SIA "UAVFactory" piederošais bezpilota gaisa kuģis, kurš sestdien eksperimentālā lidojuma laikā pazuda, tika testēts nolūkā pārbaudīt tā lidošanas ilguma spējas, kas varētu pārsniegt līdzšinējo pasaules rekordu, raidījumam "TV3 Ziņas" pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

"Tas ir eksperimentāls prototips jaunam produktam. Tas ir ļoti "advancēts" lidaparāts, jaunas paaudzes, speciālam pielietojumam. Protams, ir elektronika un GPS. Kas notika nepareizi, nevaram komentēt, lai to 100% pateiktu, vajag veikt izmeklēšanu," sacīja Popiks.

Viņš pastāstīja, ka "noklīdušais" drons ir aprīkots ar drošības sistēmu, kas lidaparātu automātiski nosēdina pirms degvielas izbeigšanās.

"Konkrētais tests bija vērsts uz to, lai notestētu maksimālo iespējamo lidošanas spēju. Arī bija plānots pārsniegt pasaules rekordu. Tas bija tam domāts lidojums," "TV3 Ziņām" skaidroja "UAVFactory" vadītājs.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka tieši "UAVFactory" būvēts drons - "Penguin B" - jau 2012.gadā uzstādīja pasaules rekordu, veicot vēsturē ilgāko lidojumu miniklases bezpilota lidaparātam - 54 stundas un 27 minūtes.

Pērn noslēgtās vienošanās ietvaros Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem testēšanas nolūkos šogad piegādātas Latvijas ražotāju «UAV FACTORY» un «Atlas Aerospace» bezpilota lidaparātu sistēmas, informē Aizsardzības ministrija (ĀM).

«Man ir liels prieks par uzsākto sadarbību ar Latvijas ražotājiem gan no piegāžu drošības, gan Latvijas aizsardzības industrijas attīstības viedokļa. Bezpilota lidaparātu sistēmu testēšana ir nozīmīgs solis mūsu bruņoto spēku apgādē ar šīm jaunajām tehnoloģijām, kuru izmantošana sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

ĀM norādīja, ka apgāde ar bezpilota lidaparātu sistēmām stiprinās Nacionālo bruņoto spēku novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī, sniedzot atbalstu glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās.

Latvijas uzņēmumam "UAV Factory" augot un attīstoties, arvien aktuāls ir darbaspēka jautājums. "Mums ir vajadzīgi erudīti darbinieki, īpaši inženieri, kas spēj domāt radoši," "Dienas Biznesam" saka "UAV Factory" Bezpilota gaisa kuģu nodaļas vadītājs Jevgenijs Šiļņikovs.

Uzņēmums aicina jauniešus interesēties par šo nozari, jo augsto tehnoloģiju bezpilota lidaparāti ir viens no nākotnes attīstības virzieniem industrijā.

"UAV Factory" ražo bezpilota lidaparātus, kuri tiek palaisti ar katapultu un nosēžas ar izpletni. 2012. gadā uzstādīts kompānijas un vienlaikus pasaules rekords bezpilota lidaparātam - 54 stundas gaisā.

Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 100 cilvēku un šogad novembrī svinēja savu desmitgadi.

"UAV Factory" produkciju eksportē uz vairāk nekā 55 valstīm, tostarp ASV, Kanādu, Austrāliju. Klientu saraksts ir, sākot no universitātēm un beidzot ar militāristiem un komercstruktūrām, kas parāda plašās produkta izmantošanas iespējas. Arī Latvijas armija nesen sākusi izmantot "UAV Factory" lidaparātus. Uzņēmums piegādā iekārtas arī tādai zināmai Francijas uzņēmuma "Airbus SE" ražošanas daļai, kas nodarbojas ar aizsardzības un kosmiskajām tehnoloģijām.

Francijas augstākā administratīvās tiesas instance pirmdien devusi rīkojumu Parīzes policijai pārtraukt izmantot bezpilota lidaparātus cilvēku novērošanai ielās pandēmijas laikā.

