Tūrisma sezonu Liepājā atklās 19.maijā, piedāvājot nakts ekskursiju Promenādes pieturzīmes. Otra iespēja būs doties Mazajā Kurzemes vīna tūrē.

19.maijā Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) sadarbībā ar diviem Liepājas stāstniekiem un gidiem – Gunāru Silakaktiņu un Juri Raķi – piedāvās iespēju ne tikai pilsētas ciemiņiem, bet arī pašiem liepājniekiem pirmoreiz apmeklēt kuģu dokus Liepājas promenādē – padomju laikā slepenu militāru objektu, kur tika remontēti padomju militārie robežapsardzes kuteri. Šī būs viena no Liepājas promenādes pieturzīmēm, kas tiks apskatīta vairāk nekā divu stundu garajā nakts ekskursijā ar nosaukumu Promenādes pieturzīmes. Ekskursijas sākums plānots pulksten 22:00, informē Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojs.

Positivus festivāls, kas šovasar Salacgrīvā norisinājās jau septīto gadu, bet pirmo reizi piedāvāja programmu trīs dienu garumā, nav bijis tālu, lai būtu izpārdots, tādēļ festivāla organizētājs Ģirts Majors cer, ka jau drīz pienāks diena, kad festivāls būs izpārdots.

Ģ. Majors stāstīja, ka ir apmierināts ar 30 tūkst. apmeklētāju skaitu šajā vasarā. Šovasar festivālā tika sasniegts tāds apmeklētāju skaits, kāds tika prognozēts, un tas ir aptuveni tāds pats, kāds bija pagājušajā gadā.

«Skatītāju skaits nav mazāks. Skaits, uz ko mēs skatāmies, ir dienas un kopējais festivālu dienu apmeklētāju skaits. Lielākā daļa cilvēku biļetes pirka uz visām festivāla dienām - tā tas bija divu dienu festivālam, un tā tas ir arī trīs dienu festivālam. Cilvēku apmeklējums visās festivāla dienās bija līdzīgs, piektdienā un svētdienā bija nedaudz mazāk, bet sestdienā bija visvairāk,» sacīja festivāla rīkotājs, pieminot, ka līdzīgi ir pasākumos jebkurā valstī.

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

Jau tuvākajā laikā festivāla LMT Summer Sound rīkotājai SIA Summer Sound festivāls mainīsies dalībnieku skaits, jo tiks piesaistīti jauni investori.

Tā db.lv apgalvoja organizatoru pārstāvis, SIA Summer Sound festivāls daļu turētājs Uldis Akselrods. Šogad kapitālsabiedrības daļas no U.Akselroda iegādājās ierakstu kompānijas I love you Record pārstāvis Uldis Pabērzis, kurš šā gada jūnijā kļuva par SIA Summer Sound festivāls un tā meitasuzņēmuma SIA Summer Sound Production valdes priekšsēdētāju. Tā kā festivāls aizvadīts veiksmīgi, risinoties pozitīvas sarunas par papildu investoru piesaisti.

Saskaņā ar Lursoft pieejamo informāciju SIA Summer Sound Production īpašniece ir SIA Summer Sound festivāls. Savukārt šī firma pieder Uldim Akselrodam (26,65%) un Uldim Pabērzim (73,35%)

Festivāls «Positivus» nākamgad būs saīsināts, jo trīs dienu pasākums atspoguļojas augstākās biļešu cenās, pastāv sezonālo koncertu konkurence, kā arī lielākā daļa apmeklētāju iepriekšējos gados izvēlējušies to apmeklēt tieši divas, nevis visas trīs dienas, sacīja festivāla organizators Ģirts Majors.

Viņš skaidroja, ka, saīsinot festivāla norisi, tas kļūs pieejamāks plašākai publikai, jo muzikālā satura kvantitāte atspoguļojas biļešu cenās, kā rezultātā, tas ir «jutīgs moments pasākumu tirgū».

Tāpat Majors uzskata, ka, atgriežoties pie agrākā divu dienu koncepta, tas kļūs saturiskāks. Festivāla rīkotāju statistika esot uzrādījusi, ka cilvēki pēdējo gadu laikā lielākoties apmeklē vien divas, nevis visas trīs dienas, kas liek secināt, ka trīs dienu festivāli bijuši par garu.

