Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.

Atbildot uz SestDienas jautājumu: «Vai jūsu aiziešana no politikas nebija personiska krīze? » Tautas partijas līderis A. Šķēle stāstījis:

«Mēs varam pazaudēt savu valsti šajā brīdī! Es domāju, tas katram būtu jāapzinās – gan vienkāršajiem cilvēkiem, gan žurnālistiem, gan politiķiem, gan uzņēmējiem, » intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Citai politikai līderis Aigars Štokenbergs. Lai šo situāciju risinātu, viņš sola radīt jaunas darbavietas.

«Cilvēki varbūt to neapzinās, bet valsts šobrīd ir nopietni apdraudēta. Paskatoties pēdējās sabiedrības viedokļa aptaujas, redzam, ka 52% cilvēku apsver iespēju braukt prom. Uzticība valsts varai ir viszemākajā līmenī kopš neatkarības atjaunošanas, » viņš skaidrojis.

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

• Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

• Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Šlesers un Dolgopolovs lielā steigā grib uzsākt Ziemeļu šķērsojuma būvi, lai arī nav skaidrs, kur ņemt vajadzīgo miljardu latu. Lai iegūtu naudu tilta būvniecībai Šlesers piedāvā ieviest maksu uz visiem tiltiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers gribot milzu tiltu ar neskaitāmiem pievedceļiem, Attīstības departamenta direktors Sergejs Dolgopolovs – tuneli. Abi aizstāvot savu savu lolojumu un kritizējot otra.

Rīgas vicemērs, Brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers raidījuma veidotājiem stāstījis:

«Ja mēs runājam par tuneli, tad tunelis, pirmkārt, ir dārgāks, otrkārt, rodas problēma, jo grunts tajā vietā, kur būtu jāatrodas šādam tunelim, viennozīmīgi liktu mums pārtraukt ostas darbību šajā teritorijā, būtu nepieciešams ne tikai tuneli borēt, bet nāktos traucēt ostas darbību un viena no lielākajām problēmām būtu tā, ka uz būvniecības laiku būtu apdraudēta, piemēram, kruīza kuģu ienākšana Rīgas centrā, kas nozīmē, ka mēs izietu ārpus aprites, to mēs atļauties nevaram, jo pašreiz kruīza kuģu skaits sāk palielināties Rīgas ostā. »

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Tehnoloģiju jomā situācija vienmēr ir bijusi saspringta un situācija mēdz mainīties visai ātri. Piemēram, atliek vien paskatīties uz Nokia, lai redzētu, kā dažu gadu laikā iespējama kādreizējā tirgus līdera atvadīšanās no troņa. Rodas jautājums – kuras vēl kompānijas tehnoloģiju sektorā varētu piedzīvot ja ne vismaz līdzīgu norietu, tad vismaz mērenu pozīciju zaudēšanu. Viens no aktuālajiem jautājumiem šajā jomā ir pasaules personālo datoru programmatūras flagmaņa Microsoft nākotne. Šajā sakarā gan Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis piebilst, ka kompānijas pozīcija Latvijā ir stabilas.

Daudzi akciju tirgus speciālisti pēdējā laikā nekautrējas pazemināt Microsoft apgrozījuma, peļņas un akcijas cenas prognozes. Viens no galvenajiem faktoriem šādai rīcībai tiek minēts, ka populāro mobilo operētājsistēmu izstrādātāji, piemēram, Apple arvien izteiktāk savos produktos, kuri kļūst arvien jaudīgāki, spēj piedāvāt patērētājiem arvien pilnīgāku produktu klāstu. Tas savukārt vairs nepadara nepieciešamu tradicionālāku Windows produktu iegādi. Īsāk – runa ir par to, ka Microsoft var nokavēt gudro mobilo tehnoloģiju vilni. Šajā sakarā, piemēram, biznesa portāls Barron’s raksta - «beidzot Windows nāksies sastapties ar īstu konkurenci».

Nacionālā lidsabiedrība airBaltic palikusi parādā starptautiskajai lidostai Rīga vairāk nekā 3 miljonus latu, svētdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja LTV raidījums De facto. Raidījums norādīja, ka, iespējams, tieši šī iemesla dēļ lidosta un lidsabiedrība līdz galam vēl nav spējušas vienoties par jaunā airBaltic termināļa būvniecību lidostas teritorijā.

