Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Būvniecības uzņēmums un nekustamo īpašumu attīstītājs YIT Celtniecība uzsācis ceturtās kārtas būvniecību Biķerziedu kvartālā, kas atrodas Teikā. Šīs kārtas laikā tiks izbūvēta viena piecstāvu ēka ar 65 dzīvokļiem.

Ceturtās kārtas investīcijas sasniegs 5 miljonus eiro, savukārt kopumā Biķerziedu kvartālā YIT Celtniecība līdz šim ir ieguldījis 10 miljonus eiro.

Jaunā dzīvojamā māja, kas atradīsies Biķernieku ielā 16, būs piektā ēka. Paredzēts, ka to ekspluatācijā nodos 2015. gada vasarā. Atšķirībā no iepriekšējās kārtās izbūvētajām mājām, šajā būs trīs kāpņu telpas, piedāvājot dzīvokļus ar divām, trīs un četrām istabām. Dzīvokļu platība ir robežās no 46 – 88,3 m2. YIT Celtniecība norāda, ka tieši divu istabu dzīvokļi tika visātrāk izpirkti iepriekšējās kārtās, kas, iespējams, saistīts ar īres tirgus pieprasījumu pēc šiem dzīvokļiem.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

SIA YIT Celtniecība biznesu koncentrē dzīvojamo māju būvniecībā Rīgā; mērķis – pārdot 250 līdz 300 dzīvokļu gadā. Uzņēmuma apgrozījuma kāpums nodrošinājis YIT Celtniecība vietu DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu - sarakstā.

«Esam veiksmīgi pārvarējuši krīzi un straujos tempos attīstāmies. Krīzē uz pusi samazinājām darbinieku skaitu, – beidzās lieli inženiertīklu projekti, bet jauni nesākās. Bija panīkums arī dzīvojamo māju attīstības segmentā,» atceras YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. Kompānijas balsts ir mātes uzņēmums YIT Construction Ltd, kas ir lielākais nozares uzņēmums Somijā ar simt gadu pieredzi biznesā. Ekonomikas lejupslīdes gados tas investēja darbinieku apmācībās, jaunu IT risinājumu un attīstības projektu sagatavošanā. Brīdī, kad ekonomika uzrādīja pirmās atveseļošanās pazīmes, YIT Celtniecība bijusi gatava jaunām iespējām, startējot nišās, kur iepriekš aktīvi darbojušies citi attīstītāji.

Patlaban celtniecības sektorā gan Latvijā, gan Austrumeiropā ir visai izaicinošs laiks. Būvnieki ekonomikas ēnā gaida, kad tirgū ieplūdīs Eiropas Savienības (ES) jaunā plānošanas perioda nauda, vērtē kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface Centrālās un Austrumeiropas galvenais ekonomists Gžegožs Šilevics.

Fragments no intervijas:

Latvijā viena no biznesa problēmām ir atliktie maksājumi, kas labākajā gadījumā karājas gaisā un iesaldē naudu. Cik nopietna ir šī situācija?

Viena šīs problēmas daļa ir iespēja, ka tādēļ kompānijas var kļūt maksātnespējīgas, tomēr, manuprāt, tas Latvijā ir mazākais no iemesliem, kāpēc kāds bankrotē. Bet kā risks tas pastāv un būs arī turpmāk, sevišķi līdz ar varbūtējiem satricinājumiem ārējos tirgos.

Lai gan Latvijā bezdarba kritums šķiet apstājies, iekšējam patēriņam ir vēl jāaug. Tā ir laba ziņa, piemēram, mazumtirgotājiem, tomēr šai sektorā Latvijā ir liela konkurence un spiediens uz peļņas maržu. (Sk. arī DB 28.09.2016.) Tāpēc atliktie maksājumi šādām kompānijām sīvas konkurences apstākļos ir veids, kā tās noturas tirgū. Tā ir atbilde uz situāciju tirgū un konkrētā tirgus standartiem, kas arī nosaka šādu rīku lietojumu. Tas noteikti ir riskanti un bīstami, jo ar zemu peļņas maržu jums nav manevra iespējas, ja, piemēram, pieaug spiediens uz darba samaksas celšanu.

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk tūkstošiem eiro. Kā rodas tāda cenu starpība? Vai tā ir atkarīga tikai no vietas, kur atrodas īpašums? Eksperti atzīst, ka vietas prestižam ir nozīme, taču noteiktā vietā papildu izdevumi var būt dažādu iemeslu dēļ.

Uzsākot mājas celtniecību, būvniekam sākotnēji jādefinē, kas būs tās potenciālais pircējs un kāda ir viņa pirktspēja. No tā būs atkarīga būvniecības vietas, projekta un materiālu izvēle, tehniskie un apdares risinājumi un citas nianses, kas veido nekustamā īpašuma materiālo vērtību. Mēs saprotam, ka katrai pircēju grupai ir savas vēlmes un finansiālās iespējas. Piemēram, Alberta ielā nekustamo īpašumu izvēlas turīgi ļaudis ar īpašām prasībām, tādēļ dzīvokļi tur ir lielāki, un apdares materiāli dārgāki. Savukārt guļamrajonos pircēji visbiežāk ir jaunas ģimenes, kurām, uzsākot kopdzīvi, nepieciešams ekonomisks mājoklis.

Lūk, piemērs - Purvciemā, Ieriķu ielā 18, plānojam būvēt jaunu māju, kurā dzīvokļa cena būs aptuveni 2000 eiro par m2. Bet projektā Jūrmalā, Rīgas ielā 51, tas maksās 2800 eiro par m2. Abas mājas būs kvalitatīvas, ar visiem nepieciešamajiem sertifikātiem, taču būvniecības izmaksas abos projektos ir pilnīgi atšķirīgas. Viss atkarīgs no iecerētā mērķa. Māju var uzbūvēt dārgāk vai lētāk, un abos gadījumos to ir iespējams paveikt kvalitatīvi. Vienā projektā tiek uzstādīti panorāmas un trīskārši stikla pakešu logi, bet citā - standarta, jo tur siltuma zudumi ir ievērojami mazāki un pietiek ar divkāršiem pakešu logiem. Jūrmalā ierīkojam atsevišķu gāzes apkures katlu, bet Purvciemā māju pieslēdzam pilsētas komunikācijām.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs un būvnieks SIA YIT Celtniecība pērno gadu noslēdza ar 12,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 39% mazāks nekā 2012. gadā. Uzņēmuma peļņa gada laikā samazinājusies desmit reizes līdz 222 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft dati.

2012. gadā YIT Celtniecība apgrozījums veidoja 20,4 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā uzņēmums pabeidza būvniecības darbus dzīvojamo māju projektā Akācijas ielā 6, Rīgā, kā arī turpināja iepriekš uzsāktos projektus Tālivalža ielā 21 un 21a. Tāpat arī uzņēmums uzsācis darbu pie dzīvojamo māju projekta Stendes ielā 5.

SIA YIT Celtniecība vadība norāda, ka uzņēmums paredz turpināt iesākto nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu, kas ietver gan dzīvojamo māju, gan biroju celtniecību. Šogad būvnieks paredzējis pabeigt vairākus iepriekšējos gados uzsāktos projektus un uzsākt darbu pie diviem jauniem projektiem – Biķernieku ielā 16 un Tērbatas ielā 72.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2022.gada martu - palielinājās par 17,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 19,8%.

2023.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (+0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupā (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju), palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,6 %. Cenas pieauga dārzeņiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, konditorejas izstrādājumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, olām, cukuram, svaigiem augļiem, šokolādei.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums tabakas izstrādājumiem par 5,4 %. Alkoholiskajiem dzērieniem cenas palielinājās par 1,2 %, tai skaitā alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Ikviens, kurš pastaigājies pa Elizejas laukiem Parīzē nebūs pārsteigts dzirdot, ka pasaulslavenā avēnija ir Eiropā dārgākā mazumtirdzniecības vieta. Bet kurā pozīcijā tā ierindojas pasaules mērogā?

Elizejas lauki ir atpazīstama vieta daudzu iemeslu dēļ - Triumfa arka, Hitlera gājiens 1940.gadā, Tour de France finiša vieta, modernie veikali, uz kuriem ik dienu dodas tūkstošiem pircēju. Par tiem pat sarakstītas dziesmas. Taču pēdējos gados Elizejas lauki kļuvuši bēdīgi slaveni kā neticami dārga vieta, raksta thelocal.fr.

Tomēr - saskaņā ar pētījumu - pasaulē ir vēl dārgākas vietas, kur atvērt veikalu. Kā liecina ASV bāzētā nekustamo īpašumu uzņēmuma Cushman and Wakefield dati, Elizejas lauki ir vien sestā dārgākā iepirkšanās iela pasaulē, pamatojoties uz īres cenām.

