Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Liepājas dome ārkārtas sēdē 14. jūnijā neatbalstīja sagatavotos grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likumā, kas paredz atņemt pilsētai tiesības lemt par 65% no Liepājas administratīvās teritorijas.

Likumprojektu "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" par LSEZ pārvaldības modeļa maiņu uz kapitālsabiedrību ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, bet idejas autors ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Likumprojekts paredz, ka valstij pieder vismaz divas trešdaļas no kapitālsabiedrības, kas pārvaldīs teju 2/3 no Liepājas pilsētas teritorijas. Likuma grozījumi paredz jaunajā kapitālsabiedrībā ieguldīt visu LSEZ mantu, zemi un citus īpašumus. Šo īpašumu sakopšana, pilnveidošana un vērtības vairošana līdz šim ir bijis Liepājas pilsētas un liepājnieku uzmanības fokuss. 23 LSEZ pastāvēšanas gadu laikā teritorijā ir ieguldīti pašvaldības līdzekļi.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) kapitālsabiedrības pērn palielinājušas apgrozījumu, ieguldījumus, eksportu un darbavietas, informē LSEZ.

Kopējais neto apgrozījums 2014. gadā bija 148,59 miljoni eiro, bet LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi – 17,052 miljoni eiro. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2014. gadā palielinājies par 368 darbiniekiem. Apgrozījums gada laikā audzis par 19,3%.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsver, ka 2014. gads parādīja, ka LSEZ pārvalde, veiksmīgi sadarbojoties ar uzņēmējiem, var sasniegt labus rezultātus, kas veic ieguldījumus infrastruktūras un moderno tehnoloģiju attīstībā, nodrošinot jaunas darbavietas un stabilu darbību ilgtermiņā.

2014. gadā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības eksportējušas produkciju 93 miljonu eiro vērtībā, kas veido 62,61% no kopējā apgrozījuma. Tas ir par 57,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) uzņēmumu kopējais apgrozījums 2011.gadā sasniedzis 90,6 miljonus latu.

Salīdzinot ar 2010.gadu, 34 LSEZ kapitālsabiedrības apgrozījušas par 30,2 miljoniem latu jeb 33,3% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina LSEZ pārvaldes gada pārskats. Vienlaikus jāatzīst, ka 90 miljonu latu apgrozījumu LSEZ uzņēmumi sasniedza jau 2008.gadā. «Gan kapitālsabiedrību apgrozījums, gan ieguldījumu apjoms faktiski atgriezies pirmskrīzes līmenī,» situāciju raksturo LSEZ pārvaldes mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Pagājušajā gadā Liepājas SEZ uzņēmumu kopējie nefinanšu ieguldījumi ir 9,9 miljoni latu. 2010.gadā ieguldījumu apjoms bija gandrīz uz pusi mazāks – aptuveni pieci milj. latu. LSEZ pārvalde to skaidro ar ostas padziļināšanu, kas pavērusi ceļu lielākiem kuģiem, rosinot domāt par attīstību arī ostas uzņēmumus. Lielākos ieguldījumus – 4,014 miljonus latu – 2011.gadā veikusi a/s Liepājas osta LM, kas sadarbībā ar uzņēmumu Dan Store izbūvēja beramkravu termināļa otro kārtu, rekonstruēja Liepājas ostas 50.piestātni, kā arī izbūvēja dzelzceļa pievadu, iegādājās divus portālceltņus un vienu mobilo ostas celtni. «Ar 2011.gada rezultātiem esam apmierināti. Lai gan paralēli notika celtniecība, sasniedzām gan labu kravu, gan finanšu apgrozījumu,» DB atzina a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Savukārt LSEZ valdes loceklis, uzņēmējs Jānis Vilnītis atzīmē kā pozitīvu faktoru ne tikai ieguldījumu apjomu, bet arī to, ka realizēti publiskās un privātās partnerības projekti, par uzņēmēju līdzekļiem izbūvējot jaunas piestātnes uz valstij piederošās zemes. DB jau rakstīja, ka pilnīgi jaunu piestātni ostā būvē LSEZ SIA Transit Services. Pērn noslēdzās piecus miljonus latu vērtā projekta pirmā kārta. Vairāk nekā 800 tūkstošus latus pērn ieguldījusi LSEZ SIA Laskana. «Bija ļoti labs gads, koku tirgus sakārtojās, bija labs pieprasījums, tāpēc nācās arī iegādāties papildu tehniku,» DB stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Gunvaldis Vēsmiņš. Pērn par 49,7% audzis arī LSEZ uzņēmumu eksports.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) teritorijā plānots celt griķu ražotni, kuras izveidē plānots ieguldīt apmēram divus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja LSEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Viņa pastāstīja, ka SIA Buckwheat Baltics tuvāko divu gadu laikā Dūņu ielas industriālajā parkā, Dūņu iela 5, Liepājā plāno izveidot lauksaimniecības produkcijas pārstrādes ražotnes un noliktavas kompleksu, kas pēc biznesa plāna ir griķu ražotne.

