A/s Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals līguma projektā par akciju atdošanu kreditoriem veikuši tikai dažas izmaiņas, kuras paredzēja, ka akcijas tiks nodotas tikai tad, kad būs apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāns, un tas, kuram tiks nodotas akcijas, paliek Kreditoru kluba ziņā, teikts Liepājas metalurga preses dienesta izplatītajā paziņojumā.

Zaharjins nepiekrīt Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), finanšu ministra Andra Vilka (V), ekonomikas ministra Daniela Pavļuta un konsultanta Prudentia izteikumiem par savu akciju atdošanu, teikts paziņojumā.

«Valsts pārstāvju izteikumi mani šokēja. Visus pēdējos mēnešus man ir nācies daudz ko pārdzīvot un uzklausīt visdažādākos apvainojumus un pazemojumus. Es izturēšu un piecietīšu. Šodien man svarīgākais ir rūpnīcas un divu tūkstošu metalurgu liktenis. Ar pilnu atbildību saku, ka man un Iļjam Segalam tika izteikts ultimāts: ja mēs gribam, lai tiesiskās aizsardzības plāns tiktu saskaņots, mums ir jāatdod savas akcijas. Pēc būtības valdība un tās pārstāvji rosina mūs uz kriminālnoziegumu, aicinot nepildīt Rīgas apgabaltiesas un procesa virzītāja lēmumus,» norāda Zaharjins.

Situācijai nozarē un uzņēmumā saasinoties, Liepājas metalurgs par 8-10% plāno samazināt darbinieku skaitu.

Patlaban visu uzņēmumu struktūrvienību vadītāji gatavo priekšlikumus valdei par darbaspēka optimizācijas iespējām. «10.aprīlis uzņēmumā ir algas diena, un mēs burtiski mēģinām sagrabināt naudu, lai neaizkavētu darba samaksu,» DB atzīst a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins. Šā gada janvārī rūpnīca strādāja ar pilnu jaudu, februārī un martā – ar aptuveni 60% jaudu, bet aprīlī noslogojums būs vēl mazāks, lēš S.Zaharjins. «Tik dziļas krīzes visā tērauda ražošanas nozarē, nerunājot par metalurģiju, nav bijis,» viņš apgalvo. Pagaidām lejupslīde turpinās, un pirmās pozitīvas dinamikas pazīmes gaidāmas ne ātrāk kā šā gada beigās.

Finanšu grūtībās nonākušā Liepājas metalurga (LM) strādnieki tikšanās laikā ar uzņēmuma akcionāru un bijušo LM padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaharjinu atbildes uz jautājumiem par uzņēmuma nākotni nesaņēma, vien ieteikumu paciesties līdz augusta beigām, novēroja Rietumu Radio.

^{Papildināta ar 4. rindkopu}

LM gatavās produkcijas noliktavā uz tikšanos ar S. Zaharjinu bija ieradušies ap 300 uzņēmuma strādnieku. Pēc daudzkārt jau dzirdēta vēsturiskā atskata par to, kā LM nonācis šādā situācijā un kā valsts nav sniegusi nepieciešamo atbalstu pēc pirmajiem uzņēmuma lūgumiem palīdzēt, strādnieki mēģināja uzdot S. Zaharjinam jautājumus.

Kāds strādnieks krieviski pateicās akcionāram par ieguldījumu, ko S. Zaharjins pacietīgi noklausījās, taču pēc jautājuma latviski par to, kāpēc divi uzņēmuma akcionāri - S. Zaharjins un Kirovs Lipmans - nevar vienoties par uzņēmuma darbības atjaunošanu un investora piesaistīšanu, viņš vienkārši pameta tikšanās vietu, klusēdams izejot cauri apmulsušo strādnieku rindām. Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas ceha celtņa operators Egons Kļava, kurš uzņēmumā strādā 27 gadus, pat nepaspēja uzdot jautājumu līdz galam.

A/s Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals pirmdien, 19.augustā, parakstījuši Prudentia Advisor atsūtīto līguma projektu.

Tā kā sestdien, 17.augustā, saņemtais dokuments bija līguma projekts nevis gala redakcija, S. Zaharjins un I.Segals to kopīgi ar juristiem caurskatījuši un parakstījuši, vienlaikus iesniedzot iespējamos papildinājumus, preses konferencē skaidroja S.Zaharjins. Viņš žurnālistiem parādīja dokumentu, kur katrā lappusē ir atzīme «projekts» un uz kura ir gan S.Zaharjina, gan I.Segala paraksts. Līguma galīgo redakciju Prudentia Advisor vēl pat neesot piedāvājusi.

