televīzija tomēr ir sabiedrības priekšstāvis un mūsu programmā tas nav pieļaujams. Mums ir jārāda priekšzīme sabiedrībai,» klāstīja Kots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperta viedoklis: Radikāli lēmumi jāpieņem tieši ekonomiskās krīzes laikā

Rolands Tjarve, Latvijas Universitātes lektors,10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrs, ka situācija, kas ir izveidojusies sabiedriskajos medijos — Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijā (LTV), prasa kardinālus soļus. Katrā ziņā cienkārši pārbīdīt jau esošo budžetu no vienas pozīcijas uz otru, ir visai bezjēdzīgi. Manuprāt, ir nepieciešams izveidot vienu pilnīgi jaunu sabiedrisko mediju.

Apmēram 14 miljoni latu, kas šobrīd tiek sadalīt divām dažādām organizācijām, protams, ir nepietiekama summa, taču vienu sabiedrisko mediju ar to gan varētu uzturēt. Runa ir par LR un LTV apvienošanu. Uzreiz jāteic, ka šāda pieeja pasaules vēsturē nebūtu nekas jauns — līdzīgi jau strādā Lielbritānijā BBC, Lietuvas Radio un televīzija, Itālijā RAI utt. Finansējuma maksimāli efektīvs izlietojums ir iespējams tikai tad, ja tās arī efektīvi tiek plānotas, ņemot vērā mediju uzdevumus, kā arī visus aspektus, kas saistīti ar tehniskajām un darbaspēka izmaksām. Pašreizējā situācijā diezgan lielas izmaksas — vairāki simti tūkstošilatu — tikai LTV vien ir saistītas tieši ar administratīvo izmaksu segšanu — kopumā vairāk nekā 800 tūkstoši latu. Savukārt vidusmēra raidījuma budžets ir desmitos tūkstošu latu. No tā var secināt, ka uz dministartīvo izdevumu ietaupīšanas rēķina vien var uzlabot raidījumu programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzija (LTV) izpelnījusies pārmetumus par necaurredzamību KHL translāciju reklāmas laika pārdošanā.

Iespēja par miljonu eiro jeb vairāk nekā 700 tūkst. Ls iegādāties LTV sponsorēšanas un reklāmas piedāvājumu, kas vēlāk ļautu tirgot reklāmas hokeja klubu (HK) Rīgas Dinamo un Rīga spēļu translācijās, izrādījās nenorijams kumoss pat Latvijas lielākajām reklāmas aģentūrām, taču to paņēmusi firma, kas uz lielo aģentūru fona izskatās salīdzinoši necila, raksta Diena.

Līgums par vērienīgo darījumu jau noslēgts, bet to aizēno bažas par procedūru, kādā izvēlēts reklāmas un sponsorēšanas pakalpojuma ieguvējs.

LTV formāla iemesla dēļ noraidīja divus citus potenciālos pakalpojuma pircējus, bet noslēdza līgumu ar uzņēmumu Reklāmas aģentūra Persona (RAP), kas visu LTV reklāmas un sponsorēšanas piedāvājumu iegādājās par miljonu eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk jau pēc diviem mēnešiem darbu uzsāks kanāls LTV3, kas tiks pārraidīts internetā un iecerēts, kā «vērtīborientējošs nacionāls kanāls» latviešiem pasaulē un arī Latvijas iedzīvotājiem, Dienai pastāstīja Latvijas Televīzijas (LTV) pašreklāmas redaktors Jānis Kalve.

LTV3 mērķauditorija būs no Latvijas izbraukušie iedzīvotāji pasaulē vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem, kā arī kultūras raidījumu mērķauditorija Latvijā, skaidroja J. Kalve. Kanāls veidots ar mērķi nodrošināt vienotu Latvijas nacionālo informatīvo telpu pasaulē un to varēs uztvert internetā.