Ratniece-Kadeģe pastāstīja, ka uzņēmums pats nāca klajā ar iniciatīvu par griķu ražotnes izveidi LSEZ teritorijā. «Uzņēmums rezervēja vietu industriālajā teritorijā, ko par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem pilsēta sagatavoja uzņēmējiem. (..) Viņi nāca ar nomas līguma piedāvājumu, ir izpildījuši rezervācijas līgumā noteiktās prasības, ka jāsagatavo būvniecības pieteikums minimālajā sastāvā un jāsniedz būvvaldē. Lieliem soļiem projekts virzās uz priekšu,» teica Ratniece-Kadeģe.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība Baltic Biofuel Company uzsākusi jaunas noliktavas un dzelzceļa posma būvniecību, informē Liepājas SEZ.

Plānotās investīcijas aptuveni 1 miljona eiro apmērā ir vērstas uz tranzītkravu plūsmas palielināšanu. Noliktavu plānots nodot ekspluatācijā šā gada 1. augustā, bet vēl viena dzelzceļa posma izbūve tiks uzsākta pēc grozījumu veikšanas detālplānojumā.

LSEZ Baltic Biofuel Company SIA ir viena no jaunākajām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kas savu uzņēmējdarbību uzsāka 2007. gadā kā ekspedīcijas kompānija un tās pamatnodarbošanās joprojām ir kravu piesaiste, uzglabāšana un sadarbība ar dažādu valstu kravu īpašniekiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu LSEZ Baltic Biofuel Company SIA ieguva 2012. gadā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde nolēmusi turpmāk ik gadus apbalvot brīvzonas sakoptākos uzņēmumus un atzīmēt arī nolaidīgākos.

Kopumā žūrija izvērtēja 19 LSEZ uzņēmumu teritorijas, bet par sakoptāko atzina prāmju termināļa apkalpotāju, stividoru LSEZ SIA Terrabalt. Atzinības rakstus un Valda Ķikuta gleznas saņēma LSEZ SIA Dan Store; LSEZ SIA Baltic Transhipment Center; SIA Cemex un LSEZ SIA Kolumbija Ltd. Šogad netīrākā uzņēmuma tituls netika piešķirts, jo LSEZ pārvalde nolēmusi pirmajā konkursa rīkošanas gadā tikai iedvesmot visus, uzteicot kārtīgākos.

LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš norādīja, ka konkurss sevi ir attaisnojis, jo veicinājis ostas uzņēmumu sakārtošanu, padarot Liepājas ostu skatam pievilcīgāku. Konkursa uzvarētāja sumināšanas pasākums esot arī iespēja ostas uzņēmējiem satikties un varbūt arī izlīgt, ja bijuši kādi konflikti.

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (LSEZ) 2012.gadā kapitālsabiedrību ieguldījumi sasnieguši gandrīz 20 miljonus latu, kas ir lielākās privātās investīcijas pēdējo piecu gadu laikā.

Kopējā LSEZ kapitālsabiedrību ieguldījumu summa ir 19,89 miljoni latu, informē LSEZ pārvalde.

