Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) 36 kapitālsabiedrību kopējais neto apgrozījums 2012. gadā bija 107,76 miljoni latu, kas par 18,9 % pārsniedza 2011.gada veikumu.

Salīdzinājumam - a/s Liepājas metalurgs pērn pārsniedza 300 miljonu latu apgrozījumu.

Tomēr, salīdzinot ar 2011.gadu, brīvzonā audzis gan apgrozījums, gan darbavietu skaits, liecina LSEZ pārvaldes apkopotie dati. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2012. gadā palielinājies par 107 darbiniekiem.

2012. gada rezultātus ietekmēja labvēlīgā tirgus situācija, un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības to izmantoja, ne tikai palielinot apgrozījumu, bet investējot savos uzņēmumos, kas nodrošinās stabilu darbību ilgtermiņā, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi sasnieguši 19,8 miljonus latu. No LSEZ kapitālsabiedrībām lielākos ieguldījumus 2012. gadā veikuši Liepājas metalurga saistītie uzņēmumi - LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs – 10,2 milj. Ls, kas paplašināja ražotni. Nozīmīgus ieguldījumus 2012. gadā veikusi arī LSEZ AS Liepajas Osta LM – 2,65 milj.Ls, kas iegādājusies portālceltni, divas pārkraušanas mašīnas un frontālo iekrāvēju, lai palielinātu kravu apstrādes ātrumu.

Liepājas dome ārkārtas sēdē 14. jūnijā neatbalstīja sagatavotos grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likumā, kas paredz atņemt pilsētai tiesības lemt par 65% no Liepājas administratīvās teritorijas.

Likumprojektu "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" par LSEZ pārvaldības modeļa maiņu uz kapitālsabiedrību ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, bet idejas autors ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Likumprojekts paredz, ka valstij pieder vismaz divas trešdaļas no kapitālsabiedrības, kas pārvaldīs teju 2/3 no Liepājas pilsētas teritorijas. Likuma grozījumi paredz jaunajā kapitālsabiedrībā ieguldīt visu LSEZ mantu, zemi un citus īpašumus. Šo īpašumu sakopšana, pilnveidošana un vērtības vairošana līdz šim ir bijis Liepājas pilsētas un liepājnieku uzmanības fokuss. 23 LSEZ pastāvēšanas gadu laikā teritorijā ir ieguldīti pašvaldības līdzekļi.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) kapitālsabiedrības pērn palielinājušas apgrozījumu, ieguldījumus, eksportu un darbavietas, informē LSEZ.

Kopējais neto apgrozījums 2014. gadā bija 148,59 miljoni eiro, bet LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi – 17,052 miljoni eiro. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2014. gadā palielinājies par 368 darbiniekiem. Apgrozījums gada laikā audzis par 19,3%.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsver, ka 2014. gads parādīja, ka LSEZ pārvalde, veiksmīgi sadarbojoties ar uzņēmējiem, var sasniegt labus rezultātus, kas veic ieguldījumus infrastruktūras un moderno tehnoloģiju attīstībā, nodrošinot jaunas darbavietas un stabilu darbību ilgtermiņā.

2014. gadā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības eksportējušas produkciju 93 miljonu eiro vērtībā, kas veido 62,61% no kopējā apgrozījuma. Tas ir par 57,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība Baltic Biofuel Company uzsākusi jaunas noliktavas un dzelzceļa posma būvniecību, informē Liepājas SEZ.

Plānotās investīcijas aptuveni 1 miljona eiro apmērā ir vērstas uz tranzītkravu plūsmas palielināšanu. Noliktavu plānots nodot ekspluatācijā šā gada 1. augustā, bet vēl viena dzelzceļa posma izbūve tiks uzsākta pēc grozījumu veikšanas detālplānojumā.

LSEZ Baltic Biofuel Company SIA ir viena no jaunākajām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kas savu uzņēmējdarbību uzsāka 2007. gadā kā ekspedīcijas kompānija un tās pamatnodarbošanās joprojām ir kravu piesaiste, uzglabāšana un sadarbība ar dažādu valstu kravu īpašniekiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu LSEZ Baltic Biofuel Company SIA ieguva 2012. gadā.