Taujāts, vai aizvadītā gada festivāls uzņēmumam radījis zaudējumus, Majors teica, ka šis bizness vienmēr ir sezonāls. «Ir koncerti, kas ir ļoti veiksmīgi un tādi, kas nav tik veiksmīgi. Tas pats ir ar festivāliem. Mums ir svarīgi, lai vidējā līkne ir stabila. Tas nav pirmais gads, kad festivāls guvis zaudējumus. Bet, ja mēs skatītos tikai no peļņas viedokļa, tad festivālu nekad nebūtu sākuši. Pēc viena gada nevar izdarīt ilgtermiņa secinājumus,» pauda «Positivus» rīkotājs.

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

"Pēc tam kad vēl divas alus darītavas paziņoja, ka tehnisku sarežģījumu dēļ nevarēs Latvijā ievest savu alu, esam pieņēmuši nepatīkamo, taču vienīgo atbildīgi pareizo lēmumu un šīs nedēļas nogalē plānotais amatalus festivāls "Riga Craft Beer Weekend" tiek atcelts," informē festivāla organizators un biedrības "Alus brālība" vadītājs Andrejs Šikors.

Sarežģījumi ar alus ievešanu Latvijā un tā piedāvāšanu degustācijām amatalus festivālā radušies darītavām, kas uz Rīgu brauca no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

"Esošais normatīvais regulējums strikti nosaka kārtību, kādā valstī drīkst ievest akcīzes preces. Ir jābūt akcizētās preces nosūtītājam, juridiskai personai, kas nodrošina tās atmuitošanu, uzglabāšanu, realizāciju un garantē akcīzes nodokļa nomaksu. Vest alu tiešā ceļā no darītavas uz festivāla norises vietu nedrīkst. Aizvadītajā gadā, kad amatalus festivāls "Riga Craft Beer Weekend" notika pirmo reizi, visu formalitāšu kārtošanu uzņēmās organizators. Juridiski mēs kļuvām par festivālā piedāvātā alus īpašnieku, kas nodrošināja arī visu nodokļu nomaksu.

Jau no nākamās nedēļas darbu sāks īpašais Positivus festivālam veltītais 360TV Positivus kanāls, kura programma šovasar būs sadalīta trīs lielos blokos, šodien vēstīja Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Lattelecom sadarbību ar Positivus festivāla rīkotājiem sāka pirms trīs gadiem, piedāvājot arī īpašo festivālam veltīto televīzijas kanālu.

Šoreiz pirms festivāla četrus raidījumus vadīs Andris Freidenfelds, kā arī būs skatāmi labākie ieraksti no pagājušā gada festivāla. Kad sāksies festivāls, tad 360TV Positivus piedāvās tiešraides no koncertiem un festivāla notikumu apskatus, kā arī būs stāsti par mūziku, bet vēl divas nedēļas pēc tam, kad festivāls jau būs beidzies, televīzijas kanāls piedāvās noskatīties labākos koncerta ierakstus un labākos notikumus no festivāla, stāstīja Gulbis.

Positivus festivāla rīkotājs Ģirts Majors akcentēja, ka festivālam ir svarīga šī televīzija, jo tas ļauj daudz vairāk cilvēku sekot līdzi festivālam. «Pirms pāris gadiem vienīgā televīzijā skatītākā mūzikas pārraide bija Jaunais vilnis. Prieks, ka tagad tas ir Positivus festivāls,» sacīja Majors. Pagājušā gada pieredze liecina, ka 360TV Positivus līdzi sekojusi katra ceturtā mājsaimniecība.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Rīgas viesnīcu noslogojums vasaras mēnešiem šobrīd ir 70% līdz 80%, vairākās viesnīcās veiktas pat 90% līdz 95% rezervāciju. Tas liecinot par to, ka Rīga arī šogad būšot populārs ceļotāju galamērķis, norāda Rīgas dome.

Šogad akcents likts uz kulināro tūrismu, strādājot pie tā, lai pilsēta būtu atpazīstama kā Baltijas gastronomijas lielpilsēta. Tāpēc Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) sadarbībā ar vairāk nekā 30 Rīgas restorānu un kafejnīcu šefpavāriem ir izstrādājis projektu Gaumīgi garšīgā galvaspilsēta Rīga.

Tāpat šovasar notiks arī vairāki festivāli: Rīgas operas festivāls, mūzikas festivāls Rīgas ritmi, XXV Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA 2012, XVII Starptautiskais Senās mūzikas festivāls un XV Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls.

Šogad Rīgā piestās 92 kuģi, salīdzinot ar pagājušo gadu, skaits ir audzis. Pērn tūristus uz Rīgu atveda 69 kruīza kuģi. Pirmais kruīza kuģis Rīgas pasažieru ostā ienāca 30.aprīlī.