«Tā, piemēram, pagājušajā gadā DanStore iegādājās modernu kravu iekraušanas tehniku un izbūvēja slēgtu graudaugu elevatoru, jaunākā SEZ kapitālsabiedrība Baltic Biofuel Company attīsta noliktavu saimniecību biokurināmā granulu kravu eksportam un tranzīta operāciju veikšanai Liepājas ostā. Šogad uzņēmumi atbilstoši attīstības plāniem pilnveidos infrastruktūru - izbūvēs pievadceļus, labiekārtos piestātnes, iegādāsies pārkraušanas tehniku, būvēs noliktavas. LSEZ SIA Liepaja Bulk terminal izsludinājusi iepirkumu procedūru, lai iegādātos modernu kravu iekraušanas iekārtu,» investīciju aktivitātes komentē LSEZ pārvaldes mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Karostas industriālā parka teritorijā pašlaik top AS Jensen Metal Holding meitas uzņēmuma LSEZ SIA JM Properties saistītā uzņēmuma SIA LSEZ Jensen Metal rūpnīca, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā un plānots, ka ražošanas ēkas tehniskais aprīkojums izmaksās 695 000 eiro. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.

«Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» jaunas rūpnīcas nepieciešamību iepriekš skaidroja A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Kā biznesa portālam db.lv norāda LSEZ pārvalde, tad pastāv vēl vairāki rezervācijas līgumi un uzņēmēji šobrīd izstrādā būvprojektus - divi strādā ļoti aktīvi. LSEZ skaidro, ka šobrīd precīzi nevar pateikt, kad šie uzņēmumi varētu uzsākt būvniecību, bet domājams, ka tas varētu būt 2019. gada pavasarī.

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība «Ekers Stividors LP», investējot aptuveni miljonu eiro, iegādājusies aspirācijas sistēmu jeb slēgtu konveijeru ar putekļu nosūkšanas iekārtu kravu iekraušanai. Vēl uzņēmums iegādājies otru automašīnu - putekļsūcēju un papildu laistīšanas iekārtu.

Ar jauno iekraušanas konveijeru putekļi tiek savākti un nenonāk apkārtējā vidē ārpus termināla. Kuģī stundas laikā ar to var iekraut 450 tonnas kravu. LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» tehniskais direktors Oļegs Vonogs norāda, ka slēgtā līnija ir aprīkota ar aspirācijas sistēmu. Katrs filtrs nodrošina līdz 3000 m3/stundā gaisa plūsmas attīrīšanu. Filtri pašattīrās, kas nozīmē, ka tie sakrāj iekšā putekļus un kādā brīdī, vadot iekšā spiedienu, tie attīrās - putekļi nokrīt uz konveijera un iet tālāk uz kuģi. Tādējādi putekļi nenonāk gaisā.

«Strādājam, lai nodrošinātu putekļu savākšanu. Ieguldījumi modernā pārkraušanas konveijerā, laistīšanas iekārtās un putekļu savākšanas iekārtās dod rezultātu. Mums ir svarīgi parādīt kā strādājam, lai viedoklis netiek balstīts uz sākotnējo darbību, kad paši bijām jauni un nepieredzējuši antracīta kravas apstrādē,» saka LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» projektu koordinators Guntis Čukurs.

A/S «Jensen Metal Holding» meitas uzņēmums LSEZ SIA «JM Properties» saistītā uzņēmuma LSEZ SIA «Jensen Metal» vajadzībām uzsāk jaunas metālapstrādes ražotnes būvniecību Karostas Industriālā parka teritorijā, Virssardzes ielā 11, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

«2016. gadā LSEZ SIA «Jensen Metal» paplašināja nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošanu un daļu no tās izvietoja blakus jaunuzceltajā ražošanas ēkā. Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» skaidro A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.

LSEZ "Jensen Metal" SIA uzsācis jaunas ražotnes būvniecību Karostas Industriālajā parkā blakus jau esošajai metāla un furnitūras ražotnei, kas darbu uzsāka 2019. gada vasarā un bija celmlauzis Karostas industriālā parka attīstīšanā Liepājā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Jaunajā ražošanas ēkā plānots izvietot nerūsējošā tērauda departamentu, un tas ir nopietns solis, lai īstenotu uzņēmuma plānu tuvākajos gados pārcelt visu ražošanu uz Karostu. Būvdarbus veic SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, pasūtītājs – ar LSEZ "Jensen Metal" SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA "JM Properties". Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus plānots ieguldīt 4 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca taps Ģenerāļa Baloža ielā, Liepājā un ļaus uzņēmumam nodrošināt nepieciešamos pasūtījuma apmērus, būtiski kāpināt apgrozījumu, kā arī palielināt strādājošo skaitu, pastāstīja LSEZ "Jensen Metal" SIA prokūriste Ieva Līmeža, norādot, ka jau tagad pamazām tiekot meklēti darbinieki.

Beļģijas uzņēmums Dredging International N.V iesniedzis kārtējo sūdzību par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes izsludināto iepirkumu Liepājas ostas padziļināšanas pabeigšanai.

Šā gada 11. jūnijā bija paredzēts atvērt iesniegtos piedāvājumus, taču sūdzības dēļ process apturēts, db.lv informēja LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, nosaucot Dredging International rīcību par kaitniecību, jo LSEZ pārvaldei noteiktā termiņā jāapgūst ostas padziļināšanai piešķirtais finansējums, kā arī tika cerēts šajā sezonā darbus pabeigt. LSEZ pārvalde strīdā ar Beļģijas uzņēmumu jau uzvarēja tiesu Briselē, tāpat vienu sūdzību noraidījis Iepirkumu uzraudzības birojs. Db.lv rakstīja, ka 2012.gada vasarā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde lauza 27 miljonus latu vērto līgumu ar Beļģijas uzņēmumu Dredging International N.V par Liepājas ostas padziļināšanu. Līdz līguma laušanai Dredging International N.V bija paspējusi paveikt 80% darba apjoma. Plānotais kuģu ceļa dziļums kanālā pēc projekta realizācijas bija 12,5 m, brīvostā - 12 m. Patlaban padziļināšana veikta kanālā līdz aptuveni 11,6m.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde konkursā par tiesībām pabeigt Liepājas ostas padziļināšanu priekšroku devusi Strabag Wasserbau GmbH piedāvājumam.

Piedāvātā līgumcena cena bez pievienotā vērtības nodokļa ir 10,33 miljoni latu.

Konkursā «Brīvostas akvatorijas, priekšostas akvatorijas un kuģu kanālu rekonstrukcija Liepājas ostā (projekta izmaiņas). Būvniecības 1.kārta. Padziļināšana.» Strabag Wasserbau (iepriekš Josef Möbius Bau – GmbH) iesniegtais piedāvājums atbilda visām konkursa nolikuma prasībām un piedāvāja zemāko cenu, informē LSEZ pārvalde.

Konkursu LSEZ pārvalde izsludināja 2013.gada 2.martā, pretendentiem piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 2013. gada 4. jūlijam. Noteiktajā termiņā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde slēgs ilgtermiņa nomas līgumu ar Lietuvas kapitāla SIA BioMerkurs par daudzfunkcionāla termināļa būvniecību Liepājas ostā.

SIA BioMerkurs ir LSEZ SIA Baltic Transshipment Center ilggadējs sadarbības partneris, Lietuvas uzņēmuma UAB Biovoice meitasuzņēmums. Liepājas ostā tas plāno uzbūvēt kurināmā ražotni un noliktavu, pārkraušanas laukumu un dzelzceļa atzaru. Liepājas būvvaldē jau iesniegts beramkravu un ģenerālkravu termināļa būvniecības projekts.

Ilgtermiņa nomas līguma termiņš ir 2041.gada 30.novembris. Nomas maksa par 73,8 tūkst. kvadrātmetru lielu teritoriju noteikta 0,50 Ls/m2 gadā.

