Enerģētikas uzņēmumu grupa «Lietuvas Enerģija», kura ir izvērsusi savu darbību ārvalstīs, maina nosaukumu un zīmolu, kļūstot par starptautisku enerģētikas uzņēmumu «Ignitis grupa». Izmaiņas skars arī Latvijā strādājošo grupas uzņēmumu, kas līdz šim bijis pazīstams kā SIA «Geton Energy».

Uzņēmums pārtaps par SIA «Ignitis Latvija».

Šīm izmaiņām ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tā ir iespēja efektīvāk izmantot resursus un konsolidēt vairāk nekā 14 grupas pārvaldītos uzņēmumus ar vienu atpazīstamu zīmolu gan Lietuvā, gan starptautiskajos tirgos. Otrkārt, pārmaiņas nepieciešamas klientu ērtībām, jo tagad visi svarīgākie enerģētikas pakalpojumi tiks sniegti no viena uzņēmuma, nevis dažāda nosaukuma uzņēmumiem, kā tas bijis iepriekš. Treškārt, ar šo soli arī pakāpeniski tiek mainīts priekšstats par Lietuvā strādājošu monopoluzņēmumu.

«Viena no vēsturiskajām enerģētikas izmaiņām ir atbrīvošanās no monopoliem, patērētājiem sniedzot vairāk brīvības un izvēles iespēju. Kā kādreiz izzuda «Lietuvos kuras» vai «Lietuvos telekomas» monopoli, arī «Lietuvos energija» monopolam nav nākotnes. Mums ir jāatbrīvojas no postpadomju valsts monopola tēla,» komentē Darius Maikštens, Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

#Esošie gāzes tirgus spēlētāji iespējāmā konkurenta ienākšanu gāzes tirgū uzskata par loģisku.

Grupai Lietuvos energija piederošā uzņēmuma Energijos tiekimas meitas uzņēmums Geton Energy šogad plāno uzsākt dabasgāzes tirdzniecību Latvijā

Pēc teju piecu gadu ilgas darbības Latvijas elektroenerģijas tirgū Geton Energy lēmis par labu iesaistei arī dabasgāzes tirgū, atklāj uzņēmuma izpilddirektore Diāna Kazakeviča. Sākotnēji pakalpojumu paredzēts piedāvāt jau esošajiem klientiem, vēlāk portfeli paplašinot, koncentrējoties uz juridisko klientu segmentu.

Pērn enerģijas tirdzniecību Polijā veiksmīgi uzsāka Geton Energy mātes uzņēmums Energijos tiekimas, atklāj D.Kazakeviča. «Ar sasniegtajiem rezultātiem Polijā esam ļoti apmierināti, jo licenci, kuras iegūšana var aizņemt pat 12 mēnešus, Energijos tiekimas ieguva divu mēnešu laikā. Tas bija labs signāls, ka spējam sekmīgi ienākt arī citos tirgos,» uzskata D. Kazakeviča. Viņa uzsver, ka lēmums par gāzes tirdzniecības uzsākšanu Latvijā lielā mērā pieņemts, balstoties uz klientu vajadzībām.

Uzņēmums «Geton Energy» no šī gada maija plāno parakstīt pirmos līgumus ar klientiem par abu enerģijas veidu - elektroenerģijas un gāzes piegādi, informē «Geton Energy» pārdošanas vadītājs Kristaps Muzikants.

«Geton Energy» veiktie aprēķini liecina, ka elektroenerģijas un dabasgāzes iegāde no viena piegādātāja ļaus klientiem samazināt administratīvās izmaksas, iegādājoties enerģiju par zemāku cenu, informē uzņēmuma pārstāvis.

Dabasgāzes piegādes jomā «Geton Energy» sadarbības partneris ir UAB «Lietuvos Duju Tiekimas», kas importē dabasgāzi, izmantojot LNG terminālu.

UAB «Lietuvos Duju Tiekimas» uzsāka dabasgāzes piegādes Latvijas uzņēmumiem pērnā gada vidū un līdz gada beigām Latvijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības klientiem piegādāja 1.2 TWh dabasgāzi, aptverot teju 10 procentu tirgus.

«Plānojam izveidot pakalpojumu portfeli veiksmīgai vidēja un maza patēriņa klientu apkalpošanai, kas klientiem ļaus samazināt enerģijas izmaksas un ietaupīt laiku,» skaidro K. Muzikants.

Lietuvas valsts enerģētikas holdingkompānijā Lietuvos energija ietilpstošā dabasgāzes piegādes un tirdzniecības kompānija Lietuvos duju tiekimas iegādāsies otro sašķidrinātās dabasgāzes kravu no ASV.

