Krievijas un Baltkrievijas tirgus kā eksporta iespēja ir jāsaglabā, taču jāskatās tur, kur var labāk un drošāk nopelnīt, un to var izdarīt rietumos, intervijā Rietumu radio sacīja AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

Gada sākums uzņēmumam bijis «vēsturiski sliktākais», un tas bijis saistīts ar problēmām Krievijā un Baltkrievijā, taču Liepājas papīrs veicis tirgus pārstrukturēšanu un pārlicis akcentus uz jauniem tirgiem, galvenokārt rietumos, sacīja Vilnītis.

Aizvadītajā gadā Liepājas papīra apgrozījums sasniedza 7,57 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2013.gadā, taču šogad ražošanas kopējais apjoms varētu būt par 15%-16% zemāks nekā 2014.gadā, sacīja Vilnītis, norādot, ka, neraugoties uz apgrozījuma samazināšanos, uzņēmums ir rentabls.

«Galvenie tirgi mums ir Vācija un Dānija, un šobrīd jau parādījusies jauna iespēja strādāt Lielbritānijā,» sacīja Vilnītis. «Šī gada laikā daudz kas nācis klāt neplānoti, ko sākumā nemaz nebijām domājuši, taču esam gatavi apsvērt katru iespēju un idejas. Ja no desmit jaunām idejām realizēsies pat mazākā daļa, tas būs labi, jo tas vienalga būs ar pievienoto vērtību.»

Uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis (LRA) nolēmis atteikties no amata pienākumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomē, kā arī nākamvasar plāno atstāt AS «Liepājas papīrs» valdes priekšsēdētāja amatu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmējs.

«Nākamajā rudenī man plānoti jauni pienākumi, ko nevarēšu apvienot ar vairākiem līdzšinējiem darbiem. Gatavojoties tam, šo laiku izmantoju, lai sakārtotu lietas un nodotu līdzšinējos pienākumus citās rokās,» skaidroja Vilnītis. Viņš apstiprināja, ka šos lēmumus pieņēmis, gatavojoties nākamā gada rudenī pārņemt Liepājas pilsētas domes vadības grožus, kā to paredz pēc pašvaldību vēlēšanām panāktā vienošanās starp LRA un pašreizējā Liepājas mēra Ulda Seska pārstāvēto Liepājas partiju.

Vilnītis nolēmis atteikties no LTRK Kurzemes padomes vadītāja pienākumiem, ko pildījis pēdējos trīs gadus. Pirms pāris mēnešiem viņš uzrunājis Talsu novada uzņēmēju, mežistrādes uzņēmuma SIA «Krauzers» valdes priekšsēdētāju Andi Araku, aicinot uzņemties LTRK Kurzemes padomes vadīšanu. Kā skaidroja Vilnītis, Araks līdz šim ļoti aktīvi darbojies LTRK Kurzemes padomē, kā arī iepriekš vadījis Talsu komersantu klubu, gūstot vērtīgu pieredzi. Vilnītis plāno atteikties arī no dalības LTRK lielajā padomē, par savu pēcteci tajā iesakot virzīt Araku.

Jaunu komercķīlu reģistrējis uzņēmums AS Liepājas papīrs, liecina Lursoft dati.

Komercķīlu reģistrā esošā informācija liecina, ka ķīlas ņēmējs ir AS SEB banka un darījuma nodrošinātā prasījuma maksimālo summa ir 252,45 tūkstoši latu.

Uzņēmums ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

Patlaban AS Liepājas papīrs ir reģistrētas kopumā piecas komercķīlas, visos gadījumos ķīlu ņēmējs bijusi AS SEB banka.

AS Liepājas papīrs pirmsākumi meklējami 1898.gadā, taču pašreizējais uzņēmums reģistrēts 1993.gada 19.janvārī. Patlaban AS Liepājas papīrs pamatdarbība ir pašlīmējošo etiķešu, termosarukuma plēves etiķešu ražošana, kā arī kancelejas preču tirdzniecība.

Liepājas poligrāfijas uzņēmums Liepājas papīrs septembrī cer sākt darbināt jaunās tehnoloģijas un sākt inovatīvu uzlīmju ražošanu, stāsta uzņēmuma prezidents Jānis Vilnītis.