Db.lv rakstīja, ka iecere varētu šīs grupas kravu apjomu palielināt Liepājas ostā par aptuveni 100 tūkstošiem tonnu gadā. Plānoto beramkravu termināli apsaimniekos LSEZ SIA Baltic Transshipment Center (BTC), kurai kuģus lielākoties aģentē Hanza Liepāja. Jaunais projekts cieši saistīts ar Karostas kanāla attīrīšanas projektu, kuram atkārtotu iepirkumu LSEZ pārvalde cer izsludināt 2012.gada februārī.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

No Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes īstenotajiem projektiem ieguvums ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, uzsver LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Kopumā līdz 2020. gadam plānots apgūt teju 45 milj. eiro, lielākā daļa tiek finansēta ar ES Kohēzijas fonda atbalstu.

Jaunās tēmas, uz ko plānots likt uzsvaru, ir jahtu centra attīstība un kruīza kuģu piesaiste.

No vidējas par Panamax ostu

Apjomīgākie līdzekļi – vairāk nekā 24 milj. eiro – tiek ieguldīti Liepājas ostas padziļināšanā. Paralēli tam tiek būvēta specializēta piestātne, kas nodrošinās lieltonnāžas kuģu piekraušanu iekšējā reidā.

«Liepājas osta vēsturiski ir veidojusies kā graudu pārkraušanas osta. Attīstoties uzņēmēju spējai piesaistīt papildu kravas un mainoties tirgus tendencēm, radās jautājums, vai Liepāja spēj apkalpot arī Panamax tipa kuģus, kuru garums ir 230 un vairāk metru,» stāsta J. Lapiņš. 12 m dziļums ostas iekšējā daļā un 12,5 m pie ieejas kanālā tehniski tos ļauj apstrādāt, taču nav iespējams uzņemt pilnu kravu – tam dziļums nav pietiekams. Tāpēc kuģi nepieciešams izvest ārējā reidā, kur, ņemot vērā laikapstākļus – straumes, viļņus, vēju, lietu –, tā uzkraušana ir sarežģīta un ilga.

Šogad Liepājas ostā vislielākais kravu apjoma pieaugums bijis labībai un tās produktiem, savukārt Ventspils ostā – naftas produktiem.

Šā gada astoņos mēnešos Liepājā kravu apgrozījums ir gandrīz par pusi lielāks nekā pērn (149,6%) un sasniedzis 4,6 miljonus tonnu. Augustā Liepājas ostā apkalpoti 568,5 tūkst. t, kas ir par 65 % vairāk nekā 2011. gada augustā.

Lielākais kravu apgrozījuma pieaugums bijis labībai un labības produktiem, melnā metāla kravām, koksa smalkumiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām, informē LSEZ pārvalde. 2012. gada augustā Liepājas ostā apkalpoti 166 kuģi, iebraukuši un izbraukuši 3 473 pasažieri. Beramkravas – labība un labības produkti, celtniecības materiāli (cements), koksa smalkumi, koksnes šķelda – arī augustā veidoja lielāko kravu īpatsvaru – 49% jeb 278,5 tūkst. tonnu. Otra lielākā kravu grupa augustā bija ģenerālkravas – 254,7 tūkst. t jeb 45 % no visām kravām. Ģenerālkravu segmentā augustā lielākā kravu grupa bija melnais metāls un tā izstrādājumi, bet pozitīvs pieaugums vērojams arī apaļkokiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām. Augustā ievērojami samazinājies pārkrauto metāllūžņu apjoms.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Transit Service pabeigusi ostas 51.piestātnes pagarināšanu un rekonstrukciju. LSEZ valde nolēmusi pagarinātajai piestātnei piešķirt jaunu adresi - 51 A piestātne.

