Aviopārvadājumos Latvijā situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā, tostarp ir zināmas bažas par to, ka Viļņa varētu no Rīgas pārņemt Baltijas centrālā aviācijas savienojuma statusu, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš atzīmēja, ka Eiropa kopumā aviācijas ziņā šobrīd ir ietekmētākais tirgus pasaulē, proti, Eiropā ir lielākais aviopārvadājumu kritums. "Eiropas reģions pašlaik ir visvairāk ietekmētais pasaulē, tajā šobrīd tiek piedzīvots vislielākais aviopārvadājumu kritums. Pašlaik Eiropā vidējais aviopārvadājumu apmērs ir vien 34% no 2019.gada apmēra," sacīja Gorodcovs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā, kas ir viena no 41 Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas "Eurocontrol" dalībvalstīm, ir astotais lielākais aviopārvadājumu kritums. "Mēs esam to valstu skaitā, kuras šī iemesla dēļ ir cietušas visvairāk. Pasažieru skaita kritums pašlaik veido vairāk nekā 90%. Ir dienas, kad Latvijā ielido tikai 150 pasažieri. Tās ir divas lidmašīnas. Tas tikai liecina, ka mums situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā," teica Gorodcovs.

Varbūtība, ka nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» strīdā ar bankrotējušo Krievijas banku «Investbank» Krievijas pārstāvji parādu atgūšanai varētu, piemēram, arestēt «airBaltic» lidmašīnas, ir maza, atzīst «airBaltic» bijušā konsultanta «Prudentia» valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Gorodcovs atzīmēja, ka starptautiskā prakse aviācijā pret ārvalstu aviokompānijām neliecina par saistību nokārtošanu ar lidmašīnu arestiem. «Prātā nenāk tādi gadījumi, par kuriem varētu teikt - jā, tā ir bijis, tā ir normāla prakse,» piebilda Gorodcovs.

Jautāts, vai var teikt, ka Krievijas puses iespējamie draudi arestēt «airBaltic» lidmašīnas un citu mantu, varētu būt drīzāk blefs, Gorodcovs atbildēja apstiprinoši.

«Izskatās, ka tā varētu teikt. Ja tādi draudi būtu izteikti, tad tas būtu darīts, lai pamudinātu un izdarītu spiedienu. Vērtējot teorētiski, tas izskatās pēc blefa,» teica Gorodcovs.

Krastiņš uzsvēra, ka, raugoties no starptautiskās aviācijas prakses, Krievijai neesot nekāda pamata izteikt šāda veida draudus.

Gaisa telpas slēgšana virs kara darbības zonas Ukrainā var ietekmēt pasažieru pārvadājumus, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Civilās aviācijas aģentūras vadītājs Māris Gorodcovs.

Gaisa telpa minētajā teritorijā ir pilnībā slēgta, līdz ar to lidmašīnām ir jāmet loks, kas var paildzināt lidojumus esošajos maršrutos. Tas jāņem vērā pasažieriem, kuriem ir plānots īss laiks starp maršrutiem.

Kā ziņots, Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, kas no Amsterdamas devās uz Kualalumpuru, ceturtdien tika notriekta virs Ukrainas austrumiem, nogalinot 298 cilvēkus, kas tajā atradās.

Lidmašīnu notriekuši promaskaviskie kaujinieki, apliecināja Ukrainas valdība.

Arī Gorodcovs norādīja, ja tādā augstumā, kurā lidoja šī lidmašīna, notiktu tehniska kļūme, lidmašīnas apkalpe būtu paspējusi ziņot dispečeriem, pirms lidmašīna nogāztos.

Privātā lidaparāta traģiskajam negadījumam bija aculiecinieki, kas varētu palīdzēt šķetināt notikušā apstākļus, intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā sacīja Latvijas Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

«Ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu izvirzīt kādas sākotnējās versijas par notikuma cēloņiem, bet tuvāko dienu laikā laiks rādīs, vai izmeklētājiem būs galvenās versijas par notikuma iespējamiem iemesliem. Cik es zinu, notikumam ir bijuši arī aculiecinieki, kas palīdzēs sākt ātrāk šķetināt šī notikuma apstākļus,» sacīja Gorodcovs.

