Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. - 2027. gadam iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, un tas ir apjomīgs sistēmas uzlabošanas pasākumu komplekss, kas ne vien paredz pasākumus nodokļu ieņēmumu paaugstināšanai, bet arī kopumā ved pie sistēmiskiem uzlabojumiem dažādās valsts pārvaldes jomās, lai vairotu abpusēju sapratni starp nodokļu maksātāju un valsti.

Īsi sakot, tas ir stāsts par labāku partnerību, bet par pilno versiju Dienas Bizness jautājumus uzdeva Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniecei nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olgai Bogdanovai.

Fragments no intervijas

Ķersimies pie plāna mērķiem un jēgas! Kur ir sāls?

Ievadam: es nedomāju, ka Latvijā cilvēki kardināli atšķiras no citiem Eiropā. Ja panāksim kopēju izpratni, padarīsim nodokļu nomaksu vieglu, ērtu un saprotamu, tad lielākā daļa samaksās un izvēlēsies mieru, nevis kaut kādas spēlītes.

Viens no plāna pamatprincipiem ir caurskatāmība, mēģinot neliegt pārmērīgi, jo pārmērības vedina gudrot ceļus, kā tās apiet, un uzstājīgi ļaudis šos ceļus atrod. Ir jāpanāk, ka cilvēkam ir saprotama jēga, kādēļ nodokļi jāmaksā un ka tas ir vienkārši izdarāms. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns nestrādā viens pats. Ir vesela virkne citu plānu un dokumentu, kas paredz kopēju valsts virzību, piemēram, Nacionālās attīstības plāns, nodokļu politikas pamatnostādnes u.c. Ēnu ekonomikas jautājumi ir izpratnes un disciplīnas faktors šajā kopainā. Atklātība un caurskatāmība strādā labi, lai motivētu cilvēkus iziet no ēnām, piemēram, vienam uzņēmumam algas ir krietni zemākas nekā pārējiem komersantiem nozarē. Ja tas ir publiski zināms, iespējams, ka uzņēmumam būs vēlme savu darbību koriģēt. Tāpat diskusiju krustugunīs ir deklarācijas principi un ko tieši vajadzētu prasīt cilvēkiem deklarēt. Mums sabiedrības izpratnē ir jāpanāk, ka valsts ir nodokļu maksātāja partnere.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Latvijas Republika 18. novembrī svinēs savu simtgadi. Labākā dāvana, ko varam saņemt šajā jubilejā, ir neatkarīga Latvijas valsts. Tomēr tas ir atkarīgs no mums pašiem. Neatkarīgai valstij ir vajadzīga tautas griba. Mums nevar būt neatkarīga valsts, ja mēs to negribam. Ja neuzņemamies atbildību. Ja domājam, ka neatkarību mums nodrošinās citi.

Paskatīsimies uz Eiropas neatkarīgajām, turīgajām valstīm. Šveici, vai labāk Somiju, kura tāpat kā mēs ir Eiropas Savienībā. Vai tiešām jūs domājat, ka šo valstu brīvību un bagātību garantē kāds cits, izņemot pašus šveiciešus un somus? Vai tiešām jūs domājat, ka šīm valstīm vispirms ir atnākusi bagātība un tikai tad brīvība? Brīvība, vēlme to sargāt un tad bagātība. Jo neviens cits pārmērīgi turīgiem kļūt mums neļaus. Un neviens cits nenodrošinās mums brīvību. Brīvību izvēlas paši.

6. oktobrī ir Latvijas Saeimas vēlēšanas. Uz tām varat iet un varat neiet. Gan jau Saeimu ievēlēs arī bez jums. Tad atkal varēsiet sūdzēties par stulbeņiem, kas ir pie varas. Varēsiet smieties par Valsts prezidentu. Brīnīties par premjeru. Un kaunēties par ministriem. Kur tad jūsu intereses, kāpēc tās nav pirmajā vietā?

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Pensiju pārvaldītājs IPAS “Indexo” savā sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma (IPO) ietvaros ir sasniedzis mērķi, piesaistot plānotos 7,49 miljonus eiro, bet pieprasījums būtiski pārsniedza piedāvāto akciju daudzumu.

Kopumā IPO laikā saņemti investoru rīkojumi par akciju iegādi 9,99 miljonu eiro apmērā, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc akcijām par 2,5 miljoniem eiro pārsniedza piedāvājumu. Kopumā IPO piedalījās 3 562 investori.