Tās kopējais garums būs 115m. Līdz gada beigām rekonstrukcijas 1.kārtu plānots nodot ekspluatācijā. Daļēji jaunā piestāne jau tiek izmantota - pie tās iespējams apkalpot vienu kuģi, taču pēc nodošanas ekspluatācijā būs iespējams vienlaikus apkalpot divus kuģus, klāstīja LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

DB rakstīja, ka Liepājas SEZ SIA Transit Service Liepājas ostā būvē jaunu beramkravu termināli, kas palielinās kravu apjomu aptuveni par pusmiljonu tonnu gadā. Termināļa plānotā jauda pamatota ar kravu īpašnieku, ilggadēju uzņēmuma partneru prognozēm. Projekts paredz pagarināt ostas piestātni aiz sadalošā mola un padziļināt to līdz 12 m. Plānotie ieguldījumi termināļa izbūvē ir 5,6 miljoni latu.

Šā gada janvārī Liepājas ostas stividori pārkrāvuši 593,58 tūkstošus tonnu, kas ir par 29,6 % vairāk nekā 2012. gada janvārī.

Kravu apgrozījuma pieaugums saistīts ar graudaugu, metāla un tā izstrādājumu kravu apgrozījuma pieaugumu, kā arī veiksmīgu prāmja līnijas darbību. Šā gada janvārī Liepājas ostā apkalpoti 137 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 3202 pasažieri.

Lielākais kravu apjoms janvārī tradicionāli bijis LSEZ a/s Liepājas osta LM – 213,1 tūkst. t, kas ir par 40,5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugumu nodrošinājušas gan graudaugu kravas, gan a/s Liepājas metalurgs produkcijas eksports, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde.

Otrs lielākais kravu apgrozījums 2013. gada janvārī bija SIA LSEZ Liepaja Bulk terminal - 184,6 tūkst. tonnu, kas ir par 64,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Janvārī kravu apgrozījuma pieaugums bijis arī LSEZ SIA Terrabalt, kas sadarbībā ar prāmju operatoru Stena Line nodrošina prāmju satiksmi ar Trāvemindi Vācijā.

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

To nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants. Lēmuma pieņemšana turpināsies 5. jūlijā, kad Liepājas SEZ valde uzklausīs investoru pārstāvjus, lai pieņemtu pamatotu un jēgpilnu lēmumu par attīstību ilgtermiņā.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

Liepājas SEZ valde lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, ko no SIA "FeLM" konkursa kārtībā iegādājās Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalurji".

LSEZ informē, ka SIA "FeLM" nekad nav slēpis, ka tā galvenais uzdevums ir bijis pēc iespējas dārgāk pārdot īpašumu, nevis izvērtēt investora nodomus. Pirkuma līguma nozīmīgākais aktīvs ir 2011. gadā uzstādītā elektroloka tēraudkausēšanas iekārta. Pirms pirkuma līguma noslēgšanas jau pirmajā tikšanās reizē, kas notika šā gada martā, Liepājas pašvaldība un Liepājas SEZ pārvalde Turcijas investoriem norādīja uz potenciālajiem riskiem un apgrūtinājumiem t.sk. lokālplānojumu un vēsturisko piesārņojumu.

LSEZ norāda, ka Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" ir nozīmīgs investors, diemžēl ne valsts, ne pašvaldības, ne arī Liepājas SEZ pārvaldes rīcībā nav uzņēmuma "Aslanli Metalurji" vai tā meitas uzņēmuma "Ļiepāja Steel" Biznesa plāns un pat vīzija kā tiek plānota darbība, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas un kā plānots izmantot solītās investīcijas 200 milj. EUR apmērā

2019. gada 25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ar LR Ministru Kabineta atbalstu iegādājās 10 nekustamos īpašumus t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā no AS "Citadele Banka" un SIA "Hortus RE" ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, uzsākot kopējā Liepājas Industriālā parka izveides nodoma īstenošanu 120 hektāru platībā.

LSEZ norāda, ka "Liepājas Metalurgs" nav jau 8 gadus un šodienas dienaskārtībā ir jautājums BŪT vai NEBŪT Liepājai kā modernai, videi draudzīgai, daudzfunkcionālai pilsētai, kurā strādā moderni apstrādes rūpniecības uzņēmumi t.sk. metālapstrādes nozarē, kurā attīstās ražotnes ar augstu pievienoto vērtību, bet vienlaikus tie ir videi un cilvēkam draudzīgi un ļauj pilsētai attīstīt arī nozīmīgus izglītības, kultūras, sporta un tūrisma projektus.