Raidījums vēstīja, ka par milzu parādsaistībām informēta arī Satiksmes ministrija, taču tā kompānijas parādsaistības nekomentē. Klusējot arī lidostas pārstāvji, neatklājot, cik īsti lieli parādi iekrājušies un par kādiem pakalpojumiem airBaltic nav norēķinājusies. «Šobrīd noslēguma posmā ir sarunas starp airBaltic un VAS Starptautiskā lidosta Rīga, un mēs distancējamies un nevēlamies komentēt jebkuru informāciju, kas var ietekmēt šī līguma noteikumus, » raidījumam sacījis lidostas pārstāvis Mārtiņš Langrāts.

Elektronisko norēķinu sistēmas ieviešana Rīgas sabiedriskajā transportā bija ekonomiski pamatota, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

«Vērtēt šo projektu kategorijās veiksmīgs vai neveiksmīgs ir pārāk subjektīvi, lai gan allaž visu var paveikt labāk. Tāpat šis projekts vienmēr kādam šķitīs pārāk lēts, citam pārāk dārgs. Ja runājam par Valsts kontroles (VK) atzinumu, tad, ja jūs to būtu izlasījuši no sākuma līdz beigām, tad redzētu tos PR [sabiedrisko attiecību] gājienus, kuri bija iekļauti VK publiskajā paziņojumā, » sacīja Bemhens.

Aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), paziņojusi, ka izbeidz savas publiskās aktivitātes – valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma datu publiskošanu internetā.

Neo rakstiskā interneta intervijā LTV raidījumam De facto skaidrojis, ka «ceturtdien bija pēdējā reize algu sarakstu publicēšanai līdzšinējā formā. Es domāju, ka esam kliedējuši šaubas par reālo situāciju ar algām valsts sektorā, ja iepriekš bija tikai aizdomas, tad tagad ir arī kādi skaitļi, kas to apstiprina. Mūsu misijas viens posms ir beidzies, varam noiet pagrīdē ». Kāds ir nākamais posms – to Neo neatklāj, vien liek nojaust – ka atgriešanās varētu notikt rudenī, pirms Saeimas vēlēšanām, jo «jāņem vērā arī vidējais cilvēka atmiņas ilgums Latvijā - 3 mēneši ».

Izdevumu samazināšanas plāns sāpīgi skāris nabadzīgākos Latvijas Pasta darbiniekus - pastniekus. Latvijas Pasta valde nolēmusi atteikties no preses izvadāšanas ar Renault markas pasta automašīnām un liek pastniekiem braukt ar personīgajām mašīnām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvijas pasts pirms četriem gadiem nolēma izmantot automašīnas, bija pastnieku drošība. Tas notika pēc pastnieces slepkavības Ludzas rajonā. Neaizsargāto pastnieci, kas viena ar kājām gāja cauri mežam, nosita ar cirvi 700 latu dēļ. Pēc aptuveni gada Audriņu pagastā smagi savainoja vēl vienu pastnieci. Toreizējais Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs solīja pastniekus apgādāt ar automašīnām un apmaksāt arī auto vadīšanas kursus. Solījumu viņš pildīja.

Taču tagad uzņēmuma vadība aprēķinājusi, ka solījuma pildīšana izmaksā pārāk dārgi.

Pretējā gadījumā būtu jāsamazina pastnieku algas, vai arī jāpalielina maksa par pasta pakalpojumiem, biedē uzņēmuma vadītājs. Aprēķini liecina, ka uzņēmums ietaupīs aptuveni 6 santīmus uz vienu kilometru, ja pastnieki presi vedīs ar savu privāto mašīnu. Gadā tie būšot vairāki simti tūkstoši latu.

Starp valsts svētku dienām esošo darbadienu pārcelšana uz brīvdienām palielina darba devējiem izmaksas un apgrūtina darbu, ir pārliecināts Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks un Latvijas Valsts mežu personāla vadības un administratīvās daļas vadītāja Ligita Pundiņa.

Nozare.lv rīkotajā diskusijā Pundiņa uzsvēra, ka nereti šādā veidā tiek «iesaldēts » uzņēmuma darbs uz veselu nedēļu, tāpēc darbadienu pārcelšana nav atbalstāma.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) biedru kopsapulcē 23.martā par LIKTA prezidenti vienbalsīgi ievēlēta prof. Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009. gada.

LIKTA valde ievēlēta šādā sastāvā: Signe Bāliņa, Edmunds Beļskis, Ainārs Bemberis, Juris Binde, Jānis Bokta, Jānis Dambergs, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Māra Jākobsone un Uldis Tatarčuks.

Kā IT klastera sekcijas deleģēts LIKTA valdes loceklis tika apstiprināts Jānis Čupriks un kā Asociēto biedru sekcijas deleģētā pārstāve – Elīna Rītiņa.

