Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Latvijā kases aparātu reforma ir pāri pusei, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

«Reforma, pilnīgi noteikti, ir pāri pusei. Kases aparātus ir nomainījuši 50% uzņēmēju, kuriem tas bija jādara. Tas, kur reformā esam iebuksējuši, ir kases aparātu modeļi, kuriem tika konstatētas kļūdas un kuriem ir jāiziet atkārtota sertifikācija,» teica Pelēkā.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka kases aparātu ražotājs ir paudis gatavību uz sava rēķina uzņēmumiem nodrošināt atjaunotās kases aparātu versijas. «Nupat - šīs nedēļas sākumā - mēs tikāmies ar kases aparātu ražotāja pārstāvi, kurš apliecināja, ka ir novērstas visas kļūdas, uz kurām norādīja VID un kases aparāti ir atkārtoti iesniegti sertifikācijai,» sacīja Pelēkā.

Tāpat VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja norādīja, ka atsevišķas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas jau no reformas sākuma ir pārspīlējušas ar kases aparātu nomaiņu saistīto izmaksu apmērus. «Tas, ko redz VID, ir ārkārtīgi lielā pretestība no atsevišķu uzņēmējus pārstāvošo organizāciju puses, nevēlēšanos iedziļināties, nevēlēšanos saprast, turpināt populistiskas diskusijas par to, vai reforma ir vajadzīga, nav vajadzīga,» teica Pelēkā, piebilstot, ka uzņēmējiem ir jāpieņem jaunās tehnoloģijas.

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Piecus gadus ilgstošā kases aparātu reforma joprojām nav noslēgusies, turklāt gada sākumā konstatēts, ka tikai 59% kases aparātu bija nomainīti, kas ir ļoti mazs skaitlis. Protams, ar vienu kases aparātu sistēmas maiņu visu ēnu ekonomiku neizdosies apkarot, taču šī reforma ir vajadzīga un ticu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu ministrijai ir plašāks plāns.

Tas, ko šī kases aparātu reforma izdara, – tā sakārto standartus, kādā dati ir jāglabā un jāaizsargā. Salīdzinājumam ar elektrības izmantošanu – ja iepriekš katram bija sava rozete un savi volti, tad tagad jābūt vienādām rozetēm un mēs tos datus paņemsim no kases un varēsim ērti un ātri izanalizēt. Tas ļoti atvieglo atrast no tiem 30 tūkstošiem uzņēmēju tos piecus tūkstošus, kuri likumu apiet, jo mākslīgais intelekts sameklē, kas savāktajos datos atšķiras.

Tie, kuri sistēmas ir nomainījuši, bija godprātīgi un, uzzinot par jaunajām prasībām, sastādīja plānus, un pieņēma atbilstošus lēmumus, kā šīs prasības izpildīt, veicot aizņēmumus bankā, ieguldot personīgos līdzekļus vai pārplānojot biznesa plānus, – nosacīti veido «balto» sarakstu. Savukārt, iekāpjot atlikušo uzņēmēju «kurpēs» – mēs redzam, ka tipiskais Latvijas taupīgais uzņēmējs nedarīs, ja kases reformas neievērošanai neseko nekādas sankcijas. Uzņēmēji, kuri sistēmas līdz noteiktajam termiņam vēl nenomainīja, bija iespringuši, taču datums pagāja garām un pamazām viņi atslābst. Paiet mēnesis, divi – VID neko nesaka. Maija mēnesī jau ir uzņēmēji, kuri izteikušies – kāpēc vajadzēja tērēt tos 20–30 tūkstošus? Uzņēmējiem ir aktuāls jautājums arī par to, vai informācijas tehnoloģijas ātri nenovecos un ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.

Teju 10 gadus ilgusī kases aparātu reforma, kuru Finanšu ministrijas pārraudzībā realizē Valsts ieņēmumu dienests, šobrīd nav skaidra, novērtējama un prognozējama nākotnē.

