Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.

Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.

Šobrīd norit darbs pie grozījumiem Advokatūras likumā, cita starpā arī par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrijas paspārnē tapušajā darba grupā noris darbs pie advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveides. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un darba grupas locekļiem izstrādā grozījumus Latvijas Advokatūras likumā, arī par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu.

Šobrīd tiek plānots precizēt regulējumu, paredzot, ka zvērinātu advokātu biroji, kurā uz nenoteiktu laiku ir apvienojušies divi vai vairāki zvērināti advokāti, ir civiltiesiska līgumsabiedrība. Tāpat grozījumi paredz, ka zvērinātu advokātu birojus reģistrēs Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Zvērinātu advokātu birojs savā vārdā varēs iegūt tiesības un uzņemties saistības, būt darba devējs un nodokļu maksātājs. Ministrija gan norāda, ka grozījumi Advokatūras likumā patlaban ir izstrādes un saskaņošanas procesā, līdz ar to minētais regulējums var tikt arī precizēts. Darba grupas sastāvā tika pieaicināti vairāki eksperti – Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji, tiesneši, Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta, Ģenerālprokuratūras pārstāvji u.c. Šobrīd gan notiek starpinstitūciju saskaņošana un plašāka informācija par plānotajiem grozījumiem vēl nav. Iespējams, lielāka skaidrība varētu būt maija vidū.

Zvērinātu advokātu biroji arī Latvijā varētu sākt strādāt līgumsabiedrības vai SIA statusā – šāda prakse jau ir Igaunijā, bet Lietuvā nav, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par zvērinātu advokātu biroju juridisko statusu ir sākušās diskusijas arī Zvērinātu advokātu padomē, taču pašlaik vēl pāragri prognozēt, ar ko tās varētu beigties. «Tas ir tikai pats sākums diskusijām,» tā situāciju vērtē Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska. Viņa norāda, ka šādas diskusijas iniciatori ir lielie zvērinātu advokātu biroji. «Tas ir saistīts ar nodokļu administrēšanu zvērinātu advokātu birojiem (ZAB), jo pašlaik katrs zvērināts advokāts reģistējas kā nodokļu maksātājs. Tas rada neskaidrības, kuru nebūtu, ja šie biroji strādātu līgumsabiedrības vai pat SIA statusā,» uzsver G. Kaminska. Viņa norāda, ka tā varētu būt tikai kā vēl viena iespēja ZAB, jo neesot pat runu par kādu obligātu visu individuāli praktizējošu zvērinātu advokātu pāreju uz līgumsabiedrību vai SIA formu.

Pēc ļoti gausa ekonomikas pieauguma pērn šogad ekonomistu prognozes ir daudz iepriecinošākas, un tradicionāli juridiskā joma piedzīvo izaugsmi, kas vienlīdzīga vai nedaudz apsteidz IKP pieaugumu valstī, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gada beigās Latvijā bija 1,4 tūkstoši advokātu un to palīgu, vienlaikus 137 ir bijusi apturēta darbība un divi ir atstādināti. Savukārt reģistrēti bijuši 242 advokātu biroji. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga ieskatā, gada laikā izmaiņas advokātu un biroju skaitā ir vērtējamas kā samērā nenozīmīgas. 2016. gadā advokātu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaudzis par 13, un visai līdzīgas advokātu skaita izmaiņas ir bijušas jau vairākus pēdējos gadus. «Advokātu biroju skaita samazinājums no 253 birojiem 2015. gadā līdz 242 birojiem 2016. gadā ir pietiekami neliels. Tas ir samazinājies gan tāpēc, ka advokāti, kas agrāk praktizējuši skaitliski nelielos birojos ir mainījuši savu prakses formu uz individuāli praktizējošiem advokātiem, gan arī sakarā ar vairāku biroju apvienošanos,» skaidro J. Rozenbergs. Piemēram, Cobalt 2016. gads bija pirmais pēc apvienošanās ar Borenius Rīgas biroju. Šā gada sākumā Ellex Kļaviņš apvienojās ar Glimstedt & Partneri biroju Latvijā.

Visas nedēļas garumā, no 11. līdz 15. martam, individuāli praktizējoši advokāti un viņu palīgi visā Latvijā sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas. Bezmaksas juridiskās palīdzības dienas jau ceturto gadu organizē Latvijas Zvērinātu Advokātu padome.

