Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad ļoti aktīvi pārbauda automašīnu tirdzniecības uzņēmumus un tā dēvētos auto plačus, kā arī īpašu uzmanību pievērš privātpersonām, kuras lietotas automašīnas tirgo internetā, ceturtdien medijiem pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Šā gada 11 mēnešos VID veicis 132 pārbaudes, totarp 128 lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, un 95% gadījumu konstatēti pārkāpumi, kā arī piemēroti naudas sodi par kopējo summu 95 tūkstoši eiro. Tostarp šā gada novembrī pārbaudīti 24 auto plači, un visos konstatēti pārkāpumi attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem. Tostarp tajos atradušies transportlīdzekļi, kuri nav Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrā, tirdzniecības vieta nav atbildusi noteikumiem un tā nav ierobežota, nav pilnīgi nekādu identifikācijas zīmju. Kādā šādā tirdzniecības vietā atradušies 22 transportlīdzekļi, kas pēc dokumentācijas nemaz neatrodas tirdzniecībā. Tāpat arī kases čekos nav norādīta paredzētā informācija, piemēram, darījuma cena.

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Pēc ilgstošas darba pieredzes restorānu nozarē, Edgars Zaķis Rīgā izveidojis divus virtuālos restorānus, kurā ēdienu var saņemt tikai, pasūtot attālināti.

Restorāns "Spārni un Astes" izveidots šā gada jūlijā, bet "Humosa bļoda" oktobra sākumā.

Ideja radīt savu uzņēmumu E.Zaķim radās, vēl tad, kad viņš apguva restorāna vadītāja profesiju. "Tajā laikā man bija tikai maza teorijas bāze, bet nekādas praktiskās zināšanas. Vajadzēja paiet gadiem, manā gadījumā vairāk nekā 20, strādājot dažāda līmeņa restorānos gan šeit Latvijā, gan arī dzīvojot 16 gadus Īrijā, līdz mana ideja varēja materializēties. Doma par to, kāds būs mans uzņēmums, radās mana pēdējā algotā atvaļinājuma laikā, lidojot uz Budapeštu. Tas bija brīdis, kad man pilnībā bija skaidrs, ka ir pienācis laiks iemēģināt roku, strādājot pašam sev," stāsta E.Zaķis.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) 2021.gadā saņēmis 183 sūdzības par SIA "Animo forti" un tā interneta vietni www.inch2.com, kur tiek tirgoti "ekskluzīvi" un dārgi apavi, kuru cena mērāma vairākos simtos eiro.

Galvenās problēmas, par kurām sūdzējušies patērētāji - pasūtītās un apmaksātās preces netiek piegādātas, savukārt - ja patērētāji izmanto atteikuma tiesības, komersants savlaicīgi neatmaksā naudu, kas ilgst pat pusgadu un vairāk.

No 2021.gadā saņemtajām sūdzībām 157 ir pārrobežu sūdzības, lielākoties no ES valstu patērētājiem. Visvairāk sūdzējušies Lietuvas, Igaunijas, Apvienotās Karalistes patērētāji, kā arī dažādu trešo valstu patērētāji gan no ASV, Krievijas, Japānas u.c. valstīm. Kā norāda patērētāji, komersants pasūtījumu nepiegādā ne apsolītajā, ne papildu termiņā. Pēc pasūtījuma atcelšanas komersants ilgu laiku neatmaksā patērētājiem par nepiegādātajiem pasūtījumiem samaksāto naudas summu, kā arī neatmaksā naudu gadījumos, kad patērētājs izmanto normatīvajos aktos noteiktās atteikuma tiesības.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

«Viņi meklē melnu kaķi tumšā istabā, kura tur nav,» Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20. septembrī, uzsākot runu par savu noraidījumu Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā, sacīja prokurors Uldis Cinkmanis

Dienas Bizness jau rakstīja, ka 6. septembrī lietā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pieteica U. Cinkmaņa noraidījumu, to pamatojot ar interešu konfliktu, kas izveidojies, jo M. Sprūds augstāk stāvošam prokuroram iesniedzis sūdzību, pēc kuras uzsākta disciplinārlieta pret U. Cinkmani. Viņa tiesas zālē nebija. 13. septembrī prokurors uz tiesu neieradās aizņemtības dēļ.