Šobrīd LTV veic LTV3 programmas testu, līdz ar to kanāls skatītājiem būs redzams, kad tiks veikta programmu testa analīze un sagatavota precīza ētera programma. «Plānojam, ka tas varētu notikt divu mēnešu laikā,» norāda J. Kalve.

Šobrīd kanāla izveide veikta par esošajiem LTV resursiem un kā norāda J. Kalve, LTV centīsies šo kanālu uzturēt ar minimālu peļņu un kanāla tiešos ienākumus maksimāli ieguldīt kanāla attīstībā. «Šāda kanāla esamība ļaus arī efektīvāk izmantot esošos LTV resursus, palielinot izveidoto raidījumu izmantošanas un demonstrēšanas iespējas, piesaistot tiem jaunas auditorijas,» pauž J. Kalve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien lēma Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja «Olainfarm» mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu.

Savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.

NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete uzsvēra, ka līdz ar jaunās valdes apstiprināšanu «sabiedriskajā televīzijā sākas jauni laiki». Pieņemot lēmumu, padome ņēma vērā pretendentu spēju un gribu savstarpēji sadarboties, kā arī izpratni par mediju vidi un sabiedriskajiem medijiem, uzsvēra Druviete.

Saskaņā ar Druvietes sacīto, Giels konkursa komisiju pārliecināja par savām vadības spējām, kompetenci un zināšanām, datu analītiku, spēju pieņemt lēmumus, kā arī par attīstības redzējumu. Savukārt Juhņēviča sevi pierādījusi ar spēju vadīt nacionālas nozīmes projektus, strādāt ar radošiem cilvēkiem. NEPLP guva pārliecību, ka viņa varēs nodrošināt kvalitatīvu saturu, sacīja Druviete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Viena Latvijas Televīzijas raidstunda izmaksā 870 latus

Gunta Kursiša,03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attiecinot SIA Latvijas Televīzija (LTV) pārskata gada programmu raidstundu skaitu pret LTV kopējiem izdevumiem, vienas stundas izmaksas 2012. gadā valsts televīzijā sasniegušas 869 latus, kas ir par 19 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats.

Pērn SIA Latvijas Televīzija apgrozījusi 10,5 miljonus latu, savukārt uzņēmuma zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidoja 197,7 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, LTV apgrozījums audzis par 6,7%. Pagājušajā gadā 69% no LTV kopējiem ieņēmumiem jeb 7,7 milj. Ls bija valsts budžeta dotācija un, salīdzinot ar 2011. gadā, pērn dotācijas apmērs palielināts līdz 700 tūkstošiem Ls.

SIA Latvijas Televīzija reģistrēta 1992. gadā, un tās pamatkapitāls veido 3,39 miljonus latu. Uzņēmuma valdē strādā valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, kā arī valdes locekļi Māris Skujiņš un Sergejs Ņesterovs. Kopumā LTV strādā aptuveni 450 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzijai (LTV) nepieciešami vairāk nekā 350 000 latu hokeja kluba Rīgas Dinamo un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) pārraižu nodrošināšanai. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots apgalvo, ka 54 spēļu pārraižu licencei nepieciešamos līdzekļus izdosies savākt un valsts naudu neizmantos.

Laikraksts Neatkarīgā ziņo, ka sākotnēji Kots nevēlējās atklāt precīzu naudas summu, par kādu ir iegūta spēļu pārraidīšanas licence, taču pēc laika norādīja, ka tā ir lielāka par pusmiljonu eiro (350 000 latu). «Šajā darījumā LTV budžets nebūs iesaistīts. Tas ir tīrs darījums. Mēs esam izrēķinājuši, cik šis darījums izmaksās, un sāksim meklēt sponsoru partneri,» sacīja Kots, paužot pārliecību, ka visus līdzekļus izdosies savākt no reklāmām. Viņš cer, ka izdosies pat mazliet nopelnīt.

Kots uzsver, ka Rīgas Dinamo spēļu translēšana LTV7 ēterā ir sabiedriskās televīzijas prestižs un viens no izdzīvošanas rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru