Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1623 eiro, kas ir par 11% jeb 162 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieaugusi par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 824 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 5,9 % jeb 64 eiro, sasniedzot 1 147 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 5,7 %, sasniedzot 1 174 eiro, augustā – par 5,4 % (1 137 eiro), bet septembrī – par 6,8 % (1 131 eiro).

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 2,7 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 844 eiro jeb 73,5 % no bruto atalgojuma. Gada laikā tā pieauga par 6,0 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, – par 2,4 %.

2020. gada 3. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 144 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 16 eiro lielāka (1 160 eiro) nekā privātajā, taču tās gada pieauguma temps bija divreiz lēnāks (3,3 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 125 eiro jeb par 4,1 %.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2020. gadā bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro)

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2018. gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 793 eiro jeb 73,7 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8 %, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu (2019. gadā par 2,8 %), bija 3,9 %.

2019. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 067 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 103 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 055 eiro.

Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,6 % gadā, sabiedriskajā – par 6,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 % gadā.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Tā Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Īstenojot “Latvijas Finiera” kokaudzētavas “Zābaki” attīstības projektu, tās teritorijā turpinās unikālā koka ēku kompleksa būvniecība.

Objektā ir noslēgusies ārējo inženiertīklu izbūve un pilnā apjomā pabeigtas monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Šajās nedēļās aktīvi norit nesošo koka konstrukciju un jumta seguma būvniecība noliktavas–dzesētavas ēkai. Uzsākta arī koka konstrukciju montāža pārējām kompleksa ēkām. Līdz ziemai plānots pilnībā pabeigt visu ēku būvniecību un uzsākt iekšdarbus, kā arī iekšējo komunikāciju izbūvi.

FOTO: Latvijas Finieris uzsāk unikāla koka ēku kompleksa būvniecību  

Lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, "Latvijas...

Investīcijas šajā projektā ir aptuveni 5 miljoni eiro.

“Jaunā kompleksa būvniecība “Zābakos” norit plānotajā grafikā un ir gandarījums sekot līdzi, kā, sadarbojoties tik plašam iesaistīto pušu lokam, koka ēkas top dienu no dienas, teritorijā un ainavā jau iezīmējot jauno skatu un teritorijas plānojumu,” komentē AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Aigars Veitmans.

Neskatoties uz to, ka individuālo koka ēku būvniecība Latvijā pakāpeniski pieaug, rūpniecisko objektu kategorijā Latvijā šādu projektu nav daudz.

“Koksne “Zābaku” projektā tiek izmantota ne tikai konstrukcijās, bet arī ēkas iekšējās un ārējās apdarēs. Ārējās koka apdarēs mēģināts mācīties no Latvijas lauku arhitektūras iespējams aizmirstām zināšanām, ļaujot tām būt dabīgām un elpojošām. Projektēšanā ļoti svarīga bija kompleksa funkcionalitāte un iekšējā loģistika, sakārtota vide, ēku izvietojums un to plānojums, ēku un telpu savstarpējais izvietojums un teritorijas labiekārtošana, lai padarītu plānoto izmantošanu ērtāku un piemērotāku gala izmantotājam. Priecājamies par pasūtītāja vēlmi un uzdrošināšanos veidot videi atbildīgu kompleksu, kas gan būvniecībā, gan tālāk arī ēkas dzīves ciklā izmantotu atjaunojamos resursus. Novērtējam, ka “Latvijas Finieris”, kas jau ilgstoši izmantojis koksni būvniecībā, bija ieinteresēts veidot un atrast labākos risinājumus, iesaistot ekspertus un daloties ar zināšanām un pieredzi,” stāsta “Mark Arhitekti” arhitekts Jānis Gertmanis.

Koka ēku kompleksa projektēšana un būvniecība “Zābakos” notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, jo tajā tiek ieviesti jauni koka būvniecības risinājumi netradicionālam izmantošanas veidam. Viens no projekta partneriem ir Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA). Tā direktors Andrejs Domkins teic: “Lai arī pastāv uzskats, ka mēs mākam strādāt ar koku, tas tomēr mūsdienu būvniecībā ir jauns un daudziem svešs materiāls, kas rada daudz nezināmā un pat bailes projektētājiem un būvniekiem. Mēs novērtējam “Latvijas Finiera” uzdrošināšanos ne vien īstenot šādu projektu, bet darīt to kopā ar pētniekiem. “Zābakos” koks tiek izmantots neierastā vidē un apstākļos, tāpēc pētniecība šī projekta laikā sniegs būtisku pienesumu turpmākais koksnes izmantošanai būvniecības projektos Latvijā un ne tikai.Šis objekts ir unikāls ar to, ka koks tiek izmantots arī agresīvā vidē – aukstumā. Tāpat mēs pētām, kā koksne reaģēs apgrieztajā būvfizikā un kā tā “uzvedīsies” ar citiem materiāliem šajā vidē.”

Jauno kokaudzētavas ēku kompleksu plānots pabeigt 2025. gadā, un to būvē kompānija “UPB”, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem.

“Mēs esam gandarīti būt par partneriem šī unikālā koka ēku kompleksa tapšanā, nodrošinot gan nepieciešamo CLT (cross laminated timber) masīvkoka paneļu ražošanu, gan to montāžu. Šis projekts noteikti ir nozīmīgs solis Latvijas būvniecības nozares attīstībā, un mēs ticam, ka tas ne tikai parādīs koksnes potenciālu, bet arī kļūs par piemēru visai pasaulei,” dalās “CLT Profi” valdes loceklis un īpašnieks Andris Dlohi.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, “Latvijas Finieris” uzsācis vērienīgu kokaudzētavas “Zābaki” (Siguldas novadā) attīstības projektu. Jaunais koka apbūves komplekss apvienos vairākas funkcionalitātes: tā būs bērza stādu noliktava-dzesētava, kas samazinās gatavās produkcijas zudumus un nodrošinās klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veidos mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem. Taču – būtiskākais – jaunā dzesētavas ēka būs pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā.

Latvijā būvniecības produkcijas apmērs šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmās cenās, pēc kalendāri koriģētiem datiem, palielinājies par 17% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 524,616 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp ēku būvniecībā būvniecības apmēri pieauga par 25,2%, specializētajos būvdarbos - par 13,1%, bet inženierbūvniecībā - par 6,3%.

Būvniecības produkcijas apmērs pieauga visās specializēto būvdarbu jomās: ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā - par 14,3%, elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās - par 14,5%, būvdarbu pabeigšanas darbos (apmetēju, galdnieku, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi) - par 13,9%, kā arī citos specializētos būvdarbos (jumtu segumu klāšana un citur neklasificēti darbi) - par 7,7%.

Inženierbūvniecības apmēru kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 19,8% un pārējā inženierbūvniecībā (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) - par 69,6%. Ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija kritums par 13,6%, tostarp ceļu un maģistrāļu būvniecībā - par 20%, bet tiltu un tuneļu būvniecībā - par 19,3%.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.