Ja valsts īstenotu pārdomātu nodokļu politiku un samazinātu nodokļu slogu uzņēmējiem, Valsts kase būtu pilna ar naudu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Nodokļu darba grupas vadītāja Lienīte Caune.
«Tas nav ne izdomāts, nedz tā ir iegriba, ka uzņēmēji grib maksāt 25% un ne vairāk. Mazais un vidējais bizness neko vairāk vienkārši samaksāt nevar. Ja jums nav vismaz viena miljona apgrozījums, jums ir ļoti grūti izspiest šos 50 vai 60 santīmus, kas par katru darbiniekam samaksāto latu ir nodokļos jāatdod valstij,» intervijā laikrakstam Diena akcentē LTRK pārstāve.
Ja darbinieks grib saņemt uz rokas neto 500 latu, tad uzņēmējam savā budžetā ir jāiekļauj vismaz 750 latu, jo klāt nāk sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāja ienākuma nodoklis.
Kā piemēru Caune min dividenžu izmaksu, uz kuru pārgājuši uzņēmumu īpašnieki. Dividendes apliekas ar 15% peļņas nodokli un 10% dividenžu nodokli. Tas ir tas, ko uzņēmēji ir gatavi samaksāt un kas neatstāj milzīgu iespaidu uz uzņēmuma naudas plūsmu. Savukārt milzīgie darbaspēka nodokļi ir pārāk liels slogs.
LTRK eksperte atgādina nodokļu sistēmas reformas pēc neatkarības atgūšanas. Deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma ienākuma nodoklis bija 40%. «Kurš to maksāja? Neviens. Tad uzņēmuma nodoklis kļuva 25%. Lielais bizness to vēl maksāja, jo kapitāla uzkrāšanas periods atļāva, bet mazie un vidējie nemaksāja neko. Tad sākās uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšana sākumā uz 19%, bet tikai tad, kad nodoklis tika samazināts uz 15% - lai Finanšu ministrija paceļ datus -, valsts saņēma tādu iekasējumu no peļņas nodokļa, kāds pat sapņos nerādījās.»
Caune norāda - tas ir mīts, ka nebūs valstij naudas, ja samazinās nodokļus. «Nevajag to dubulto morāli piekopt - tagad jau tāpat naudas nav. Mikrouzņēmumiem tagad ir 9% nodoklis. Cilvēki reģistrējas un maksā. Tā nav, ka visi ir tendēti uz nemaksāšanu. Viņi jau varēja neko nemaksāt, nereģistrēties. Kā strādāja «pa melno», tā strādāt arī turpmāk. Visi grib gulēt mierīgi un kaut ko nopelnīt arī.»
LTRK eksperte kategoriski noraida ekonomistu teikto - nodokļus samazināt neesot vērts, jo tie, kas nemaksājot, tāpat nemaksās, tā vietā vajagot ķert un sodīt.
«Es tam absolūti nepiekrītu. Diendienā kontaktējoties ar saviem klientiem, kas visi ir uzņēmēji, varu pateikt, ka neviens vairoties no nodokļiem nejūtas laimīgs un tā ir spiesta lieta. Patlaban ir 160 000 uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāju. Cik tad no viņiem ir lielo uzņēmumu? Ja nelielajiem uzņēmumiem, tāpat kā tagad mikrouzņēmumiem, līdz kaut kādam noteiktam apgrozījumam atļautu maksāt mazākus nodokļus, teiksim, 25%, nevis 50% par darbaspēku, Valsts kase būtu pilna, nezinātu, kur naudu likt. Tas ir nepamatots mīts, ka cilvēki negrib maksāt nodokļus,» akcentē Caune.
Viņa arī noraida argumentu, ka nodokļi Latvijā ir tādi paši kā caurmērā Eiropā, jo mēs neesam tāda pati valsts kā caurmērā Eiropā, mums nav gadsimtiem bijuši uzkrājumi. «Nevar mūs salīdzināt ar Vāciju, Holandi, kaut vai to pašu Somiju. Cik ilgi viņi ir uzkrājuši kapitālu? Gadsimtiem! Viņiem nav nepieciešamas tik milzīgas investīcijas kā mums. Mums ar mūsu nodokļu sistēmu ir jānopelna iztika saviem darbiniekiem, jāveic investīcijas un vēl kaut kā jāattīstās.»
Tai pašā laikā Caune atzīst, ka peļņas nodokļa likumdošana uzņēmumiem Latvijā ir ļoti labvēlīga. Arī par pievienotās vērtības nodokļa sistēmu uzņēmēji nevarot sūdzēties. Tas, kas Latvijā ir palicis nesamērīgi augsts, - tie ir darbaspēka nodokļi.
«Varat runāt ar jebkuru no darba devējiem - viņi jums pateiks, pirmais, kas jāsamazina, tie ir darbaspēka nodokļi. (..) Nelegālā ekonomika ir apmēram puse no Latvijas ekonomikas. Ja mēs no šīs puses, kurā vispār neviens nekādus nodokļus nemaksā, iegūtu kaut 20%, mums budžets būtu pārpildīts pārpārēm. Kāpēc ir jācīnās ar mums, kas strādā legāli? Varbūt vienreiz jāsāk cīnīties ar tiem, kuri strādā nelegāli. Mēs drīz pazaudēsim šo valsti, ja necīnīsimies pret kontrabandu un tiem, kas vispār nemaksā nekādus nodokļus. Visa Rīga zina, kur nopirkt nelegālo degvielu, vai tas ir normāli?» jautā LTRK pārstāve.