Kompānija parakstījusi līgumu ar sašķidrinātās dabasgāzes tirgotāju Natural Gas Fenosa, kas paredz, ka septembra vidū Lietuvai būtu jāsaņem 140 000-150 000 kubikmetru sašķidrinātās gāzes no ASV Sabīnpasas termināļa.

Tā būs otrā sašķidrinātās gāzes krava, ko Lietuva iegādājas no ASV, un ceturtā krava, ko šogad iegādājusies kompānija Lietuvos duju tiekimas.

«Papildu gāzes apjoms iegādāts, ņemot vērā klientu vajadzības Lietuvā un pārējās Baltijas valstīs. Pasaulē augošās sašķidrinātās gāzes ražošanas jaudas palielina tirgus likviditāti un tūlītējo darījumu piedāvājumu. Tāda situācija paver iespējas iegādāties gāzi par konkurētspējīgām cenām,» norādījis Lietuvos energija vadītājs Daļus Misjūns.

Par patērētāju konsultatīvās padomes valdes locekli elektroenerģijas biržā «Nord Pool» kļuvusi SIA «Geton Energy» valdes priekšsēdētāja Diāna Kazakēviča, informē «Geton Energy».

D. Kazakēviča stājas «Lietuvos energija» valdes locekļa Vidmanta Salieša vietā, kurš «Nord Pool» ieņēma šo amatu.

«Darbs šajā padomē dod iespēju piedalīties tirgus uzlabošanā kopā ar pārstāvjiem no vissvarīgākajiem Ziemeļeiropas enerģijas uzņēmumiem. Vienlaicīgi tā ir arī vieta, kur dalīties ar zināšanām un viedokļiem ar nozares kolēģiem no citiem tirgiem,» saka D. Kazakēviča.

«Nord Pool» patērētāju konsultatīvā padome ir viens no veidiem, kā tirgū dalīties ar pieredzi par attiecību uzturēšanu ar klientiem. Konsultatīvo padomi veido 16 locekļi, kas pārstāv enerģijas uzņēmumus un citas nozares organizācijas.

«Nord Pool» ir viens no lielākajiem Eiropas enerģijas tirgiem, kas izveidots 2002. gadā Ziemeļeiropas reģionā. «Nord Pool» ir enerģijas tirgus operators 15 Eiropas valstīs: Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā un Zviedrijā. Tirgū darījumus veic 380 uzņēmumi no 20 valstīm. 2017. gadā «Nord Pool» kopumā pārdeva 512 teravatstundas enerģijas.

Lietuvas valsts enerģētikas holdinga Lietuvos energija gāzes piegādes un tirdzniecības kompānija Lietuvos duju tiekimas parakstījusi sadarbības līgumu ar ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāju un Teksasas štatā topošā gāzes termināļa operatori Freeport LNG.

Kā uzsvēris kompānijas vadītājs Mants Mikalajūns, šī vienošanās paplašina potenciālo gāzes piegādātāju loku.

«Pieaugošais ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksportētāju skaits ne tikai veicina piegāžu diversificēšanu, bet palīdz nodrošināt izdevīgas cenas lietotājiem,» viņš norādījis paziņojumā presei.

Freeport LNG drīz pabeigs celt sašķidrinātās dabasgāzes termināli Teksasas štata Kintanas salā.

Pērn Lietuvos duju tiekimas no ASV ieveda divas sašķidrinātās gāzes kravas un līdz ar to ASV sašķidrinātās dabasgāzes importa apjomu ziņā ieņēma trešo vietu Eiropā pēc Spānijas un Portugāles.

Pirmo kravu, kas Baltijas jūru sasniedza pagājušā gada augustā, Lietuva iegādājās no kompānijas Cheniere Energy, kam pieder terminālis Sabine Pass.

Lietuvas Seima Ekonomikas komiteja centīsies noteikt stingrākus kritērijus, pēc kuriem no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa svarīgiem uzņēmumiem būs pienākums ziņot valdībai par liela apmēra darījumiem.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis komitejas vadītājs, Zemnieku un zaļo frakcijas deputāts Virģīnijs Sinkevičs, šāda kārtība tiktu attiecināta ne tikai uz stratēģiskajiem valsts uzņēmumiem, bet arī uz trim lielām privātkapitāla kompānijām - Lietuvas vienīgo jēlnaftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva, minerālmēslojuma ražotāju Achema un televīzijas, interneta un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju Telia Lietuva, bet īpaša valdības komisijas atļauja būtu vajadzīga ne vairāk kā diviem trim darījumiem gadā.

Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek strādāts pie tā, lai likums par nacionālajai drošībai svarīgajiem uzņēmumiem un objektiem tiktu saskaņots gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, gan Lietuvas drošības interesēm, gan Valsts drošības departamenta (VSD) aizrādījumiem, gan ar pašiem uzņēmumiem.

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Pērn elektroenerģijas tirgotājs Imlitex Latvija, salīdzinot ar 2017. gadu*, dubultojis savu tirgus daļu juridisko klientu segmentā, iesaistīties mājsaimniecību segmentā uzņēmums pagaidām neplāno.

SIA Imlitex Latvija ir daļa no Imlitex Holdings, kas vietējā tirgū sāka darboties 2003. gadā kā pārtikas un ķīmiskās rūpniecības izejvielu tirgotājs, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izveidotajam elektroenerģijas tirgotāju reģistram pievienojās 2012. gadā. Lursoft dati liecina, ka pēdējos piecos gados Imlitex Latvija apgrozījums palielinājies trīs reizes, 2017. gadā sasniedzot 16,7 miljonus, trīskāršojusies arī peļņa.

Paplašina piedāvājumu

Kā elektroenerģijas tirgotājs Imlitex šobrīd darbojas visās Baltijas valstīs, norāda uzņēmuma elektroenerģijas tirdzniecības vadītājs Regimants Juška (Regimantas Juška). «Elektroenerģijas tirdzniecība ir viena no mūsu biznesa nozarēm, ko līdz šim esam veiksmīgi attīstījuši, tāpēc ienākšana Latvijas tirgū bija loģisks solis. Pašlaik juridisko klientu segmentā nodrošinām elektrības tirdzniecību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, tāpat piedāvājam iegādāties arī elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» atklāj R.Juška.

Gāzes tirgus Latvijā ir atvērts jau vairāk nekā divus gadus, taču mājsaimniecības gāzi joprojām var iegādāties par regulētu cenu.

Nodrošinot dabasgāzes tirgus atvēršanu, grozījumi Enerģētikas likumā paredzēja, ka no 2017. gada 3. aprīļa visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, atgādina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Tajā pašā laikā mājsaimniecībām joprojām saglabātas tiesības dabasgāzi iegādāties par regulētu cenu, tādā veidā paredzot iespēju pakāpeniski pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šobrīd nav zināms, kad regulētā cena mājsaimniecībām varētu tikt atcelta un tirgus pilnībā atvērts. Tirgotāji uzskata, ka šis fakts būtiski traucē brīvā dabasgāzes tirgus attīstībai.

Vajadzīga konkurence

Mājsaimniecību skaits, kas vēlas nomainīt savu dabasgāzes tirgotāju, ir pavisam neliels, teic AS Latvijas Gāze (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs, piebilstot, ka nereti nākas saskarties arī ar situācijām, kurās cilvēki tirgotāja maiņu veikuši pārpratuma un neinformētības dēļ, tāpēc vēlas atgriezties pie LG. «Ja tirgus ir regulēts, tad tas ir caurspīdīgs un pārskatāms, jo dabasgāzes cenu un tirgotājam gūstamos ieņēmumus nosaka un uzrauga SPRK. Tāpat svarīgi, ka cena mājsaimniecībām tiek fiksēta pusgadu uz priekšu. Ja šajā periodā ir noticis dabasgāzes cenu kritums, mājsaimniecības neko nepārmaksā, bet cenu starpības rezultātā saņemtais tiek pārdalīts un nākamajā periodā atgriezts. Izejot brīvā tirgū, kas nav pakļauts šādai regulācijai, var gadīties, ka lietotājs, veicot neapzinātu tirgotāja izvēli, galu galā pārmaksā par saņemtajiem pakalpojumiem,» klāsta J. Kalējs, norādot, ka esošais cenu noteikšanas mehānisms ir lietotājiem izdevīgs. «Tieši regulētās cenas konkurētspējas dēļ tirgotājiem varētu būt sarežģīti izveidot alternatīvu piedāvājumu, taču tas nav pamats, lai apgalvotu, ka regulētā cena traucē tirgus attīstībai,» pauž LG pārstāvis. Liela daļa tirgotāju gan domā citādi, uzsverot, ka brīvs tirgus un regulētas cenas nav savienojamas lietas.