“Jau ilgstoši vadot LIKTA, mani galvenie mērķi ir veidot pozitīvu IKT nozares tēlu, uzlabot visas sabiedrības digitālo pratību, kā arī veicināt sadarbību starp LIKTA biedriem, IKT nozares uzņēmumiem, pētniekiem un publisko sektoru visos līmeņos. Šie ir priekšnoteikumi, lai Latvijā tiktu attīstīta digitālā sabiedrība, un nenoliedzami būtiska nozīme šajā procesā ir LIKTA kā nozares vadošajai asociācijai. Esmu pagodināta, ka man atkārtoti ir uzticēts atbildīgais LIKTA prezidentes amats, un apņemos kopā ar jaunievēlēto valdi turpināt darbu pie IKT nozares attīstības visas sabiedrības un Latvijas tautsaimniecības interesēs,” pēc ievēlēšanas teica Signe Bāliņa.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Mēs esam izpētījuši tīmekli, lai piedāvātu jums visus labākos Microsoft Office piedāvājumus šajā mēnesī. Pat ņemot vērā Google Workspace un citu bezmaksas biroja programmatūru uzplaukumu, joprojām ir cilvēki, kuri darba uzdevumu veikšanai izvēlas izmantot Microsoft programmu komplektu. Ja tas attiecas uz jums, tad šeit ir Keysoff Darba svētku izpārdošana, lai palīdzētu jums ietaupīt naudu, piedāvājot lētāko cenu kolekciju par pilnu Windows 11 Pro un Microsoft Office 2021 komplektu.

Pamatlīmenī par 27,95€ jūs varat saņemt Word, Excel un PowerPoint programmu Microsoft Office 2021. Šiem produktiem šeit pievēršam uzmanību, jo tie ir vislētākie, visnoderīgākie un visplašāk izmantotie piedāvājumi.

Pēc tam kļūst sarežģītāk, jo ir pieejami dažādi Office dzīves cikla līmeņi, tostarp Office 2019 Professional par 20,59 €, kas ir piemērots tiem, kam nepatīk pārslēgties starp specifiskākiem lietojumiem un dažādām programmām - lai gan tie visi ir samērā pašsaprotami. Starp iekļautajiem pakalpojumiem ir Outlook, OneDrive, Teams, Editor, Clipchamp, OneNote, Access, Publisher un daudzi citi. Microsoft Office ir ideāla virtuves trauku mazgājamā mašīna produktivitātei!

Jaunā informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Microsoft jaunuzņēmumu kūrētāja Centrālās un Austrumeiropas reģionā Elise Sasa vēlas darboties kā tulks starp abām pusēm, kas ne vienmēr viena otru spējušas atrast un sadarboties.

Sasu šim amatam uzrunājusi kompānija Microsoft, kas šai pozīcijai meklējusi cilvēku ar praktisku pieredzi. Viņai piedāvājums šķitis ļoti interesants, jo arī kompānija ir mainījusies. Agrāk kompānija bijusi slēgta, bet tagad cenšas būt atvērtāka, un arī jaunuzņēmumi sāk izvērtēt Microsoft platformu nopietnāk, sprieda kompānijas pārstāve.

Sasas prioritāte ir stādāt ar jaunuzņēmumu komūnu - TechHub Rīgā, Garage48, Startup Wise Guys, Gamefounders Igaunijā, Startup Highway Lietuvā. Līdzīgas komūnas ir Polijā un Balkānos. Viņa vēlas veidot sadarbību pāri robežām, Microsoft iekšienē veidot komunikāciju dažādu valstu ofisos.

Pēc ilgi gaidītās jaunākās Microsoft operētājsistēmas Windows 8 prezentācijas, kompāniju sagaida grūtāks darbs – pārliecināt lietotājus un mobilo ierīču tirgu dot iespēju Windows 8.

Tehnoloģiju nozares ekspertu reakcija saistībā ar Microsoft Windows 8, kā arī planšetdatoru Surface ir dažāda. Analītiķi norāda, ka Windows 8 ir Microsoft «patiesības mirklis», kurš noteiks, vai tehnoloģiju gigantam izdosies nosargāt savu dominējošo vietu tirgū, raksta Wall Street Journal.