Sīkākas ziņas par pilota pieredzi Gorodcovs solīja sniegt dienas laikā

LNT raidījums Ziņas, svētdien vēstīja, ka Saldus novada Novadnieku pagastā svētdien nokritusi privātais lidaparāts, un bojā gājis tā pilots - iespējams, ar degvielas biznesu saistītā uzņēmuma Draudzība valdes priekšsēdētājs Jūlijs Kellers. Bojā gājušajam bijusi pilota licence un bijis ilggadējs lidošanas entuziasts.

Lidsabiedrības airBaltic lidmašīnas Bombardier Q400 NextGen šasijas bojājums, kura dēļ lidaparāts septembrī bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos lidostā Rīga, visticamāk, saistīts ar ražošanas defektu, nevis ekspluatācijas defektu, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītājs Māris Gorodcovs.

Gorodcovs skaidroja, ka salūzušais komponents nebija nokalpojis pat pusi no ražotāja paredzētā termiņa.

Pēc CAA vadītāja teiktā, patlaban ir veikti dažādi testi, izstrādāts izmeklēšanas ziņojuma projekts, kas nosūtīts iesaistītajām pusēm.

Vienlaikus Gorodcovs uzsvēra, ka nav kopsakarību starp septembra incidentu un decembra nogalē notikušo gadījumu, kad airBaltic lidmašīna bija spiesta nosēsties paaugstinātas drošības apstākļos. Pēdējā gadījumā šāds lēmums pieņemts, jo šasijas durvju indikators rādījis maldīgu informāciju, taču šasija nav bijusi bojāta.

Septembrī tehnisku iemeslu dēļ airBaltic reiss BT641 ar lidmašīnu Bombardier Q400 NextGen no Rīgas uz Cīrihi starptautiskajā lidostā Rīga veica nosēšanos paaugstinātas drošības apstākļos. Lidmašīnai bija radušās problēmas ar priekšējo šasiju. Lidmašīnas ārkārtas nosēšanās dēļ neviens necieta.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šodien izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā, novēroja aģentūra LETA.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Lidojumi uz Ēģiptes kūrortu Šarm eš Šeihu varētu tikt atjaunoti novembra beigās, decembra sākumā, šodien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītājs Māris Gorodcovs.

Kā informēja Gorodcovs, Eiropas valstu atbildīgās iestādes patlaban paļaujas uz Lielbritāniju, kas uz Ēģipti situācijas izvērtēšanai nosūtījusi daudzus ekspertus un speciālistus. Lielbritānijas kolēģi regulāri sniedzot informāciju par paveikto un izdarītajiem secinājumiem.

CAA vadītājs uzsver, ka briti aizliegumu veikt lidojumus uz Šarm eš Šeihu sauc par īstermiņa risinājumu. Iespējams, lielāka skaidrība par iespējamo lieguma atcelšanu varētu būt jau šīs dienas beigās.

Gorodcovs atgādināja, ka CAA noteiktais aizliegums attiecās uz Latvijā reģistrētajām lidsabiedrībām. No Rīgas lidostas līdz šim lidojumus uz Šarm eš Šeihu veica Latvijas lidsabiedrība airBaltic, kā arī Ēģiptes lidsabiedrības, sadarbībā par tūrisma operatoriem kūrortā nogādājot tūristu grupas. Patlaban arī tās ir apturējušas lidojumus, tomēr šīs aviosabiedrības drīkst atsākt darbību šajā maršrutā, neņemot vērā Latvijas un Eiropas iestāžu noteiktos ierobežojumus.

Bezpilota lidaparātiem veltītā konference nostādīs Latviju līderpozīcijās un veicinās uzņēmumu pazīstamību

To sarunā ar Dienas Biznesu saka Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs, komentējot iespējas, ko Latvijai paver nākamnedēļ notiekošā augsta līmeņa konference par tālvadības gaisa kuģu sistēmām (RPAS).

Vai šāda konference pie mums notiktu, ja Latvija nebūtu prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē?