Latvijas dabasgāzes tirgū darbību sākuši 11 tirgotāji, par vienu no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem uzskatāma Baltijas valstu reģionālā gāzes tirgus izveide.

Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka vienotu Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu plānots izveidot līdz 2020. gadam. Jau iepriekš publiskajā telpā nozares pārstāvji pauduši, ka šāda tirgus izveide sekmētu konkurenci, kā arī veicinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) un dabasgāzes pārvades infrastruktūras izmantošanu, kā arī sniegtu citus ieguvumus. Decembra sākumā organizētajā Baltijas dabasgāzes konferencē vairāki eksperti gan norādīja, ka vienota tirgus izveide ir sarežģīts process.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti, klientu portfeli turpina audzēt arī citi spēlētāji.

Latvenergo tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību segmentā veidoja 92–97%, savukārt juridisko klientu segmentā – 45–55%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie apkopotie dati. Pērnā gada maijā Latvenergo uzsāka arī dabasgāzes tirdzniecību, šogad pietuvojoties lielākā dabasgāzes klientu portfeļa īpašniekam Latvijas Gāze, kas apkalpo 45–55% klientu juridiskajā segmentā. Nozares pārstāvji atzīst, ka konkurence abos tirgos ir vienlīdz spēcīga un tuvākajā laikā tā, visticamāk, saasināsies.

Bijušo monopolistu tirgus daļas abos tirgos ir samazinājušās, secina AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš. «To var saistīt gan ar pieaugošo konkurenci, gan ar patērētāju zināšanu līmeņa pieaugumu par tirgus iespējām un nebaidīšanos no tirgotāju maiņas. Konkurence ir ļoti aktīva. Pārsvarā klientus uzrunā četri, pieci uzņēmumi, un lēmumu parasti izšķir nianses,» uzskata R.Samtiņš. Viņš atklāj, ka sīvākie AJ Power konkurenti gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgū ir abi līderi – Latvijas Gāze un Latvenergo. SPRK sniegtā informācija liecina, ka AJ Power tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī juridisko klientu segmentā veidoja 5–15%, līdzīgu skaitu klientu apkalpoja arī Inter RAO Latvija un Geton Energy. Inter RAO Latvija rīkotājdirektors Pāvels Sosņickis apgalvo, ka būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā viņš neredz. «Līderi joprojām ir tie paši,» uzsver P. Sosņickis.

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā 2016. gadā, eksperti prognozē, ka cena turpinās kāpt

Lai gan laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam dabasgāze Latvijā un Eiropā kļuva lētāka, no 2017. gada atkal vērojams cenu kāpums, liecina Enefit apokopotā informācija. Vācijas Gaspool biržā dabasgāzes cena šā gada augustā bija par 5,20 EUR/MWh augstāka nekā 2017. gada janvārī, savukārt Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) biržā cena pieaugusi par 4,73 EUR/MWh. Tiek prognozēts, ka cenas Gaspool un TTF biržās turpinās kāpt, rudenī sasniedzot 25 EUR/MWh atzīmi, liecina Powernext 23. augusta cenu prognozes. Attiecīgi dabasgāze varētu kļūt dārgāka arī Latvijā.

Nākotnē dabasgāzes cenas ietekmēs daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp dabasgāzes cenu svārstības biržās un ģeopolitiskie notikumi pasaulē, uzsver Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Raugoties uz šā brīža situāciju pasaulē un Eiropā, jāsecina, ka dabasgāzes cenām nav pamata samazināties, līdz ar to tās, visticamāk, varētu pieaugt, bet pēc tam – stabilizēties,» prognozē K. Muzikants, uzsverot, ka Geton Energy regulāri seko līdzi dabasgāzes cenu izmaiņām un ar to saistītajiem procesiem, līdz ar to ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai. Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šoruden gaidāms dabasgāzes cenu pieaugums.

Krievijas gāzes koncerns Gazprom līdz šā gada beigām rīkos gāzes eksporta izsoli Baltijas valstīm, vēsta ziņu aģentūra Interfax, atsaucoties uz informētiem avotiem.

Kā skaidrojis viens no šiem avotiem, runa ir par piegādes kontraktiem, kam drīz beidzas termiņi.

Gazprom vadītājs Aleksejs Millers iepriekš izteicies, ka tiek apsvērta iespēja pārdot izsolē noteiktus gāzes apjomus, «kuriem tuvākajā laikā beigsies līgumu termiņi».