Viņš informēja, ka šonedēļ Liepājas papīra ražotnē sākts uzstādīt Nīderlandē iegādātu jauno iekārtu, kas kopā ar palīgierīcēm izmaksāja aptuveni vienu miljonu eiro (702,8 tūkstošus latu).

Pēc iekārtas uzstādīšanas iecerēts apmācīt darbiniekus, klāstīja Vilnītis, paužot cerību, ka jau septembrī "Liepājas papīrs" varēs sākt ražot jauno produkciju ‒ etiķetes, kādas Baltijā pašlaik neviens neražo.

Jau vēstīts, ka Liepājas papīra konsolidētais apgrozījums pērn sasniedza vairāk nekā 3,9 miljonus latu, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās vairākkārt un pirms nodokļu samaksas bija 22 tūkstoši latu.

AS «Liepājas Papīrs» ražotnē Liepājā jūlijā darbu sāk Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET, kura apvieno fleksogrāfijas drukas sniegumu un digitālās drukas plašās iespējas, informē uzņēmumā.

Jaunā iekārta ir Nīderlandes uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma DOMINO UK Limited radīto iekārtu apvienojums, ar kuras palīdzību AS «Liepājas Papīrs» saviem klientiem vietējā tirgū un eksporta tirgos varēs piedāvāt konkurētspējīgāku produktu vidējo tirāžu uzlīmju un etiķešu drukas segmentā. Būtiskākās jaunās iekārtas priekšrocības, strādājot ar visdažādāko veidu pašlīmējošo materiālu apdruku, ir iespēja sasniegt niansētākus toņus.

Uz iekārtas var īstenot folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, tādējādi rodot iespēju veidot pilnīgi unikālus tekstūras efektus. Uzņēmuma vadītājs Normunds Jansons kā galveno jaunās iekārtas priekšrocību uzver to, ka «ar šo iekārtu vienas stundas laikā varam saražot to, kam veltījām nesalīdzināmi vairāk laika, strādājot ar iepriekšējo digitālās drukas iekārtu». Viņš arī norāda, ka jaunās iekārtas integrēšana uzņēmuma darbībā un jaunu drukas procesu ieviešana ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā gan produkcijas klāsta paplašināšanā, gan uzņēmuma iekšienē noritošo procesu pārstrukturizācijā, jo jāņem vērā, ka šādas iekārtas iegāde ir uzņēmuma vēsturē lielākā investīcija, kurai jānes atdeve un jāceļ uzņēmuma konkurētspēja jau tuvāko trīs gadu periodā.

A/s Liepājas papīrs pārdevusi savas kapitāldaļas Baltkrievijas uzņēmumā NTS Poligrafija.

«Tas nebija sasteigts lēmums,» db.lv apgalvoja a/s Liepājas papīrs akcionārs Jānis Vilnītis. Darījums sākts jau 2012.gada pavasarī un līgums parakstīts vasarā. Tagad lielākā daļa naudas par kapitāldaļām jau saņemta un to plānots ieguldīt jaunās ražošanas iekārtās Liepājas ražotnē. Darījuma summa saskaņā ar līguma noteikumiem netiek atklāta.

Iemesls pārdošanai ir mainīgā tirgus situācija. Kopš Baltkrievija ir vienotajā muitas ūnijā, tirgū sākusies Krievijas ražotāju ekspansija. «Ar tādām jaudām un ražošanas apjomiem agri vai vēlu kritīsies cenas un mūsu ražotnei zudīs rentabilitāte,» skaidro J. Vilnītis. Pēc viņa teiktā, bijuši iespējami divi risinājumi - ieguldīt un attīstīt Baltkrievijas uzņēmumu, līdz tas spētu ražot augstākas pievienotās vērtības produkciju, vai arī pārdot, kamēr vēl tā rentabilitāte ir augstākajā punktā. «Abos uzņēmumos - Baltkrievijā un Latvijā - mēs ieguldīt nespētu, tāpēc pieņēmām lēmumu pārdot kapitāldaļas,» norādīja uzņēmējs.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Krievijas tirgū, pārdošanas izmaksu un darba algu izmaksu kāpumu, pagājušajā gadā poligrāfijas uzņēmums AS Liepājas papīrs ir strādājis ar peļņu. Proti, tā apgrozījums bija 6,1 milj. eiro, bet peļņa - 46 tūkst. eiro, liecina uzņēmuma akcionāru sapulcē izskatītais gada pārskats. Pozitīvu tendenci pērn uzrādīja arī uzņēmuma likviditātes rādītājs, pieaugot par 13% pret iepriekšējo gadu un sasniedzot 1,7.

AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uzsver, ka 2017. gads uzņēmumam bijis izaicinājumiem bagāts. Tas saistīts gan ar eksporta apjomu pārstrukturizāciju no Austrumeiropas uz Rietumeiropas tirgiem, gan ar pārmaiņām akcionāru struktūrā. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka pagājušajā gadā eksports uz Krieviju bijis 19,84%, kas ir par 4,15% mazāk nekā 2016. gadā un ko kompensē eksporta apjoma pieaugums uz tādām Rietumvalstīm kā Vācija, Dānija un Zviedrija.

Tāpat pērn uzņēmums uz divdesmit pasaules valstīm ir eksportējis gandrīz pusi no saražotā produkcijas kopapjoma. Tā kā eksporta apjomu kāpināšana ir būtisks darbības virziens, tieši rietumu tirgu apgūšana un starptautisko izstāžu apmeklēšana līdztekus iekārtu iegādei un pozīciju stiprināšanai vietējā tirgū ir arī viens no šā gada mērķiem.

Uzņēmumam AS “Liepājas papīrs” aizvadītais pandēmijas gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan saistībā ar COVID - 19 ierobežojumiem un ar to saistīto darba pārstrukturizēšanu, gan saistībā ar jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu un eksporta tirgu paplašināšanu.

Uzņēmuma apgrozījums drukas nozarē 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par vairāk nekā 16%, sasniedzot 7,4 miljonus eiro. Kāpis arī saražotais kopapjoms, proti, 2020. gadā Liepājā saražotas vairāk nekā 944,5 miljoni produkcijas vienību. Pozitīvi vērtējams ir arī eksporta pieaugums par 26%. Jau vairākus gadus lielākais eksportēto preču klāsts nokļūst Krievijā, Lietuvā un Vācijā, tomēr arī Skandināvijas valstis un Igaunija ir vērā ņemami tirgi ar augošu pārdošanas apjomu. Uzņēmuma pārdošanas daļas vadītājs Artūrs Gabaliņš piebilst, ka uzsākts produkcijas eksports uz ASV un Franciju, kas uzņēmumam iepriekš bijušas pilnīgi neapgūtas valstis.

Izmaiņas vakar piedzīvojusi arī AS Liepājas Papīrs valde un padome. Valdē darbu saglabājuši cčetri no pieciem tās locekļiem, savukārt padomes sastāvā veiktas būtiskākas izmaiņu, savu amatu saglabājot vien padomes priekšsēdētājam Agrim Šulcam.

Pilnvaru termiņš pagarināts praktiski visām uzņēmuma valdes amatpersonām, izņemot Aiju Hovecku. Lursoft pieejamie dati rāda, ka viņas vietā valdes locekļa pienākumus uzņēmumā kopš vakardienas pilda līdzšinējais padomes loceklis Normunds Jansons.

Pēc izmaiņu reģistrācijas AS Liepājas Papīrs valde turpina strādāt piecu amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu arī turpmāk ieņems Jānis Vilnītis, savukārt valdes locekļu amati uzticēti Annai Bružei, Armandam Dejum, Normundam Jansonam un Ilmāram Ozoliņam-Ozolam.

Būtiskākas izmaiņas vakar skārušas AS Liepājas Papīrs padomi, jo savu amatu saglabājis tikai līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Agris Šulcs. Par uzņēmuma padomes locekļiem iecelti Zane Vilnīte un Imants Vismins, kas nozīmē, ka savu amatu nācies pamest līdzšinējai padomes loceklei Ludmilai Vaļčikai.

A/s Liepājas papīrs neauditētie aizvadītā gada rezultāti uzrāda apgrozījuma un peļņas pieaugumu, salīdzinot ar 2010.gadu. Uzņēmuma vadība to saista ar strukturālām izmaiņām ražošanā.

