Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Viens no potenciālajiem maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs (LM) investoriem Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group neatklāj piedāvāto summu par LM, taču nepieciešamo darbinieku skaits uzņēmumā varētu būt ap 1000, šodien žurnālistiem sacīja United Group īpašnieks, Krievijas uzņēmējs Igors Šamiss.

Šamiss atteicās nosaukt piedāvāto cenu par LM un citu ar potenciālo darījumu saistītu informāciju, aizbildinoties, kas tas ir komercnoslēpums. Tajā pašā laikā uzņēmējs atklāja, ka United Group papildus investīcijas LM varētu būt ap 50 miljoniem eiro.

Vaicāts, cik daudz darbinieku United Group plāno nodarbināt LM, Šamiss atturējās nosaukt precīzu skaitu. Rupji rēķinot, vienā maiņā jābūt 250 darbiniekiem, bet, tā kā ražošanu nedrīkst pārtraukt, tad to skaits varētu būt četrreiz lielāks. Tāpat jāatceras, ka papildus darbā jāpieņem elektriķi, meistari, biroja darbinieki, nodaļu vadītāji utt. Konkrētu skaitu patlaban nevaru nosaukt, bet tas būs maksimālais skaits, kas nepieciešams ražošanas nodrošināšanai, uzsvēra potenciālais LM investors.

Plašās telpās bijušās VEF telefonu rūpnīcas teritorijā šogad ir iemājojusi metālapstrādes SIA Baltic Steel Industry, kam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni.

Sadūšoties un mesties ar pilnu jaudu uzņēmējdarbībā SIA Baltic Steel Industry valdes loceklim Aigaram Uzulam nav bijusi nekāda lielā problēma. Tā kā viņš, strādājot Rīgas arhitektu birojos, ir vadījis dažādus lielu būvniecības kompāniju projektus, viņam ir daudz kontaktu, ar kuru palīdzību iespējams atrast un piesaistīt partnerus. Jaunam uzņēmumam ir nepieciešams atbalsts, ja tāda nav, tad kaut ko sākt ir ļoti riskanti, atzīst jaunais uzņēmējs. Viņš gan teic, ka šobrīd pasūtījumi nav problēma. Lielākās galvassāpes uzņēmumam sagādā apgrozāmo līdzekļu trūkums, tāpēc tiek meklēts finanšu investors.

Fokuss uz eksportu

Metālapstrādes uzņēmums darbību sācis šī gada 8. martā – Starptautiskajā sieviešu dienā, smej A. Uzuls, precizējot, ka tā nav bijusi tīša izvēle, gluži vienkārši – sakritība. Ģimenes uzņēmuma īpašniece ir Aigara sieva Liene Uzule. Tā kā viņa iepriekš ir strādājusi banku sektorā, viņas pārziņā ir visas uzņēmuma grāmatvedības lietas un finanšu jautājumi, kā arī dokumentu sagatavošana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jēkabpils biznesa inkubatoram, kurā uzņēmums darbojas. A. Uzuls ir ieguvis arhitekta izglītību, viņš ir strādājis arhitektu birojos, kur bijis cieši saistīts ar projektēšanu, ražošanu un būvniecību. «Kā projektu vadītājs, strādājot ar lielām būvniecības kompānijām, biju uzkrājis lielu pieredzi. Dažādu apstākļu sakritības dēļ pienāca laiks dibināt savu uzņēmumu. Nolēmu pievērsties metāla konstrukciju ražošanai, kas ir galvenais Baltic Steel Industry darbības virziens,» stāsta uzņēmējs.

Pirms diviem gadiem dibinātais uzņēmums Industrial Production Technologies (IPT) no metāla iekārtu importētāja kļuvis par metāla griešanas iekārtu ražotāju – pirmais vairāku simtu tūkstošu Ls apjomīgais līgums jau ir noslēgts un izīrētas ražošanas telpas Pārdaugavā, Krūzes ielā 38, kurā tiks ražotas tehnoloģiski sarežģītas iekārtas metāla tirdzniecības, būvkonstrukciju, kuģu remontu un citiem metāla pārstrādātājiem Baltijas valstīs.