Tradīcija sniegt bezmaksas juridiskās konsultācijas Advokatūras dienas ietvaros tiek iedibināta ar mērķi popularizēt zvērināta advokāta profesijas misiju - darboties sabiedrības interesēs, sniedzot tai efektīvu juridisko palīdzību.

Šogad bezmaksas konsultācijas sniedz vairāk nekā 20 zvērinātu advokātu biroji un vairāk nekā simts zvērināti advokāti un viņu palīgi visā Latvijā. Saraksts ar zvērinātu advokātu birojiem, individuāli praktizējošiem zvērinātiem advokātiem un viņu palīgiem, advokātu kontaktinformācija un konsultāciju jomas pieejamas Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes (ZAP) mājas lapā. Informācija izdrukātā veidā pieejama arī ZAP metodiskajā kabinetā Rīgā, Brīvības bulvārī 34.

Parādās izteiktākas atšķirības starp lielajiem un mazajiem advokātu birojiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rodoties konkrētākām atšķirībām starp lielākiem un mazākiem birojiem, advokātu pakalpojumu jomā Latvijas tirgus kļūst arvien attīstītāks un līdzvērtīgāks bagātākajām Eiropas valstīm. Tā, šī gada sākumā pabeidzot apvienošanos, Cobalt (iepriekš – Raidla Lejiņš & Norcous) un Borenius komandas izveidoja Latvijā lielāko advokātu biroju pēc zvērināto advokātu un to palīgu skaita, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu padomē pieejamie dati. Vērtējot topa datus, jāņem vērā, ka tradicionāli lielāko biroju komandās papildus advokātiem darbojas arī juristi, kas nav advokatūras biedri. Līdz ar to, piemēram, Cobalt kopējais speciālistu skaits ir gandrīz 50, neskaitot administratīvo personālu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Zvērinātu advokātu biroji un individuāli praktizējoši zvērināti advokāti sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas traģēdijas Zolitūdē, kad iebruka veikala Maxima jumts, cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem, informēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes ģenerālsekretāre Elīna Kaminska.

Bezmaksas juridiskās konsultācijas un palīdzību būs iespēja saņemt, iepriekš sazinoties ar izvēlēto juridiskās palīdzības sniedzēju. Advokātu saraksts, kuri piedāvā bezmaksas juridisko palīdzību, pieejams Zvērinātu advokātu padomes mājas lapā advokatura.lv sadaļā Juridiskā palīdzība Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs visu kolēģu vārdā izsaka visdziļāko līdzjūtību cietušo tuviniekiem un norāda, ka advokāti varēs sniegt visa veida juridisko palīdzību cietušajiem, tajā skaitā pārstāvēs intereses kriminālprocesā, palīdzēs sagatavot kompensāciju pieteikumus gan par veselībai nodarīto kaitējumu, gan par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Juridisko palīdzību būs iespējams saņemt arī ģimenes tiesību un mantošanas tiesību nozarēs, kā arī par citiem ar šo traģēdiju saistītiem jautājumiem.

Esam pieredzējuši milzīgu attīstību tehnoloģiju jomā, intervijā DB norāda zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene partneris un zvērināts advokāts Ivars Grunte

Birojs tāpat kā Dienas Bizness savu darbību sāka pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad Latvijā valdīja pārmaiņu vēji un tikai sāka veidoties pirmie privātie zvērinātu advokātu biroji (ZAB).

Fragments no intervijas:

Ņemot vērā situāciju Latvijā 90. gados, kas toreiz pamudināja veidot savu ZAB?

Viens no iemesliem bija ārzemju pieredze, jo mēs ar partneri Gundaru Ceru bijām starp pirmajiem, kas devās pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm. Tie bija 90. gadi. Atceros, ka jau 80. gadu beigās advokāti Valentīns Bļugers un Baiba Plaude bija pirmie, ko advokātu padome nosūtīja praksē uz Ameriku. Viņi šīs pieredzes ietekmē uzreiz izveidoja biroju, un arī mums tajā pat laikā radās tāda ideja. Tas bija kaut kas absolūti jauns, un mēs izveidojām Latvijā otro, kā toreiz saucām, privāto advokātu biroju. Es domāju, ka nekļūdījāmies, jo pēc tam tie veidojās kā sēnes pēc lietus.