Apgrozījums, salīdzinot ar 2010.gadu, pēn audzis par 600 tūkstošiem latu un sasniedzis 4,4 miljonus latu. Savukārt peļņa ne tikai pārsniedz iepriekšējā gada rezultātus, bet arī prognozi, un bijusi vairāk nekā 150 tūkstoši latu, Db.lv informēja a/s Liepājas papīrs finanšu direktors Normunds Jansons. «Esam labāk izmantojuši savus aktīvus,» skaidro finanšu direktors. Attaisnojušās pērn realizētās strukturālās pārmaiņas, pārceļot vienkāršāko ražošanas daļu uz Baltkrieviju un ieviešot inovatīvus produktus Liepājas ražotnē.

Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas papīrs uzstādīta Nīderlandē izgatavota tehnoloģiskā līnija iekausējamo etiķešu ražošanai, kas kopā ar palīgierīcēm izmaksājusi aptuveni vienu miljonu eiro. Iekausējamās etiķetes nelīmē uz iepakojuma, tās nav atdalāmas, jo tiek iekausētas iepakojumā. Līdz ar to iepakojuma utilizācija ir vienkāršāka, jo to var pārkausēt otrreiz izmantojamās plastmasas granulās kopā ar etiķeti - šāda tehnoloģija jau tiekot izmantota Skandināvijā. Latvijā šādu iepakojumu lieto vairāki saldējuma ražotāji.

Poligrāfijas a/s Liepājas papīrs sākusi vairāku iekārtu demontāžu un nākamnedēļ plāno tās pārvest uz Baltkrieviju. Ražošanu Gomeļā paredzēts sākt maijā.

Nākamajā nedēļā uz Baltkrieviju dosies a/s Liepājas papīrs speciālisti, lai uzstādītu un ieregulētu iekārtas. Gomeļas ražotnes darbinieku apmācības pirmais cuikls jau noslēdzies, Db.lv pastāstīja a/s Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

Plānotā Baltkrievijas rubļa devalvācija gan esot problēma, atzina J. Vilnītis, jo bizness šobrīd Baltkrievijā esot paralizēts. Biržā valūtu devalvācijas gaidās iegādāties neesot iespējams. Tomēr uzņēmuma sadarbības partneris Baltkrievijā esot spējis daļēji problēmu atrisināt - valsts atļaujot eksportētājiem ar eksporta tirgos iegūto valūtu rīkoties pašīem.

Bizness cerot uz Baltkrievijas Prezidenta lēmumu par ātru devalvāciju - 30 - 40 % uzreiz. Savukārt bankas piedāvājot pakāpenisku devalvāciju. Lēmumu Lukašenko administrācija varētu pieņemt līdz aprīļa beigām, taču tas atkarīgs no sarunām ar Krieviju un citu NVS valstu vadību. Lēmums par rubļa devalvāciju Baltkrievijā saistīts ar plānoto starptautisko aizdevumu no Krievijas un NVS.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Visticamāk, no partijas LPP/LC aizgājušie Liepājas, Grobiņas un citu mazāko Liepājas apkaimes nodaļu biedri nākotnē varētu dibināt jaunu reģionālo partijum, pastāstīja līdzšinējais LPP/LC Liepājas nodaļas vadītājs, uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis.

Komentējot savu turpmāko politisko darbību, Vilnītis sacīja, ka pastāv trīs iespējas - pamest politiku, pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam vai dibināt jaunu reģionālo partiju. «Pēdējo variantu uzskatu par visticamāko,» sacīja Vilnītis.

Viņš kā viens no iespējamajiem reģionālās partijas dibinātājiem esot gatavs rīkot socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu. Reģionālā partija, ja tāda tiks nodibināta, visticamāk, aptvers ne vien Liepājas pilsētu, bet plašāku teritoriju bijušā Liepājas rajona robežās. Tas būtu loģisks solis, jo liels skaits pilsētā strādājošo dzīvo ārpus Liepājas - Grobiņā, Nīcā, Priekulē un citās apdzīvotās vietās, skaidroja Vilnītis.

Liepājas pašvaldība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota esošajā redakcijā, kas paredz Liepāju apvienot ar apkārtējiem novadiem, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

«Liepāja vienmēr ir bijusi valsts nozīmes pilsēta, un mums ir ļoti svarīgi, ka mēs to saglabājam,» sacīja Vilnītis, norādot, ka šādai vēlmei ir dažādi iemesli. «Gan pilsētas attīstības stratēģijas dēļ, kas tomēr ir atšķirīga no lauku teritorijas, gan pieejamo [Eiropas Savienības] fondu finansējuma dēļ - tie fondi, kas ir paredzēti pilsētām atšķiras no tiem, kas paredzēti lauku novadiem,» viņš teica.