“Izsakām lielu pateicību investoriem par atsaucību, kuri ar saviem ieguldījumiem ir izteikuši atbalstu Indexo iecerēm. Ievērojamais pieprasījums ir labākais apliecinājums tam, ka cilvēki uzskata - Latvijā ir vajadzīga jauna banka - un redz tai attīstības potenciālu. Mūsu svinību mirklis būs īss, jo nekavējoties ķersimies pie darba, lai īstenotu mūsu plānus par jaunas bankas izveidi,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Salīdzinājumā ar attīstītākajām valstīm Latvijas biznesa līderi atzīst būtiski augstāku korupcijas līmeni Latvijas saimnieciskajā vidē, liecina jaunākais Rīga, EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas un korupcijas pētījums Fraud and Corruption – the easy option for growth?.

55% Latvijas biznesa līderu piekrīt apgalvojumam, ka korupcija Latvijā ir plaši izplatīta, salīdzinot ar tikai 35% attīstītākajās ekonomikās. Tajā pašā laikā Latvijas biznesa līderi vairāk pat nekā attīstītākajās ekonomikās uzskata, ka finanšu uzskaites prakse, caurskatāmība un precizitāte Latvijā ir augstā līmenī.

Kopumā EY Krāpšanas un korupcijas pētījums, kurā aptaujāti 3800 lielo uzņēmumu darbinieki 38 valstīs, parāda, ka 55% Latvijas uzņēmēju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatītu praksi Latvijā, kas ir tikai nedaudz labāk kā Krievijā (60%) un būtiski sliktāk nekā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%) un valstīs ar zemāko korupcijas uztveres līmeni – Zviedrijā (10%) un Dānijā (4%). Augstākais respondentu skaits Eiropas valstu lokā, kas korupciju savā valstī uzskata par plaši izplatītu, ir Horvātijā (92%) un Slovēnijā (87%).

ES un ASV tirdzniecības līguma caurkrišanas sekas būs tālejošākas par ekonomiku un vājinās transatlantisko partnerību

Līdz ar britu arhi-eiroskeptiķa Naidžela Farāža pieslēgšanos Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņai ASV pašlaik izskatās, ka politiskais populisms kļūst par vienīgo eksporta preci, kas tiek tirgota pāri Atlantijai bez kādiem tarifiem. Līdz ar to arī protekcionisms un antiglobālisms, ko pārstāv abi džentlmeņi un viņu populistiskie kolēģi vairākās Eiropas valstīs, kļūst par tādu kā jauno globālismu transatlantiskajā telpā.

To var saukt par paradoksu vai absurdu, bet ir skaidrs, ka šis populisma iedarbinātais process draud izvērsties par pretmetu tām transatlantiskajām attiecībām, kuras ar šādu vārdu pazīstam kopš Otrā pasaules kara beigām. Latvijai šīs attiecības ir dzīvīgi svarīgas, jo mūsu interesēs nav Amerikas un Eiropas valstu ieraušanās pašām sevī.

Līdz ar gada sākumu Latvijā spēkā stājusies iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tādēļ svarīgi zināt, kā jārīkojas, lai uzkrāto pensiju saņemtu mantinieki. Ja persona vēlas, lai viņas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiktu mantots, tad tas obligāti jānorāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), veicot attiecīgo izvēli, skaidro "Luminor" Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir nozīmīgs solis pensiju sistēmas caurskatāmībā, kas noteikti palielina iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties. Uz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī bija vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku ar vidējo uzkrājumu ap 3470 eiro. Tagad jebkurš šis cilvēks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrāto pensijas kapitālu pēc viņa nāves – kā un kurš to mantos. Tā ir būtiska daļa no personīgā kapitāla plānošanas un pārvaldīšanas, un domāju, ka šāda iespēja obligāti ir jāizmanto. Ar šo likuma papildinājumu, pensiju 2. līmeņa kapitāls kļūst daudz personalizētāks un iegūst tiešo saikni ar cilvēka reāliem naudas uzkrājumiem. Līdz ar to, pirms izdarīt izvēli – būtu svarīgi arī noskaidrot, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts,” pauž A. Dobrovoļska.

Raivis Jānis Jaunkalns kļuvis par starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma BDO Latvia revīzijas nodaļas vadītāju.