Principiāls labojums bijis viens – apmaiņā pret akciju atdošanu abi lielākie akcionāri prasījuši no kreditoru kluba atbalstu Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānam, lai izslēgtu a/s LM maksātnespēju.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien apmierināja maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana prasību, atzīstot viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju strīdā ar Sergeju Zaharjinu.

Pilns spriedums lietā būs pieejams no 21.februāra, un to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Zaharjina pārstāve zvērināta advokāte Sintija Radionova uzskata, ka spriedums nav taisnīgs un likumīgs, bet par pārsūdzēšanu tiks lemts pēc iepazīšanās ar motivētu spriedumu.

Savukārt Lipmana pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks norādīja, ka šis ir gala nolēmums šajā strīdā, jo pēdējo reizi lieta tika vērtēta pēc būtības. Viņš pauda nožēlu, ka šāds spriedums nebija pasludināts vismaz pusgadu iepriekš, jo tas varētu izglābt Liepājas metalurgu.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju. Lipmans pēc sprieduma izteicās, ka beidzot taisnība ir uzvarējusi un «Zaharjinam ir jāatdod akcijas, kuras man ir likumīgi piederējušas un pieder, ko atzina arī tiesa».

Sergejs Zaharjins šodien Valsts policijas (VP) priekšniekam Intam Ķuzim iesniedza iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret Kirovu Lipmanu, informēja advokāte Sintija Radionova.

Iesniegumā lūgts uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma (KL) 298.panta pirmās daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu, proti, pret Zaharjinu.

Zaharjina iesnieguma pamatā ir fakts, ka Lipmans 2013.gada 3.jūlijā apzināti ir sniedzis nepatiesu ziņojumu VP par to, ka Zaharjins it kā esot «pasūtījis» Lipmana slepkavību.

Kā pastāstīja Lipmana advokāts Pāvels Rebenoks, Lipmans nav vērsies policijā par faktu, ka Zaharjins ir pasūtījis viņa slepkavību, līdz ar to Zaharjina iesniegumā minētais neatbilstot patiesībai.

Lipmans ir vērsies policijā, lai sniegtu ziņas par viņa rīcībā esošo informāciju, ka viņa dzīvība ir apdraudēta. Vēršanās policijā mērķis no Lipmana puses bijis ļaut policijai noskaidrot, vai fakti par draudiem atbilst vai neatbilst patiesībai, vai draudi ir nopietni un kas ir draudu avots, norādīja Rebenoks.

Liepājas metalurgs lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins pirms nepilna mēneša savam vecākajam brālim Valērijam uzdāvinājis piecus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība bijusi gandrīz deviņi miljoni latu.

Portāls Pietiek.com, atsaucoties uz Lursoft datiem, vēsta, ka S. Zaharjins brālim uzdāvinājis savu villu Jūrmalā, Dzintaru prospektā 25, kuras vērtība gan noteikta tikai 600 tūkstošu latu apmērā, un tāpat Valērija Zaharjina īpašumā nonācis īpašums Liepājā, Baznīcas ielā 3/5, kura vērtība aplēsta 730 tūkstošu latu apmērā.

Pārējie trīs īpašumi, kurus Sergejs Zaharjins uzdāvinājis brālim, ir vēl divi īpašumi turpat Liepājā, Skolas ielā 1 un Dzintaru ielā 23, kuru vērtība noteikta attiecīgi 180 tūkstošu un 4,5 miljonu latu apmērā. Savukārt uzdāvinātais īpašums Nīcas pagastā novērtēts uz 2,9 miljoniem latu.

Aizvadītajās brīvdienās Liepājas metalurga akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals apmeklēja Stambulu, Londonu un Milānu, lai runātu par investoru piesaisti a/s Liepājas metalurgs.

Investora meklējumi ir viens no pasākumiem, ko paredz uzņēmuma plāns krīzes situācijas pārvarēšanai, pauž a/s Liepājas metalurgs paziņojumā presei. Plānā ir konkrēti minēti pasākumi 63 miljonu latu apjomā, ko jau veic vai vēl veiks pats uzņēmums. Tie ietver jaunu akcionāru kapitāla piesaistīšanu, ilgtermiņa kredīta restrukturizāciju, vienošanās panākšanu ar citiem kreditoriem, stingras taupības režīma ieviešanu, administratīvo izdevumu samazināšanu, ražošanas efektivitātes palielināšanu un sociālās programmas saīsināšanu. No valdības uzņēmums sagaida darbību, kas atbalstītu plāna īstenošanu.