Nē. Pirmkārt, mēs nedabūtu tādu Eiropas Komisijas (EK) atbalstu un līdzfinansējumu, jo šāds pasākums notiktu prezidējošajā valstī. Otrkārt, mēs par to nebūtu domājuši, jo gada sākumā jau sarīkojām savu vietējo konferenci Rēzeknē, lai saprastu, cik liels ir bezpilota lidaparātu tirgus, cik daudz ir spēlētāju, ar kādām problēmām viņi saskaras. Taču kā prezidējošā valsts raudzījāmies, kas ES mērogā aviācijā ir aktuāls. Secinājām, ka šī ir joma, kas brēc pēc sakārtošanas, turklāt tas ir jādara vismaz ES līmenī, lai būtu vienāda pieeja un regulējums. Pēc EK sastāva nomaiņas ES ierēdņi ļoti aktīvi pieslēdzās konferences organizēšanai. Sākotnēji gribējām to rīkot kā ekspertu līmeņa pasākumu, bet EK konstatēja, ka bez (bijušā transporta komisāra) Sīma Kallasa paziņojuma par EK vēlmi arī šo jomu sakārtot vairāk nekā nav, un tādējādi izpaliktu politiskā ziņa visai sabiedrībai. Viņi uzstāja, ka tas ir augsta līmeņa pasākums, kur piedalās komisāri, parlamentārieši, uzņēmumu rīkotājdirektori, nevis mārketinga menedžeri. Ar to ES grib paziņot visai pasaulei, ka ir ķērusies klāt šīs jomas sakārtošanai. Savukārt 25. un 26. martā paredzēts simpozijs Monreālā Starptautiskās civiliās aviācijas organizācijas (ICAO) ietvaros, kas veltīts RPAS, un viens no EK mērķiem ir uz turieni braukt jau ar iestrādnēm. Otrs konferences mērķis ir radīt visos tādu kā panikas sajūtu, ka tirgus turpina strauji attīstīties, un regulators (EK) tam netiek līdzi.

Bizness prasa vienotus bezpilota lidaparātu darbības spēles noteikumus; Latvija iepauzē pirms uzrāviena , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas, vai Eiropa saglabās līdera lomu tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) jeb bezpilota lidaparātu jomā, lielā mērā būs atkarīgs no kopējā regulējuma izstrādes ātruma, kā arī nozarē ieguldāmajiem līdzekļiem, secināms no Rīgā notikušās RPAS veltītās konferences dalībnieku teiktā. «Vēlamies, lai Latvija šajā jomā izraujas priekšgalā,» norāda Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs. Proti, lai šīs jomas darbības vide paliktu maksimāli liberāla, ar iespējami’ mazāk administratīvajām barjerām biznesa attīstībai. Tajā pašā laikā nozares pārstāvjiem arī jārīkojas tā, lai iedzīvotājiem nevajadzētu bažīties par savu drošību un privātuma aizskārumu. Attiecībā uz normatīvo aktu izstrādi, Latvijas pozīcija šobrīd ir nedaudz iepauzēt, neskriet ratiem pa priekšu. Proti, ES pārstāvji, balsoties uz Rīgā pieņemto deklarāciju (DB, 10.03.), šobrīd devušies uz Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) simpoziju Kanādā. Pēc tam būtu jāsaprot, kas būs ES regulējuma pamatā, lai nacionālā likumdošana nenonāktu ar to pretrunā. M. Gorodcovs arī apstiprina iepriekš iecerēto – CAA būs konkrēts cilvēks, kurš atbildēs par RPAS. Tā kā šīs jomas attīstībai nav vajadzīgi tik daudz dabas resursi, cik intelekts, Latvijai bezpilota lidaparātu jomā ir potenciāls. Tādēļ svarīgi, lai arī mācību iestādes sagatavotu nepieciešamos kadrus, atzīmē CAA vadītājs. DB jau rakstījis – Eiropas Komisija plāno panākt, lai 2016. gadā visā ES varētu sniegt RPAS pakalpojumus.

ASV Federālā aviācijas administrācija (FAA) pabeigusi valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) auditu, piešķirot Latvijai pirmo kategoriju, informē CAA pārstāvji.

FAA Latvijas civilās aviācijas jomas normatīvo aktu atbilstību Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem un CAA īstenotās uzraudzības kvalitāti pārbaudīja vairāk nekā pusgadu.

Piešķirtā pirmā kategorija ļauj Latvijā reģistrētiem gaisa kuģu ekspluatantiem veikt pasažieru pārvadājumus ASV lidsabiedrību vārdā, kā arī veikt komercpārvadājumus uz ASV, tostarp no citu valstu lidostām, tādējādi attīstot savas biznesa iespējas, norāda aģentūras pārstāvji.