Ar egles iedegšanu Liepājas ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņojis uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Pašlaik uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanu pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs Nr. 64., 65., 73., 74., 75. un 76. un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Norvēģijas uzņēmums “Norpartners” specializējies stikla šķiedras elementu ražošanā un montāžā, kuram līdz šim bija piecas ražotnes Saldū. Norvēģijas kapitāla uzņēmuma NORPARTNERS meitas uzņēmums SIA “Norplast” 2021.gada vasarā iegādājās LSEZ AS "Piemare" kapitāldaļas un nomainīja nosaukumu uz “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) teritorijā plānots celt griķu ražotni, kuras izveidē plānots ieguldīt apmēram divus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja LSEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Viņa pastāstīja, ka SIA Buckwheat Baltics tuvāko divu gadu laikā Dūņu ielas industriālajā parkā, Dūņu iela 5, Liepājā plāno izveidot lauksaimniecības produkcijas pārstrādes ražotnes un noliktavas kompleksu, kas pēc biznesa plāna ir griķu ražotne.

Ratniece-Kadeģe pastāstīja, ka uzņēmums pats nāca klajā ar iniciatīvu par griķu ražotnes izveidi LSEZ teritorijā. «Uzņēmums rezervēja vietu industriālajā teritorijā, ko par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem pilsēta sagatavoja uzņēmējiem. (..) Viņi nāca ar nomas līguma piedāvājumu, ir izpildījuši rezervācijas līgumā noteiktās prasības, ka jāsagatavo būvniecības pieteikums minimālajā sastāvā un jāsniedz būvvaldē. Lieliem soļiem projekts virzās uz priekšu,» teica Ratniece-Kadeģe.

Šā gada septembrī Liepājas ostā pārkrauti 596,5 tūkstoši tonnu dažādu kravu, kas ir par 60,3% vairāk nekā 2014. gada septembrī, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsver, ka vistiešāk tas ir saistīts ar veiksmīgu graudaugu sezonu un aktīvāku darbību ostas dziļūdens piestātnēs, ko no šā gada 1. septembra no LSEZ AS Liepājas osta LM pārņēma LSEZ SIA Ekers Stividors LP. 2015. gada septmbrī Liepājas ostā apkalpoti 109 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2983 pasažieri.

Tradicionāli Liepājas ostā lielākais īpatsvars ir beramkravām, jo īpaši aktīvajā graudaugu sezonā - 482,6 tūkst. tonnas jeb 80,8%.

Tieši labība un labības produkti šā gada septembrī veidoja 377,5 tūkstošus tonnu. Otra lielākā kravu grupa beramkravu segmntā bija celtniecības materiāli - 52,5 tūkstoši tonnu, kam sekoja cukurs, šķelda, minerālmēsli.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde nolēmusi turpmāk ik gadus apbalvot brīvzonas sakoptākos uzņēmumus un atzīmēt arī nolaidīgākos.

Kopumā žūrija izvērtēja 19 LSEZ uzņēmumu teritorijas, bet par sakoptāko atzina prāmju termināļa apkalpotāju, stividoru LSEZ SIA Terrabalt. Atzinības rakstus un Valda Ķikuta gleznas saņēma LSEZ SIA Dan Store; LSEZ SIA Baltic Transhipment Center; SIA Cemex un LSEZ SIA Kolumbija Ltd. Šogad netīrākā uzņēmuma tituls netika piešķirts, jo LSEZ pārvalde nolēmusi pirmajā konkursa rīkošanas gadā tikai iedvesmot visus, uzteicot kārtīgākos.

LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš norādīja, ka konkurss sevi ir attaisnojis, jo veicinājis ostas uzņēmumu sakārtošanu, padarot Liepājas ostu skatam pievilcīgāku. Konkursa uzvarētāja sumināšanas pasākums esot arī iespēja ostas uzņēmējiem satikties un varbūt arī izlīgt, ja bijuši kādi konflikti.

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Šā gada novembrī Liepājas ostas kravu apgrozījums sasniedza 629,6 tūkstošus tonnu, kas ir par 51,7% vairāk nekā 2013. gada novembrī un ir lielākais šogad mēneša griezumā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā tradicionāli gada pēdējos mēnešos ostā ir lielāks kravu apgrozījums, kas saistīts ar ostas specializēšanos uz agro beramajām kravām Šā gada novembrī Liepājas ostā apkalpoti 128 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 3388 pasažieri.