Banku nekustamo īpašumu pārdošanas cenas veidošanas ideoloģija stipri atšķiras no tās, kuru pielieto pilnvērtīgas celtniecības kompānijas, šodien izplatītā paziņojumā norāda YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Mūsējā ir balstīta uz faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar zemes iegādi un projektēšanu, celtniecības darbu un mārketinga izmaksām. Banku struktūrām, kas īpašumus ir pārņēmušas izsolēs, ir citi orientieri,» skaidro būvnieks.

«Viņu cena bieži vien ir zemāka par pašizmaksu un nekādi nav samērojama ar reālajām celtniecības izmaksām. Šī iemesla dēļ tās var atļauties būt elastīgākas un agresīvākas cenu ziņā, kā arī piedāvāt potenciālajiem pircējiem izdevīgākas aizdevuma procentu likmes un mazākas prasības pirmajai iemaksai,» akcentē A. Božē.

Saskaņā ar viņa vārdiem šādos apstākļos, kuri uzskatāmi par «deformētu tirgu», klasiskie projektu attīstītāji uzsvaru liek uz augstu kvalitāti, citādu produktu un pircēju izglītotību.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība, turpinot attīstīt projektu Biķerziedi, ir uzsācis nākošo divu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecību.

Šobrīd ēku kompleksā ir uzsākta 90 dzīvokļu rezervēšana un pārdošana. Kopumā gada laikā otrās kārtas būvniecībā ir plānots investēt vairāk nekā 3 miljonus latu, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Andris Božē, SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs, norāda, ka par šo projektu interesējas arī NVS valstu pilsoņi, kas iegādājas Latvijā īpašumu kā investīciju.

Daudzdzīvokļu ēku komplekss Biķerziedi atrodas Teikā, Tālivalža ielā 21. Otrajā kārtā tiks izbūvētas divas piecstāvu mājas ar kopā 90 dzīvokļiem. Visi dzīvokļi būs pieejami ar pilnu iekšējo apdari platībā no 33 līdz 88 kvadrātmetriem ar vienu līdz četrām istabām. Projektā plāno izbūvēt gan pazemes, gan virszemes stāvvietas.

2012. gadā būvniecības un nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijas SIA YIT Celtniecība apgrozījums pieaudzis, sasniedzot 14,1 miljonu latu. Kā liecina uzņēmuma neauditētie finanšu rādītāji, uzņēmuma peļņa pērn sasniegusi 1, 47 miljonus latu.

Andris Božē, YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs, norāda: «Trīs gadu laikā esam vairākas reizes palielinājuši savus apgrozījuma rādītājus. Panākumu atslēga ir bijusi iespēja būt finansiāli neatkarīgiem no banku aizdevumiem, projektu attīstīšanā un būvniecībā ieguldot savas investīcijas. Arī pieredze, kādā veidā projekti jāplāno un jāattīsta, kā jāorganizē dzīvokļu pārdošana, mums ļāva jau savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pircējiem racionāli un ekonomiski būvētus mājokļus.»

SIA YIT Celtniecība attīstītajos jaunajos projektos pērn pārdoti 134 dzīvokļi.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība ir pabeidzis projekta Biķerziedi otro kārtu, nododot ekspluatācijā divas piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas Teikā, Tālivalža ielā 21 un 21A. Projekta Biķerziedi otrajā kārtā ieguldītas investīcijas 4,3 miljonu eiro apmērā un izbūvēti 85 dzīvokļi ar kopējo platību 5340 kvadrātmetri.

Jaunbūvētajās ēkās tiek tirgoti 33 līdz 88 kvadrātmetrus lieli, vienas līdz četru istabu dzīvokļi ar iekšējo apdari. Biķerziedi otrās kārtas pirmais nams (Tālivalža ielā 21) tika pabeigts 2013. gada novembrī, un YIT Celtniecība pārdošanas rādītāji liecinot, ka tajā ir pārdoti 80% dzīvokļu.

Dzīvokļu cena Biķerziedu otrās kārtas mājās ir, sākot no 1400 eiro kvadrātmetrā.