Bezpilota lidaparātu izmantošana, ko policija demonstrēja televīzijā, ir pretrunā ar Eiropas datu aizsardzības noteikumiem, secinājusi Valsts padome.

Tā norādījusi, ka policijas bezpilota lidaparāti lidojuši 80 līdz 100 metrus virs zemes, nepietuvinot video, un līdz ar to praksē cilvēki netika identificēti. Turklāt bezpilota lidaparātiem bija atslēgta iespēja ierakstīt video.

Tiesa atzinusi, ka bezpilota lidaparāti tikuši izmantoti leģitīmam mērķim sabiedrības drošības garantēšanai un to izmantošana nav radījusi "nopietnu un acīmredzamu" pamatbrīvību pārkāpumu.

Francijā beidzas bargais karantīnas režīms 

Ar pirmdienu oficiāli beidzas stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas...

Tomēr tiesa norādījusi, ka nepastāv procedūras, lai novērstu bezpilota lidaparātu izmantošanu arī indivīdu identificēšanai. Turklāt, pārraidot datus atpakaļ policijas komandcentram, tika iegūti personiskie dati un tādēļ bija jāievēro Eiropas datu aizsardzības noteikumi.

Bezpilota lidaparātu izmantošana ir jāautorizē ar dekrētu vai oficiālu lēmumu, konsultējoties ar Francijas datu aizsardzības aģentūru CNIL, kas šajā gadījumā netika darīts.

Bezpilota lidaparātus varēja aprīkot ar ierīcēm, kas padarītu neiespējamu personu identificēšanu jebkuros apstākļos.

Varasiestādes visā Francijā izmantojušas bezpilota lidaparātus, lai novērotu, kā ielās un pludmalēs tiek ievēroti jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie noteikumi.

11.maijā oficiāli beidzās stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas, taču daudzi no ierobežojumiem joprojām paliek spēkā. Tostarp cilvēkiem liegta piekļuve vairumam pludmaļu.

Otrdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un citas amatpersonas apmeklēja Lielvārdes lidlauku, kur Teksasas Gaisa spēku Nacionālās gvardes lidotāji demonstrēja ASV bruņoto spēku bezpilota lidaparātus MQ-1 Predator, kā arī lidmašīnas, kuras vada piloti, informē Aizsardzības ministrija.

ASV bruņotie spēki uz Latviju, Gaisa spēku aviācijas bāzi Lielvārdē, ir nosūtījuši divas bezpilota lidmašīnas MQ-1 Predator un aptuveni 70 lidotājus, lai piedalītos divu nedēļu mācību operācijā, pārbaudot izvēršanās spējas un veikt gaisa operācijas.

Plānots, ka bezpilota lidaparātu komandai notiks kopīgi treniņi arī ar Latvijas gaisa atbalsta kontrolieriem un ASV lidmašīnu A-10 Thunderbolt II pilotiem.

Mācību operācija sākās 24.augustā, kad Latvijā ieradās Teksasas Gaisa spēku Nacionālās gvardes 174.izlūkošanas eskadriļas lidotāji un aprīkojums, un tā ilgs līdz 15.septembrim.

Tiklīdz ASV Gaisa spēki pārbaudīs, ka šis sadarbības modelis strādā, Lielvārdes lidlauks tiks atzīts kā viena no platformām, no kuras nepieciešamības gadījumā var pacelties Predator bezpilota lidaparāti.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja priekšlikumu atbrīvot armijas vajadzībām nepieciešamo izlūkošanas vai daudzfunkcionālu dronu iegādi no publiskā iepirkuma procedūrām, lai palielinātu Lietuvas bezpilota lidaparātu ražošanas un remonta jaudu.

Publiski konkursi netiks izsludināti, ja dronus iegādāsies Lietuvas Aizsardzības materiālu aģentūra.

"Bezpilota lidaparāti dod ieguldījumu ekosistēmā, un tas, protams, ir saistīts ar atbalstu Ukrainai. Mēs esam pieņēmuši ļoti nopietnu lēmumu, esam to visu izdarījuši ļoti ātri, un es domāju, ka mēs pāršķiram jaunu lappusi sadarbībā ar mūsu aizsardzības nozari," valdības sēdē sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.