Metalurģijas uzņēmuma a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins iesniedzis apelācijas sūdzību strīdā ar Kirovu Lipmanu par 11,5% uzņēmuma akciju, liecina ieraksts Tiesu informācijas sistēmā. Sūdzība iesniegta 5.jūnijā, bet vēl nav zināms, vai tā tiks pieņemta un kad tā varētu tikt skatīta.

Maija sākumā Rīgas apgabaltiesa apmierināja K.Lipmana prasību pret S.Zaharjinu par 1 950 550 uzņēmuma akciju atgriešanu. Tas nozīmē, ja spriedums stātos spēkā, S. Zaharjinam būtu jāpārskaita K.Lipmanam 11,5% akciju. Šādā gadījumā K. Lipmanam piederētu 35% akciju. Tiesa lēma, ka no S. Zaharjina jāpiedzen arī tiesāšanās izdevumi vairāk nekā 13 tūkst. Ls apmērā.

Pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma prasītāja puses pārstāvis, zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks stāstīja, ka, viņaprāt, cits lēmums nevarēja būt, jo gada laikā Zaharjina kunga advokāti tā arī nenosauca nevienu iemeslu, kāpēc viņam būtu kādas tiesības uz strīdus akcijām. Viņš arī piebilda, ka ar 23% akciju, kas K. Lipmanam piederēja līdz šim, viņam bija liegta iespēja saņemt informāciju no rūpnīcas.

Liepājas metalurgs valde apstiprinājusi uzņēmuma struktūrvienību sagatavoto taupības pasākumu plānu. Tas ietver ražošanas un administratīvo izdevumu samazinājumu un ikdienas kontroli.

Ražošanas izdevumu samazinājums ietver Enerģētiskā ceha izstrādāto pasākumu kompleksu energoresursu taupībai, Elektrokausēšanas ceha priekšlikumus par dārgāku materiālu nomaiņu uz lētākiem, saglabājot produkcijas kvalitāti, Šķirņu tērauda velmēšanas ceha izstrādātos uzlabojumus slitinga tehnoloģijā, kas arī dod finansiāli izmērāmu efektu.

Administratīvo izdevumu samazināšana skars transporta, sakaru, komandējumu un citas izmaksas. Reprezentācijas izdevumi tiek praktiski atcelti vispār. Minētie taupības pasākumi līdz gada beigām uzņēmumam dos vairāk nekā četru miljonu latu ekonomiju.

Uzreiz pēc valdes sēdes ar uzņēmuma darbiniekiem tikās a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins. Viņš vairākiem simtiem darbinieku atklāti raksturoja esošo situāciju Eiropas metalurģijas tirgū, uzņēmuma finansiālo stāvokli. S. Zaharjins informēja par uzņēmumā veikto auditu un palīdzību, kas nepieciešama no valsts. Sarunas galvenā daļa tika veltīta soļiem, ko sper uzņēmuma vadība krīzes situācijas pārvarēšanā, informē uzņēmuma preses sekretāre Simona Laiveniece. Darbinieki tikuši informēti par akcionāru – S. Zaharjina un I. Segala sarunām ar potenciālajiem investoriem.

Lai apliecinātu savu interesi, kā arī nodomu nopietnību, Liepājas Metalurga acionārs Kirovs Lipmans kreditoru kluba un valdības pārstāvjiem iesniegs bankas vēstuli, kas apliecina viņa gatavību un spēju ieguldīt uzņēmumā desmit miljonus latu, liecina K. Lipmana paziņojums.

Kreditoru kluba un valdības pārstāvji līdz šim brīdim K.Lipmanu ir ignorējuši kā potenciālo investoru, neiepazīstinot viņu ar Liepājas Metalurga izstrādāto un saskaņošanas procesā esošo tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānu, teikts paziņojumā.

«Pašreizējā valdības un kreditoru konsultanta Prudentia Advisers un Sergeja Zaharjina komunikācija sāk atgādināt prastu cīņu par metalurģijas uzņēmuma kontroli, par tā mantu un naudas plūsmām, bez nekādas intereses atjaunot ražošanu un darbavietas,» saka K.Lipmans.