Andris Božē, SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs informēja, ka tuvākajā laikā tiks uzsākta projekta Biķerziedi trešās kārtas būvniecība. «Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū pieprasījums pēc vidēja lieluma kvalitatīvām dzīvojamajām platībām ar pilnu apdari pārsniedz piedāvājumu,» viņš uzsver.

2012.gadā būvniecības un nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijas SIA YIT Celtniecība apgrozījums varētu sasniegt 12 miljonus eiro, prognozē SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

Pērn tās apgrozījums sasniedza 4,6 miljonus eiro, bet pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS11), ko uzņēmums pielieto nekustamo īpašumu segmentā un YIT grupas iekšienē, apgrozījums bijis 9,4 miljonus eiro. 2011. gadā uzņēmums guvis arī 0,5 miljonu eiro lielu peļņu. Apgrozījums pērn būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2010. gadu, kad tas bijis trīs miljoni eiro.

2011. gadā uzņēmums ir pabeidzis mājokļu projektu Riverstone Ķīpsalā, ekspluatācijā ir nodots arī komplekss Ēbeļmuiža Ziepniekkalnā. Turpinās būvdarbi Biķerziedos Teikā un Akācijās Imantā. Šogad uzņēmums plāno īstenot divus jaunus mājokļu projektus - Hospitāļu ielā 39 un Tālivalža 21.

Dzīvokļu īres tirgū pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un tā bums pašlaik sasniedzis savu kulmināciju, tā apgalvo vairākas nekustamā īpašuma kompānijas.

Tā, piemēram, Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš norāda, ka jūlija izskaņā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem sasniedzis augstāko punktu, turklāt uz vienu īres dzīvokli dažkārt izveidojas pat desmit cilvēku rinda. Runājot par cenām, Dz. Bērziņš teic, ka Rīgas mikrorajonos augstākās klases vienistabas dzīvokļi pieejami par 350 eiro mēnesī, kamēr četristabu – par 750 eiro. Par 250–400 eiro mēnesī var noīrēt vidējas kvalitātes divistabu dzīvokli vai nedaudz sliktākas kvalitātes četristabu dzīvokli.

Dzīvokļa īres maksa par kvadrātmetru ir no pieciem eiro, bet ekskluzīvajiem dzīvokļiem tā var sasniegt pat 20 eiro kvadrātmetrā. Īres dzīvokļu trūkums daudziem ir īpaši sāpīgs tāpēc, ka, saskaņā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena savulaik medijos pausto, tikai 20% ģimeņu var atļauties mājokli iegādāties savā īpašumā.

SIA YIT Celtniecība ir pabeigusi un nodevusi ekspluatācijā jauno projektu Biķerziedi ar divām dzīvojamajām mājām, kas atrodas Rīgā Teikas klusajā daļā.

Andris Božē, SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs, sacīja: «Šobrīd projektā uz nodošanas ekspluatācijā brīdi ir pārdoti jau vairāk nekā 30% dzīvokļu. Tas ir labs rezultāts, ņemot vērā pircēju piesardzību nekustamo īpašumu tirgū. Šī projekta trumpis ir tā atrašanās vieta un zaļā vide apkārt. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc par šo projektu neraksturīgi lielu interesi izrāda arī ārvalstu pircēji, piemēram, no agrākajām NVS valstīm un pat Ķīnas.»

«Divas ekspluatācijā nodotās mājas ir tikai pirmais posms jaunā kvartāla Biķerziedi attīstīšanā,» sacīja Božē.

Nekustamā īpašuma projektu attīstītājs SIA YIT Celtniecība pabeigusi dzīvojamās mājas Akācijas būvniecību Imantā Akāciju ielā 6.

Šobrīd tiek kārtotas formalitātes ēkas nodošanai ekspluatācijā, savukārt sestdien 10. novembrī tiks atklāts demo dzīvoklis un rīkotas atvērtās durvju dienas, informē uzņēmumā. Novembrī notiks atvērto durvju dienas vēl divos YIT Celtniecība jaunajos dzīvojamo māju projektos – Ēbeļmuižā (Ziepniekkalnā) un Biķerziedos (Teikā).

SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē skaidro, ka šobrīd tirgū ir sīva konkurence un līdzvērtīgs cenu piedāvājums, tāpēc piemērotas vietas izvēle ar atbilstošu dzīvokļu plānojumu ir noteicošais faktors potenciālajam pircējam. Šobrīd projektā ir rezervēti vai pārdoti jau lielākā daļa trīsistabu dzīvokļu, viņš stāsta.