Viņa galvenās atbildības jomas būs revīzijas komandas vadība un revīzijas projektu attīstīšana un pārvaldība. Andrei Surmačs turpmāk uzņemas riska partnera lomu un padomes locekļa pienākumus BDO Latvia grupas uzņēmumiem, lai atbalstītu uzņēmuma vadību stratēģiskajā un biznesa attīstībā.

"BDO tīkls un Latvijas dalībfirma turpina ilgtspējīgu izaugsmi, īstenojot globālu ieguldījumu biznesa caurskatāmībā un veicināšanā, kā arī sociālajā un korporatīvajā atbildībā. Ekonomikas aina nekad nav bijusi tik izaicinoša un neparedzama kā šodien. BDO komanda apņemas ieguldīt resursus stratēģijā un nerimstoši to pielāgot, saglabājot impulsu un atrodot jaunus izaugsmes virzītājus. Veidojot un sekmējot stratēģisku pārvaldi tik dinamiskā vidē ir nozīmīga ambīcija. Es ar prieku dalīšos savā profesionālajā pieredzē, atbalstot biznesu pārvaldības un vadības jautājumos," komentē A. Surmačs.

Bitkoinu gremdē stingrāka regulācija un hakeri

Ja pagājušais gads pagāja virtuālo valūtu uzplaukuma zīmē, tad šogad šajā ziņā aina visai krasi mainījusies, jo populārākā šāda veidojuma – bitkoina – cena vairāk sarūk nekā kāpj. Turklāt izpārdošanas uzplūdi mēdz būt visai strauji, kas šim tirgum gan ir visai ierasta parādība. Nupat dažu dienu laikā bitkoina vērtība noplanējusi par 1000 ASV dolāriem zemāk līdz 6,8 tūkst. ASV dolāru atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra vidū bitmonētas cena gandrīz aizsniedzās līdz 20 tūkst. ASV dolāru līmenim. Šajā pašā laikā jāatgādina, ka 2017. gada sākumā bitkoina cena atradās zem 1000 ASV dolāriem.

Regulēs un vēlreiz regulēs

Virtuālo valūtu tirgus jaunākās nedienas saistītas ar vairākiem faktoriem. Viens ir ziņas, ka ASV regulatori no virtuālo valūtu biržām pieprasījuši datus, kas varētu liecināt, ka šajā tirgū notiek manipulācijas ar bitkoina vērtību. Sākotnēji šos datus no lielākajām bitkoina biržām pieprasīja Čikāgas biržas mātes kompānija CME Group, kas pagājušā gada decembrī «palaida» tirdzniecību ar bitkoina nākotnes piegāžu līgumiem (to cenu ietekmē bitkoina vērtība populārākajās tā tirdzniecības biržās internetā – Bitstamp, Coinbase, itBit un Krak). The Wall Street Journal ziņo, ka viss šis process neesot bijis pietiekami skaidrs, kas attiecīgi tajā licis iesaistīties ASV regulatoriem. Tiem nav paticis gan tas, kas sniegtie dati bijuši nepilnīgi, gan tas, ka šī procesa caurskatāmība jau pirms tam nav bijusi atrunāta. Pagaidām šī izmeklēšana ir vien sākuma stadijā, liecina pieejamā informācija.

Ja valsts finansējumā par medicīnas pakalpojumiem būtu ietverti līdzekļi, ko atvēlēt ārstu profesionālajai pilnveidei, farmāciju kompāniju aicinājumi sēsties lidmašīnā būtu mazāk saistoši

Vēlamies izglītotu personālu, un kāpēc gan mums to neizglītot par farmācijas kompāniju naudu. Šādu atbildi, vaicājot par farmācijas kompāniju iedabu pārlieku cieši «draudzēties» ar ārstiem, DB saņēma no veselības centru vadītājiem. Un viņus var saprast. Valsts sniegtās ārstu tālākizglītības iespējas aprobežojas ar vietējiem pasākumiem, bet apvāršņu paplašināšanu bieži nodrošina tieši zāļu firmas. Tāpat medikamentu uzcenojums aptiekās neietver farmaceitu kvalifikācijas celšanu. Arī šajā jomā palīgā nadzīgi steidzas farmācijas kompānijas. Te vietā ir pieminēt, ka lielāko zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums, pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, pērn bija vairāk nekā 725 milj. eiro, kas ir ļoti prāvs lēciens no aizpērnajiem 648 milj. No biznesa viedokļa raugoties, kompāniju centieni «sadraudzēties» ar ārstiem ir saprotami, dibinot attiecības un kopā apmeklējot kongresus.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic atzīta par punktuālāko pasažieru aviopārvadātāju pasaulē.

Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotajā 2014.gada punktualitātes reitingā pirmo vietu ieņem airBaltic, kurai 2014.gadā 94,5% no reisiem nosēdās atbilstoši grafikam.

Otrajā vietā ierindojas ASV lidsabiedrība Hawaiian Airlines, kam seko Austrijas pārvadātājs Austrian Airlines.

«Tikai pirmajās trīs vietās iekļautās aviokompānijas deviņus no desmit reisiem veic savlaicīgi,» teikts ziņojumā.

«airBaltic nebūt nav pati lielākā aviokompānija, bet tās [punktualitāte] ir ievērojami labāka nekā vidējais rādītājs savā grupā,» teikts ziņojumā.

AS Swedbank atklājusi Atvērto sadarbības platformu jeb Open Banking, aicinot finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmumus un citas ieinteresētās puses kopīgi radīt jaunus risinājumus klientu ērtībai un biznesa efektivitātei, informē bankas pārstāvji.

Swedbank Atvērtā sadarbības platforma tiks pastāvīgi pilnveidota un papildināta ar jaunu funkcionalitāti, paverot arvien jaunas iespējas sadarbības partneriem.

Atvērtajā sadarbības platformā cita starpā Swedbank arī izveidojusi «smilšukastes» vidi, kura jebkuram interesentam nodrošina tehnoloģisku iespēju drošā testa vidē izmēģināt jaunus, inovatīvus risinājumus, kuri ar laiku varētu tikt piedāvāti bankas klientiem.

«Digitalizācija ienes pārmaiņas daudzās mūsu dzīves jomās. Mainās klientu paradumi ­– no pakalpojumu sniedzējiem tiek sagaidīta vienkāršība, caurskatāmība un apkalpošanas ātrums. Šodien līdz ar Atvērto sadarbības platformas atklāšanu iezīmējam jaunu posmu – sadarbībā ar dažādu pakalpojumu sniedzējiem spēsim piedāvāt ne tikai pašu radītus bankas produktus, bet vēl plašāku pakalpojumu loku, radot papildu vērtību mūsu klientiem. Aicinām visus interesentus, īpaši Latvijas finanšu tehnoloģiju un citus jaunuzņēmumus, kā arī lietotņu izstrādātājus, apmeklēt Swedbank Atvērto sadarbības platformu. Esam pārliecināti – kopīgiem spēkiem varēsim radīt inovatīvus piedāvājumus un labāko klientu servisa pieredzi strauji mainīgajā vidē,» saka Reinis Rubenis, Swedbank vadītājs Latvijā.

Latvijas holdinga Amber Beverage Group (ABG) jaunais tekilas zīmols grezno prestižu autosacīkšu spēkratus, kamēr pats produkts vēl ir ceļā pie patērētājiem.

Holdinga vadītājs Sīmurs Pols Fereira (Seymour Paul Ferreira) laikrakstam Dienas Bizness komentē, ka biznesa pārvaldības konsolidācija, modernizācija, liels uzsvars uz kvalitatīvu pasaules līmeņa darbavietu radīšanu un galu galā jaunie produkti, kas devuši uzrāvienu apgrozījumam, ir holdinga stratēģija, lai savā industrijā izsistos respektējamas globālas kompānijas statusā, reizē paliekot Latvijas un Baltijas kompānijai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jūs ar savu jauno tekilas zīmolu Rooster Rojo esat pamanījušies nokļūt uz sacīkšu auto motoru pārsegiem vēl pirms dzēriens pats parādījās plauktos. Kā jums tas izdevās?

Valsts lielie uzņēmumi strādā visas sabiedrības labā, taču bieži parādās diskusijas, kādā kvalitātē norisinās šo uzņēmumu pārvaldība un kā celt to vērtību starptautiskā mērogā. Viens no starptautiskajā praksē pierādītiem veidiem, kā uzlabot uzņēmumu darbības kvalitāti un to pienesumu valsts ekonomikai kopumā, ir to iesaiste kapitāla tirgū, proti, kotēšana biržā. Valsts lielo uzņēmumu akciju kotēšana biržā ievērojami palīdzētu veicināt akciju tirgu, piesaistot ne tikai vietējos, bet arī ārvalstu investorus, kā institucionālos, tā privātos. Pašreiz pastāv spēcīgs pieprasījums, tostarp no reģionālajiem un vietējiem pensiju fondiem, tādēļ būtu jāstrādā pie fondiem pievilcīgiem piedāvājumiem, tas ir iespējams tikai ar lielo uzņēmumu iesaisti.