Šā gada pirmajā pusē Gazprom eksports uz Baltijas valstīm sarucis gandrīz par 5% - līdz 1,8 miljardiem kubikmetru, turklāt Lietuvā pārdošanas apjoms samazinājies par 15% - līdz 1,185 miljardiem kubikmetru, savukārt Latvijā un Igaunijā tas pieaudzis attiecīgi par 4% un par 50% jeb līdz 375 miljoniem un 284 miljoniem kubikmetru.

Visā 2014.gada laikā Gazprom uz Lietuvu eksportējis 2,536 miljardus, uz Latviju - 964 miljonus un uz Igauniju - 417 miljonus kubikmetru gāzes.

RB Rail AS Padome priekšsēdētāja amatā 2019. gada 10. janvārī iecēla Karoli Sankovski (Karolis Sankovski) un priekšsēdētāja vietnieka amatos Rīu Sillavi (Riia Sillave) un Edvīnu Bērziņu.

Pamatojoties uz Akcionāru līgumu un Padomes statūtiem, priekšsēdētājs un divi tā vietnieki ik gadu tiek iecelti rotācijas kārtībā.

Akcionāru līgums nosaka, ka Padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu ieņem kāds no kopuzņēmuma valstu pārstāvjiem rotācijas kārtībā. 2019. gada prezidējošā valsts ir Lietuva.

«2018. gads bija nozīmīgs Rail Baltica Globālā projekta ieviešanā. Pagājušajā gadā projekta komandas visās Baltijas valstīs sasniedza vairākus ievērojamus mērķus, tai skaitā pirmo būvprojektu iepirkumu izsludināšanu, kā arī vienošanās noslēgšanu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) grantu,» stāsta RB Rail AS Padomes priekšsēdētājs K. Sankovskis. «Vēlos saglabāt šo pozitīvo virzību un veiksmīgo sadarbību, drīzumā strādājot ar jauno kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Ir svarīgi turpināt uzkrāt projekta pieredzi un briedumu arī nākamajā gadā, lai mēs būtu sagatavoti nākamajiem CEF pieteikumiem, piesaistot jaunas finansēšanas iespējas.»

Lietuvas valsts enerģētikas holdingkompānijā «Lietuvos energija» ietilpstošā dabasgāzes piegādes un tirdzniecības kompānija «Lietuvos duju tiekimas» (LDT) janvārī sākusi izmantot dabasgāzes rezerves, kas glabājas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē Latvijā.

Kā ziņu aģentūrai BNS apliecinājis gāzes tirdzniecības uzņēmumu «Litgas» un LDT valdes priekšsēdētājs un «Lietuvos energija» valdes loceklis Dominiks Tučkus, pērnvasar Inčukalna krātuvē noglabātā gāze tiek pārsūknēta uz Lietuvu un piegādāta lietotājiem līdz ar Krievijas koncerna «Gazprom» gāzi un sašķidrināto dabasgāzi no Klaipēdas gāzes termināļa kuģa «Independence».

«Kopš gada sākuma gāze Lietuvas lietotājiem tiek piegādāta no trim avotiem. Piegādes ir ļoti lielā mērā diversificētas,» viņš uzsvēris.

Pagājušajā vasarā Lietuva diezgan lēti iegādājās sašķidrināto dabasgāzi no dažādiem piegādātājiem un pēc regazificēšanas uzglabā to Inčukalnā. Šīs gāzes apjomi oficiāli netiek atklāti, bet saskaņā ar BNS ziņām tie pārsniedz 100 miljonu kubikmetru (aptuveni vienu miljardu kilovatstundu).

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, kurš otrdien dodas uz Norvēģiju, gatavojas ar koncerna Statoil vadītājiem runāt par iespēju vēl vairāk samazināt Lietuvai piegādājamās gāzes cenas.

«Runāsim par gāzes piegādi no Statoil, iespējams, arī par tālāku cenu samazinājumu, lai gan pēdējā laikā Statoil Lietuvai piegādājamās gāzes cenas jau krietni vien samazinājis,» viņš sacījis LRT radio.

Premjers, enerģētikas ministrs Roks Masjulis un valsts enerģētikas holdingkompānijas

Lietuvos energija vadītājs Daļus Misjūns apmeklēs Oslo divu dienu vizītē, lai tiktos gan ar Statoil, gan kompānijas "Hoegh LNG" pārstāvjiem, ar kuriem paredzētas sarunas par iespējām izpirkt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģi Independence, kas kalpo kā peldoša gāzes glabātava.