Db.lv jau rakstīja, ka Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš uzsvēris, ka šobrīd vairs nav racionāla pamata diskutēt ar uzņēmuma LM akcionāriem, jo viņi savas iespējas būt uzklausītiem ir izsmēluši.

Nepieciešamības gadījumā, lai saņemtu valsts atbalstu metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs (LM) finanšu situācijas stabilizēšanai, uzņēmuma lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins būtu gatavs atdot valstij savas LM akcijas.

Pagaidām par šādu iespēju nav bijis runas, taču viņš to pieļauj un būtu gatavs atdot savas LM akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam, intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti apgalvo Zaharjins.

Es pret to izturos ļoti mierīgi, jo nav svarīgi, cik liela akciju pakete man pieder. Galvenais patlaban ir izglābt un saglabāt uzņēmumu, bet laika ir palicis pavisam maz,» intervijā norāda Zaharjins.

Viņš piebilda, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās - vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu (OIK) maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS Latvenergo saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

A/s Liepājas metalurgs trīs lielākie akcionāri teic, ka parakstījuši vienošanos ar Prudentia Advisor. Prudentia to noliedz.

A/s Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins un arī Iļja Segals piektdien neilgi pirms noteiktā termiņa beigām – pusnakts – parakstījuši vienošanos ar Prudentia Advisor par uzņēmuma akciju pārdošanu par vienu latu. Akciju nodošana notiks tad, kad būs panākta vienošanās par līguma pielikumiem, kas garantēs ražošanas saglabāšanu rūpnīcā, DB klāstīja S. Zaharjins. Savukārt Kirovs Lipmans jau piektdienas rītā parakstījis vienošanos ar visiem pielikumiem, piekrītot ieguldījumiem rūpnīcā un tādā veidā saglabājot savas akcijas, DB apgalvoja K.Lipmans. «Esmu gatavs pārņemt uzņēmuma vadību,» viņš apliecināja.

Kriminālprocesa sākšanu un informācijas izplatīšanu par it kā saņemtajiem draudiem trešajam uzņēmuma akcionāram Kirovam Lipmanam pārējie a/s Liepājas metalurgs akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - saista ar K. Lipmana mēģinājumu īstenot reiderisma plānu.

Db.lv jau rakstīja, ka K. Lipmans vērsies Valsts policijā ar iesniegumu, jo saņēmis informāciju, ka, iespējams, varētu tikt apdraudēta viņa un ģimenes locekļu dzīvība un veselība. K. Lipmana paziņojumā gan norādīts, ka informāciju par iespējamiem draudiem viņš saņēmis jau maijā.

I. Segals un S. Zaharjins ir pārliecināti, ka ar šo soli K. Lipmans vēlas rosināt viņu apcietināšnu un tādējādi «atstumt viņus no piedalīšanās a/s Liepājas metalurgs akcionāru sapulcē un svarīgu lēmumu pieņemšanas, kā arī sagraut turpmāko a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu».

Nespējot izdomāt vairs neko oriģinālāku, jau ilgstošās finansiālās grūtībās nonākušās kompānijas Liepājas metalurgs (LM) akcionāri ir piedāvājuši Latvijas valdībai kapitalizēt uzņēmuma parādus. Pareizāk sakot, to ir piedāvājuši divi no trim lielākajiem akcionāriem – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals. Vēl pareizāk būtu teikt, ka valsts nodokļu maksātājiem ir izteikts priekšlikums pārņemt lielāko daļu no divu lielāko LM akcionāru akcijām.

Par laimi, Finanšu ministrija jau ir skaidri paudusi savu noraidošo nostāju pret šādu piedāvājumu. Iespējams, tas kādam vēl šķistu interesants, ja vien pirms dažiem gadiem ar līdzīgu «dāsnumu» pret valsti nebūtu izcēlušies divi citi kungi – toreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Rezultātā teorētiski valsts ieguva otru lielāko banku Latvijā par nieka pāris laties, bet praktiski Kargins un Krasovickis atkratījās no savām finansiālajām problēmām, tās «uzticot» valstij.