Pagājušā gada novembrī ar Eiropas Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministri parakstīja sapratnes memorandu, lai stiprinātu savu ekonomiku un stimulētu investīciju ienākšanu Baltijas valstīs. Puses vienojās saskaņot kapitāla tirgus tiesiskos regulējumus, tādējādi likvidēt esošos investīciju šķēršļus un izveidot nepieciešamo tirgus infrastruktūru. Izveidojot vienotu Baltijas valstu kapitāla tirgu, tiek apvienotas visu trīs valstu stiprās puses, tādējādi pārvarot tos ierobežojumus, ar kuriem bieži sastopamies valstu mazā mēroga dēļ.

Skatoties uz valsts īpašumtiesībām uz uzņēmumiem, pēdējo desmit gadu laikā daudzu valstu pieeja ir mainījusies. Lai arī lielākā daļa valsts uzņēmumu darbojas stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozarēs, šodienas uzmanības centrā daudz mazāk ir pilnīga privatizācija, bet gan tiek likts uzsvars uz uzņēmumu darbības uzlabošanu un ārējā kapitāla piesaistīšanu, pilnībā neatsakoties no galveno stratēģisko uzņēmumu kontroles. Tādējādi lielo valsts uzņēmumu kotēšanās biržā kļūst par dabisku izvēli, kas ceļ uzņēmuma vērtību un veiktspēju, jo vienlaikus tiek paaugstināti to pārvaldības standarti. Kotēšanās biržā paredz stingru tirgus disciplīnu, padarot uzņēmumu pārvaldību atbildīgāku, efektīvāku un konkurētspējīgāku.

Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs ir esošās ekonomiskās politikas efektīvs izpildījums un fokusēšanās uz trijiem lielākajiem ilgtermiņa riskiem.

Tā db.lv vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot, un to mēs kā ārvalstu investori un rezidenti Latvijā novērtējam. Ja šeit būtu tiešām mūsdienīgas izglītības iespējas, tas sekmētu arī jauno talantu noturēšanu šeit un to piesaisti atpakaļ Latvijai,» par ĀIPL vērtējumā otro Latvijai nozīmīgāko problēmjautājumu saka J. Sandberga. «Patlaban ir sasniegts pārmaiņu brīdis, un par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā runā gan sabiedrība, gan ministrijas, gan uzņēmēji. Pagaidām izpaliek tikai reforma.»

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Ik dienu bankrotē desmitiem Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), tāpēc ka to izrakstītie rēķini nav samaksāti. Lai pieliktu punktu novēlotiem maksājumiem, Eiropas Savienība pieņēmusi Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos.

Līdz 2013. gada 16. martam dalībvalstīm būs jāgādā, lai pārskatītā maksājumu kavējumu direktīva tiktu iekļauta valsts tiesību aktos. Publiskajām iestādēm tā uzliek par pienākumu samaksāt par pasūtītajām precēm un pakalpojumiem 30 kalendārajās dienās vai — ārkārtas gadījumos — 60 dienās. Uzņēmumiem jāsamaksā savi rēķini 60 dienu laikā, ja vien nav skaidras vienošanās par ko citu un ja tas nav acīmredzami netaisni pret kreditoru.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni norādījis: «MVU ir īpaši grūti aizstāvēt savas tiesības uz tūlītēju samaksu. Novēloti maksājumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir zaudēts laiks un nauda. Turklāt katrs konflikts var sabojāt attiecības ar klientiem. Ir pienācis laiks dalībvalstīm transponēt novēlotu maksājumu direktīvu savos tiesību aktos, lai sniegtu MVU nepieciešamo atbalstu šajos grūtajos laikos un palīdzētu tiem pildīt svarīgo lomu darbvietu radīšanā.»

Nesen DB rakstīja par riska kapitāla jomas lēnāko attīstību Latvijā un attiecīgi arī mazāko pienesumu kopējai ekonomikai, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem (22.08.). Šīs jomas ekspertes Kristīnes Bērziņas vērtējumā tas ir saistīts ar diviem aspektiem. Pirmais ir uzņēmumu ambīciju trūkums. Otrais ir ar pirmo saistītais vēsturiskais aspekts, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija,» saka eksperte.