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā aizvadītajā nedēļā dalījās Valsts kontrole (VK) pēc reformas likumības un lietderības revīzijas. Tiesa, VID amatpersonas turpat uz vietas solīja laboties, reformu pabeigt, kļūdas un neskaidrības novērst, paužot neizpratni par jautājumu, ka uzņēmējiem ar reformu būtu nodarīts kāds kaitējums.

Ilgā reforma

«Reformu veido divi Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pirmie nosaka jaunas, stingrākas prasības kases aparātiem, bet otri nosaka izmaiņas to lietošanas kārtībā. MK noteikumus pieņēma 2014. gadā, bet kases aparātu reformas pirmsākums bija jau 2011. gadā, kad parādījās prasība pēc reformas. VK neapšauba, ka reforma bija vajadzīga. Tās pamatmērķis bija ierobežot iespējas iejaukties kases aparātu programmās. Iepriekšējais regulējums bija no 2003. gada, un prasības bija maigas. Tādēļ arī pastāvēja iespēja krāpties. Otrs mērķis bija pastiprināt VID iespējas pārbaudīt kases aparātus un fiksēt iejaukšanās gadījumus. Reformā iesaistītās puses bija FM un VID,» šādi ziņojumu deputātiem iesāka VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka.

Kopš vasaras sākuma riņķadancī starp Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Tiesībsargu ir ierauta kāda uzņēmēja, kura likvidē savu uzņēmumu

Uzņēmēja pērn iegādājās kases aparātus, taču šogad nolēma uzņēmējdarbību neturpināt un kases aparātus pārdot, bet izdarīt to nav iespējams, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums, kas apkalpo kases aparātus, komersantei skaidrojis, ka šobrīd tos nav iespējams pārdot, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nevar vienoties ar izgatavotājiem, vai šie kases aparāti atzīstami par izmantojamiem. Jautājums nav atrisināts jau daudzus mēnešus. «Es esmu iztērējusi savā mazajā uzņēmumā teju 1000 eiro par abiem kases aparātiem. Es nevaru likvidēt uzņēmumu, kamēr neesmu šos kases aparātus pārdevusi un atguvusi līdzekļus,» neizpratnē ir uzņēmēja pēc neveiksmīgas komunikācijas ar VID, Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Republikas Tiesībsargu.

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

No šodienas kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No šodienas tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.

VID norāda, ka tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai uz laiku līdz piecām dienām elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

Ieguldot 250 tūkstošus eiro, informācijas tehnoloģiju kompānija Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay; ar šo produktu tā plāno attīstīt eksporta virzienu.

Lai gan joprojām ir cilvēki, kuri lieto tikai skaidru naudu, tūkstošgades paaudze pārsvarā norēķinās ar maksājumu kartēm. «Uzņēmējiem vienmēr gribas ietirgot vairāk, un plastmasas kartiņās ir vairāk naudas nekā kabatā, turklāt darījumu var noslēgt uzreiz, nevis sūtīt cilvēku uz bankomātu. Viņš jau pēc pusstundas būs aizmirsis, ka gribēja kaut ko pirkt, jo liela daļa pirkumu notiek impulsīvi,» teic Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks norāda, ka jaunais kases aparāts Tiki-Taka Pay dod jaunas pārdošanas iespējas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no Latvijā esošajiem 68 tūkstošiem kases aparātu un kases sistēmu trešdaļa vēl nav nomainīta uz jaunajām prasībām atbilstošām. «Tas ir mūsu tirgus. Papildu tam nāk klienti, kas gribētu paplašināt tirdzniecību, piemēram, pie izlidošanas vārtiem lidostā, kur nekad nav bijis kases aparāts, bet uzņēmējiem ir iespējas šādā veidā papildu nopelnīt. Ūdeni mūsu dzirnavās lej tas, ka valsts vēlas pāriet uz bezskaidru naudu. Protams, tas nenotiks ātri, bet politika attīstās tajā virzienā,» saka U. Semeiks.