Aprīļa beigās Teherānā notiek Starptautiskais Fadžras filmu festivāls, kura konkursa programmā iekļauta Lailas Pakalniņas spēlfilma Ausma. Pirmo reizi filma tiks demonstrēta cenzētā veidā.

Fadžras festivāls ir lielākais filmu festivāls Irānā, tas notiek jau 34. reizi. Savulaik tajā demonstrētas arī citas Lailas Pakalniņas filmas, viņai pašai gan klāt neesot. Šoreiz režisore saņēmusi uzaicinājumu apmeklēt festivālu arī klātienē.

Liels bijis režisores izbrīns, kad ar viņu sazinājās festivāla pārstāvji, ļoti atvainojoties, tomēr lūdzot atļaut izgriezt dažas filmas epizodes, kas Irānas sabiedrībā tiktu uzskatītas par nepiedienīgām. Irānā joprojām darbojas Filmu Izvērtēšanas birojs, kas nosaka, kādas filmas drīkst un kādas nedrīkst demonstrēt šajā valstī. Nepakļaušanās šīs varas iestādes prasībām nozīmētu to, ka festivāls būtu spiests izņemt filmu Ausma no programmas.

Lucavsalas dienvidu daļā, kur jau rīt sāksies mūzikas festivāls Kubana, pašlaik vēl notiek teritorijas sagatavošanas darbi. Gan Rīgas pašvaldības pārstāvji, gan organizatori apliecināja, ka visi nepieciešamie darbi tiks paveikti laicīgi un līdz ar festivāla atklāšanu «viss funkcionēšot pilnā sparā».

Kā pastāstīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis, no pašvaldības puses patlaban vēl tiek veikti pēdējie teritorijas sakārtošanas darbi, kuri tiks pabeigti līdz festivāla sākumam.

Teritorija tiek satīrīta no dažādiem būvgružiem, tiek izcirsti krūmi un tiek nolīdzināta zemes virskārta. Lielākā daļa darbu pašlaik jau paveikta, pastāstīja Vidauskis.

Līdzekļi Lucavsalas sakārtošanai, tostarp festivāla norises vietai, tiek ņemti no pašvaldības 2015.gada budžeta programmas Pašvaldības teritoriju un dabas pamatņu sakopšanai, dabas stihiju un avāriju radīto postījumu novēršanai, komercdarbības atbalstam un citiem projektiem līdzekļiem. Šogad šai programmai ir atvēlēti 2,5 miljoni eiro. Cik daudz līdzekļu tika iztērēti tieši Lucavsalas sakārtošanai, būs iespējams aprēķināt, kad būs apkopoti visi tēriņi, iespējams, rudenī, norādīja Vidauskis.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē sācies ikgadējais Gaismas festivāls, kura laikā katru nakti pilsētas nozīmīgākās vietas tiek krāšņi izgaismotas.

Festivāls ilgst no 10. līdz 21. oktobrim. Tā laikā izgaismoti tiek Berlīnes simboli – Brandenburgas vārti, Berlīnes Doms, Muzeju sala, Uzvaras kolonna u. c. objekti. Festivāla laikā izgaismotajos objektos notiek arī «atvērto durvju nakts», kuras laikā Vācijas galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi var izbaudīt speciālu programmu.

Berlīnes gaismas festivāls ir viens no lielākajiem un zināmākajiem šāda veida pasākumiem pasaulē. Festivāla laikā notiek arī dažādi mūzikas un mākslas pasākumi.

Gaismas festivāls ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem tūristu piesaistītājiem Berlīnē. Pasākumu vidēji apmeklē vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

Ņemot vērā esošo situāciju valstī, uz 2021.gada vasaru pārcelts Liepājā notiekošais festivāls "Summer Sound", informēja festivāla organizatoru pārstāve Alise Pabērza.

Plānots, ka festivāls notiks nākamā gada 23. un 24.jūlijā, saglabājot visu līdz šim izziņoto programmu.

Festivāla organizators Uldis Pabērzis pauda, ka tika cerēts uz pozitīvāko iznākumu un, ka desmitais festivāls "Summer Sound" šogad varēs norisināties kā ierasts, tomēr tika pieņemts lēmums festivālu pārcelt uz nākamā gada vasaru, "jo nav nekā cita svarīgāka par visu mūsu līdzcilvēku drošību un veselību".