Datu jezgas vēsture

Jau iepriekš rakstījām, ka vērienīgajā lietā, kurā ir 11 apsūdzētie, par vienu no galvenajiem tiek dēvēts M. Sprūds, jo prokuratūra viņam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro lielas summas piesavināšanos. Krimināllieta faktiski sastāv no vairākām lietām, kurās teju vienīgais vienojošais elements ir apsūdzētais M. Sprūds. Tiesai šā gada sākumā tika iesniegti 166 sējumi lietas materiālu papīra formātā, kā arī lietiskie pierādījumi datoru un mobilo tālruņu atmiņu disku veidā. Elektronisko atmiņu apjoms datu izteiksmē 100 reižu pārsniedz uz papīra rakstīto daudzumu, turklāt daļa no materiāliem vēl līdz šodienai ne tiesai, ne apsūdzētajiem, ne viņu aizstāvjiem nav pieejami. Tie ir šifrēti un sagādājuši problēmas tiesas speciālistiem. Daļa datu nesēju bija apskatāmi, un tajos tiesas dalībnieki – aizstāvji un apsūdzētie – atrada privāta rakstura fotogrāfijas, saraksti un citus sensitīvus personu datus gan par procesa dalībniekiem, gan citiem. Par šo faktu arī sākās datu izpaušanas jezga, un faktiskais pamats pārmetumiem U. Cinkmanim ir šaubas par to, vai viņš kā procesa virzītājs ir labi sagatavojis lietu, vai ir rīkojies kā labs prokurors un godprātīgi pildījis savus pienākumus, kā to nosaka gan Latvijas prokuroru ētikas kodekss, gan starptautiskas hartas par prokuroru darbību. Tiesnesis Imants Dzenis iepriekš atteicās lietu nosūtīt atpakaļ prokuratūrai, lai tā tiktu sakārtota, kā arī uzņēmās pienākumu ierobežot sensitīvu datu tālāku izplatīšanos par apsūdzētajiem un aizstāvjiem, kuri tiesai devuši solījumu neko neizpaust. Nelaime visā ir tā, ka arī tiesas dalībnieku starpā sensitīvas informācijas izplatīšana rada likumpārkāpuma ainu, jo lietā ir 11 apsūdzētie, kuri var izteikt neapmierinātību, ka kāds cits apskatījis viņa privāto saraksti ar sievu vai privātas bildes, kas nekādi neattiecas uz lietu.

Pēc septiņpadsmit friziera profesijā nostrādātiem gadiem Jānis Raubens piepilda sapni un atver pats savu frizētavu

Tā ir pavisam neliela un atrodas blakus transformatora apakšstacijai, taču ir gaumīgi iekārtota un mājīga. Turklāt frizētava ir pašā pilsētas centrā – Elizabetes ielā Rīgā, blakus Kronvalda parkam.

Meklēšana ilgusi vairāk nekā sešus mēnešus, līdz acis piesaistījis AS Latvenergo sludinājums par telpu izsoli Elizabetes ielā, iepretim viesnīcai Monika. Sacenšoties ar vēl pieciem pretendentiem, J. Raubens ieguvis savā īpašumā ēku Kronvalda parkā blakus transformatora apakšstacijai. Iepriekš tajā bija spēļu zāle.