"Bezpilota lidaparāti tiks iegādāti no Lietuvas uzņēmumiem, kas ražo vai pabeidz bezpilota lidaparātus montēšanu," norādīja Aizsardzības ministrijā.

Šādiem Lietuvas uzņēmumiem, kas izvēlēti bez konkursa, būs jāizgatavo bezpilota lidaparātu vadības programmatūra, un to dati tiks glabāti tikai NATO vai ES valstu mākoņserveros.

ASV Federālā aviācijas pārvalde otrdien publiskojusi ilgi gaidītos jaunos noteikumus, kas paver iespēju izmantot ASV gaisa telpā mazus, komerciāliem nolūkiem paredzētus bezpilota lidaparātus.

ASV Federālās aviācijas pārvaldes noteikumi ļauj bezpilota lidaparātu operatoriem dienas laikā ar šīm lidmašīnām pārvadāt kravu, kas nesver vairāk par 25 kilogramiem, bet tas neattiecas uz tā dēvētājām robota piegādēm, pie kā strādā interneta tirdzniecības gigants Amazon un citas lielās tirdzniecības kompānijas.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem bezpilota lidaparātu operatoriem nav nepieciešama pilota licence. Viņiem tika jābūt vismaz 16 gadus veciem, jāiztur Transporta Drošības administrācijas pārbaude un jānokārto ASV Federālās aviācijas pārvaldes tests, lai iegūtu uz dieviem gadiem derīgu sertifikātu.

Atsaucoties uz nozares aplēsēm, Baltais nams paziņojis, ka bezpilota lidaparāti nākamajās desmitgadē varētu ienest ASV ekonomikai vairāk nekā 82 miljardus dolāru un radīt aptuveni 100 000 jaunu darbavietu.

Aviokompānijas British Airways lidmašīna svētdien, nolaižoties Londonas Hītrovas lidostā, sadūrusies ar objektu, kas, domājams, bijis bezpilota lidaparāts, paziņojusi policija.

Lidmašīna ar 132 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem pēc tam nolaidusies veiksmīgi un neviens cilvēks nav cietis.

Sākta notikušā izmeklēšana.

Lidmašīna pēc nosēšanās pārbaudīta un atzīta par drošu turpmākajiem lidojumiem.

Mediji ziņo, ka šis, visticamāk, ir pirmais gadījums Lielbritānijā, kad lidmašīna sadūrusies ar bezpilota lidaparātu, bet ir bijuši daudzi gadījumi, kad bezpilota lidaparāti palidojuši bīstami tuvu garām lidmašīnām.

Lielbritānijas likumi aizliedz izmantot bezpilota lidaparātus tuvu lidmašīnām, helikopteriem un lidostām un lidaparāti nedrīkst lidot augstāk par 122 metriem virs zemes.

Bezpilotu lidaparātu ražotāja SIA Atlas Aerospace mērķē uz ASV tirgu.

«Es vēlos darīt lielas lietas un izveidot lielisku kompāniju. Es nevēlos kādu kopēt, es gribu, lai kopē mūs. Es vēlos, lai Atlas Aerospace būtu kā kvalitātes latiņa, lai visi runātu par mums. Kad runā par pasažieru lidmašīnām, visi piemin Boeing, lai gan pasaulē ir arī citas kompānijas. Taču tieši viņi pirms 60 gadiem izgatavoja Boeing 727, un tas mainīja visu industriju. Mēs vēlamies atstāt līdzīga mēroga nospiedumu. Nedomāju, ka dronam jābūt kā lidmašīnai vai helikopteram, kur vajadzīgs būt pilotam, lai to vadītu. Vadībai jābūt tikpat vienkāršai kā telefona lietošanai,» uzskata Ivans Tolčinskijs (Ivan Tolchinsky), SIA Atlas Aerospace līdzdibinātājs. Viņš domā, ka nākotnē bezpilota lidaparāti piegādās medikamentus un ēdienu, vēl tālākā nākotnē būs lidojošie taksometri: «Vienkārši ir jāatrod niša, kur sākumā bezpilota lidaparāti ir visvajadzīgākie. Kad nozarei izdosies atrast jomu, kur tie palīdz ietaupīt naudu, tas kļūs interesanti.»