CAA atzīmē, ka patlaban divi Latvijā reģistrēti gaisa kuģu ekspluatanti veic pasākumus, lai jau drīzumā uzsāktu sadarbību ar ASV lidsabiedrībām un veiktu neregulārus komerclidojumus uz lidlaukiem ASV.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) ir saskārusies ar gadījumiem, kad ārvalstu piloti mēģinājuši slēpt informāciju par savu veselības stāvokli, trešdien intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Viņš skaidroja, ka jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts izsniegtās pilotu licences ir spēkā citās ES dalībvalstīs, tādējādi jebkurš pilots var strādāt ārvalstīs. CAA pagātnē ir nācies sastapties ar krāpšanas gadījumiem, kad ārvalstu piloti mēģinājuši slēpt informāciju par savu patieso veselības stāvokli. Taču šobrīd ES gatavojas ieviest datu bāzi, kurā būs apkopota informācija par visu ES dalībvalstu pilotu veselības stāvokli. Tādējādi dalībvalstis varēs pārliecināties par pilotu piemērotību darbam, komentēja M.Gorodcovs.

Diskusijas par pilotu veselības pārbaužu stingrību un datu patiesumu sākās pēc 2015.gada aviokatastrofas, kurā Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» meitsabiedrības «Germanwings» lidmašīna «Airbus 320», kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Noskaidrots, ka lidmašīnas otrais pilots 27 gadus vecais Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Pašreiz nav pamata aizkavēt «Sukhoi Superjet-100» lidmašīnu ielidošanu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā, norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš pauda, ka, pirmkārt, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) ir ekskluzīvās tiesības izsniegt gaisa kuģu un to detaļu tipa sertifikātus, kā arī atļaut trešo valstu operatoriem veikt darbības Eiropas Kopienā. Pašreiz «Sukhoi Superjet-100» gaisa kuģa tipam ir spēkā esošs EASA apstiprināts (izsniegts) gaisa kuģa tipa sertifikāts. Vienlaikus EASA ir izsniegusi atļauju aviokompānijai «Aeroflot» veikt darbību Eiropas Kopienā, izmantojot minēto gaisa kuģi.

«Otrkārt, gan nesenais notikums Latvijas gaisa telpā, kad gaisa kuģis paaugstinātas drošības apstākļos veica nosēšanos starptautiskajā lidostā «Rīga», gan incidents Maskavas lidostā joprojām tiek izmeklēts un šobrīd nav pamata uzskatīt, ka minētie gadījumi būtu savā starpā saistīti,» pauda Gorodcovs.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Vakar vakarā mazizmēra lidmašīnas avārijā Jelgavā gājis bojā tās pilots, Tukuma iedzīvotājs.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, vakar īsi pēc plkst.20 pļavā Jelgavā, Slokas ielā, nogāzusies divvietīga lidmašīna.

Negadījumā gājis bojā tās pilots, aptuveni 45 gadus vecs vīrietis.

Kā informēja Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece, bojā gājis 1969.gadā dzimis vīrietis no Tukuma, kurš lidaparātā bija viens. Policija skaidro, vai vīrietis savu lidaparātu uzglabāja Jelgavā vai bija atlidojis no Tukuma.

VP par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 21.nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību. Izmeklēšanā nozīmētas ekspertīzes.

Šodien uz vairākām stundām slēgtā starptautiskās lidostas Rīga skrejceļa dēļa, uz citām lidostām nācies novirzīt 17 reisus, informēja lidostas Rīga pārstāve Elīna Prikule.

Atcelti tikuši septiņi ielidojošie reisi un četri izlidojošie.

Starptautiskās lidostas Rīga skrejceļš šodien bija slēgts no plkst.10.26 līdz 15.55.

Kā minēja Prikule, situācija lidostā saistībā ar atceltajiem vai novirzītajiem lidojumiem šodien bijusi salīdzinoši mierīga. Lai arī bijuši cilvēki, kas pauduši savu neapmierinātību, tomēr lielākā daļa izpratuši situāciju.

Jau ziņots, ka starptautiskās lidostas Rīga skrejceļš šodien tika slēgts, jo tehnisku iemeslu dēļ, airBaltic reiss BT641 ar lidmašīnu Bombardier Q400 NextGen no Rīgas uz Cīrihi starptautiskajā lidostā Rīga veica nosēšanos paaugstinātas drošības apstākļos.