Uzņēmums Vairāk saules ir pārliecināts, ka vakar notikušais kriminālpolicijas iebrukums uzņēmuma restorānos un ražotnē ir neadekvāta un nepamatota varas demonstrēšana. Tas ir uzbrukums uzņēmumam, kurš sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai mazinātu ēnu ekonomiku restorānu nozarē, šodien preses pasākumā pavēstīja Vairāk saules pārstāvji.

Tas ir tiešs uzbrukums uzņēmuma reputācijai - restorāna klientiem un darbiniekiem ir radītas traumējošas emocijas, savukārt uzņēmumam apmēram 25 tūkstošus eiro lieli zaudējumi dienā, tika akcentēts.

«Mēs esam 100 procenti pārliecināti, ka mums nav, ko slēpt, jo mēs nekad neesam grozījuši un negrozīsim kases aparātus. Vēl vairāk - mēs esam viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ieviesa jauno kases aparātu sistēmu. Vēl nesen VID veica pārbaudes uzņēmumā un atzina, ka Vairāk saules ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas negroza kases aparātus,» apgalvoja E. Bērziņš.

«Es gribētu atvainoties Vairāk saules restorānu tīkla vārdā visiem mūsu klientiem par šo radušos situāciju un īpaši tiem klientiem, kuriem bija jāpiedzīvo visi šie apvainojumi, esot pie mums brīdī, kad pie mums iegāzās policija. Otrkārt, es noteikti gribu atvainoties Vairāk saules vārdā visiem mūsu darbiniekiem par pazemojumiem, kas viņiem bija jāpiedzīvo policijas darbinieku nekorektās darbības dēļ. Vakar tika veiktas kratīšanas sešos Vairāk saules restorānos, mūsu ražošanas cehā, kā arī birojā. Pēc neoficiālas informācijas, arī pie fiziskām personām, kas ir saistītas ar šo uzņēmumu. Pie cik un kādām es jums nevarēšu atbildēt - šādas informācijas man nav. Pie manis arī bija kratīšana. Tika izņemti datori, visi datu nesēji, tamlīdzīgi informācijas nesēji, ieskaitot arī telefonus. Es ļoti gribētu noskaidrot, kas ir šis pamats, lai policija tik brutāli iebruktu veiksmīgi strādājošā uzņēmumā. Šobrīd mums viņi inkriminē kases sistēmu datu sagrozīšanu jeb iejaukšanos kases sistēmu programmatūrā. Es šeit ar pilnu atbildību visiem klātesošajiem varu pateikt, ka Vairāk saules nekad to nav darījuši un nedara. Šādiem apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Es jums vēlreiz varu atkārtot - Vairāk saules restorānu tīkls nekad līdz šim un arī šobrīd neveic nekādas manipulācijas ar kases aparātu sistēmām un ar to saistītajiem nesējiem. Es gribētu uzmanību vērst uz to, kādā veidā tika veiktas šīs procesuālās darbības. Man rodas jautājums, vai tā ir mūsdienās jāstrādā policijai, kas vienkārši brutāli iegāžas strādājošos restorānos, pilnos ar klientiem, gandrīz visi galdiņi aizņemti, cilvēki ēd - pazemojoši, aizskaroši, es atkārtošu šos vārdus - pazemojoši un aizskaroši - izturas pret apmeklētājiem un tālāk pret darbiniekiem. Darbinieki tiek nostādīti pie sienas, pavēles formā tiek visi mesti ārā, nekas netiek paskaidrots,» sacīja Mārtiņš Kalniņš, Vairāk saules akcionārs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagaidām nesodīs kases aparātu reformu neievērojošos uzņēmumus un sankcijas tiks piemērotas tikai tad, ja komersants atkārtoti ignorēs VID norādes, aģentūrai LETA norādīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Veiktās pārbaudes tirdzniecības vietās ļāva VID saskatīt reālo situāciju nozarē, norādīja Kārkliņa-Ādmine, piebilstot, ka 94% gadījumu tika konstatēti pārkāpumi.

