Liepājas Reģionālā vides pārvalde (LRVP) gan aktā fiksējusi Aizsargjoslu likuma pārkāpumus Sergeja Zaharjina piejūras īpašumā Marijas Nīcas novadā, taču noilguma dēļ sodu nevar piemērot.
Kopš pēdējo būvju nodošanas ekspluatācijā pagājis vairāk nekā gads, līdz ar to saskaņā ar Administratīvā pārkāpuma likumu īpašnieku vairs nevar sodīt, Db.lv apstiprināja LRVP. Tagad tā ir pašvaldības un būvvaldes atbildība, jo šīs institūcijas pieņēmušas objektu ekspluatācijā. Savukārt LRVP sasakaņojumu būvniecībai izsniegusi 2005. gadā, un pēc tam nav kontrolējusi, vai būvniecība norit atbilstoši saskaņojumam.
Īpašumā Marijas konstatēts, ka, pārkāpjot Aizsargjoslu likumu, uzceltas vairākas būves, tostarp baseins, tenisa korti un vairākas ēkas. Par to vides uzraugi noformējuši aktu.
Db.lv rakstīja, ka S. Zaharjina piejūras īpašumā sešu būvju vietā uzceltas 13 ēkas. Raidījuma Nekā personīga rīcībā esošais nekustamā īpašuma inventarizācijas plāns liek secināt, ka sākotnējā apbūves platība pārsniegta gandrīz piecas reizes. Galvenā dzīvojamā ēka atgādina pili. Mājai ir vairāk nekā 400 kvadrātmetru. To atjaunojot, tā uzcelta četras reizes lielāka nekā iepriekšējā. Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, kas noteic, ka, rekonstruējot 300 metru piejūras joslā esošās ēkas, tās nedrīkst pārsniegt iepriekšējo būvapjomu.
Aizsargjoslu likums atsevišķos gadījumos atļauj palielināt ēku būvniecības apmēru, piemēram, ja būvi paredz pašvaldības teritorijas plānojums. Tas Nīcas pagastam tika apstiprināts 2007. gada septembrī, laikā, kad S. Zaharjina dzīvojamā ēka jau bija uzcelta. Vēl viens izņēmums ir gadījumā, ja atļauju dod reģionālā vides pārvalde. Nekustamo īpašumu Marijas Pērkonē S.Zaharjins iegādājās 90. gadu vidū. 2000. gadā īpašums ierakstīts zemesgrāmatā pēc tam, kad S. Zaharjins kļuva par Latvijas pilsoni. Taču pirmā būvniecība īpašumā uzsākta jau 20. gs. 80. gadu beigās, Db.lv apgalvoja LRVP.