Gāze, ko Statoil pārdod Lietuvai, šā gada sākumā bija aptuveni par piekto daļu lētāka nekā tā, ko piedāvāja Krievijas koncerns Gazprom, kas Lietuvai solīja gāzi par aptuveni 15-20% augstāku cenu nekā pērn. Taču martā Gazprom rīkotajā izsolē gāze saskaņā ar šīs izsoles dalībnieku teikto pārdota par konkurētspējīgu cenu. Konkrēti skaitļi gan atklātībā netiek minēti.

Krievijas valsts dabasgāzes kompānijas Gazprom eksporta meitasuzņēmums Gazprom Eksport izsolē patērētājiem Baltijas valstīs pārdevis 420 miljonus kubikmetru dabasgāzes no izsolē piedāvātajiem 560 miljoniem kubikmetru, un gāzi iegādājušies Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi.

Krievijas kompānijas paziņojumā teikts, ka 15.-17.martā izsolīti 80 piedāvājumi ar sešiem darījumu partneriem. Pircēju vidū ir Igaunijas kompānija Eesti Gaas, kā arī Lietuvas kompānijas Lietuvos energija, Haupas un Achema.

Gāzes piegādes notiks šā gada otrajā-ceturtajā ceturksnī uz Kotlovkas gāzes sadales staciju, kas atrodas uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. 20 piedāvājumu, no kuriem katrā ir 57,7 tūkstoši kubikmetru gāzes dienā, tika izsolīti šā gada otrajam ceturksnim, vēl 20 piedāvājumu ir trešajam ceturksnim un 50 piedāvājumu - ceturtajam ceturksnim (apmēram 265 miljoni kubikmetru gāzes). Turklāt izsoles dalībniekiem tika piedāvāti 16 piedāvājumi, katrs 5,251 miljona kubikmetru apmērā, gāzes piegādēm uz Inčukalna gāzes glabātuvi Latvijā. Šiem dalībniekiem ir jābūt līgumam ar "Latvijas Gāzi" par gāzes glabāšanu Inčukalnā.

31. janvārī Rīgā, Tallinā un Viļņā vienlaikus tika paziņoti ASV reģistrētās biržas Nasdaq balvas Nasdaq Baltic Awards 2019 ieguvēji Baltijā.

Nominācijā Biržas gada notikums Latvijā balvu ieguva attīstības finanšu institūcija Altum, kuras obligācijas piedzīvojušas veiksmīgu emisiju. Savukārt SIA Madara Cosmetics nominācijā Labākās investoru attiecības First North tirgū atzinību saņēma par debiju vērtspapīru tirgū. Abi uzņēmi raisījuši lielu investoru interesi.

Izvērtējot Nasdaq Baltijā kotētos uzņēmumus, par kritērijiem izvēlējās tirdzniecības aktivitāti un akciju cenas pieaugumu, izcilību korporatīvajā pārvaldībā un caurskatāmībā, kā arī, ņemot vērā to, kā uzņēmumus vērtē citi tirgus dalībnieki un investori.

«Katrs novērtēšanas kritērijs ir būtisks un vienlaikus citus papildina. Ir svarīgi, ka uzņēmums, kas darbojas saskaņā ar labo praksi, izprot labas pārvaldības un caurskatāmības lomu – gan teorijā, gan praksē. Savukārt investori novērtē šāda uzņēmuma centienus investoru informēšanā,» ceremonijā skaidroja Džefrijs Mazullo, Nasdaq Baltic Awards vērtēšanas komitejas priekšsēdētājs un Attīstības tirgus ESG vadītājs.

BaltCap Infrastruktūras fonds uzsāk 42 miljonu eiro vērta vēja parka projekta būvniecību, kurā tiks uzstādītas sešas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 30 MW. Vēja parks atradīsies pilsētā Žvirgždaičiai, Šaķu rajonā Lietuvā.

Projektu finansē BaltCap Infrastruktūras fonds, ieguldot 15 miljonus eiro, un Luminor banka Lietuvā, piešķirot finansējumu 27 miljonu eiro apmērā.

Projektu īsteno Žvirgždaičių energija — BaltCap Infrastruktūras fonda pārvaldībā esošs uzņēmums. Plānots, ka elektroenerģijas ražošana spēkstacijā sāksies 2023. gada otrajā ceturksnī.

Izveido kopuzņēmumu saules enerģijas ražošanai Latvijā  

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais...

"Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem šobrīd pasaulē pieaug straujāk nekā jebkad agrāk, veicinot jaunās globālās enerģētikas ekonomikas veidošanos. Šis ir jau trešais BaltCap vēja enerģijas projekts Baltijā — kopā ar partneriem 2016. gadā Lietuvā un Igaunijā esam attīstījuši un pārdevuši vēja elektrostaciju parkus ar kopējo jaudu 42 MW. Savukārt Latvijā kopā ar enerģētikas uzņēmumu grupu AJ Power un AJP Capital fondu šī gada aprīlī paziņojām par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā un izbūvētu saules enerģijas parkus 30 MW apmērā. Investīcijas “zaļajā” enerģijā veicina gan reģiona enerģētisko neatkarību, gan Zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” sacīja Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Spēkstaciju ražos un uzstādīs General Electric's GE Renewables 6 GE Cypress turbīnas, kas atradīsies uz 121 metru augstiem mastiem, un katra ģenerē 5,5 MW jaudu.

2014. gadā BaltCap investēja vēja parka attīstīšanā Lietuvā un Igaunijā. 2016. gadā abi uzņēmumi Eurakras un Tuulueenergia, kas pārvaldīja šos vēja parkus, tika pārdoti toreizējai Lietuvos Energija (tagad Ignitis).

BaltCap ir privātā kapitāla investors Baltijas valstīs kas fokusējas uz uzņēmumu attīstību, kas uzlabo mūsu sabiedrības dzīves kvalitāti. BaltCap Infrastruktūras fonda mērķis ir ieguldījumi klimata risku mazināšanai. BaltCap ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs ar vietējiem birojiem un pieredzējušām investīciju komandām Rīgā, Tallinā, Viļņā, Varšavā, Helsinkos un Stokholmā.

Vairāki Latvijas elektroenerģijas tirgotāji vērsušies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot bažas par neoficiālu informācijas apmaiņu starp Latvenergo un Ekonomikas ministriju (EM) saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām, liecina elektroenerģijas tirgotāju vēstule premjeram.

Tirgotāju bažas saistītas ar plānotajiem grozījumiem Elektroenerģijas nodokļa likumā, atceļot nodokļa atbrīvojumus elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem - hidroelektrostacijās vai efektivitātes kritērijiem atbilstošās koģenerācijas stacijās. Pašlaik šādai elektroenerģijai nodokļa likme ir 0,00 eiro par megavatstundu, savukārt pēc plānoto likuma grozījumu stāšanās spēkā 2017.gada janvārī tirgotājiem būs jāmaksā elektroenerģijas nodoklis pilnā apmērā - 1,01 eiro par megavatstundu neatkarīgi no elektroenerģijas izcelsmes.

Tirgotāji vērš uzmanību, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs Latvijas biznesa un investīciju vidi, kā arī palielinās nodokļu slogu patērētājiem. Par piemēru tirgotāji min faktu, ka Latvijā patērētāji, slēdzot saistības ar tirgotājiem, izvēlas vidēja vai ilgtermiņa līgumattiecības, kas sniedz garantiju, ka pakalpojuma cenā tiek iekļauti visi nodokļi un nodevas. Stājoties spēkā jaunajam regulējumam, gan tirgotājiem, gan patērētājiem radīsies neparedzēti papildu izdevumi tāpēc, ka iepriekš noteiktās cenas vairs neatbildīs patiesajām izmaksām.

Paziņoti Latvijas vērtīgākie uzņēmumi 2017.gadā, kā arī prezentēts Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10.

Par vērtīgāko uzņēmumu Baltijā 2017.gadā atzīta Swedbank Grupa. Otrajā vietā SEB grupa, bet trešajā vietā Latvenergo, AS.

4.vietā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā ir Tallink Grupp, AS, 5.vietā Maxima Grupe, UAB, 6.vietā Luminor Grupa, 7.vietā Orlen Lietuva, 8.vietā Eesti Energia, 9.vietā Lietuvos Geležinkeliai, AB, bet Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 2017.gadā noslēdz Lietuvos Energija, AB.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 skatiet galerijā!

Kopējā Latvijas vērtīgāko Top 101 vērtība šogad ir 17,74 miljardi eiro, no tiem 13,22 miljardi eiro ir topā iekļuvušo privātā kapitāla uzņēmumu vērtība, bet 4,54 miljardi eiro ir valsts kapitāla uzņēmumu vērtība.

Lietuvas valstij piederošais enerģētikas holdings «Ignitis grupe» (agrāk - «Lietuvos energija») plāno pārtraukt savu meitasuzņēmumu elektroenerģijas un siltuma ražotāja «Ignitis gamyba» (agrāk - «Lietuvos energijos gamyba») un elektroenerģijas un gāzes piegādes tīklu operatora «Energijos skirstymo operatorius» akciju kotēšanu Viļņas biržā, paziņojis «Ignitis grupe».