«Šis rādītājs faktiski iezīmē to, ka kases aparātu reforma noris smagnēji. Ja no 821 komersanta tikai 67 lieto jaunajiem noteikumi atbilstošas iekārtas, tas ir tālu no gaidītā rezultāta. Turklāt šī situācija nav taisnīga pret tiem, kas ieguldīja līdzekļus un iekārtas nomainīja laicīgi,» sacīja Kārkliņa-Ādmine.

Viņa informēja, ka patlaban notiek diskusijas ar kases aparātu sertificēšanā un apkalpošanā iesaistītajām pusēm, lai maksimāli ātri rastu kompromisu, un uzņēmējiem būtu skaidrība, kā rīkoties.

Visi seši uzņēmuma «Vairāk saules» restorāni sestdien atsākuši darbu atbilstoši tam, kā bija plānots, pavēstīja restorānu tīkla pārstāve Laura Minskere.

Ņemot vērā, ka jaunu kases aparātu piegādāšana prasa laiku, līdzšinējo trīs līdz četru kases aparātu vietā vienā restorānā strādā viens vai divi. Minskere atturējās prognozēt, kad restorānos varētu tikt nodrošināts iepriekšējais kases aparātu skaits.

Piektdienas vakarā jau bija atvērti «Vairāk saules» restorāni tirdzniecības centros «Mols» un «Spice». Uzņēmuma pārstāve izsaka pateicību klientiem, kuri pauda atbalstu un bija ieradušies ar simboliskām dāvaniņām viesmīļiem.

Uzņēmuma darbiniekiem tiesībsargu noņemtās mantas nebija atdotas vēl līdz piektdienas vakaram plkst.18, norādīja Minskere. Šo jautājumu uzņēmums risina ar advokāta palīdzību. «Vairāk saules» birojā lielākā daļa nepieciešamo lietu ir atjaunotas, lai gan viss bija jāsāk «no nulles», jo ir konfiscēti visi datori, interneta sistēma un pārējās lietas. Nepieciešamie darbi, lai atjaunotu biroja darbību, vēl turpinās.

Kases aparātu reformā ievērojams progress - uzņēmumi šobrīd uz jaunām prasībām atbilstošiem kases aparātiem nomainījuši lielāko daļu – 84 % iekārtu un Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav konstatējis nevienu iejaukšanos jauno kases aparātu datos, vēsta LNT Ziņas.

Pāreja uz jaunām iekārtām gan varēja būt straujāka, atzīst VID. Dienestā pieļauj, ka uzņēmēji nevēlas mainīt vecos kases aparātus pret jaunajiem un tos lietot līdz pēdējam iespējamam termiņam, jo jaunajās iekārtās nav iespējams iejaukties un, manipulējot ar datiem, krāpties ar nodokļiem.

«Veicot pārbaudes, piemēram, pie kases aparātu lietotājiem, kuri tos nemaina, mēs diemžēl secinām, ka lietojot vecos kases aparātus pat diezgan zināmi un populāri Latvijas mazumtirgotāji ir dzēsuši veco kases aparātu datus,» LNT Ziņām atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.

No pusgadā veiktajām 60 padziļinātajām pārbaudēm VID problēmas konstatējis 18 gadījumos - visos lietoti vecie kases aparāti. Tikmēr ar nomainītajām iekārtām dienests nav konstatējis nevienu iejaukšanās gadījumu, pavēstīja VID eksperte.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vienotajā datbāzē ir reģistrējis sešus CHD kases aparātu modeļus, kas tika izslēgti no reģistra šī gada februārī pēc tam, kad tajos tika atklāta iespēja krāpties. Ražotājs ir veicis visus nepieciešamos uzlabojumus, un tagad kases aparāti arī VID skatījumā ir uzskatāmi par drošiem.