Latvijā darbu uzsāk jauna advokātu biroju alianse LEADELL, kas apvieno biznesa klientu apkalpošanā specializējušos Baltijas valstu advokātu birojus.

LEADELL Latvijas partneri zvērinātu advokātu birojs Fogels, Vītols un Paipa kopā ar vienu no Igaunijā atpazīstamākajiem advokātu birojiem Aivar Pilv un lietuviešu kolēģiem Balčiūnas & Grajauskas sadarbības pamatus likuši 2012.gadā.

Visi trīs biroji ir starptautiskās alianses TAGLaw biedri.

Nosaukums LEADELL radies no vārda «lead» un triju Baltijas valstu abreviatūras ELL – Estonia, Latvia, Lithuania (tulk.no angļu val. Igaunija, Latvija, Lietuva). Pārejas posmā visi trīs biroji nosaukumā saglabās arī vēsturisko saikni – LEADELL Fogels, Vītols un Paipa, LEADELL Pilv un LEADELL Balčiūnas & Grajauskas.

#Latvijas tirgum ir raksturīgi daudzi tā saucamie pašnodarbinātie (freelancer) advokāti, kas staigā un piedāvā savus pakalpojumus par dempinga cenām.

Zvērinātu advokātu birojos tikai ar juristiem vien nepietiek un rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc datu analītiķiem, jau šobrīd rāda pasaules prakse

Tā, runājot par zvērinātu advokātu biroju (ZAB) nākotni, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda zvērināta advokāte, BDO Law partnere Vita Liberte. Viņa uzsver, ka pasaulē aizvien biežāk birojus, kas sniedz juridisku palīdzību, izveido cilvēki, kuri paši nav juristi, piesaistot nozares speciālistus uz konkrētiem projektiem. Līdz Latvijai šī tendence vēl nav atnākusi, tomēr ar laiku arī konservatīvajai Latvijas juridiskajai nozarei būs jāmainās, lai apmierinātu prasīgos un aizvien vairāk zinošākos klientus.

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai OÜ "MM Grupp", kas Latvijā pārstāv vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "Apollo Kino", iegādāties citu Igaunijā reģistrētu sabiedrību OÜ "Forum Cinemas Latvia", kas arī Latvijā darbojas filmu izplatīšanas un demonstrēšanas tirgos.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski tiktu ierobežota konkurence šajos konkrētajos tirgos, tāpēc, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei, apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, OÜ "MM Grupp" apņemoties tās īpašumā esošos kinoteātra "Citadele" aktīvus, t.i., darbiniekus un mantu u.c., nodot nesaistītas trešās personas kontrolē.

Ņemot vērā, ka OÜ "Forum Cinemas Latvia" un OÜ "MM Grupp", kas pārstāv SIA "Apollo Kino", pirms apvienošanās bija tuvākie konkurenti filmu demonstrēšanas tirgū Rīgā, KP paredz, ka apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei minētajā tirgū - būtiski samazinātos konkurences spiediens uz kinoteātri "Apollo Kino", ko iepriekš radīja tā lielākais konkurents OÜ "Forum Cinemas Latvia" kinoteātris "Citadele".

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā, informē KP.

KP secināja, ka "Dobeles dzirnavnieka" un "Rīgas dzirnavnieka" apvienošanās, visticamāk, radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei rudzu un kviešu miltu tirgos gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem, kā arī auzu pārslu, miltu maisījumu, makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem un putru tirgos gala patērētājiem.

Apvienošanās rezultātā minētājos tirgos būtiski samazināsies konkurences spiediens uz "Dobeles dzirnavnieku", ko iepriekš radīja tā tuvākais konkurents "Rīgas dzirnavnieks". Tas radīs apvienotā tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli šajos tirgos, tostarp arī būtiski samazinās efektīvu konkurenci, norāda KP.

KP konstatēja, ka "Rīgas dzirnavnieks" atrodas finansiālās grūtībās un uzņēmumam pastāv augsta iespējamība pamest tirgu, ja netiktu īstenota apvienošanās.

Konkurences padome (KP) saņēma apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe iegūst izšķirošu ietekmi pār AS Seesam Insurance, liecina KP publiskotā informācija.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Pārdod apdrošināšanas uzņēmuma Seesam akcijas

KP atgādina, ka tās atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz 2 apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljonu eiro.