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) uzdevusi lidostai “Rīga” atsākt e-apliecinājumu QR kodu pārbaudes Latvijā ielidojošajiem pasažieriem. Pārbaudes ir atsāktas ar šodienu, 23. oktobri.

Lai veicinātu Covid-19 izplatības ierobežošanu, lidostā “Rīga” ielidojošajiem pasažieriem, kuri ierodas Latvijā, tiks lūgts uzrādīt QR kodu, kas apliecina tīmekļvietnē www.covidpass.lv elektroniskās anketas aizpildīšanu par epidemioloģisko prasību ievērošanu.

E-apliecinājumi jāaizpilda jau pirms lidojuma un jāuzrāda pirms iekāpšanas gaisa kuģī. E-apliecinājumu var aizpildīt 48 stundas pirms lidojuma.

CAA bija lūgusi lidostām līdz 18. oktobrim kontrolēt, vai Latvijā ielidojošie pasažieri ir aizpildījuši elektronisko anketu un saņēmuši QR kodus. Pagājušajā nedēļā QR kodu vidēji bija ieguvuši 87,4% lidostā “Rīga” ielidojošo pasažieru. Daļa tranzīta pasažieru nebija aizpildījuši e-apliecinājumus. Tā kā lidostā pagājušajā nedēļā tika veikta QR kodu pārbaudes, tad 100% pasažieru, kuri šķērsoja Latvijas robežu, bija aizpildījuši elektroniskās anketas.

Šā rīta ārkārtas incidents ar vienu no nacionālās aviokompānijas airBaltic lidmašīnām ietekmējis 1341 kompānijas pasažieri, šovakar preses konferencē teica airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka kopumā tika atcelti 16 airBaltic reisi, deviņi tika novirzīti uz citām lidostām, bet tās lidmašīnas, kas vēl nebija pacēlušās, tā arī to neizdarīja.

Gauss arī uzsvēra, ka airBaltic prioritāte bija palīdzēt pasažieriem nokļūt galamērķos, tādejādi no Tallinas un Kauņas lidostām uz kurām novirzīti reisi, tika sākta sauszemes transporta organizēšana, lai pasažieri nokļūtu Rīgā.

Viņš šasijas bojājumus, kas lika lidmašīnai Bombardier Q400 NextGen veikt ārkārtas nosēšanos, nesaistīja ar ražošanas brāķi. airBaltic ir savs Bombardier pārstāvis Latvijā un jau drīzumā Rīgā ieradīsies vēl vairāki eksperti, lai noteiktu bojājumu iemeslu.

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu par pagājušā piektdienā notikušo negadījumu ar Vim Airlines lidmašīnu starptautiskajā lidostā Rīga, aģentūra LETA noskaidroja VP.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA teica, ka kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma panta par gaisa transporta kustības drošības vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu vai par tehniski bojāta gaisa transportlīdzekļa apzinātu laišanu ekspluatācijā. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Kriminālprocess sākts par faktu un aizdomās turēto šobrīd nav.

Policija kriminālprocesa izmeklēšanā sadarbosies ar satiksmes ministra pārraudzībā esošo Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju.

Savukārt Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Visvaldis Trūbs aģentūra LETA norādīja, ka birojam patlaban nav informācijas, kas ļautu apstiprināt incidenta patiesos cēloņus.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" saņēmusi jaunākās paaudzes tehnoloģiju kravas lidmašīnu A321-200 P2F. Šī ir pirmā kravas lidmašīna Latvijā, kurai piešķirts Latvijas gaisa kravas kuģu operatora sertifikāts.

Uzņēmums līdz gada beigām plāno saņemt vēl 6 šī modeļa kravas lidmašīnas, tādējādi kļūstot par vadošo A321F operatoru Eiropā un nostiprinot Latvijas lomu Eiropā kravu gaisa pārvadājumos.

“SmartLynx” sasniedzis vēl vienu pagrieziena punktu, jo pirmo reizi lidostā “Rīga” nolaidusies aviosabiedrības Airbus A321F lidmašīna, kas ir pilnībā pārveidota un aprīkota ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem automatizētai kravas iekraušanai un izbraukšanai. “SmartLynx Airlines” vadītājs Zigimants Surints (Žygimantas Surintas) stāsta: "Īpaši jāizceļ A321F gaisa kuģa izcilie degvielas efektivitātes rādītāji, kas padara šī tipa kravas lidmašīnu par ilgtspējīgo izvēli mūsdienu kravas pārvadājumu tirgū. Tiešās ekspluatācijas izmaksas ir līdz pat 30 % zemākas salīdzinājumā ar klasiskajiem Boeing B757-200 un 737 modeļiem, padarot to par visrentablāko risinājumu mūsu klientiem."