Šī vasara bez Positivus 

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu,...

Viņš skaidroja, ka kopš pirmajām runām par iespējamo pasākumu norises aizliegumu šajā vasarā, festivāla rīkotāji ir visu laiku paralēli strādājuši pie alternatīviem festivāla norises scenārijiem, lai vienotos par labākajiem risinājumiem ar māksliniekiem un festivāla atbalstītājiem, un varētu sniegt apmeklētājiem iespējami precīzāku un pilnīgāku informāciju par festivāla pārcelšanu uz nākamo gadu.

Pēc festivāla rīkotāja paustā, ieguldītais darbs ir rezultējies tajā, ka pašlaik visi šajā gadā apstiprinātie festivāla mākslinieki ir piekrituši uzstāties arī 2021.gada festivālā, tādējādi ļaujot pilnībā saglabāt festivāla mākslinieku programmu.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka visas iegādātās biļetes uz festivālu ir derīgas un ar tām nav jāveic nekādas papildu darbības, lai varētu apmeklēt festivālu "Summer Sound" 2021.gadā.

Precizējošas detaļas par festivāla norisi 2021.gadā tiks paziņotas laika gaitā, pauda Pabērza.

Festivāla mākslinieku programmā līdz šim jau bija izziņots franču dīdžeja Kungs, DJ "Regard", dīdžeju duets "Ofenbach", grupa "Mumiy Troll", "Musiqq", "Jumprava", Singapūras Satīns un citas.

Kā ziņots, apmeklētāju drošības dēļ arī festivāls "Positivus", kam bija jānotiek 17.jūlijā un 18.jūlijā Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, savā kontā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Paziņojumā norādīts, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. Majors uzsver, ka paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē norisinās ikgadējais gaismas festivāls Festival of Lights, kura laikā tiek izgaismotas pazīstamākās pilsētas ēkas un objekti. Festivāls šogad norisinās no 9. līdz 20. oktobrim.

Pirmo reizi gaismas festivāls Vācijas galvaspilsētā tika sarīkots 2004. gadā un kopš tā laika ir kļuvis populārs un tūristu iecienīts. Festivāla laikā ēkas netiek vienkārši izgaismotas, bet uz tām tiek attēlotas vēsturiskas ainas, lai tādējādi Vācijas galvaspilsētas apmeklētājiem sniegtu ieskatu Berlīnes vēsturē.

Šā gada pasākuma laikā Vācijas galvaspilsēta prognozē 600 tūkstošu viesu pieplūdumu uz gaismas festivālu. Papildu gaismas festivālam Vācijas galvaspilsētā paredzēti arī daudzi citi izklaides pasākumi.

Jāatgādina, ka līdzīgs gaismas festivāls – Staro Rīga notiek arī Latvijas galvaspilsētā. Šogad novembrī tas jau notiks sesto reizi. Db.lv jau vēstīja, ka gaismas festivālam Staro Rīga plānots šogad piešķirt 165 tūkst. Ls, bet 2014. gadā – 250 tūkst. Ls, informēja Rīgas dome.

Liepājas Kultūras pārvaldes rīcībā nav nekādas oficiālas informācijas par to, ka Pianisma zvaigžņu festivāls šogad Liepājā netiks rīkots.

«Kā Liepājas simfoniskā orķestra direktors var būt tik bezatbildīgs un ziņot kaut ko tādu radio, ja pasākumu plāns jau ir apstiprināts un informācija izsūtīta visā Eiropā,» db.lv savu viedokli pauda Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Kalnarāja. Pēc viņas teiktā, festivālam bijis paredzēts arī pašvaldības līdzfinansējums. Tāpat tūrisma jomas uzņēmēji rēķinās ar festivālu. K.Kalnarāja pieļauj iespēju, ka LSO vadība nav laikus sākusi organizēt festivālu, tāpēc tagad meklē attaisnojumu neizdarībai. Arī faktu, ka kolektīvu pavisam vai uz laiku pametuši 13 mūziķi, bet kopš 2010.gada no LSO aizgājuši gandrīz 30 mūziķi, Kultūras pārvaldes pārstāve skaidroja ar kolektīva iekšējām problēmām nevis finansējuma trūkumu.

Pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā tomēr notiks, ziņo Liepājas dome.

Pašvaldība nav samazinājusi finansējumu festivāla norisei, tas ir saglabāts līdzšinējā līmenī – deviņu tūkstošu latu apmērā, norāda Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, uzsverot, ka Starptautiskajam pianisma zvaigžņu festivālam Liepājā ir jābūt, jo tā ir spilgta pilsētas un visas Latvijas kultūras tradīcija.