Vilnītis norādīja, ka esot ļoti daudz ekonomiskos apsvērumos balstītu argumentu, kāpēc nepiekrīt Liepājas apvienošanai ar apkārtējiem novadiem, taču arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās konsultācijas ar pašvaldībām, viņaprāt, «notikušas nepareizi».

Daļu ražošanas iekārtu a/s Liepājas papīrs gatavojas pārcelt uz Gomeļu Baltkrievijā.

Kā vēsta Telegraf, jaunais kopuzņēmums darbu sāks 2011. gadā. Liepājas papīra prezidents Jānis Vilnītis informējis, ka uzņēmums jau vairāk nekā gadu sadarbojas ar vienu baltkrievu kompāniju un tā kā kopīgais bizness attīstījies veiksmīgi, nolemts, ka jāsper solis tālāk un jāveido kopuzņēmums. Šobrīd notiek visu nepieciešamo dokumentu noformēšana un pagaidām sadarbības partnera vārdu Vilnītis neatklāj. Zināms vien tas, ka kopuzņēmums abām pusēm piederēs vienlīdzīgās daļās.

Skaidrojot Baltkrievijas plusus attiecībā pret Krieviju, ar ko sadarbība Liepājas papīram jau bijusi ilgāku laiku, J. Vilnītis nosauc drošību, kā arī to, ka darbaspēka izmaksas ir mazākas. Jaunais uzņēmums ražos pašu lētāko produkciju, ko Liepājā neesot rentabli ražot augsto izmaksu dēļ. Šī produkcija tiek realizēta Krievijā, Baltkrievijā un nedaudz arī Kazahstānā.

Valdība atkārtoti ieceļ Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē (LSEZ) četrus valdes locekļus, kuriem beidzies uzticēto pilnvaru termiņš, tādējādi atjaunojot valdes lemttiesību.

LSEZ valdē turpinās darboties Liepājas pilsētas domes pārstāvis Uldis Sesks (Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs), Liepājas komersantu pārstāvis Aloizs Norkus (a/s LPB padomes loceklis), Liepājas komersantu pārstāvis Kirovs Lipmans (a/s Liepājas Metalurgs padomes loceklis) un Liepājas pilsētas domes pārstāvis Andris Ozols (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors). Par Ekonomikas ministrijas pārstāvi Andri Liepiņu (Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks) tiks lemts vēlāk.

Darbu LSEZ valdē turpinās arī pārējie četri LSEZ valdes locekļi, kuriem pilnvaras ir spēkā: Liepājas pilsētas domes pārstāvis Gunārs Ansiņš (Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks), Liepājas komersantu pārstāvis Jānis Vilnītis (a/s Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs), Satiksmes ministrijas pārstāvis Anrijs Matīss (Satiksmes ministrijas valsts sekretārs) un Finanšu ministrijas pārstāve Sanita Bajāre (Finanšu ministrijas valsts sekretāre).

Liepājas un visas Latvijas ekonomikā ir vērojama pozitīva virzība, taču tā notiek, tikai pateicoties uzņēmumiem, kas vēlas attīstīt savu konkurētspēju, kamēr uzņēmēju dialogs ar valsti Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības laikā bijis vissliktākais, kāds jebkad ir bijis.

Šādu viedokli intervijā Rietumu radio pauda AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Jānis Vilnītis.

«Uzņēmēji vienmēr ir pukstējuši, un tas arī ir normāli, jo katrs šo deķīti velk uz savu pusi, bet tā, ka neviens neieklausās, tā nekad iepriekš nav bijis,» sacīja Vilnītis. Viņš stāsta, ka pēc valdības demisijas situācija ir strauji mainījusies, jo politiķi nav droši par savu nākotni, tāpēc šajā starpposmā «visi grib runāt un kaut ko risināt».

