Lobēšanas likums ir nepieciešams, ja tas nosauc lietas īstajos vārdos, taču, ja tas paredzēts sodu piemērošanai, tad šāds likums nav vajadzīgs.
Tā uzskata Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, kurš salīdzinoši nesen sadarbībā ar partneriem izveidojis lobēšanas kompāniju SIA Šmits, Jēkabsons un Partneri. Tas, ka likuma izstrāde uzdota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) jau liecinot par to, ka likumdevējs lobēšanu uztver caur korupcijas prizmu, kas jau sākotnēji esot nepareizi. Lobēšana ir interešu aizstāvība jeb pārstāvība, sākot no uzņēmējiem un beidzot ar jaunajām māmiņām, Mežaparka aizstāvības vai Dobermaņu biedrību, skaidro D. Šmits.
Lobēšanas likumam jeb regulējumam jābūt caurspīdīgam un caurskatāmam, pretējā gadījumā tas neesot vajadzīgs. D. Šmits uzskata, ka jābūt izveidotam arī lobētāju reģistram, lai būtu zināmas tās personas un firmas, kas nodarbojas ar šo pakalpojumu. Tāpat sabiedrībai jāskaidro, kas ir lobēšana un kāpēc tā vajadzīga, jo līdz šim esot maza izpratne šajos jautājumos.
Pēdējā gada laikā lobēšanas jautājums īpaši aktualizējies lauksaimniecības jomā cīņā par taisnīgākiem tiešmaksājumiem. Jau ziņots, ka lauksaimnieku organizācijas iesaistījušās līdzekļu vākšanā, lai algotu lobiju taisnīgāka ES atbalsta panākšanai.
Kopš kampaņas sākuma Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas kontā, kas izveidots šī gada sākumā Latvijas lauksaimnieku interešu lobēšanai Briselē, jau ieskaitīti 15 000 latu, un ir sākts darbs pie lobēšanas un sabiedrisko attiecību kampaņas izstrādes, informē asociācijas izpilddirektore Linda Bille. Zemnieki investē, maksājot 0,50 latus no katra saimniecības rīcībā esošā hektāra.
Vērtējot līdz šim izskanējušo informāciju, D. Šmits uzsver, ka svarīgi ir visiem iesaistītajiem, tostarp ministriju ierēdņiem, valdībai, zemniekiem, lauksaimnieku organizācijām, runāt vienā valodā un prasīt vienādus maksājumus. Turklāt svarīgi esot latiņu pacelt augstāk, lai «mūsu pozīcija būtu ar rezervi», tad arī ieguvums būšot lielāks.