20 gadu laikā Liepājas osta kravu apgrozījumu no 100 tūkstošiem tonnu 1992.gadā gadā palielinājusi līdz aptuveni pieciem miljoniem tonnu pērn.

Liepājas osta 2012.gada janvārī atzīmē 20 gadus, kopš Liepājā tika likvidēta PSRS militārā bāze un ostā atjaunota komercdarbība. 1992. gadā ostā apkalpoja 63 kuģus, bet 2011. gadā - 1551, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes dati.

«Liepāja bija slēgta militāra pilsēta un bija grūti to ātri iesaistīt civilā apritē. Bija svarīgi, lai to zinātu ne tikai PSRS teritorijā, bet arī Eiropā un pasaulē. Mums toreiz galvenais šķita Liepājas ostas kā tirdzniecības ostas atjaunošana. Tas nebija viegli un pat bīstami,» apgalvo pirmais Liepājas pašvaldības vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas Imants Vismins. Pirmajos gados Liepājas ostā joprojām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē blakus bija Krievijas jūras kara flote. Militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994. gada 31. augustā. Liepājas osta saņēma padomju armijas mantojumu - 37 daļēji un pilnībā grimušus kuģus, piesārņotu Karostas kanālu, bet piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti, bet ostas akvatorija un kuģu ceļi bija neapmierinošā stāvoklī.

Industriālajā teritorijā Meldru/Dūņu ielā Liepājā uzsākta atsperu ražotāja «Lesjofors Springs LV» jaunas rūpnīcas būvniecība, bet projektēšanas stadijā ir vēl trīs rūpnīcas un loģistikas centri, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Uzņēmums «Lesjofors Springs LV» savu ražotni Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā atvēra pirms 15 gadiem. Tas nodarbina vairāk kā 150 cilvēkus un ražojot dažādas atsperes un citas metāla detaļas. Kā jaunās rūpnīcas būvniecību skaidro LSEZ SIA «Lesjofors Springs LV» direktors Ingars Jaunzems, pakāpeniski pieaugot apgrozījumam un darbinieku skaitam, esošajos – kopumā 7,5 tūkst. m2 uzņēmumam kļuvis par šauru.

«Esam atraduši finansējumu jaunas rūpnīcas būvniecībai, varam to atļauties un arī valsts nodokļu politika to veicina. Varam attīstīt paši savas rūpnīcas būvniecību.» Jaunā ražotne plānota 11,5 tūkst. m2 platībā.

Meldru/ Dūņu ielas industriālās teritorijas, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, tika sakārtotas 2014./2015. gadā. Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis uzsver, ka agrāk šeit bija šaura grantēta iela. Tikai pēc ielas izbūves un komunikāciju ievilkšanas šī teritorija ir kļuvusi pievilcīga, un tāpēc arī šeit ir uzsākta ražotnes būvniecība, bet vēl vairākas šobrīd atrodas dažādās projektēšanas stadijās.

SIA Laiks Steel Liepājā iecerējis atvērt būvniecībā izmantojamu metāla stiepļu ražotni.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde nolēmusi noslēgt ar SIA Laiks Steel ilgtermiņa nomas līgumu (uz 20 gadiem) par zemesgabalu Meldru ielā 1a, Liepājā, (4966 m2) komercdarbības veikšanai - rūpnieciskās ražošanas uzņēmuma būvei. Noteikta nomas maksa - 1% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā (papildus pie nomas maksas jāveic PVN maksājums).

LSEZ pārvalde nomas līgumu par šo zemesgabalu ražotnes būvei bija noslēgusi jau 2005. gadā ar SIA Ražošanas uzņēmums LAIKS-91, kas projektu nespēja realizēt. Tagad uzņēmums piesaistījis investoru un mainījis nosaukumu, tāpēc līgums pārslēgts no jauna. Ražotnes tehnsikais projekts jau 2008. gadā apstiprināts Liepājas būvvaldē, Db.lv informēja LSEZ pārvaldē.