Vilnītis uzsver, ka uzņēmējiem trūkst reāla atbalsta no valsts, veidojot nodokļu politiku, un pēdējos gados nodokļu slogs ir tikai palielinājies, un arī nākamajā gadā tas palielināsies. Viņaprāt, lielākā daļa ēnu ekonomikā strādājošo uzņēmumu nodokļus nemaksā nevis tāpēc, ka negrib to darīt, bet gan tādēļ, ka bankrotētu, ja samaksātu visus.Arī progresīvais ienākuma nodoklis varētu būt attīstību veicinošs, ja tiktu pareizi administrēts, sacīja Vilnītis. «Tam jābūt nevis pastāvīgi augstam, bet gan no 0 līdz 35%, ar domu par attaisnotajiem līdzekļiem, kas būtu mērķēti uz ēnu ekonomikas sektoriem - zobārstniecību, celtniecību un remonta servisiem,» sacīja Vilnītis, norādot, ka, saņemot nodokļu atmaksu, iedzīvotāji būtu ieinteresēti paši legalizēt ēnu ekonomikas jomas.

A/s Liepājas papīrs uzstādījusi jaunas iekārtas, kam būtiski jāuzlabo ražošanas efektivitāte, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās iekārtas Xeikon 3000 ļauj izgatavot digitālās etiķetes, kas var būt uzlīmes, iepakojums vai termobiļete. Turklāt digitālā druka nodrošina plašu materiālu izmantošanu un pēcapstrādes iespējas. «Ātra izgatavošana, mazas tirāžas, personalizācija, aizsardzība un drošība, augsta drukas kvalitāte,» digitālās produkcijas priekšrocības uzskaita a/s Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Jaunās iekārtas uzstādītas 2014. gada beigās, šobrīd norit to testēšana un tehnoloģijas apgūšana.

Pirmā uz jaunajām iekārtām izdrukātā etiķete bijusi Ķekavas putnu gaļas produkcijai. Taču šā gada beigās, lēš uzņēmuma vadītājs, jāsāk atgūt ieguldījumi. Iekārtas sniedz iespēju ražot produkciju gan pārtikas un dzērienu industrijai, personalizējot atsevišķas produktu grupas līdzīgi kā veikalos esošās kokakolas pudeles ar vārdiem, gan zāļu ražotājiem, ietverot aizsardzību pret viltojumiem, termobiļetes ar drošības garantiju. Pirmie pasūtījumi jau top. Ražošanas apgrozījums šogad uz jaunās produkcijas rēķina kāps nedaudz – procenta robežās, nākotnē tie būs aptuveni 5%.

No politisko partiju apvienības Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) nolēmuši izstāties aptuveni 20 liepājnieki - LPP/LC aktīvākie biedri, to vidū partijas valdes loceklis Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis. Partiju grasās pamest arī citu nodaļu biedri.

Aģentūrai BNS Vilnītis pastāstīja, ka pagājušonedēļ notika LPP/LC Liepājas nodaļas aktīvāko biedru sanāksme, kurā visi nolēmuši uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no partijas. Partiju nolēmuši pamest uzņēmēji Gunvaldis un Tālivaldis Vēsmiņi, ārste Laila Atiķe, uzņēmuma Elme Messer Metalurgs vadītājs Silvis Fridrihsons, uzņēmuma Liepājas metalurgs personāla daļas vadītājs Atis Deksnis, Latvijas gāzes Liepājas iecirkņa vadītājs Aivars Ķirsis un citi.

Viņš norādīja, ka no LPP/LC plāno izstāties arī vairāki valdes locekļi un citu partijas nodaļu pārstāvji, tostarp atsevišķu novadu vadītāji. Šonedēļ visi LPP/LC biedri, kas nolēmuši izstāties no partijas, plāno nākt klajā ar kopīgu paziņojumu.

Viens no Zatlera reformu partijas aktīvistiem, uzņēmējs, Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis neslēpj, ka viņa vērtējums par bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izpratni tautsaimniecības jautājumos nav pārāk augsts. Tomēr tas uzņēmējam netraucējot atbalstīt V. Zatlera politiskās aktivitātes, kuru pamatā esot drosme, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Izdevums atgādina, ka reģionālā laikraksta Kurzemes Vārds 2. jūnija publikācijā, sniedzot V. Zatlera prezidentūras vērtējumu, J. Vilnītis akcentēja, ka V. Zatleram «nav saprašanas par tautsaimniecību».

Sarunā ar Neatkarīgo Vilnītis atzinis, ka arī šobrīd viņš savu viedokli neesot mainījis, taču visi bijušā prezidenta trūkumi esot maznozīmīgi iepretim tai drosmei, kādu V. Zatlers izrādījis ar aicinājumu atlaist Saeimu. «Valda Zatlera prezidentūra kopumā ir vērtējama vismaz divas balles zemāk nekā pēdējais posms, kurā viņš mani pārsteidza ar savu drosmi un gribu kaut ko mainīt Latvijas politiskajā vidē,» komentējis J. Vilnītis.

