Izzinot klientu vēlmes un pakalpojumu reālo pieprasījumu, no 2019.gada 7.oktobra līdz 29.novembrim tiks testētas iespējamās darbalaika izmaiņas Rīgas 14.pasta nodaļā un Carnikavas pasta nodaļā. Testam noslēdzoties, tiks apkopots un izanalizēts katras nodaļas darba rezultāts tā periodā un pieņemts lēmums par nodaļu turpmāko darbalaiku.

Klientu pasta pakalpojumu lietošanas paradumi Rīgas 14.pasta nodaļā Kokneses prospektā 15 liecina, ka vairākums klientu pasta pakalpojumus izmanto pirmdienās–ceturtdienās: ja pakalpojumu saņemšana nepieciešama pēc tradicionālā darbalaika beigām, nodaļa visbiežāk tiek apmeklēta otrdienās un ceturtdienās līdz plkst.19. Pēc plkst.19 nodaļas apmeklētāju skaits šajās dienās samazinās trīskārt.

Tāpēc pieņemts lēmums testa režīmā no 7.oktobra līdz 29.novembrim mainīt pasta nodaļas darbalaiku: šajā periodā nodaļa strādās pirmdienās un trešdienās no plkst.8 līdz 17, otrdienās un ceturtdienās no plkst.9 līdz 19 un piektdienās no plkst.8 līdz 15.

Savukārt Carnikavas pasta nodaļas darbalaiks testa režīmā tiek mainīts, atsakoties no līdzšinējā pusdienas pārtraukuma katru darbdienu no plkst.13 līdz 13.30 un vienu dienu nedēļā par stundu pagarinot darbalaiku, lai nodaļu pagūtu apmeklēt arī tradicionālo darbalaiku strādājošie klienti.

Vakar bija paredzēta finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs arodbiedrības priekšsēdētāja Jāņa Gravas un aptuveni 15 uzņēmuma cehu arodbiedrību līderu tikšanās ar uzņēmuma lielāko akcionāru Sergeju Zaharjinu, taču tā atcelta, jo liela daļa cehu arodbiedrību līderu atteikušies uz to ierasties.

Tā Rietumu Radio norādīja Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas ceha celtņa operators un ceha arodbiedrības līderis jeb arodbiedrības pilnvarotā persona Egons Kļava.

Kļava un Grava bijuši vienīgie, kas esot bijuši gatavi tikties ar Zaharjinu, un tas, visticamāk, bijis iemesls, kāpēc tikšanās atcelta.

Kā pastāstīja Kļava, tikšanās bijusi plānota plkst.16, taču jau ap plkst.13 uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs Grava informēja, ka tikšanās atcelta, jo cehu arodbiedrību līderi atteikušies uz to ierasties. «Daži nevarēja ierasties, jo ir izbraukuši no pilsētas, citi teica - kāda jēga vairs runāt,» iemeslus minēja Kļava. Viņš šādu cehu arodbiedrību pilnvaroto personu rīcību neatbalsta, norādot, ka viņi pārstāv arī savu kolēģu intereses.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,2% un būvmateriālu cenas – par 0,1%. Strādnieku vidējās darba samaksas līmeni visvairāk ietekmēja strādnieku atalgojums dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā, kamēr transporta objektos strādnieku vidējās darba samaksas līmenis nedaudz pazeminājās.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, vidējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,4%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, bet būvmateriālu cenas pazeminājās par 0,2%.

Premjers Ivars Godmanis ar speciālu aicinājumu uzņēmējiem samazināt privātajā sektorā strādājošo algas klajā nenāks. Izšķiroties par atalgojuma samazināšanu valsts pārvaldē un valstij piederošajos uzņēmumos jau esot veids, kā privātajam sektoram tiek norādīts uz algu samazināšanu. Tā Dienai norādījis premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis

Ekspertu skatījumā situācija darba tirgū nākamgad līdzsvarosies, un algu samazināšana, visticamāk, notiks, taču to nekādā gadījumā nevarot uzskatīt par valsts pārvaldes diktētu, jo privātajā sektorā atalgojumu nosaka darba tirgus, uzņēmumu peļņas rādītāji un ekonomikas aktivitāte.

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas (procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

2019. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī elektriķiem.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 5,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,7 %, būvmateriālu cenas – par 5,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,1 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,7 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,1 %, būvmateriālu cenas – par 0,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,2 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,4 %, strādnieku darba samaksa – par 1,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,7 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 3,5 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,1 %, bet būvmateriālu cenas saruka par 1,1 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieauga par 0,5 %. Būvmateriālu cenas palielinājās par 1,1 %, bet strādnieku darba samaksa saruka par 0,3 % un izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,2 %. Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums asfaltbetonam un smiltīm.