Uzņēmēji pirms iekārtu izslēgšanas no reģistra jau bija iegādājušies 18,5 tūkstošus šo modeļu kases aparātu. VID ļāva turpināt lietot jau iegādātos, taču jaunus reģistrēt vairs nebija iespējams. Tagad, kad ražotājs ir novērsis visas nepilnības, kases aparātu modeļi ar jaunu programmatūras versiju ir atjaunoti datubāzē.

VID vadības un apkalpojošā dienesta SIA «Computer Hardware Design» pārstāvju tikšanās laikā SIA «Computer Hardware Design» valdes loceklis informēja, ka par kļūdu novēršanu lietotājiem uzstādītajos kases aparātos nebūs jāmaksā.

Atgādinām, ka 2018. gada 3.oktobrī VID vienotajā datubāzē tika reģistrēti kases aparātu CHD 2050, CHD 3030, CHD 3050, CHD 3050U, CHD 3850 un CHD 7 modeļi ar programmas versiju 3.84.2. Minēto modeļu kases aparāti no VID datubāzes tika izslēgti pēc tam, kad 2017.gada nogalē, veicot nodokļu kontroles pasākumus, VID tiem konstatēja būtiskas neatbilstības tehniskajām prasībām.

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, Latvijas Pasts uzsācis pasta tīkla vērienīgāko tehnoloģiskās modernizācijas projektu pēdējos gados

Projekts paredz visās pasta nodaļās ieviest mūsdienīgu kases sistēmu, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, kas nodrošinās klientu elektronisku parakstīšanos par reģistrēto sūtījumu saņemšanu. Uzņēmums paredz, ka jauno sistēmu ieviešanas rezultātā kopējais pakalpojumu sniegšanas un datu apstrādes ātrums pasta nodaļās paātrināsies vairākkārt, vienlaikus nodrošinot to augstāko aizsardzību pret ārējiem riskiem. Kases sistēmu maiņas process uzsākts šā gada oktobrī un attieksies uz visām vairāk nekā 400 pasta nodaļām, kopumā ar jauno sistēmu plānojot aprīkot 600 darbavietu. Paredzams, ka šis modernizācijas projekts tiks pabeigts 2019. gada pirmajos mēnešos, paralēli instalējot arī jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļus un paraksta ierīces. Pie jauno tehnoloģiju projekta uzņēmuma vadība sāka strādāt jau 2016. gada otrajā pusē, taču sekoja izmaiņas normatīvajā regulējumā un tehniskās specifikācijas nācās pārstrādāt, kā rezultātā ieilga arī iepirkuma process. «Kases sistēmu modernizācijas process normatīvā regulējuma izmaiņu rezultātā nevirzījās tik ātri, kā tas bija ieplānots no mūsu puses, sākot realizācijas pirmo kārtu. Taču šobrīd izveidojies komplekss projekts, kas pilnībā atbilst valsts noteiktajām prasībām un vienlaikus papildināts gan ar jaunākās paaudzes banku karšu termināļiem, gan digitālā paraksta ierīcēm reģistrēto sūtījumu saņemšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. Jaunās kases sistēmas atbilst aktuālākajam normatīvo aktu regulējumam, to veiktspēja ir aptuveni četras reizes ātrāka nekā līdz šim Latvijas Pasta nodaļās lietotajām sistēmām, kā arī kases sistēmās izmantotas jaunākās operētājsistēmas un antivīrusu versijas. Līdzšinējās kases sistēmas uzņēmumā ekspluatētas kopš 2005. gada un uzskatāmas par novecojušām visās to izpausmēs.

Pagājušais gads nāca ar pārmaiņām par kases aparātu lietošanu, jo spēkā stājās kases aparātu un sistēmu reforma, kas ietverta Ministru kabineta (MK) noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām. Izmaiņas skāra komersantus, piemēram, veikalus, degvielas uzpildes stacijas, restorānus. Šogad beigsies pārejas periods pasažieru pārvadāšanas nozarei.