Liepājas papīrs koncentrējas uz konkurētspēju pasaules līmenī.

Pēdējā pusotrā gadā AS Liepājas papīrs koncentrējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons plāno pilnveidot etiķešu un uzlīmju ražošanas tehnoloģijas un uzsver, ka nozīmīgi ir iet laikam līdzi, ieviešot modernākās iekārtas.

Sūta pat uz Meksiku

Viens no Baltijā lielākajiem uzņēmumiem fleksogrāfijā patlaban eksportē aptuveni 40% savas produkcijas uz 15 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Lietuva, Vācija, Dānija, Krievija, tāpat arī Somija, Zviedrija, Itālija, Francija, Anglija, Īrija. Liepājā drukātas etiķetes redzamas arī uz tekilas pudelēm, ko ražo Meksikā. «Sadarbība izveidojās, pateicoties Zviedrijas uzņēmējiem, kas visu organizēja. Mēs bijām tikai kā ražotāji,» N. Jansons skaidro. Viens no atpazīstamākajiem sadarbības partneriem aiz valsts robežām ir kosmētikas koncerns Faberlic Krievijā, alkohola ražotne Vācijā. Latvijā lielākie klienti ir Orkla Food Latvia, kuras paspārnē darbojas tādi uzņēmumi kā Spilva, Laima, Staburadze, sadarbība notiek arī ar putnu fabriku Ķekava, uzņēmumiem Pure Food, Spodrība, Dzintars, Latvijas Balzams un GamaPlast. Vidēji mēnesī Liepājas papīrs apkalpo divus līdz trīs simtus kompāniju.

Uzņēmumā «Liepājas Papīrs» sākusi darboties Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET. Tajā apvienotas fleksogrāfijas un digitālās drukas plašās iespējas, tādējādi attīstot uzņēmuma piedāvājumu un ražošanas iespējas.

«Pastāvēs, kas mainīsies,» ar šādiem vārdiem jauno iekārtu atklāja uzņēmuma tehniskais direktors Ilmārs Ozoliņš-Ozols, klātesot arī AS «Liepājas Papīrs» valdes priekšsēdētājam Normundam Jansonam un Pārdošanas daļas vadītājam Artūram Gabaliņam.

Iekārtas izmaksas sasniedz 985 000 EUR, taču kopā ar iekārtas novietnes izbūvi, darbinieku apmācīšanu un papildu izmaksām uzstādīšanai kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā viena miljona eiro apmēru. Iekārtas uzstādīšanā tika iesaistīti profesionāļi no visas pasaules. Tā tika uzstādīja maijā un līdz šim darbojās testa režīmā.

Lai gūtu nepieciešamos finanšu līdzekļus, uzņēmums ņēmis aizņēmumu SEB bankā. Ieguldītās investīcijas ir paredzēts atpelnīt turpmāko piecu gadu laikā.

Poligrāfijas uzņēmums Liepājas papīrs reģistrējis izmaiņas uzņēmuma valdē un padomē.

Izmaiņas galevnokārt saistītas ar to, ka otrs lielākais akcionārs Zigmunds Mežnieks savas akcijas pārdevis Jānim Vilnītim, savukārt Jānis Vecvagars nosvinējis 75. dzimšanas dienu un nolēmis aiziet pelnītā atpūtā, Db. lv skaidroja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs J. Vilnītis.

No padomes priekšsēdētāja amata atbrīvots Jānis Vecvagars, bet par jauno padomes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais padomes loceklis Agris Šulcs. No padomes locekļa pienākumiem atbrīvots Zigmunds Mežnieks. Uzņēmuma padomē iecelti Normunds Jansons un Ludmila Vaļčika, kura līdz ar to atbrīvota no valdes locekles amata. Par uzņēmuma valdes locekli iecelta Aija Hovecka. Valdes priekšsēdētāja pienākumus, tāpat kā līdz šim, turpinās pildīt Jānis Vilnītis, atkārtoti uzņēma valdē iecelti arī pārējie trīs valdes locekļi - Anna Bruže, Armands Dejus un Ilmārs Ozols-Ozoliņš.