To ēku, kuru iegādājies izsolē, J. Raubens ir nojaucis, tās vietā uzbūvējis jaunu. Sākotnēji viņš savu frizētavu bija iecerējis kā stikla konstrukciju būvi, taču, aptaujājot klientus, sapratis, ka ne visi vēlas, lai frizieris darbojas ap viņu matiem tā, lai to redz visi garāmgājēji. Tāpēc jaunbūvē tikai viena siena ir no stikla. «Pats esmu sajūsmā, ka darba procesā mani kāds vēro, tad darbs veicas raitāk. Tāpēc iegādājos kaķi, kuru šad un tad ņemu līdzi uz frizētavu, lai viņš uz mani skatītos, kamēr strādāju,» atklāj J. Raubens. Devona rekss šķirnes kaķi viņš nosaucis tāpat kā frizētavu – par Parku. Frizētavas būvniecība ilgusi četrus mēnešus, bet visi nepieciešamie saskaņošanas darbi – sešus gadus. Visilgāko laiku aizņēmusi dažādu dokumentu kārtošana un parakstu vākšana valsts iestādēs. Ēkai pievilktas visas nepieciešamās inženierkomunikācijas. J. Raubenam vajadzēja ierīkot arī savu sūkņu staciju. Aukstā laikā ēku silda t.s. siltās grīdas. Frizētavā viņš ir ieguldījis vairākus desmitus tūkstošus eiro. Investīcijas tiek plānots atpelnīt divu līdz trīs gadu laikā. Lai arī frizētavā ir četri frizieru krēsli, šobrīd J. Raubens strādā viens pats. Viņa draudzene Vita arī mācās par frizieri un pēc skolas beigšanas plāno pievienoties. Apkārt frizētavai ir daudz biroju, valsts iestāžu, viesnīcu, augstskolu, turklāt tuvumā nav daudz līdzīgu pakalpojumu sniedzēju, tāpēc J. Raubens atzīst, ka šī ir ļoti laba vieta biznesam.

Kā līdz galam nepiepildītu plīša izstrādājumu padarīt par kulturālu fenomenu?

«Man patīk, ka viņām ir spīdīgas acis. Viņas arī izskatās mīļas. Un viņām ir dzimšanas dienas,» tā par Ty mīkstajām rotaļlietām izsakās desmit gadus vecā Māra. Katru vakaru sev līdzās viņa izgulda 14 lielākas un mazākas košas un ne tik košas plīša mantas, un katru reizi, kad viņai ir iespēja izvēlēties rotaļlietu veikalā kaut ko jaunu nopirkt, viņai grūti neizvēlēties vēl vienu «mīļumu», jo tur vienmēr ir kāda jauna: šomēnes neonrozā pūdelis, nākammēnes – lillā delfīns, vēl pēc mēneša – pūce visās varavīksnes krāsās.

Māra nav vienīgā, kurai patīk amerikāņu rotaļlietu ražotāja Ty mīkstās spēļmantas ar oficiālo nosaukumu Beanie Boo. Kaut, iespējams, pirmais histēriskais vilnis ir garām (mūsdienās pieprasījums pēc spēļmantām, ar retiem izņēmumiem, ir viļņveidīgs – pēkšņi to vajag visiem un pēc kāda laika – gandrīz nevienam), tomēr košās mantas ar spīguļojošajām acīm vēl joprojām ir populāras. Tās gan nevar sacensties popularitātē ar savām priekšgājējām Beanie Babies.

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Daimler AG ģenerālpārstāvis Latvijā SIA Domenikss servisa centru papildinājis ar riteņu ģeometrijas pārbaudes un regulēšanas iekārtu Hunter HTA-MBHD, kas paredzēta komerctransportam. Jaunā sistēma trīs minūšu laikā spēj veikt mērījumu trīs asīm vienlaicīgi.

Jaunās iekārtas ieviešanā SIA Domenikss investējis 37 000 eiro. «HTA-MBHD sistēma ir pirmā no Mercedes-Benz sarakstā apstiprinātajām riteņu ģeometrijas pārbaudes un regulēšanas iekārtām, kas paredzētas komerctransportam. Tā aprīkota ar augstas precizitātes bezvadu sensorgalvām un rites kompensāciju veic ar Hunter auto pastumšanas ierīci. Hunter ir cieši sadarbojušies ar Mercedes-Benz, lai izstrādātu ekskluzīvi pielāgotu programmatūru ar lielāku ātrumu un precizitāti nekā parastai regulēšanas iekārtai. Tāpat tiek nodrošināts, ka mērījumi tiek veikti attiecībā pret rāmja centra asi un tiltu asīm,» skaidro Māris Putnieks, SIA Domenikss komerctransporta servisa vadītājs.

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji - daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

#Piemēram, Liepājas Metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju 10 miljonus eiro.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Bez īstenotās reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma Liepājas Metalurgs liktenis, uzskata Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Asociācijas vadītājs skaidro, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas uzsākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bija nesamērīgs.