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir saņēmuši Latvijas ražotāja "UAV Factory" izgatavotos dronus, taču piegādātā versija nav identiska tai, kura pagājušā nedēļā pazuda uzņēmuma veiktā testa laikā, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

AM pagājušā gada decembrī parakstījusi līgumu ar Latvijas ražotāju "UAV Factory" par turpmāku bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi un uzturēšanu, lai stiprinātu NBS kaujas spējas.

Galkins pastāstīja, ka pirmās dronu piegādes jau ir notikušas, taču detaļas par to esot klasificētas, līdz ar to ministrija nav tiesīga izpaust piegādāto lidaparātu daudzumu un noslēgtā iepirkuma summu.

Viņš skaidroja, ka pagājušās nedēļas nogalē pazudušais lidaparāts ir civilais drons, nevis nav militārā versija, kāda piegādāta NBS.

Lai arī pazudušā drona meklēšanā piesaistīja NBS, Galkins skaidroja, ka tas darīts pēc Civilās aviācijas aģentūras lūguma.

Jau ziņots, ka NBS rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot, arī sniedzot atbalstu sabiedrībai - glābšanas, meklēšanas vai līdzīgās civilās operācijās.

Mārupē ražotie bezpilota lidaparāti kļūst populārāki komerciālajā un valsts sektorā, Indonēzijas policija tos iegādājas terorisma apkarošanai

Līdz šim SIA UAVFactory ir saražojusi 160 Penguin bezpilota lidaparātus, kas ir aizceļojuši uz 43 pasaules valstīm – Dienvidkoreju, Franciju, ASV, Dāniju, Norvēģiju, Somiju, Austrāliju, Malaiziju, Singapūru u.c.

Bezpilota lidaparātam ir daudzi dažādi pielietojuma veidi, bet to var lietot vien tur, kur gaisa telpa ir atvērta šim aparātam. To var izmantot karfografēšanā, policijas darbā, lielu teritoriju pārraudzībā un apsardzē, zinātnes projektos u.c. SIA UAVFactory ražotie bezpilota lidaparāti ir izmantoti Amazones mežu kartografēšanā, kā arī kustības Green Peace dabas aizsardzības aktivitātēs. «Indonēzijas policija pretterorisma mērķiem ir iegādājusies vienu Penguin C klases lidaparātu. Paredzams, ka 2017. gadā viņi šiem mērķiem iegādāsies vēl 12 bezpilota lidaparātus,» stāsta SIA UAVFactory finanšu direktors Jānis Vilmanis.

Bizness un Eiropas valstu institūcijas spriež par bezpilota lidaparātu izaicinājumiem un nākotni, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tālvadības gaisa kuģu sistēmas piedāvā komerclietojumam vēl nebijušus pakalpojumus – atklājot Rīgā notiekošo augsta līmeņa konferenci, kas veltīta tālvadības gaisa kuģu sistēmām (RPAS), norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Spilves lidlaukā organizētie RPAS paraugdemonstrējumi parādīja, ka arī Latvijā var tikt izstrādāti pasaulē konkurētspējīgi bezpilota lidaparāti. Pazīstamākais, protams, ir SIA Helico Aerospace Industries izstrādātais lidaparāts AirDog. Tas autonomi seko, piemēram, sportistam, filmējot viņu ar GoPro sporta kameru, ļaujot izvēlēties atbilstošāko režīmu. RPAS starpā izcēlās Clear Flight Solutions (Nīderlande) izstrādātais lidaparāts. Atšķirībā no pārējiem tas bija nevis multirotoru sistēma, bet gan putnam līdzīgs lidaparāts, ko tā radītāji sauc par robotputnu. Drīzumā plānoti RPAS izmēģinājumi lidostā, jo plēsīgu putnu krāsās nokrāsots lidaparāts var, piemēram, veiksmīgi atbaidīt lidojumiem traucējošos putnus. Lidaparāts to nodemonstrēja arī Spilvē, aizbaidot vientuļi lidojošo putnu.