Protams, nevar noliegt, ka LM ir viens no nozīmīgākajiem darba devējiem Kurzemes reģionā. Vismaz vēl nesen tieši šādu apzīmējumu varēja lietot, runājot par šo uzņēmumu. Ņemot vērā, ka jau ilgstoši tas vairs nenodarbina lielu daļu savu strādājošo, droši vien var teikt, ka de iure LM ir nozīmīgākais reģiona uzņēmums, bet de facto – diez vai. Tomēr jebkurā gadījumā tā darbības pilnīga apturēšana radītu gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas konkrētajā pašvaldībā. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā reālā situācija – runa ir par kompāniju, kuras vietā parādu vairāku desmitu miljonu latu apmērā jau ir samaksājuši valsts nodokļu maksātāji, kuras akcionāri nepārtraukti publiski ķīvējas savā starpā, kurai jau gana ilgu laiku neizdodas piesaistīt kādu investoru un kuras divi lielākie īpašnieki savulaik ir izvairījušies no piedāvājuma atdot valstij savas LM akcijas. Vēl jo vairāk – metālapstrādes jomā strādājoši uzņēmēji neoficiālās sarunās, bet konsultanti pat intervijās skaidri atzīst, ka pašreizējie LM akcionāri nebūt neesot tie cilvēki, ar kuriem kāds alktu kopīgus darījumus. Vai šādā situācijā valstij būtu jāpārņem daudzos miljonos latu mērāmās LM saistības kopā ar lielu daudzumu šīs kompānijas akciju, it īpaši ņemot vērā, ka nav ne mazākās skaidrības, kad, kā un vai vispār kādreiz izdosies atgūt ieguldīto naudu? Nē!

A/s Liepājas metalurgs ir iespēja būtiski palielināt armatūras eksportu uz Azerbaidžānu, secinājis a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins pēc sarunām ar Azerbaidžānas valdības pārstāvjiem.

S. Zaharjins Azerbaidžānu apmeklēja valsts vizītes ietvaros, oficiālās delegācijas sastāvā. Viņš tikās ar Azerbaidžānas ārkārtējo situāciju ministru Kamaladinu Heidarovu un Azerbaidžanas transporta ministru Ziju Mamadovu. «Transporta ministrs apliecināja ieinteresētību mūsu armatūras saņemšanā. Uz Azerbaidžānu līdz šim eksportējām nedaudz. Viņiem ir sava metālapstrādes rūpnīca, bet tā nespēj nodrošināt ar visiem armatūru veidiem, ko savukārt spēj Liepājas metalurgs. Negribam ieņemt to tirgus nišu, ko aizņem vietējais ražotājs, taču to, ko viņi nespēj saražot, esam gatavi nodrošināt. Azerbaidžānā ir attīstīta būvniecība, top jauni ceļi, tiek celts metro, līdz ar to mums ir kopīgas intereses,» norāda S. Zaharjins. Sarunās klāt bijis arī premjers Valdis Dombrovskis un Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

A/s Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals akceptējuši Prudentia Advisor piedāvātos a/s Liepājas metalurgs akciju komerciālās nodošanas noteikumus.

Lai arī ligums ir parakstīts, tam tomēr pievienoti labojumi. «Tā kā mums patiesi rūp uzņēmuma un rūpnīcas liktenis un mums ir svarīgi, lai ražošana nekavējoties tiktu atsākta, esam centušies pēc iespējas ievērot Jūsu piedāvātos nosacījumus, ietverot Jūsu piedāvātajos līguma nosacījumos tikai tādus noteikumus, kas garantē visiem trim lielākajiem akcionāriem vienādas iespējas un tiesības,» teikts abu akcionāru parakstītā vēstulē Prudentia Advisor. Tāpat akcionāri norāda, ka turējušies pie izstrādātā TAP plāna. Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas metalurga akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam līdz 19.augustam bija jāatdod uzņēmuma kreditoriem savas Metalurga akcijas, pretējā gadījumā draud uzņēmuma maksātnespējas process.

Ņemot vērā augstās procentu likmes, kas grūtībās nonākušajam metalurģijas flagmanim Liepājas metalurgs ir jāmaksā par 2009. gadā ņemto valsts galvoto kredītu, kompānija lūgusi valdību un Finanšu ministriju atbalstīt šī kredīta pārkreditēšanu.

To otrdien pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski žurnālistiem atzina a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins.