Proti – šā gada laikā pārvadātājiem ir jāpielāgo savus kases aparātus, lai tie atbilstu MK noteikumos noteiktajām tehniskajām prasībām, jo izmaiņas oficiāli stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Visi transporta uzņēmumi, kuri šogad mainīs savas kases iekārtas, saskarsies ar tām pašām problēmām, kurām pērn gāja cauri citi uzņēmēji.

Sākotnēji izmaiņas bija paredzēts ieviest tāpat kā citiem uzņēmējiem un iestādēm – ar pagājušā gada sākumu, taču grozījumi MK noteikumos Nr.95 paredzēja, ka pasažieru pārvadāšanas nozarē noteiktajām tehniskajām prasībām atbilstošu elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas uzsākšanas termiņš tiek pagarināts par diviem gadiem.

Autobusu kompānijām to ieviešanu plāno atlikt, Pasažieru vilcienam atlaides nedos.

Tas izriet no iesaitīto pušu teiktā Dienas Biznesam. Visticamāk, tuvāko nedēļu laikā Finanšu ministrija (FM) virzīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 96 Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība, kuri patlaban paredz, ka ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļos un biļešu tirdzniecības vietās jāievieš jaunie kases aparāti, hibrīda kases aparāti vai kases sistēmas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “Datakom” sadarbībā ar “LSG Sky Chefs”, kas nodrošina ēdināšanas un produktu tirdzniecības pakalpojumus aviokompānijām visā pasaulē, uzsācis mobilo kases aparātu “Tika-Taka PAY” eksportu uz Serbiju.

Šobrīd iekārtas jau tiek aktīvi izmantotas “Air Serbia” avioreisos uz visdažādākajiem pasaules galamērķiem. Avio nozare ir kļuvusi par vienu no uzņēmuma radītā produkta virzīšanas eksporta prioritātēm. Līdz šim “Tiki-Taka PAY” bija pieejams “airBaltic” reisos no Rīgas un Tallinas, taču šogad īstenojusies ilgi lolotā iecere piedāvāt mobilo kases aparātu ārpus Baltijas.

“Pērn vienojāmies ar “LSG Sky Chefs” par jaunu biznesa sadarbības modeli, kura pamatā bija piedāvājums piegādāt mūsu mobilās kases iekārtas visās aviokompānijās, kurās viņi nodrošina ēdināšanu un tirdzniecību. Šīs iekārtas un sistēmas izmantošana viņiem ir ļoti izdevīga, jo tā ļauj ne tikai ātri un vienkārši apkalpot klientus gaisā, bet arī nodrošina pārdošanas uzskaiti, kas palīdz veikt detalizētu ieņēmumu analīzi par tirdzniecību katra lidojuma laikā. Skaidrs, ka avio industrijā viss notiek lēnu un uzreiz lielu pieprasījumu panākt ir grūti, taču pirmais solis – iekļūšana Serbijā – ir paveikts sekmīgi. Tam sekoja arī kopīga dalība vairākās starptautiskās izstādēs, kā rezultātā šobrīd par mūsu inovāciju jau interesējas aviokompānijas no Ukrainas, Somijas, Norvēģijas, Spānijas, Bulgārijas un Nīderlandes,” sadarbību ar “LSG Sky Chefs” ieskicē Edijs Tanons, SIA “Datakom” inovāciju direktors.

Vēlreiz uzsveram, ka Vairāk Saules restorānos nav notikusi krāpniecība ar kases aparātiem un algām.

Šobrīd nav nekādas informācijas, kas apstiprinātu to, ka policija patiešām ir veikusi izņemto kases aparātu ekspertīzi, jo arī kases lentes, kas ir būtiskas kvalitatīvai kases aparātu pārbaudei, vēl joprojām atrodas Vairāk saules. Pagaidām policija par to izņemšanu nav izrādījusi nekādu interesi.