2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis samazinājās par 0,1 %. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai kritās par 0,3 %, savukārt būvmateriālu cenas un strādnieku darba samaksa būtiski nemainījās.

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Tiem, kuri izstāvējuši garas rindas, tomēr jau tikuši pie jaunām pasēm, varētu būt paveicies - nākamgad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jātiek galā ar ievērojami lielāku apmaināmo pasu skaitu, vēsta laikraksts Diena.

Pārvalde solot pagarināt darbalaiku, pieņemt darbā papildu darbiniekus, un tikt galā ar plānoto 578 000 personu apliecinošu dokumentu apmaiņu. Papildu slodze pārvaldei ir arī elektronisko identifikācijas karšu izgatavošana, jo daudzi pasu mainītāji vēlas vienlaikus izgatavot arī šo salīdzinoši jauno, tikai kopš aprīļa ieviesto dokumentu, norāda laikraksts.

Uzstājoties Reformu partijas domes sēdē Daugavpilī, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādījis, ka šogad plānots apmainīt 191 000 pasu, bet nākamgad ievērojami vairāk - 578 000, jo tik daudziem dokumentiem beidzas termiņš. Lai tiktu galā ar šādu apjomu, PMLP nākamgad plāno pieņemt darbā 91 cilvēku, no tiem 76 klientu apkalpošanas darbiniekus, bet darbalaiku nodaļās pagarināt no plkst. 8.00 līdz 20.00, informējusi PMLP pārstāve Lāsma Lapinska.

Iniciatīva, Eiropas Savienībā (ES) veidot vienotu regulējumu darbam digitālajās platformās, ir vajadzīga, tomēr svarīgi, lai tiek ņemts vērā tajās strādājošo cilvēku viedoklis, intervijā pauda kurjerpiegāžu platformas "Wolt" vadītāja Baltijā un SIA "Wolt Latvija" valdes locekle Līsa Ristala.

Viņa sacīja, ka kurjeru skaits, kuri Baltijā strādā, izmantojot "Wolt" platformu, pārsniedz 7000, tostarp Latvijā ar "Wolt" sadarbojas gandrīz 2000 kurjeru.

"Ir redzams, ka platformas pamatā cilvēki izmanto, lai gūtu papildu ienākumus darba elastīguma dēļ. Ja šis elastīguma princips no platformu darba pazudīs, tad, visdrīzāk, cilvēkiem vairs nebūs intereses par šāda veida darbu. Ir skaidrs, ka izmaiņas darba likumdošanā ir ne tikai vēlamas, bet pat nepieciešamas, jo mēs vairs nedzīvojam industrializācijas laikmetā, kad cilvēki noteiktu stundu skaitu katru dienu strādāja rūpnīcā un kad darba likumdošana arī radās. Mēs pašlaik esam 21.gadsimtā, kad cilvēki elastīgi var izlemt, kā un kad pārdot savu darbalaiku. Darba tirgus viennozīmīgi virzās šajā virzienā, un tam ir jāseko arī darba likumdošanai," uzsvēra Ristala.

Šā gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,1 tūkstotis jeb 64,7 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, tomēr valstī 13. martā izsludinātā ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību ir negatīvi ietekmējusi darba tirgu. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par 1,5 tūkstošiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,7 procentpunktiem (tas ir vislielākais samazinājums ceturkšņos kopš 2010. gada), bet nodarbināto skaits – par 11,0 tūkstošiem. Vislielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecības nozarē.

Vērojams visstraujākais darbinieku (darba ņēmēju) skaita samazinājums pēdējo septiņu gadu laikā – 1. ceturksnī bija par 22,6 tūkstošiem mazāk darbinieku, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Ekonomisko krīžu eksperti un pētnieki apgalvo, ka bezdarba pieaugums nedaudz atpaliek no reālās ekonomiskās situācijas, kas nozīmē, ka bezdarbs vēl tikai augs.

Tajā pašā laikā eksperti apgalvo, ka pieaug arī daļēja laika nodarbinātība, kas, manuprāt, Latvijā vēl nav pietiekami nopietni izskatīta kā alternatīva darbinieku atlaišanai. Protams, daudz kas atkarīgs no nozares un biznesa specifikas, kā arī reālās uzņēmuma situācijas. Dažos uzņēmumos šo pieeju var īstenot, dažos – ne. Tomēr es vēlētos aicināt nopietni apsvērt šo iespēju.