Pēc viņa teiktā, patlaban tiek analizētas iespējas turpināt sadarbību ar valsts galvotā kredīta izsniedzēju Unicredit bank – tā varētu tikt turpināta, ja Unicredit piekritīs samazināt Liepājas metalurgam noteiktās procentu likmes. Tāpat tikšot vērtēta iespēja valsts galvotos kredītus pārfinansēt, izmantojot citu banku aizdevumus.

S. Zaharjins gan nenoliedz, ka, ņemot vērā situāciju metalurģijas nozarē un Liepājas metalurgā, pagaidām ir pāragri izteikt minējumus par to, vai vērienīgos kredītus izdosies pārfinansēt uz izdevīgākiem nosacījumiem.

A/s Liepājas metalurgs darbiniekiem algu izmaksa tiek garantēta vien jūnijā. Ja jūlijā saimnieciskā darbība netiks atsākta, algu izmaksu garantēt nevar.

Uzturēšanas režīms bez ražošanas procesa, kurā patlaban darbojas uzņēmums, sākotnēji bija paredzēts līdz 14.jūnijam. Tā kā nav panākta vienošanās ar kreditoriem par atbalstu saimnieciskās darbības atsākšanai, rīkojums par pasīvo režīmu tiek pagarināts līdz mēneša beigām, uzņēmuma struktūrvienību vadītāju sanāksmē informēja a/s Liepājas metalurgs (LM) izpilddirektors Leons Ptičkins.

Pēc viņa teiktā, metalurģijas uzņēmumā krājas neapmaksāti rēķini - par gāzi, elektrību, izejvielu piegādi, tāpat saņemts rēķins no Valsts kases par LM vietā nomaksāto kredīta pamatsummu, līdz ar to ražošanu nav iespējams šobrīd atsākt. Algu izmaksu var nodrošināt 10.jūnijā, kā arī avansa izmaksu mēneša beigās, jo vēl ir ap 2000 t gatavās produkcijas, ko pārdot.

Iespējams, ka Latvijas vislielākās vecuma pensijas -19 000 eiro mēnesī pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas - saņēmējs varētu būt bijušais AS Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins, šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Šāda pensija nopelnīta, viņa kontrolētajam uzņēmumam pirms bankrota maksājot atalgojumu, kas jau pirms desmit gadiem pārsniedza 1,3 miljonus eiro gadā.

Laikrakstam ar Zaharjinu sakontaktēties nav izdevies, jo neatbildēja, un arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nekādas ziņas par konkrētu pensiju saņēmējiem nesniedz.

Taču virknes faktu apkopojums liecina, ka rekordpensijas saņēmējs varētu būt tieši bijušais Liepājas metalurga īpašnieks. Šie fakti ir gan ziņas, ka rekordpensijas saņēmējs fiksēts tieši Kurzemē, gan informācija par milzīgo atalgojumu, kas turklāt izmaksāts tieši kā alga un nevis kādā citādā formā (līdz ar to veicot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas), gan tas, ka Zaharjins tieši pērn sasniedzis pensionēšanās vecumu.

Meksikāņu un brazīliešu televīzijas seriālu veidotāji jau tagad droši var doties vasaras brīvdienās, jo tāpat ir zaudējuši konkurences cīņā Latvijas politbiznesa scenāriju veidotājiem.

Nu, vismaz tāds priekšstats rodas, redzot situāciju saistībā ar notiekošo ap lielās finanšu grūtībās nonākušo kompāniju Liepājas metalurgs (LM). Ir visai daudz sižeta līniju, ko varētu apspriest saistībā ar pēdējo mēnešu un pat tikai dienu laikā notiekošo, tomēr vadmotīvs droši vien ir fakts, ka pirms dažām dienām Finanšu ministrijas piesaistītais konsultants Prudentia deva konkrētu laiku LM akcionāriem, lai viņi atbild – ir vai nav gatavi atdot savas LM akcijas kreditoriem kopumā par trīs latiem. Kirovs Lipmans uzreiz skaidri norādīja, ka neko nevienam negatavojas atdot, bet pārējie divi akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, atbilstoši Prudentia paustajam, konceptuāli esot gatavi katrs saņemt pa latam. Un šeit rodas jautājums – ko īsti nozīmē «konceptuāli»?!

Krievijas metalurģijas kompānija Daļpolimetall aktīvi interesējas par finanšu grūtību māktās AS Liepājas metalurgs iegādi.

«Ja mums izdosies vienoties ar akcionāriem un kreditoru klubu, esam gatavi sākt ražošanu uzņēmumā trīs četru nedēļu laikā,» laikrakstam Vesti Segodņa apstiprinājis Daļpolimetall direktoru padomes priekšsēdētājs Eduards Janakovs.