Pēc orķestra direktora publiski paustās informācijas par to, ka šogad Pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā nenotiks, Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde Liepājas Simfoniskā orķestra valdes locekli Uldi Lipski uzaicinājusi uz sarunu. Tās laikā U.Lipskis apliecinājis, ka Liepājas Simfoniskais orķestris arī šogad Starptautisko Pianisma Zvaigžņu festivālu organizēs.

Arī nākamajā gadā festivāls «Positivus» notiks divas dienas, informēja festivāla rīkotājs Ģirts Majors.

Jautāts par aptuveno laiku, kad festivāls varētu notikt, Majors sacīja, ka datumi festivāla pastāvēšanas laikā gandrīz nav mainījušies. «Šogad gan festivāls notika nedēļu vēlāk nekā iepriekšējos gados, bet nākamgad tas noteikti būs kādā no ierastajām nedēļām,» sacīja Majors.

Programmas veidošana un mākslinieku atlase nākamā gada festivālam notiks, sākot ar septembri, pastāstīja Majors, uzsverot, ka tas ir darbs, kas notiek visu laiku.

Pirmās aplēses liecina, ka šogad aizvadīto festivālu «Positivus» apmeklēja vairāk nekā 15 000 cilvēku.

Jautāts, kādas ir sajūtas pēc aizvadītā festivāla, Majors atklāja, ka pašreiz nav īsti laika pievērsties pārdomām. «Ir gandarījuma un noguruma sajūta, bet mums nav daudz laika kavēties atmiņās par nedēļas nogali, jo gatavojamies grandiozajam pasākumam Lucavsalā - vācu metāla mūzikas grupas «Rammstein» koncertam,» atklāja Majors.

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju, gan pagarinot tūrisma sezonu Sāmsalā, Igaunijā, gan atgādināt iedzīvotājiem par vietējajiem produktiem un tradicionālām maltītēm, ko salas iedzīvotāji baudījuši paaudžu paaudzēm.

Festivāla ietvaros norisinās arī Sāremā lielākās pilsētas Kuresāres Restorānu nedēļa. Šogad tajā piedalījās 13 restorāni. Restorānu sarūpētajām maltītēm izmaksājot 10 eiro pusdienlaikā un 18 eiro vakariņu laikā, tā bija iespēja nobaudīt restorānu piedāvājumu par zemākām cenām nekā tas izmaksātu ikdienā. Kā pamatnoteikums restorāniem bija katrā piedāvātajā maltītē vismaz 70% izejvielu nodrošināšana no vietējiem ražotājiem.

Iepriekšējos gadus festivāls ildzis septiņas dienas, taču šogad pirmo reizi tas tika pagarināts līdz vienpadsmit dienu garai programmai, tādējādi dodot iespēju izbaudīt piedāvātos pasākumus divu nedēļas nogaļu garumā. Festivāla organizatoram organizācijai «Saaremaa Turism» tas nozīmēja jaunus izaicinājumus - piedāvāt apmeklētājiem aizraujošu programmu vairāk nekā desmit dienu garumā.

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

ASV noslēdzies mākslas un mūzikas festivāls Burning Man. Šogad Nevadas štatā Blekrokas tuksnesī notiekošo pasākumu apmeklējuši vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku.

Pasākums parasti ilgst astoņas dienas – no augusta pēdējās pirmdienas, līdz septembra pirmajai pirmdienai. Festivāla organizatori pasākumu raksturo kā eksperimentālus centienus radīt sabiedrību, kura spēj gan izpausties, gan paļauties tikai uz saviem spēkiem. Pasākumā tiek akcentēta indivīda pašizpausme – cilvēki tiek aicināti iesaistīties dažādu mākslas projektu tapšanā.

Festivāla laikā notiek dažādas mākslas un mūzikas performances, pasākuma apmeklētāji ierodas dažādos fantastiskos apģērbos un pārvietojas ar pašizveidotiem transportlīdzekļiem, kuri tiek saukti par «mutantu braucamajiem».

Festivāla laikā tiek izgatavotas dažādas skulptūras un celtnes, kas vēlāk tiek sadedzinātas. Pasākuma noslēgumā tiek sadedzināta iespaidīgu apmēru cilvēka figūra, no kā arī festivāls ieguvis savu nosaukumu.

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.