Uzņēmums tika būvēts no nulles 2009. gadā, bet kopš 2010. gada IPT kļuva par pasaulē lielākā plazmas daļu ražošanas uzņēmuma Hypertherm oficiālo izplatītāju Baltijas valstīs, un tūdaļ uzsāks darbu kā ražotājs.

Metāla griešanas iekārtu ražotnes atvēršanā «paldies jāsaka krīzei», norāda uzņēmuma vadītājs Armands Sakne. Tiesa gan, to, ka radās iespēja atvērt ražotni, veidoja veiksmīga sakritība, ka kādam senam IPT vadītāja draugam atbrīvojās modernas biroja un ražošanas telpas ar nepieciešamo aprīkojumu. «Pretējā gadījumā mūsu ikdiena būtu ļoti sarežģīta – jaunam uzņēmumam bez nodrošinājuma piesaistīt investīcijas no bankām vai riska kapitāliem nav iespējams pat dodot pretī kapitāldaļas,» stāsta A. Sakne.

Sarkanā un melnā ir svarīgākās jaunā Škoda Kodiaq RS pamatkrāsas neatkarīgi no tā, kādu virsbūves krāsojumu izvēlēsies tā pircējs

Starp citu, virsbūves krāsojumi ir gana pamanāmi un kārdinoši. Pavisam kopā tie ir astoņi: Race Blue, Moon White, Brilliant Silver, Quarz Grey, Steel Grey, Black Magic, Velvet Red un Crystal Black. Visiespaidīgāk, protams, izskatīsies Race Blue, Velvet Red vai Quarz Grey, taču reālajā dzīvē, visticamāk, pirks kādu no tumšajiem Black virsbūves toņiem. Laiks rādīs. Jebkurā gadījumā, pati Škoda ir pārliecināta, ka Kodiaq RS mērķauditorija ir nobrieduši vīrieši pēc četrdesmit, ar stabiliem ienākumiem un lojālu attieksmi pret čehu zīmolu. Pats galvenais, ka šie pircēji skaidri apzinās RS versijas vērtības pieaugumu salīdzinājumā ar ikdienišķajiem Kodiaq. Tādu ir pietiekami daudz, un daudzus no tiem varēs pamanīt, aplūkojot auto jau miera stāvoklī. Vispirms, atbilstoši RS līnijas standartiem, Kodiaq RS būs speciāla dizaina priekšējais un aizmugurējais bampers. Turklāt šis auto koķetēs ar melnas krāsas elementiem, kas lieliski izskatās un nekļūdīgi ļauj atpazīt RS modeļa rokrakstu. Melnas krāsas atpakaļskata spoguļi, melnas krāsas priekšējā dekoratīvā reste, melnas krāsas moldingi, melnas krāsas sānu logu ietvari, jumta reliņi un arī citi dekoratīvie elementi uz virsbūves ir ogļmelnā krāsā.

Metāla kausēšana Liepājā var atsākties kuru katru mirkli, tomēr gada garumā tas nav noticis.

2021. gada pavasarī SIA FeLM noslēdza līgumu par bijušā Liepājas Metalurga elektrokausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam Liepāja Steel, kas pieder Turcijas kompānijai Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S. (Aslanli Metalürji), kas savukārt pieder īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu (Hamdi Alaeddin Eyüboğlu). Pagājis vairāk nekā gads kopš darījuma, un Dienas Bizness uzdeva tiešus jautājumus investoram Hamdi Alaedinam Ejuboglu.

Fragments no intervijas

2021. gada pavasarī no uzņēmuma SIA FeLM jūsu uzņēmums Aslanli Metalurji iegādājās metalurģijas kompleksu Latvijas pilsētā Liepājā. Ko tobrīd sapratāt no pirkuma līguma, vai tikāt informēts par Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesībām uz zemi zem metalurģijas kompleksa? Vai to uztvērāt kā nopietnu šķērsli darba uzsākšanai?