Microsoft un tās partneriem ir pietiekoši «dziļas kabatas», lai Windows 8 operētājsistēmas reklamēšanai varētu tērēt miljoniem ASV dolāru. Tomēr eksperti norāda uz patērētāju pagaidām nezināmu reakciju, kā arī Windows 8 piemērotu lietojumprogrammu trūkumu. Tā, piemēram, datoru ražotājs Acer ceturtdien samazinājis savas pārdošanas apjomu prognozes, daļēji norādot uz pircēju zemo interesi par Windows 8. Izaicinājumus rada arī pats tirgus, kurā aizvien nozīmīgāku lomu spēlē tādas mobilās ierīces kā planšetdatori. Šajā jomā Microsoft nāksies spēkoties ar tādiem milžiem kā Apple un Samsung.

Microsoft jaunākā operētājsistēma Windows 8 tirgū parādīsies šā gada oktobrī. Savukārt ierīču ražotājiem Windows 8 būs pieejama augusta pirmajā nedēļā, lai tie varētu operētājsistēmu uzstādīt datoros, planšetdatoros un viedtālruņos, pavēstījusi kompānija.

Šogad īpaša vērība tikšot pievērsta Microsoft jaunākajai operētājsistēmai Windows 8 un biroja programmatūrai Office – īpaši birojam «mākonī» - Office 365. Liels uzsvars šogad tiks veltīts arī Windows Phone 8, Windows Server 2012 un Windows Azure iespējām, jūlijā notiekošajā Microsoft Worldwide Partner konferencē Toronto akcentēja Microsoft vadītājs Stīvs Balmers.

Mēnesī kompānijas «mākoņa» spēkam pievienojas ap 1000 jaunu parteru, norādīja S. Balmers. Viņš atzina, ka pirms pāris gadiem, kad kompānija runāja par «mākoņa» iespējām, viņš bija diezgan piesardzīgs, jo pieļāva, ka daži partneri varētu tam pretoties, tomēr šobrīd var redzēt «mākoņa» spēku pilnā apmērā. Attiecībā uz Office 365 viņš solīja, ka kompānija strādās pie tā, lai šajā jomā partneriem būtu vieglāk sadarboties ar saviem klientiem.

Par Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidenti ievēlēta Signe Bāliņa. LIKTA prezidentes amatā S. Bāliņa ievēlēta trešo reizi un pienākumus pildīs līdz 2015.gadam.

Savukārt LIKTA valdē nākamos divus gadus darbosies S. Bāliņa, Jānis Bergs (FMS Group), Eva Butāne (RIX Technologies), Juris Gulbis (Lattelecom), Mikus Ozols (Telia Latvija), Uldis Semeiks (Datakom), Māra Jākobsone (LIKTA individuālā biedre) un Armands Magone (LIKTA individuālais biedrs).

Tādējādi LIKTA valdi vairs nepārstāv Ģirts Bērziņš, Juris Binde, Sandis Kolomenskis un Andrejs Vasiļjevs.

LIKTA izveidota 1998. gadā un aptver Latvijas IKT nozari − elektroniku, datoru aparatūru un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumu sniedzējus. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā. LIKTA apvieno vairāk nekā 200 biedrus − nozares organizācijas, kā arī individuālos biedrus un asociācijas.

SIA Microsoft Latvia pērn apgrozīja 2,77 milj. Ls, kas ir par 3,25% mazāk nekā 2010. gadā, taču uzņēmuma peļņa ir augusi par 13,2%, liecina informācija Lursoft.

2011. gadā Microsoft Latvia pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 221,8 tūkst. Ls. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka peļņas paaugstināšana izdevusies ar «stingrās izmaksu kontroles» palīdzību.

Microsoft Latvia valdē kopš pērnā gada maija darbojas Ēriks Eglītis. Pirms tam kompānija valdē darbojās lietuvietis Mindaugs Glods (Mindaugas Glodas) un Daiga Trumpe, kas uzņēmuma valdē darbojās attiecīgi līdz 2011. gada maijam un 2010. gada augustam.

«Microsoft Latvia gada pārskats atspoguļo iekšējos norēķinus starp SIA Microsoft Latvia un mātes uzņēmumu Amerikas Savienotajās Valstīs, līdz ar to tam nav tieša sakarā ar Microsoft Latvia kā uzņēmuma novērtējumu un biznesa rādītājiem,» Db.lv uzsvēra Ē. Eglītis.

Sociāldemokrātu kongress šodien balsojumā nolēma 10. Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, kas izveidota uz policistu arodbiedrības pamatiem, un bijušā tēvzemieša Guntara Krasta apvienību Libertas.lv.

Tiks veidota sociāldemokrātiska partiju apvienība. Par šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līdera Jāņas Dineviča priekšlikumu nobalsoja 121 kongresa delegāts, pret bija 24 starp kuriem arī Atis Lejiņš. Viens delegāts balsojumā atturējās.