Vācija, Francija un Itālija pirmdien parakstījušas vienošanos sākt tehnisko darbu pie Eiropas militārā bezpilota lidaparāta izveides, šādi cerot izbeigt savu atkarību no ASV un Izraēlā ražotajiem modeļiem.

Projekta kopējās izmaksas var sasniegt miljardu eiro, atklāja amatpersonas.

Runājot par projekta mērķiem, Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena sacīja, ka Eiropā ražoti bezpilota lidaparāti ļaus Eiropas valstīm pašām izlemt, kādam mērķiem tie tiek izmantoti un kur izvietoti.

«Tas padarīs mūs, eiropiešus, neatkarīgus,» viņa piebilda.

Projektu īstenos Francijas uzņēmums Dassualt Aviation, Itālijas uzņēmums Alenia Aermacchi un Eiropas lidaparātu ražotājs Airbus.

«Vidēja augstuma garo distanču Eiropas bezpilota lidaparāts tiks izstrādāts izlūkošanas misijām un spēs pārvadāt dažādas kravas,» teikts paziņojumā, kas tika izdots pēc vienošanās parakstīšanas.

ASV uzņēmums "AE Industrial Partners" iegādājies Latvijas bezpilota lidaparātu ražotāju "UAV Factory", informē uzņēmumā.

"UAV Factory" būs atsevišķa "AE Industrial Partners" bezpilota tehnoloģiju platfoma. Darījuma nosacījumi netiek atklāti.

"UAV rūpnīcas inženiertehniskās un tehniskās iespējas, kā arī pārbaudītais un augošais tehnoloģiju risinājumu kopums tirgū ir patiesi atšķirīgas," teic Džefrijs Harts, AEI direktors. "Mēs esam priecīgi sadarboties ar talantīgo UAV Factory komandu un esam pārliecināti, ka mūsu kolektīvā stratēģiskā vīzija par bezpilota tehnoloģiju platformu sniegs spēcīgus rezultātus šajā strauji augošajā tirgū."

"UAV tirgus strauji pieaug, un ar AEI finansiālu un operatīvu atbalstu UAV Factory ir gatavs palielināt izaugsmi un tirgus daļu," sacīja UAV Factory līdzdibinātājs Konstantīns Popiks, kurš turpinās darbu uzņēmuma vadībā. "Cieši sadarbojoties ar AEI komandu, mēs plānojam paplašināt savas tehnoloģijas, lai klientiem nodrošinātu labākos klases risinājumus, kas viņiem nepieciešami kritisku lēmumu pieņemšanai."

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

Bezpilota lidaparātu ražotājs SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAV Factory") pagājušajā gadā strādāja ar 21,196 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 8,2 reizes un bija 4,493 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn jaunus pasūtījumus veica gan līdzšinējie, gan arī jauni klienti. Tādējādi pagājušo gadu "Edge Autonomy Riga" noslēdza ar lielāko apgrozījumu un ar lielāko pasūtījumu skaitu uzņēmuma vēsturē.

Vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītās starptautiskās sankcijas radīja nenoteiktību makroekonomiskajā vidē un izraisīja lielāko inflāciju pēdējos gados. Vienlaikus karš radīja paaugstinātu pieprasījumu pēc "Edge Autonomy Riga" ražotajiem produktiem.

Pagājušajā gadā uzņēmums pabeidzis trīs projektus.

Tostarp pabeigts projekts "Mikro klases žiroskopiskas stabilizācijas kameras izstrāde trīs līdz astoņu kilogramu bezpilota lidaparātiem", kas īstenots sadarbībā ar Latvijas Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas kompetences centru. Tāpat pabeigts projekts "Vertikālās pacelšanās un nolaišanās lidmašīnas attīstība", kas īstenots sadarbībā ar Enerģētikas un transporta kompetences centru, un projekts "Pingvīna C bezpilota lidaparāta konkurētspējas palielināšana", kas īstenots sadarbībā ar Mašīnbūves kompetences centru.

Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots "Shahed" tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc analīzes varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai tika izmantotas Rietumu detaļas.

Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā neesot vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību par austrumu robežu.

Civilās bezpilota lidmašīnas aizvien vairāk kļūst par «reālu un augošu draudu» komerciālās aviācijas drošībai, pirmdien brīdinājusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

IATA aicināja ieviest noteikumus bezpilota lidaparātu (dronu) regulēšanai, lai nenotiktu kādas nopietnas avārijas.

IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers sacīja, ka bezpilota lidaparātu radītie draudi vēl attīstās, jo cilvēki tikai sāk atklāt daudzos šīs tehnoloģijas potenciālos nemilitāros pielietojumus.

«Es tāpat kā jūs esmu sajūsmā par iespēju, ka picu piegādātu drons,» Tailers sacīja aviācijas konferencē Singapūrā.

«Tie ir uz palikšanu. Bet mēs nevaram pieļaut, ka tie būtu traucējums vai drošības drauds komerciālajai aviācijai,» sacīja IATA vadītājs.

«Mums ir vajadzīga saprātīga pieeja regulējumam un pragmatiska tā uzspiešanas metode tiem, kas neievēro noteikumus un apdraud citus,» piebilda Tailers.

Ikviens bezpilota gaisa kuģu jeb dronu operators Latvijā var iepazīties ar to objektu, virs kuriem ir aizliegti dronu lidojumi, atrašanās vietām un noteiktajiem lidojumu ierobežojumiem, informē VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvis Arnis Lapiņš.

Karte ar šādu informāciju ir ievietota LGS tīmekļvietnē publicētajā Integrētajā aeronavigācijas informācijas blokā aerospace/droni.lv.

Informācija regulāri tiek aktualizēta.

"Dronus dažādu uzdevumu veikšanai izmanto aizvien biežāk, nozare strauji attīstās, un bezpilota gaisa kuģus turpmāk izmantos arvien biežāk. Taču bezpilota lidaparāti nedrīkst traucēt infrastruktūras objektu darbību, piemēram, lidojot virs lidostām, militārās infrastruktūras un ar valsts drošību saistītiem objektiem un to tuvumā. Diemžēl ir gadījumi, kad dronu operatori lielākoties savas nezināšanas dēļ izmanto zonas, kurās to darīt nedrīkst, tā apdraudot, piemēram, lidmašīnas, kas paceļas vai nolaižas lidostā "Rīga". Tagad ir pieejama karte ar lidojumiem aizliegtajām zonām un objektu koordinātēm, un mēs ceram, ka tas palīdzēs būtiski samazināt pārkāpumu skaitu," skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Ķīna pirmdien noteikusi ierobežojumus tāla darbības rādiusa civilo bezpilota lidaparātu eksportam, kā iemeslu minot Krievijas karu Ukrainā un bažas par šādu dronu pārveidošanu un pielāgošanu militārām vajadzībām.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka otrdien stāsies spēkā eksporta kontrole, lai novērstu dronu izmantošanu "nemiermīlīgiem mērķiem". Ķīna ir vadošā bezpilota lidaparātu izstrādātāja un eksportētāja.

"Pastāvīgi pieaug risks, ka daži augstas specifikācijas un augstas veiktspējas civilie bezpilota lidaparāti tiks pārveidoti militāram pielietojumam," norādīja Tirdzniecības ministrija.

Ierobežojumi attieksies uz droniem, kas var lidot ārpus operatoru dabiskās redzamības attāluma vai atrasties gaisā ilgāk par 30 minūtēm, kas spēj nomest priekšmetus un kas sver vairāk nekā septiņus kilogramus, paziņoja ministrija.

"Kopš krīzes Ukrainā daži Ķīnas civilie bezpilota lidaparātu uzņēmumi ir brīvprātīgi pārtraukuši savu darbību konflikta zonās," norādīja Tirdzniecības ministrija. Tā apsūdzēja ASV un Rietumu plašsaziņas līdzekļus "nepatiesas informācijas" izplatīšanā par Ķīnas dronu eksportu.