Turpinoties graudaugu sezonai, arī novembrī lielāka kravu grupa Liepājas ostā ir beramkravas – 482,8 tūkstoši tonnu un veido 77% no kopējā kravu apgrozījuma. Arī novembrī Lielākai īpatsvars bija labībai un labības produkcijai - 405,9 tūkstoši tonnu. Liepaja Bulk Terminal termināla vadītājs Juris Matvejevs, apstiprināja, ka graudaugu sezona un pārkraušana norit kā plānots, kā rezultātā termināls novembrī pārkrāva 308 795,07 tonnas, kas ir atkal jauns rekords. Liepāja Bulk Terminal turpina arī savu investīciju programmu un paplašina noliktavu saimniecību.

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (LSEZ) 2012.gadā kapitālsabiedrību ieguldījumi sasnieguši gandrīz 20 miljonus latu, kas ir lielākās privātās investīcijas pēdējo piecu gadu laikā.

Kopējā LSEZ kapitālsabiedrību ieguldījumu summa ir 19,89 miljoni latu, informē LSEZ pārvalde.

«Tā, piemēram, pagājušajā gadā DanStore iegādājās modernu kravu iekraušanas tehniku un izbūvēja slēgtu graudaugu elevatoru, jaunākā SEZ kapitālsabiedrība Baltic Biofuel Company attīsta noliktavu saimniecību biokurināmā granulu kravu eksportam un tranzīta operāciju veikšanai Liepājas ostā. Šogad uzņēmumi atbilstoši attīstības plāniem pilnveidos infrastruktūru - izbūvēs pievadceļus, labiekārtos piestātnes, iegādāsies pārkraušanas tehniku, būvēs noliktavas. LSEZ SIA Liepaja Bulk terminal izsludinājusi iepirkumu procedūru, lai iegādātos modernu kravu iekraušanas iekārtu,» investīciju aktivitātes komentē LSEZ pārvaldes mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde nosūtījusi Liepājas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret diviem Latvijas Republikas pilsoņiem par metāllūžņu kontrabandu lielā apmērā.

Kriminālprocess sākts pērn 8.oktobrī par darbībām, kas veiktas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Noziegums atklāts, pārbaudot no kādas Igaunijas Republikas juridiskas personas saņemtu iesniegumu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kāds Latvijas Republikas uzņēmums izvedis no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vairāk nekā 492 tūkst. tonnu metāllūžņu, nenomaksājot muitas nodokļus 21,7 tūkstošu latu apmērā.

Metāllužņi no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas bez muitas iestāžu atļaujas un nenomaksājot muitas administrētos nodokļus tika izvesti uz vienu no Latvijas metālpārstrādes uzņēmumiem.

Šā gada augustā Liepājas ostā pārkrauti 345,9 tūkstoši tonnu kravu, kas ir par 14,7% vairāk nekā šā gada jūlijā, bet par 1,6% mazāk nekā 2013. gada augustā.

Joprojām lielākais kravu apjoms ir beramkravu segmentā – 60,3%, kam seko ģenerālkravas – 31,2% un lejamkravas 8,5%. 2014. gada augustā apkalpoti 102 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 6757 pasažieri.

LSEZ Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš norāda, ka kravu plūsma Liepājas ostā ir stabila, tomēr nenoliedzami to ietekmē līdz šim lielākās ostas stividorkompānijas LSEZ AS Liepājas osta LM ierobežotā darbība, kas saistīts ar uzņēmuma mātes kompānijas AS Liepājas metalurgs maksātnespējas radītajām problēmām. Savukārt jāuzteic LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal, kas, salīdzinot ar 2013. augustu, ir spējusi trīskāršot savu kravu apgrozījumu, tādejādi kompensējot citu ostas uzņēmumu kravu apgrozījuma samazināšanos.

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība «Ekers Stividors LP», investējot aptuveni miljonu eiro, iegādājusies aspirācijas sistēmu jeb slēgtu konveijeru ar putekļu nosūkšanas iekārtu kravu iekraušanai. Vēl uzņēmums iegādājies otru automašīnu - putekļsūcēju un papildu laistīšanas iekārtu.