Sestdienas kongresā bija asas debates un pretēji viedokļi par to, kādu ceļu tālāk iet sociāldemokrātiem. J. Dineviča vietnieks Atis Lejiņš, kurš bija LSDSP saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aicināja turpināt sadarbību ar partijas tradicionālajiem sabiedrotajiem arodbiedrībām, kā arī pieļāva sadarbību ar partiju apvienību Vienotība, sociāldemokrātiem tomēr paliekot pastāvīgiem. «Labāk startēt zem LSDSP karoga, nevis apvienojoties par katru cenu ar jebko tā pilnībā zaudējot sabiedrības uzticību, » uzskata A. Lejiņš.

«Prokuroram ir jābūt materiāli nodrošinātam, lai materiālās problēmas neaizņemtu prokurora prātu, » intervijā laikrakstam Diena sacījis LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

«Pēdējie divi mēneši liecina par divām tendencēm. Prokurori pensionējas, jo nav materiāli ieinteresēti darbu turpināt. Citi meklē labāk atalgotu darbu, iet un kārto eksāmenus advokatūrā. Vairāki kolēģi jau ir aizgājuši, un tas neapšaubāmi ir zaudējums prokuratūrai un arī sabiedrībai kopumā, ja pieredzējuši prokurori pāriet darbā otrā pusē. Tas nozīmē, ka viņi vairs neuzturēs apsūdzības, bet gan mēģinās tās apstrīdēt, » stāstījis J. Maizītis.

Nevaldāmi, pārmērīgi runīgi un vēl dažāda veida lidmašīnu pasažieri var citiem sabojāt lidojumu, un viņi pat vairs neizraisa lielu izbrīnu, bet aviokompānijas Jazz Air pasažieri nebija gaidījuši, ka viņus pārsteigs pārlieku smirdošs pasažieris, vēsta CNN.

No aviokompānijas Jazz Air - reģionālā aviosabiedrība Kanādā, kas apkalpo arī ASV pilsētas - lidmašīnas šomēnes izraidīts vīrietis, jo viņa ķermenis spēcīgi odis.

«Cilvēki murmināja un skatījās uz viņu,» stāstījusi sieviete, kura bija ieņēmusi vietu netālu no vīrieša. «Tā bija ļoti neērta situācija, » viņa piebildusi.

Microsoft paziņojusi par Nokia mobilo telefonu biznesa iegādi par 3,79 miljardiem eiro, tādējādi pieliekot punktu Nokia trīs desmitgades ilgušajam mobilo telefonu «pārdošanas piedzīvojumam», vēsta Reuters.

Tāpat Microsoft pavēstījusi, ka grasās iegūt Nokia patentu licenci, kā arī iegādāties Somijas kompānijas karšu pakalpojumu. Nokia patentu iegāde Microsoft izmaksās 1,65 miljardus eiro. Tādējādi kopējais Microsoft un Nokia darījums būs 5,44 miljardu eiro apjomā, un paredzēts, ka tas tiks noslēgts 2014. gada pirmajā ceturksnī.

Par vērienīgajām izmaiņām kompānijā paziņots mazāk nekā divas nedēļas pēc tam, kad Microsoft vadītājs Stīvs Balmers (Steve Balmer) pavēstīja par došanos pensijā.

Lielākās intrigas – vai arī turpmāk Bāliņa ieņems LIKTA prezidentes amatu, un vai valdē būs abu lielāko telekomunikāciju uzņēmumu vadītāji – Gulbis un Binde, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vadošā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) asociācija Latvijā, kuras viedoklī ieklausās ne tikai IKT nozare, bet arī valdība un valsts augstākās amatpersonas. Šonedēļ, 24.martā ir gaidāmas LIKTA valdes vēlēšanas, kam šoreiz uzmanība tiek pievērsta daudz vairāk nekā iepriekš, galvenokārt, divu iemeslu dēļ. Pirmais aktuālais jautājums ir par asociācijas prezidentes vietu. Proti, vai to arī turpmāk ieņems pašreizējā LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Viedokļi par to dalās, ir nozares cilvēki, kuri uzskata, ka nedienas un publiskā informācija par skolas.lv nedienām met ēnu pār S. Bāliņas reputāciju, bet daļa tam nepiekrīt un problēmas šajā jomā nesaskata. Vienlaikus aktuāls ir pieļāvums, ka informācija par konkrētiem projektiem, iespējams, ir izskanējusi medijos tieši šī iemesla dēļ, lai S. Bāliņa neieņemtu LIKTA prezidentes vietu, taču kā tas viss izvērsīsies – būs zināms otrdien.