"Tas cukurs, kas pašreiz tiek pārdots veikalos, ir ražots Jelgavā. Pēc 1.oktobra ir iespējamas vairākas alternatīvas. Cukurs varētu nākt no Lietuvas, no Dānijas, no Zviedrijas," laikraksta Diena izdevumam Lietišķā Diena stāstījis Dānijas uzņēmuma Danisco Sugar viceprezidents Mats Liljestams.
Dānijas uzņēmuma Danisco Sugar viceprezidents Mats Liljestams laikraksta Diena izdevumam Lietišķā Diena norāda, ka Latvijā cukura ražošanu saglabāt būtu bijis ļoti grūti divu iemeslu dēļ: "Pirmkārt, zemniekiem nav jēgas audzēt cukurbietes, ja to cena samazinās un ja tajā pašā laikā par izdevīgāku cenu var audzēt kādas citas kultūras. Otrkārt, abas rūpnīcas bija diezgan nelielas: Jelgavas cukurfabrika ražoja ap 40 tūkst. tonnu, savukārt Liepāja - ap 20 tūkst. tonnu gadā, tā kā, skatoties ilgtermiņa perspektīvā, izdzīvot viņiem būtu grūti. Manuprāt, slēgt abas rūpnīcas bija pareizs lēmums. Kad Polija pievienojās ES, tur bija 76 fabrikas, tagad - tikai 40, taču saražotais apjoms ir gandrīz tikpat liels. Tas nozīmē, ka, lai saglabātu konkurētspēju, rūpnīcām ir jākļūst lielākām."
Atbildot uz Lietišķās Dienas jautājumu: "Varbūt saglabāt cukura ražotnes Latvijā bija iespējams, pārorientējot tās uz bioetanola ražošanu?", M. Liljestams stāsta: "Tas ir sarežģīts jautājums, jo par to pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi. Bioetanola ražošana ES, salīdzinot ar vajadzībām pēc tā, ir ļoti zema. Jā, ražošanas apjomi pieaug, un cukurbietes tam ir pateicīga kultūra, taču mūsu viedoklis ir, ka konkurētspējīga bioetanola ražošana ir iespējama, tikai daļēji saglabājot arī cukura ražošanu." "Nedomāju, ka Latvijas gadījumā tas būtu bijis risinājums, jo tās būtu mazas fabrikas ar ļoti maziem ražošanas apjomiem un augstām izmaksām," norāda Danisco Sugar viceprezidents.
Uz jautājumu: "Danisco Sugar pērn iegādājās Jelgavas cukurfabrikas zīmolu. Kāpēc tas jūs ieinteresēja?", M. Liljestams atbild: "Vēl pirms tās darbība tika apturēta, Jelgavas cukurfabrika izplatīja tirgū dažus mūsu produktus, un mēs zinājām, ka Latvijas patērētāju vidū šis zīmols ir ļoti augstu novērtēts. Tādēļ bijām ieinteresēti pārdot Latvijā savu produkciju ar Jelgavas cukura zīmolu."
"Tas cukurs, kas pašreiz tiek pārdots veikalos, ir ražots Jelgavā. Pēc 1.oktobra ir iespējamas vairākas alternatīvas. Cukurs varētu nākt no Lietuvas, no Dānijas, no Zviedrijas. Mums ir ražošana vairākās valstīs un varu droši apgalvot, ka tas ir tikpat kvalitatīvs produkts, kā Latvijā ražots," skaidro M. Liljestams.
Atbildot uz jautājumu: "Vai cukura cena Latvijā pēc 1.oktobra ir atkarīga no tā, no kurienes tas tiks vests?", M. Liljestams stāsta: "Tam nav nekādas nozīmes. Mēs piegādāsim Latvijas iedzīvotājiem augstas kvalitātes produktus, nedaudz lētāki būs private label produkti, un patērētājs varēs izdarīt savu izvēli."
Lietišķā Diena norādījusi, ka "pastāv uzskats, ka importētais cukurs nav tik salds kā Latvijā ražots, turklāt arī neder bitēm". Uz to M. Liljestams atbildējis: "Cukurs ir cukurs. Nav nekādas nozīmes tam, kur tas ir saražots. Mūsu cukurs der arī bitēm - pārdodam savu cukuru biškopjiem visās valstīs un nekādu problēmu ar to nav."