Ar jauno iekraušanas konveijeru putekļi tiek savākti un nenonāk apkārtējā vidē ārpus termināla. Kuģī stundas laikā ar to var iekraut 450 tonnas kravu. LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» tehniskais direktors Oļegs Vonogs norāda, ka slēgtā līnija ir aprīkota ar aspirācijas sistēmu. Katrs filtrs nodrošina līdz 3000 m3/stundā gaisa plūsmas attīrīšanu. Filtri pašattīrās, kas nozīmē, ka tie sakrāj iekšā putekļus un kādā brīdī, vadot iekšā spiedienu, tie attīrās - putekļi nokrīt uz konveijera un iet tālāk uz kuģi. Tādējādi putekļi nenonāk gaisā.

«Strādājam, lai nodrošinātu putekļu savākšanu. Ieguldījumi modernā pārkraušanas konveijerā, laistīšanas iekārtās un putekļu savākšanas iekārtās dod rezultātu. Mums ir svarīgi parādīt kā strādājam, lai viedoklis netiek balstīts uz sākotnējo darbību, kad paši bijām jauni un nepieredzējuši antracīta kravas apstrādē,» saka LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» projektu koordinators Guntis Čukurs.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 3 880 090,05 tonnas dažādu kravu, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums pusgadā Liepājas ostas vēsturē( līdzīgs kravu apgrozījums - 3 868 648,38 tonnas bija 2018. gadā).

Galvenās kravu grupas ir labības produkti, RO-RO kravas, celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksnes granulas, kokmateriāli u.c. Tas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā apkalpoti 847, kuģi, pārkrautas 43 235 ro-ro vienības un 9 572 konteineri, savukārt iebraukuši un izbraukuši 36 429 pasažieri.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostas stividorkompānijas strādājušas stabili, palielinot kravu apgrozījumu un veiksmīgi izmantojas lielo pieredzi un spēju pielāgoties ģeopolitiskajai situācijai, tirgus situācijai un aktīvi kopā ar Liepājas SEZ pārvaldi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Liela nozīme ir arī pēdējos gados veiktajiem nozīmīgajiem finanšu ieguldījumiem Liepājas ostas infrastruktūras attīstībā, atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, kas arī ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem kravu apgrozījuma stabilai plūsmai.

Stividoru pakalpojumu sniedzējs LSEZ AS Liepājas Osta LM pērn pārkrāvis 1,47 milj.t kravu, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir kritums par 44,9%, liecina Lursoft dati.

Turpinot 2012.gada straujo izaugsmi, LSEZ AS Liepājas Osta LMLM pagājušā gadā turpinājis attīstīties, ieguldot līdzekļus pamatdarbības aktīvos. Kopējās investīcijas pārskata perioda laikā sasniegušas 474 tūkstošus eiro, no kuriem 287 tūkstoši eiro ir bankas finansējums, tiesa gan, sākoties būtiskam kravu apgrozījuma kritumam, uzņēmums visus investīciju projektus ir apturējis.

Pērn LSEZ AS Liepājas Osta LML apgrozījums bijis 16,165 miljoni eiro, kas ir par 50,04% mazāk nekā 2012.gadā, pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 5,198 miljonu eiro zaudējumiem.

Kā skaidro LSEZ AS Liepājas Osta LM vadība, tik būtiskas peļņas krituma pamatā ir izmaiņas apkalpoto kravu struktūrā, ko izraisījusi AS Liepājas metalurgs kravu plūsmas pilnīga apstāšanās, kā arī kravu konjuktūras izmaiņas pasaules izejvielu tirgos.

Šogad Liepājas ostā vislielākais kravu apjoma pieaugums bijis labībai un tās produktiem, savukārt Ventspils ostā – naftas produktiem.

Šā gada astoņos mēnešos Liepājā kravu apgrozījums ir gandrīz par pusi lielāks nekā pērn (149,6%) un sasniedzis 4,6 miljonus tonnu. Augustā Liepājas ostā apkalpoti 568,5 tūkst. t, kas ir par 65 % vairāk nekā 2011. gada augustā.