Pirmie bezpilota lidaparāti AirDog, kas aprīkoti ar GoPro kameru, sākuši ceļu pie saviem pasūtītājiem Vjetnamā, Āfrikā, Jaunzēlandē, Eiropā. Tikmēr idejas autori jau ir iezīmējuši vīziju, kādam jāizskatās AirDog 2, pastāstīja AirDog idejas autors Edgars Rozentāls.

Pirmos klientiem paredzētos lidaparātus AirDog ceturtdien prezentēja Lucavsalā. Drona spējas demonstrēja Latvijas čempions veikbordā Dmitrijs Zeiglišs.

AirDog attīstībā kopumā līdz šim ieguldīti 3,5 miljoni eiro. Investīcijas piesaistītas gan pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter, gan strādājot ar riska kapitālu.

Eiropā šāda lidaparāta cena ir aptuveni 1700 eiro, pastāstīja E.Rozentāls. Pašlaik AirDog iespējams iegādāties, tikai pasūtot iepriekš, piegāde notiek aptuveni 90 dienu laikā. Bet jau nākamgad plānots, ka produkti būs pieejami veikalos, vispirms ASV. Interesei par AirDog izplatīšanu izrādījuši apmēram 400 izplatītāji 60 pasaules valstīs. Līdz gada beigām uzņēmums plāno piegādāt gan vairāk nekā 1100 produktus, kuri iegādāti iepriekšpārdošanā Kickstarter, gan tos, kuri pārdoti pēc šīs kampaņas.

Dronu ražotāja "UAV Factory" valdi kopš februāra beigām atstājis uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Konstantīns Popiks, liecina "Firmas.lv" informācija.

"UAV Factory" valdes priekšsēdētājs kopš februāra beigām ir ASV pilsonis Džons Vaitfīlds Mīds Pērviss IV, bet valdes loceklis - Lietuvas pilsonis Aids Kucis. Darbu valdē turpina arī ASV pilsonis Džozefs Menakers.

Jau ziņots, ka 2021.gada februārī ASV uzņēmums "AE Industrial Partners" iegādājies Latvijas bezpilota lidaparātu ražotāju "UAV Factory". Darījuma nosacījumi netika atklāti.

"UAV Factory" būs atsevišķa "AE Industrial Partners" bezpilota tehnoloģiju platfoma, bija norādīts paziņojumā.

"AE Industrial Partners" specializējas investīcijās aviācijas, aizsardzības, elektroeneģijas ražošanas un citās jomās.

"UAV Factory" ir dibināts 2009. gadā, un tam ir pārdošanas biroji Latvijā un ASV. "UAV Factory" ir viens no vadošajiem bezpilota lidaparātu sistēmu pasaules līmeņa piegādātājiem. Uzņēmuma ražotie lidaparāti un videokameras tiek pārdoti vairāk nekā 50 pasaules valstīs militārām, civilām un akadēmiskām vajadzībām.

No šodienas uzsākta pašmāju uzņēmuma AirDog jaunākā bezpilota lidaparāta ADII jeb AirDog 2 tirdzniecība. Līdz 29. oktobrim iepriekšpārdošanā un arī pēc preču nonākšanas veikalā jaunāko latviešu radīto drona modeli Baltijas tirgū varēs iegādāties tikai interneta veikalā lattelecomveikals.lv, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Turpinot attīstīt Latvijā radīto dronu, AirDog izveidojis tehnoloģiski vēl spēcīgāku lidojošo kameru – ADII. Jaunajā modelī ieviesti vairāki uzlabojumi, lai piedāvātu dronu bezceļu riteņbraukšanas, slēpošanas, motociklu ekspedīciju un citu aktīvās atpūtas piedzīvojumu iemūžināšanai.