To, ka šī kompānija ir starp investoriem, Dienas biznesam apstiprināja arī Sergejs Zaharjins. Viņš arī norādīja, kas šis, protams, neesot vienīgais investors.

Krievijas uzņēmuma pārstāvji vairākas reizes apmeklējuši Liepājas metalurgu un tikušies ar tā akcionāriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu. Ar abiem akcionāriem esot panākta iepriekšēja vienošanās par akciju iegādi, tikšanās ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu tiek plānota tuvākajā laikā.

Ņemot vērā AS Liepājas metalurgs (LM) un ar to saistīto uzņēmumu tiešo ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ar to saistīto netiešo ietekmi uz pārējām nozarēm, to darbības pārtraukšanas vai sašaurināšanas kopējā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību var sasniegt no 1,2% līdz pat 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina ziņojums par finanšu situāciju LM.

Ziņojumā teikts, ka uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā - 2012.gadā nodokļos tika nomaksāti 9,4 miljoni latu, kas veidoja 0,22% no visiem valsts budžetā iekasētajiem nodokļiem.

LM darbība būtiski ietekmē arī Liepājas pilsētas budžetu, piemēram, uzņēmuma 2012.gada ieskaitījums pilsētas budžetā ir līdzvērtīgs finansējumam, ko pašvaldība 2012.gadā ir tērējusi pilsētas sociālajiem pabalstiem (2,5 miljoni latu) un visu iestāžu komunālo maksājumu segšanai (1,4 miljoni latu).

Uzņēmums ir lielākais darba devējs Liepājā, kas pilsētas apstrādes rūpniecības izlaidē veido vairāk nekā 62% un nodarbina 6% no pilsētas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kopējais LM tieši un netieši iesaistīto darbinieku skaits tiek lēsts ap 15 000, kas veido 39% no Liepājas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

AS Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans nav parakstījis valdības noteiktajā termiņā vienošanos par veicamajiem pasākumiem uzņēmuma izvešanā no krīzes, kas kalpotu par pamatu turpmākam darbam pie līguma izstrādes saskaņošanas, aģentūru LETA informēja valdības piesaistīto konsultantu Prudentia advisers pārstāvji.

Tāpat viņi apliecināja, ka abi pārējie akcionāri - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - vienošanos ar saviem labojumiem un precizējumiem ir atsūtījuši.

Patlaban juristi šīs korekcijas izvērtē, norādīja Prudentia advisers.

Kā ziņots, vakar, izpildot valdības piesaistīto konsultantu Prudentia advisers izvirzīto prasību, Zaharjins un Segals parakstījuši vienošanos par ieguldījumu veikšanas un akciju nodošanas kārtību attiecībā uz LM, kas paredz visu trīs lielāko akcionāru - Zaharjina, Segala un Kirova Lipmana akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra.

Sergejs Zaharjins nevar nodot akcijas konta aresta dēļ, kas uzlikts pēc Kirova Lipmana prasības – šī akcionāru cīņa draud ar Liepājas metalurga izpārdošanu pa daļām.

Proti, akcionāru savstarpējais naids varētu novest pie Liepājas metalurģijas uzņēmuma maksātnespējas, jo tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānā paredzētā obligātā investora piesaiste ir maz iespējama bez akciju nodošanas. Publiski S. Zaharjins paudis vēlmi nodot sev piederošās Liepājas metalurga (LM) akcijas, tomēr šobrīd atklāts jautājums, cik īsti akciju S. Zaharjins var nodot, jo K. Lipmans tiesvedības ceļā apstrīd īpašumtiesības par 11,5% LM akciju.

K. Lipmans paudis gatavību veikt ieguldījumus rūpnīcā, bet akcijas nav gatavs atdot, turklāt uzskata, ka viņam pieder nevis 23,47%, bet gan 34,79% LM akciju. LM kreditoru kluba piesaistītā konsultanta Prudentia Advisers vadītājs Kārlis Krastiņš uzskata, ka visas S. Zaharjina akcijas nozīmē 49%, nevis 37%, bet arī secina, ka no LM akcijām patiesībā nevēlas šķirties neviens no esošajiem akcionāriem, un norādīja, ka joprojām nav spēkā arī vienošanās par akciju nodošanu..