Bezpilota lidaparātus pērk vairāk; domā par jomas organizāciju, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Rīgā notikušās bezpilota lidaparātiem jeb tālvadības gaisa kuģu sistēmām (RPAS) veltītās konferences nozares spēlētāji diskutē par nepieciešamību apvienot spēkus, lai būtu, kas pārstāv viņu intereses, tostarp normatīvo aktu izstrādes ziņā. Tas nepieciešams kaut vai tādēļ, ka RPAS un to lietotāju kļūst aizvien vairāk.

Grib federāciju

Vaicāts par virzību bezpilota RPAS, Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs uzsver – Latvijas prezidentūras laikā panākts tas, ka ES no pašas augšas līdz lejai ķērusies šim jautājumam klāt. Ir noteikti termiņi, kad jābūt priekšlikumiem. DB jau vēstījis, ka Eiropas Komisija plāno panākt, lai 2016. gadā visā ES teritorijā varētu sniegt RPAS pakalpojumus.

airBaltic padome ir pagarinājusi līgumu ar Martinu Gausu, viņa atalgojums netiks samazināts, neatkarīgi no lidsabiedrības rezultātiem, tomēr «veiksmes gadījumā» paredzēti bonusi

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic padome ir pagarinājusi līgumu ar Martinu Gausu, airBaltic izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju, līdz 2014.gada 31.martam. Martins Gauss kļuva par airBaltic izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju 2011.gada 1.novembrī, un tobrīd līgums tika noslēgts uz divpadsmit mēnešiem. Db.lv jau rakstīja, ka M. Gauss ir vislabāk atalgotā amatpersona ar vidēji 19 500 latiem mēnesī. Tas ir arī vairāk nekā saņem Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras alga ir nepilni 25 tūkst. eiro, kamēr M. Gausa alga, pārrēķinot eiro, ir teju 28 tūkst. eiro un līdz ar to nav mazāka kā savulaik bijušajam airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam. «Martina Gausa algu lidsabiedrības rezultāti neietekmē, bet ar viņu noslēgtajā līgumā ir paredzēti nelieli bonusi, ja lidsabiedrības rezultāti tiek sasniegti labāki nekā plānots,» Db.lv sacīja airBaltic padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Pērnā gada martā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) ietvaros Rīgā notiekošo bezpilota lidaprātiem veltīto konferenci Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs nodēvēja par trāpījumu desmitniekā, jo tika sagaidīts, ka tā novietos Latviju līderpozīcijās un veicinās mūsu valsts uzņēmumu pazīstamību.

Viņš arī gribēja izstrādāt tādu dronu regulējumu, kas neierobežotu nozares attīstību Latvijā. Attiecīgie Ministru kabineta noteikumi patlaban ir finiša taisnē, un to, cik to galīgā versija ir nozarei draudzīga, vēl tikai redzēsim. Taču patlaban CAA tiek pārmesta vilcināšanās ar lidojumu atļaujas izsniegšanu bezpilota lidaparātiem un radiovadāmajiem lidmodeļiem plānotajam plaša profila tehniskās jaunrades parkam Baložu pilsētā.

Ideja izveidot šādu parku Zandim Līdakam, kurš vada biedrību Tehniskās jaunrades klubs, radusies pirms gadiem pieciem, kad atsācis nodarboties ar lidmodelismu, ko pārtrauca 1983. gadā. Tā kā par to interese bijusi arī citiem, viņš aicināts par lidmodeļu skolotāju interešu izglītībā Ķekavas vidusskolā. Jau pirmajā rudenī bijuši 10 skolēni, bet pēdējais mācību gads beigts ar 54 jaunajiem censoņiem. Tur pamatā runa ir par visu veidu metamiem planieriem, kā arī radiovadāmiem modeļiem, par ko viņam pašam ir lielāka interese. Ziemā pretim nākot Ķekavas novada sporta skola, kas ļauj modeļu laišanai izmantot savu zāli.