Esam šokēti par šovakar izskanējušajiem Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieka Andreja Sozinova pārsteidzīgajiem izteikumiem pirms patiešām ir veikta atbilstoša, kratīšanas laikā izņemto kases aprātu un citas informācijas ekspertīze un pārbaude.

Varam tikai minēt, kāpēc šāds paziņojums šobrīd ir parādījies. Rīt bija pēdējā diena, kad iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim bija jāsniedz oficiāla atbilde, vai viņš piekrīt tikties ar Vairāk saules un LTRK. Atgādināsim, ka tikties ar ministru uzņēmums lūdza, lai pārrunātu kriminālpolicijas izmeklēšanas gauso gaitu. Tostarp jautājumu – kāpēc netiek veikta kases aparātu ekspertīze. Tāpēc pēkšņais paziņojums rada šaubas, vai ekspertīze reāli ir veikta, jo kases aparātu lentu kopijas, kas nepieciešamas ekspertīzei, atrodas pie Vairāk saules. Kā ziņojām iepriekš, tās netika izņemtas kratīšanu laikā.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst Valsts ieņēmuma dienesta (VID) stingri definētām tehniskām prasībām.

Šāda sistēma atšķirībā no iepriekšējiem risinājumiem ļauj detalizēti un nekļūdīgi reģistrēt visas ar saimniecisko darbību saistītās aktivitātes. Tas ir būtiski godprātīgam komersantam un nostiprina kopējo godīgas konkurences principu uzturēšanu dažādās tautsaimniecības jomās valstī.

Protams, reālā situācija liecina, ka daudzi komersanti dažādu iemeslu dēļ šīs jaunās kases sistēmas arvien nav ieviesuši, un ar grozījumiem normatīvos komersantiem, kas iekļauti tā dēvētajā VID «baltajā sarakstā», atļauts šīs jaunās sistēmas ieviest ne vēlāk kā ar 2019. gada 1. janvāri. Valsts no savas puses ir definējusi skaidras prasības, grozot noteikumus ir bijusi pretimnākoša godprātīgas saimnieciskās darbības īstenotājiem, un, ja šīs jaunās sistēmas arvien nav ieviestas – tagad ir īstais laiks! Godprātīgam komersantam tā ir iespēja padarīt efektīvāku grāmatvedību, parūpēties par datu drošību un būt līdzatbildīgam godīgas konkurences veicināšanā valstī.

Īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija pagājušajā nedēļā bija sākusi kratīšanu uzņēmuma Vairāk saules restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla Čili pica, ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Čili Holdings meitasfirma, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tirdzniecības centra Domina Shopping mārketinga direktore Iveta Zvaigzne-Ālere raidījumam pastāstījusi, ka Domina Shopping vadība dažas desmit minūtes pēc tam, kad restorānā Vairāk saules ieradās policija, saņēma e-pastu ar jautājumu: «vai jūs tagad esat laimīgi?», kā arī norādi, ka uzņēmumam ir problēmas par nodokļu nemaksāšanu.

«No tā mēs nevaram izdarīt 100% secinājumus, bet mēs aicinām pievērst tam uzmanību,» norādīja Zvaigzne-Ālere.Restorānu Vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš raidījumam atzinis, ka uzņēmums ar Čili pica Rīgā ir tiešie konkurenti. «Mūsu attiecības ir vēsas, brīžiem saspringtas,» teica Kalniņš.

Raidījums akcentē, ka izmeklēšanu par iespējamo Vairāk saules izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sagrozot kases aparātus, veic Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde, kuras lietvedībā ir maz nodokļu lietu. Policija arī nav atklājusi, vai prasīs palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kases aparātu speciālistiem, vien norādījusi, ka lieta sākta pēc kāda iesnieguma.