Dienas biznesā izskanējusī ziņa, ka daži lielveikali apsver iespēju saīsināt darbalaiku, kā arī pagājušajā nedēļā izskanējusī ziņa par Uzņēmuma reģistra lēmumu sniegt darbiniekiem vienu bezalgas brīvdienu, lai ekonomētu atalgojuma resursus, man atgādināja par dažādām nodarbinātības formām.

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā «Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā».

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3 %) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55–74 gadu vecumā. Tas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4 % nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Visaugstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5 %, pēc Latvijas – Igaunijā un Vācijā (abās 23,1 %), savukārt viszemākais Luksemburgā – 10,8 %.

No šā gada 1.jūnija tirdzniecības centrs Domina saīsina darbalaiku par vienu stundu, Db apstirpināja uzņēmumā.

Tirdzniecības centrs strādās no plkst.10 līdz 21. T/c Domina ir viens no pēdējiem centriem, kas pāriet uz saīsinātu darbalaiku, norādīja informācijas centrā.

Lēmums saīsināt darba laiku pieņemts saistībā ar pēdējā laikā novērotajām tirdzniecības centra apmeklētāju paradumu izmaiņām, kas ietekmē gan tirdzniecības centra darbu kopumā, gan katru nomnieku atsevišķi.

Tirdzniecības centra Domina īpašnieks ir vācu uzņēmums KanAm Grund Kapitalanlagegesellschaft. Centra pirmā kārta tika atklāta 2003.gadā.

2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gada vidējo līmeni būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gada laikā būvniecības izmaksu kopējo līmeni visvairāk ietekmēja izmaksu kāpums pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē un transporta objektu būvē.

Resursu pamatgrupās visvairāk pieauga izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 10,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa kritās par 1,0%, bet būvmateriālu cenas – par 0,3%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās vidēji par 2,3%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,4%, bet būvmateriālu cenas – par 1,2%. Strādnieku darba samaksas kāpums galvenokārt ir izskaidrojams ar prēmiju un piemaksu izmaksāšanu gada nogalē.

2017. gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3 %, strādnieku darba samaksa – par 0,1 %, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Salīdzinot ar 2016. gada martu, būvniecības izmaksas palielinājās par 0,3 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,9 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3 %, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,5 %.

Martā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu kāpums buldozeriem un ekskavatoriem.

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 4. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,4 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,1 %, savukārt strādnieku darba samaksa kritās par 0,3 % un mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %

Septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas palielinājās par 0,3 %, strādnieku darba samaksa – par 0,2 %, savukārt mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,1 %.

Septembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums ceļu būves materiāliem (lielākā ietekme dolomīta šķembām, kā arī asfaltbetonam). Salīdzinot ar 2018. gada septembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 3,6 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 5,6 %, būvmateriālu cenas – par 3,9 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8 %.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,5 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,9 %, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4 %.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,6 %, būvmateriālu cenas – par 0,5 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

Salīdzinot ar 2017. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,3 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,8 %, būvmateriālu cenas – par 3,9 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,6 %.

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,7 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 1,7%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,0%

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,4 %, būvmateriālu cenas – par 0,2 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Savukārt salīdzinot ar 2016. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,0 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,9 %, būvmateriālu cenas – par 1,9 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,8 %.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī cenu pieaugums dolomīta šķembām.

CSP norāda, ka 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,3 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,9 %, bet būvmateriālu cenas – par 0,7 %.

Neraugoties uz valstī valdošo deflāciju, celtniecības sektors aprīlī piedzīvojis nelielu cenu pieaugumu gan mēneša, gan gada izteiksmē, kas saistīts ar pagaidām augošo valsts iekšējo patēriņu un iedzīvotāju gatavību maksāt par dārgākiem būvdarbiem.

Aprīlī, salīdzinot ar martu, vidējais būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Būvmateriālu cenas pieauga par 0,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas nemainījās, bet strādnieku darba samaksa kritās par 0,1%.

Aprīlī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu kāpums ceļu būves materiāliem, savukārt strādnieku darba samaksas pazeminājumu noteica darba apjoma samazinājums ēku būvniecībā.

Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, būvniecības izmaksas pieauga par 3,9%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,1%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 2,8%, būvmateriālu cenas – par 2,3%.

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 0,5 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,1 %.

Jūnijā vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī namdariem un būvgaldniekiem, elektriķiem, krāsotājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam metāla konstrukcijām un sīkajiem metāla izstrādājumiem.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 1,0 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 1,2 %. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis nemainījās. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,4 %, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 1,1 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas saruka par 0,1 %.