Biznesa kultūra nerodas tukšā vietā, bet gan ir atkarīga no uzstādītajiem spēles noteikumiem un veltītajiem resursiem, lai šos noteikumus mērķtiecīgi iedzīvinātu. Ja uzstādījumā nav, piemēram, paredzams tiesiskums un darījumu caurskatāmība, tad ir velti cerēt, ka tādā duļķainumā vairumam radīsies tendence skatīties tālu, jo duļķēs tas vienkārši nav iespējams. Attiecīgi arī efektivitāte un atdeve netiek plānota tālāk par rokas stiepienu.

Tiesisko paredzamību un darījumu caurskatāmību kā kritērijus es neizvēlējos nejauši, jo tie ir pozitīvie raksturlielumi uz efektivitāti vērstai ekonomikai un uzņēmējdarbībai tajā. Negatīvie raksturlielumi ir pretēji – tie ir ekonomiskie un finanšu noziegumi. Tāpēc ne velti uz efektivitāti vērstu uzņēmēju vidē tieši ekonomiskie un finanšu noziegumi tiek uzskatīti par galveno bremzi Latvijas ekonomikas izrāvienam.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam, vienlaikus turpinot iesaistīt darba devēju pārstāvjus šajos procesos, aģentūru LETA informēja LDDK.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka šobrīd valsts iestāžu vadītāju atlases process liek apšaubīt administratīvo resursu izlietojuma lietderību un neveicina nevalstisko organizāciju motivāciju un uzticēšanos valsts pārvaldei. Vienlaikus LDDK padomes locekļi un darbinieki iegulda resursus, lai nodrošinātu darba devēju pārstāvību un kompetences amatu kandidātu atlasē.

"Ja tiekam iesaistīti šajos procesos, tad sagaidām cieņu pret mūsu laiku un darbu, pretējā gadījumā ministri var ieviest sistēmu, kur politiski izvēlas vadītājus, un attiecīgi uzņemties pilnu atbildību par rezultātu," pauž Bite.

LDDK ikdienā iesaistās gan valsts iestāžu, gan valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju atlases komisijās. Konfederācija norāda, ka šie konkursi līdz šim rīkoti tā, lai tie būtu caurspīdīgi un demokrātiski. Tomēr bieži konkursos uz svarīgiem amatiem valsts un pašvaldību sektorā trūkst atbilstošu kandidatūru, uz konkursiem piesakās vieni un tie paši kandidāti vai tie noslēdzas bez rezultāta un netiek sniegts detalizēts skaidrojums par iemesliem, kāpēc atlases komisiju izvēlētie kandidāti netiek virzīti apstiprināšanai.

Tā liecina jaunākie dati par Latvijas uzņēmumu korporatīvo filantropiju.

Pēc Latvijas SOS bērnu ciematu iniciatīvas veiktais pētījums, kurā piedalījās arī DB lasītāji un DB biznesa brokastu pasākumu apmeklētāji, uzņēmumu augstākajiem vadītājiem liecina, ka absolūti lielākā Latvijas uzņēmumu daļa ir iesaistījusies kādā labdarības projektā. No aptaujātajiem ar korporatīvo filantropiju (KF) nebija nodarbojušies tikai 20%, un no to kopējā skaita skaidru «nē» šādiem projektiem nākotnē teikuši vien 10%.

KF ir tikai daļa no plašākas sociāli atbildīga biznesa jomas - korporatīvās sociālās atbildības (KSA), lai gan Latvijā tā pārsvarā saistās tieši ar filantropiju.

Viens iemesls tam ir nezināšana un neizpratne. Proti, uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem, kas vēlētos savu darbu redzēt vairāk tuvinātu apkārtējās sabiedrības dzīvei, tieši sociālās nebūšanas un vajadzības ir pirmās acīmredzamās problēmas, kuru risināšanā varētu iesaistīties. Kā redzams diagrammā, tieši sociālā sfēra procentuāli ir vispopulārākā, kas ar savām vajadzībām piesaistījusi Latvijas uzņēmēju uzmanību. Tas nebūt nav nepareizi, tas ir atbalstāmi un tā vajadzētu arī turpināt, tomēr tā ir tikai viena no KSA iespējām vai, kā to aizvien vairāk apzinās šīs jomas teorētiķi un praktiķi, pat nepieciešamībām.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”