Lielākais kravu apgrozījuma pieaugums bijis labībai un labības produktiem, melnā metāla kravām, koksa smalkumiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām, informē LSEZ pārvalde. 2012. gada augustā Liepājas ostā apkalpoti 166 kuģi, iebraukuši un izbraukuši 3 473 pasažieri. Beramkravas – labība un labības produkti, celtniecības materiāli (cements), koksa smalkumi, koksnes šķelda – arī augustā veidoja lielāko kravu īpatsvaru – 49% jeb 278,5 tūkst. tonnu. Otra lielākā kravu grupa augustā bija ģenerālkravas – 254,7 tūkst. t jeb 45 % no visām kravām. Ģenerālkravu segmentā augustā lielākā kravu grupa bija melnais metāls un tā izstrādājumi, bet pozitīvs pieaugums vērojams arī apaļkokiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām. Augustā ievērojami samazinājies pārkrauto metāllūžņu apjoms.

"Jensen Metal" Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) par 8,6 miljoniem eiro uzbūvējis jaunu nerūsejošā tērauda ražotni, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai "Jensen Metal" metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13 500 kvadrātmetri.

Būvdarbus veica SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, bet pasūtītājs bija ar "Jensen Metal" saistītais uzņēmums - SIA "JM Properties". Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties.

Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro. Abas rūpnīcas kopā nodarbina turpat 430 darbinieku.

Ideja par Karostas Industriālā parka izveidi radās jau 1999. gadā, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos, palielinātu pilsētas un valsts budžetā ienākošo nodokļu summu un būtu iespēju papildus līdzekļus novirzīt izglītībai, kultūrai un sportam un citiem projektiem, vienlaikus Karostu veidojot par pievilcīgu vietu darbam, dzīvošanai un atpūtai. Jaunu rūpnīcu būvniecība Karostā nebija iespējama vai investoriem nešķita pievilcīga līdz pat 2015.gadam, kad pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi uzņēmējdarbības vajadzībām sakārtoja teritoriju Karostā turpat 20 ha platībā.

LSEZ kapitālsabiedrība “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” (VOBP) uzsācis jaunas ražošanas ēkas būvniecību aptuveni 2000 m2 platībā. Jaunajā ēkā plānots izvietot ražošanas uzņēmumus, kurus VOBP pagaidām vēl neatklāj.

Biznesa parka attīstītāji plāno jau nākamgad pabeigt būvniecību, lai darbu var uzsākt jauni ražošanas uzņēmumi. Būvdarbus veic SIA “Būve LK”, bet būvniecības līguma summa ir ~825 tūkstoši eiro bez PVN.

VOBP apsaimnieko 3,5 ha Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tā ir bijušā mēbeļu fabrika ar padomju gados izbūvētām ēkām un infrastruktūru, kas soli pa solim tiek sakārtota, pārbūvēta un modernizēta, atbilstoši mūsdienu kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides prasībām.

LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā iegulda savus finanšu līdzekļus, piesaista ERAF publisko finansējumu un izmanto Liepājas SEZ priekšrocības. Šobrīd biznesa parkā telpas ražošanai, noliktavām un birojiem atraduši nedaudz vairāk kā 20 nomnieki, piemēram, “AE Partner”, “VIA-S modular houses”, “CALJAN”, “BALTU KOKS, “Venden” un citi.

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Šā gada janvārī Liepājas ostas stividori pārkrāvuši 593,58 tūkstošus tonnu, kas ir par 29,6 % vairāk nekā 2012. gada janvārī.

Kravu apgrozījuma pieaugums saistīts ar graudaugu, metāla un tā izstrādājumu kravu apgrozījuma pieaugumu, kā arī veiksmīgu prāmja līnijas darbību. Šā gada janvārī Liepājas ostā apkalpoti 137 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 3202 pasažieri.

Lielākais kravu apjoms janvārī tradicionāli bijis LSEZ a/s Liepājas osta LM – 213,1 tūkst. t, kas ir par 40,5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugumu nodrošinājušas gan graudaugu kravas, gan a/s Liepājas metalurgs produkcijas eksports, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde.

Otrs lielākais kravu apgrozījums 2013. gada janvārī bija SIA LSEZ Liepaja Bulk terminal - 184,6 tūkst. tonnu, kas ir par 64,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Janvārī kravu apgrozījuma pieaugums bijis arī LSEZ SIA Terrabalt, kas sadarbībā ar prāmju operatoru Stena Line nodrošina prāmju satiksmi ar Trāvemindi Vācijā.