AS BDO Latvia un zvērinātu advokātu birojs BDO Law 2017.gada 1.decembrī uzsāks norēķinu pieņemšanu virtuālajā valūtā Bitcoin (BTC), informē uzņēmumā.

«BDO globālais tīkls jau šobrīd aktīvi konsultē klientus visos jautājumos, kas saistīti ar virtuālo valūtu juridiskajiem un nodokļu aspektiem, tādējādi lēmums akceptēt maksājumus ne tikai tradicionālajās valūtās, bet arī Bitcoin, nav nejaušība. Lai arī virtuālo valūtu normatīvais regulējums lielākajā daļā pasaules valstu pagaidām nav līdz galam izstrādāts, mēs ticam, ka relatīvi zemās komisiju maksas, kas tiek piemērotas darījumiem ar virtuālajām valūtām, globālā pieejamība, norēķinu ātrums un darījumu drošība nodrošinās virtuālo valūtu popularitāti ne tikai šobrīd, kad Bitcoin cena ir pārspējusi vēsturisko rekordu, bet arī tālākā nākotnē,» teic zvērinātu advokātu biroja BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte.

Konkurences padome vērtēs saņemto Krievijā reģistrētā minerālmēslu izplatītāja AS "United Chemical Company Uralchem" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār kālija produktu ražotāju AS "Uralkali", liecina paziņojums Konkurences padomes mājaslapā.

Konkurences padomes norāda, ka "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmumu darbība saistīta ar minerālmēslu, galvenokārt, slāpekļa un fosfātus saturošu un kompleksu kālija mēslojumu un ķīmisko vielu izplatīšanu. Savukārt "Uralkali" darbība ir saistīta ar kāliju saturošu produktu jeb potašu ražošanu un eksportu, pārvaldot visu tā ražošanas ķēdi - no potašu rūdas ieguves līdz tā piegādei patērētājiem visā pasaulē.

Konkurences padomei apvienošanās ir paziņojama, jo Latvijā ķīmisko produktu eksporta un loģistikas tirgū darbojas vairāki ar "United Chemical Company Uralchem" un "Uralkali" saistītie uzņēmumi.

Latvijā "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmums SIA "Uralchem Trading" pārdod un reklamē tā produktus, "Trading House HaloPolymer" darbojas fluorpolimēru produktu tirgū un piegādā tirgum ķīmiskos produktus, bet SIA "Riga Fertilizer Terminal" nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu un īstermiņa uzglabāšanu. Vienlaikus SIA "Ventamonjaks" pamatdarbības veids ir amonjaka saņemšana, glabāšana, transportēšana un eksports, bet "Uralchem-Trans" ir loģistikas struktūrvienība. "Uralkali" Latvijā pārstāv "Uralkali Trading", ar kura palīdzību tiek eksportēta "Uralkali" produkcija.

Konkurences padome (KP) ir saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru SIA MAXIMA Latvija no SIA IRBIS A iegūst izmantošanas jeb nomas tiesības uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, liecina KP mājaslapā publicētais paziņojums.

«Saskaņā ar Konkurences likumu gadījumi, kad tirdzniecības vietā līdzšinējo mazumtirdzniecības tīkla veikalu nomaina cits mazumtirdzniecības tīkls, kurš piedāvā tādu pašu vai līdzīgu sortimentu, ir uzskatāmi par uzņēmumu apvienošanos un ir paziņojami Konkurences padomē,» skaidro KP.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Atgādināts, ka KP atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz 2 apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro.

Konkurences padome (KP) ir saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru SIA «Baltic Agro» iegūst vienpersonisku kontroli pār AS «Tukuma straume» (suņu barības «Dogo» ražotājs), liecina KP mājaslapā publicētais paziņojums.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai - papildu izpētes uzsākšanu. Gadījumā, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trīs mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

KP atzīmē, ka uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar to.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Konkurences padome (KP) šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē KP.

Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Visos lēmumos pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo KP nesaskata, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi.

Kaut arī aizvadītais gads gan globālajai, gan lokālajai ekonomikai ir bijis izaicinājumiem bagāts, komercdarbības ekosistēmā lielas izmaiņas nav notikušas – dažāda mēroga biznesi turpina veidoties, attīstīties, uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti un apvienoti.

Arī 2023. gadā tas nemainīsies, tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā mirklī, kad pienācis laiks pārdot uzņēmumu un arī ietekmīgs investors ir atradies.

Zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” partnere Andra Rubene apkopojusi astoņus būtiskākos aspektus, kam jāpievērš uzmanība, īstenojot ieceri par uzņēmumu iegādi un apvienošanu.

Viedokļu atšķirības šogad varētu pieaugt

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes jomā kā Latvijā, tā citviet 2023. gadā būs pārvarēt pārdevēja un pircēja viedokļu atšķirības par mērķa sabiedrības vērtību un attiecīgi tās kapitāla daļu (akciju) pirkuma cenu. Pārdevēji vēlēsies noteikt cenu, par kādu tie būtu varējuši pārdot sabiedrību pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt pircēji būs gatavi piedāvāt tādu cenu, kādu uzskatīs par pamatotu šobrīd, ņemot vērā inflāciju, kredītu procentu likmju pieaugumu un citas izmaiņas. Lai darījumi varētu notikt, līdzējiem nāksies pielāgoties apstākļiem vai arī strukturēt darījumus tā, lai pārdevēja iecerēto cenu varētu salikt kopā ar pircēja piedāvāto, piemēram, paredzot atliktos maksājumus un daļu samaksas padarot atkarīgu no noteiktu rezultātu sasniegšanas (earn outs).

Konkurences padome (KP) vēl nav pieņēmusi gala lēmumu par SIA MAXIMA Latvija nomas tiesību iegūšanu uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, biznesa informācijas portālam db.lv atzina KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

«Iepazīstoties ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka nepieciešams veikt papildu izpēti, lai iestāde pēc iespējas pilnvērtīgi varētu izvērtēt darījuma iespējamo ietekmi uz konkurenci. Tas saistāms gan ar padziļinātu tirgus situācijas analīzi, gan ar citu uzņēmumu sniegto informāciju par konkurences apstākļiem tirgū,» norāda iestādē.

KP apvienošanās ziņojumu saņēma augustā, un lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu ir jāpieņem mēneša laikā. Gadījumā, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. P. Vilsone informē, ka iestādei lēmums par darījuma atļaušanu, atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem vai aizliegšanu ir jāpieņem līdz šī gada 1. decembrim.

Konkurences padome (KP) 24. maijā pieņēmusi pozitīvu lēmumu, ar kuru lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmums SIA Baltic Agro iegūst izšķirošu ietekmi pār suņu barības Dogo ražotāju AS Tukuma straume, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā būtiski nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

Abu uzņēmumu darbība pārklājas cūku un mājputnu pilnvērtīgās barības un liellopu papildbarības tirgus segmentā, kā arī barības sastāvdaļu tirdzniecībā. Tā kā darbība nepārklājas suņu un kaķu barības tirgū un darījuma rezultātā vienu tirgus dalībnieku nomainīs otrs, KP apvienošanās izvērtēšanas laikā konkurences izmaiņas šajā tirgū neanalizēja.

KP secina, ka liellopu papildbarības un mājputnu pilnvērtīgās barības segmentā koncentrācija ir nebūtiska, jo šajos segmentos darbojas arī citi uzņēmumi ar līdzvērtīgām vai lielākām tirgus daļām. Taču augstāka tirgus koncentrācija pastāv cūku pilnvērtīgas barības tirgus segmentā. Lielākā daļa cūkām nepieciešamās barības tiek saražots uz vietas cūku audzēšanas saimniecībās, tāpēc KP secina, ka šis barības tirgus ir maznozīmīgs.

Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Konkurences padomē (KP) izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 60%, norāda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa prognozē, ka šogad apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16 līdz 19 darījumus.

Kopumā pagājušajā gadā KP ir izvērtējusi 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši saistīti ar sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas nozares kā mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.

S. Ābrama norāda, ka 19 gadījumos pieņemts pozitīvs atzinums, proti, apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams kaitējums, taču vienā gadījumā apvienošanās tika aizliegta. Tas ir pagājušā gada beigās pieņemtais lēmums aizliegt SIA Maxima Latvija izmantot telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim darbojās veikals ar preču zīmolu top!. Šāds lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā šajā tirgū vairs darbotos tikai divi mazumtirdzniecības uzņēmumi SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija. Līdz ar to samazinātos konkurence un patērētājiem tiktu ierobežotas izvēles iespējas.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.