Jautājums par aiziešanu no biržas tiks izskatīts uzņēmumu akcionāru sapulcēs 4.decembrī.

Mazākuma akcionāriem tiks izteikts vispirms brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, bet pēc tam obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

«Jautājums par meitasuzņēmumu aiziešanu no biržas tiek izskatīts tāpēc, ka šo kompāniju akcijas, no kurām tiek kotēts 5% un mazāk, ir nelikvīdas, tāpēc tirdzniecība ar tām Viļņas biržā nenorit aktīvi,» norādījis «Ignitis grupe» valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Darjus Maikštēns.

Lietuvas Finanšu ministrijai nav iebildumu pret abu kompāniju aiziešanu no biržas, norādīts «Ignitis grupe» paziņojumā.

«Tas paaugstinās grupas vērtību, nodrošinās ilgtspējīgu finansiālo atdevi valstij, kā arī paaugstinās valsts enerģētisko neatkarību,» uzsvēris finanšu ministrs Viļus Šapoka.

Par Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināli interesējas divi trīs pasaules līmeņa gāzes piegādātāji, kas varētu piegādāt gāzi Latvijas vai Igaunijas importētājiem, paziņojis termināļa operatores - kompānijas Klaipedos nafta - ģenerāldirektors Mants Bartuška.

Ir jūtama interese par termināļa jaudu palielināšanu, tiek meklētas iespējas papildu apjomam. Latvijas iespējas būs atkarīgas no viņu regulējuma grozījumiem, piektdien preses konferencē sacīja Bartuška.

Jāsaprot, ka līdz oktobrim terminālim ieplānotas 12 kravas, un procedūras pieļauj arī papildu daudzumu, bet tad ir sarežģītāk pārorganizēt grafiku. Iespējas ir, bet tas ir sarežģīti, jo plānošana notiek gadu uz priekšu. Šobrīd divi trīs pasaules līmeņa spēlētāji veic terminālī auditus, sagatavošanās darbus, un, ja būtu iespēja, līdztekus [Norvēģijas koncernam] "Statoil" varētu parādīties citi spēlētāji, klāstījis Klaipedos nafta vadītājs.

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji cer, ka līgumu par dabasgāzes piegādi varētu noslēgt līdz šā gada beigām.

Rīgas Gāze dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļauta 2017. gada martā, taču reālu darbību tirgū uzņēmums pagaidām vēl nav uzsācis. Rīgas Gāzes Tirdzniecības daļas vadītājs Arnis Krastiņš skaidro, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums par dabasgāzes piegādes līgumu. Ja uzņēmumam izdotos vienoties ar Krievijas koncernu, Rīgas Gāze būtu otrais dabasgāzes tirgotājs, kuram noslēgts tiešais piegādes līgums ar Gazprom.

Šobrīd darām visu nepieciešamo, lai šo vienošanos panāktu, paredzams, ka tuvākajā laikā to, visticamāk, arī izdarīsim un sāksim darbību dabasgāzes tirgū, norāda A. Krastiņš. «Pagaidām aktīvu tirdzniecību neesam sākuši tāpēc, ka nevēlamies būt starpnieki starp patērētāju un gāzes piegādātāju, bet gribam nodrošināt tiešās piegādes. Šo procesu mēģināsim pabeigt līdz šā gada beigām, lai ar nākamo gadu jau varētu nodrošināt savus klientus,» atzīst uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs, atklājot, ka šobrīd līguma noslēgšanu kavē Gazprom birokrātija. «Tā ir organizācija, kurā viss notiek diezgan sarežģīti. Sarunās ar citiem dabasgāzes tirgotājiem esam secinājuši, ka Gazprom nelabprāt slēdz tiešos piegādes līgumus ar maziem tirgus spēlētājiem, taču mēs neuzskatām par vajadzīgu darīt kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, – mēs vēlamies būt tiešie piegādātāji. Gadījumā, ja šo mērķi izdosies sasniegt, redzam, ka par mūsu klientiem nākotnē varētu kļūt arī vairāki lielie spēlētāji, kas šobrīd darbojas kā starpnieki. Paredzam, ka Rīgas Gāzes tirgus daļa pēc līguma noslēgšanas varētu būt diezgan būtiska, jo vairāki pašreizējie tirgus dalībnieki nelabprāt strādā ar akciju sabiedrību Latvijas Gāze, kurai jau ir līgums ar Krievijas koncernu,» pauž A. Krastiņš.