Jaunajā dronā iestrādāta 3D lidojuma ceļa noteikšanas funkcija, kas ļauj noteikt tā virzīšanās trajektoriju un tādejādi iepriekš paredzēt, no kādiem šķēršļiem lidaparātam būs jāizvairās. Ir uzlabots akumulatora darbības ilgums, un piedāvājumā ir video režīms, kas ļauj filmēt ne tikai darbību, bet arī gleznainus apkārtnes skatus. Tāpat kā pirmais AirDog drons, arī ADII ir pilotējams ar vadības aproci, kas lietotājam filmēšanas laikā nodrošina neierobežotas iespējas pilnīgai kustību brīvībai gan aktivitātēs uz sauszemes, gan ūdenī. Kā norāda tā ražotāji, šobrīd ADII dronam tirgū analogu konkurentu nav.

Bezpilota lidaparātu ražotājs SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAV Factory") pagājušajā gadā strādāja ar 79,985 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 6,5 reizes un bija 29,019 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn jaunus pasūtījumus veica gan līdzšinējie, gan arī jauni klienti.

Pārskatā arī norādīts, ka pērn 7.februārī "Edge Autonomy Riga" nomātajā ēkā Mārupes novadā notika ugunsgrēks, kura rezultātā daļa ēkas tika bojāta, tika iznīcinātas vai bojātas uzņēmumam piederošas mantas, pamatlīdzekļi, iekārtas un krājumi.

Neraugoties uz ugunsgrēka radītajiem izaicinājumiem, "Edge Autonomy Riga" spēja ātri atjaunot ražošanas jaudas un 2023.gadu kompānija noslēdza ar lielāko apgrozījumu un peļņu uzņēmuma vēsturē.

Ugunsgrēka rezultātā uzņēmums paātrinājis "Edge Autonomy Riga" ražotnes paplašināšanas plānu. Kompānija turpinās attīstīt savu darbību Latvijā, teikts vadības ziņojumā.

Viens no bezpilota sistēmu tehnoloģiju ražotnes “Edge Autonomy” ugunsgrēkā cietušajiem darbiniekiem miris, informē uzņēmuma pārstāvis Dzintars Neimanis.

"“Edge Autonomy” ir dziļi sarūgtināti, ka viens no uzņēmuma darbiniekiem, kurš guva traumas ugunsgrēkā, kas pagājušajā nedēļā izcēlās uzņēmuma ražotnē Rīgā, ir devies mūžībā. Traģiskā ziņa ir šokējusi uzņēmuma vadību un darbiniekus, un mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību šī kolēģa ģimenei. Šajā sēru laikā mēs turpināsim sniegt visu nepieciešamo atbalstu ģimenei," norāda Dz.Neimanis.

Mārupē plaši deg Edge Autonomy dronu ražotne 

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti...

Jau ziņots, ka ugunsdzēsēji izsaukumu uz notikuma vietu saņēma 7.februārī ap plkst.15. Īsi pēc plkst.19 ugunsdzēsēji ierobežoja liesmu izplatīšanos. Trešdien turpinājās konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi.

Kopumā divstāvu ražošanas ēka dega 600 kvadrātmetru platībā, bet blakus novietotā produkcija - 20 kvadrātmetru platībā. Karstuma ietekmē tikušas bojātas trīs automašīnas.

Saskaņā ar mediķu sniegto informāciju, slimnīcā nogādāti divi ugunsgrēkā cietušie, bet vienam palīdzība sniegta uz vietas.

"Edge Autonomy" (iepriekš "UAV Factory") ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs.

Mārupes «pingvīnu» gaisa flote iekaro pasauli 

Bezpilota lidaparātu ražotājs UAV Factory attīstās sprādzienveidā – gadu no gada dubulto...

Uzņēmums tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem pasaules līmeņa bezpilota lidaparātu tehnoloģiju ražotājiem. Uzņēmums sadarbojas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, "Edge Autonomy" lidaparāti nesen tika nosūtīti arī Ukrainas armijas vajadzībām.

"Edge Autonomy" 2021.gadā strādāja ar 8,661 miljona eiro apgrozījumu un guva 546 356 eiro peļņu.

Uzņēmums dibināts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 041 505 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir ASV uzņēmums "Edge Autonomy Holdings, LLC".