ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Zolitūdes traģēdijā cietušo prasība par 100 miljonu latu piedziņu Rīgas apgabaltiesā iesniegta pret tirgotāju SIA Maxima Latvija, būvuzņēmumu Re&Re, sagruvušās ēkas īpašnieku SIA Tineo, ēkas attīstītāju SIA Homburg Zolitūde un Rīgas domi.

Kā šodien žurnālistiem pastāstīja zvērināti advokāti Aldis Gobzems un Aldis Alliks, tāpat Rīgas apgabaltiesā tiks iesniegts pieteikums par šīs prasības nodrošināšanu - kustamas un nekustamas mantas apķīlāšanu, bet šis pieteikums nebūs vērsts pret Rīgas domi. Alliks papildināja, ka šodien no rīta esot iesniegti arī dokumenti Ģenerālprokuratūrā.

Advokāti paskaidroja, ka par šo prasību valsts nodeva cietušajiem nebūs jāmaksā, bet par konkrētas summas piedziņu no katra atbildētāja lems tiesa.

Advokāti, kas ir iesaistīti kustībā Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs!, norādīja, ka informāciju par prasītājiem, proti, cietušajiem, viņi neatklās, jo tā ir sensitīva informācija. Tomēr Gobzems papildināja, ka viens no klientiem ir izteicis vēlmi savu vārdu publicēt. Gobzems uzsvēra, ka patlaban notiek mēģinājumi uz cietušajiem izdarīt spiedienu, mēģinot viņus iebiedēt, pārliecināt nerīkoties, norādot, ka cietušo vārdus mēģinās pasargāt.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Līdz šim brīdim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 67 valsts amatpersonu deklarācijas, ko iesnieguši maksātnespējas administratori, DB uzzināja VID. Tas nozīmē, ka no 165 maksātnespējas administratoriem, kuri nav advokāti, deklarācijas iesniegusi mazāk nekā puse.

«Šobrīd tiek izvērtēts jautājums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā,» DB norādīja VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. Viņa arī piebilda, ka maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti, tāpat kā pārējās valsts amatpersonas, iesniedz un aizpilda vienotas formas valsts amatpersonas deklarāciju stājoties amatā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā ir aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu deklarācijas.

DB jau rakstīja, ka Saeima nolēma, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz no šī gada 1. septembra.

Maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, netiks piemērots valsts amatpersonas statuss, savukārt pārējie maksātnespējas administratori no 1. janvāra strādās valsts amatpersonas statusā

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie tieslietu jomas speciālisti, vērtējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Izskanēja arī viedoklis, ka šajā jomā sāksies nevajadzīgs juceklis, kurā ieguvēji nebūs ne kreditori, ne sabiedrība, ne administratori, ne arī politiķi.

«Tā tas būs,» tā uz jautājumu, vai no 2016. gada 1. janvāra būs divas administratoru grupas, kur vienai – administratoriem, kas ir arī zvērināti advokāti – netiek piemērots valsts amatpersonas statuss, bet otrai tas tiek piemērots, atbild zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns, viens no sūdzības ST iesniedzējiem. Viņš uzskata, ka nevar būt situācija, kad valsts amatpersonas statuss attiecībā uz maksātnespējas administratoriem – zvērinātiem advokātiem darbotos kaut kādā ierobežotā apmērā. Pēc K. Novicāna sacītā, situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka tikai 2016. gada janvārī ST skatīs sūdzību, ko par šo pašu jautājumu ir iesnieguši maksātnespējas administratori, kuri nav zvērināti advokāti, bet grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu stāsies spēkā jau 1. janvārī. Jāņem vērā, ka līdz 1. janvārim arī tiem administratoriem, kuri nevēlas kļūt par valsts amatpersonām, ir jāiesniedz attiecīgs paziņojums. «Situācija nav vienkārša, un no tās būs jāmeklē izeja,» lakonisks ir K. Novicāns.

Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.

Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Ceturtdien tiesā tiks iesniegta pirmā Zolitūdes Maximas traģēdijā cietušo prasība par 100 miljonu latu piedziņu.

Prasību tiesā iesniegs zvērināti advokāti Aldis Gobzems un Aldis Alliks kustības «Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs» vārdā. Viņi pauž, ka prasība tiks iesniegta pret «četriem galvenajiem atbildētājiem», neprecizējot, pret kuriem.

«Ja prasība pret Rīgas Domi tiks noraidīta, celsim prasības pret tās amatpersonām personīgi. Ja prasība pret uzņēmumiem tiks noraidīta, celsim prasības pret to īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem. Ja tiks noraidītas prasības pret, mūsuprāt, atbildīgajām juridiskajām un fiziskajām personām, celsim prasību pret Latvijas valsti, kā arī aicināsim Latvijas valsti celt prasību pret Lietuvas valsti un citām ar, mūsuprāt, atbildīgajām personām saistītajām jurisdikcijām,» pavēstījuši advokāti, kas sniedz prasību tiesā.

2020. gada Advokatūras dienās, kad vairāk nekā 100 valsts advokāti sniedza iedzīvotājiem bezmaksas konsultācijas, visbiežāk tikuši uzdoti jautājumi par mantojuma unģimenes tiesībām, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu padomes veiktā aptauja.

Advokatūras dienas šā gada martā notika jau 11 reizi un ik gadu interese bijusi augsta. “Problēma nav ar Covid-19 vai likumu nepilnībās, bet gan apstāklī, ka cilvēki juridiska rakstura problēmas mēdz ielaist. Pie advokātiem vēršas tikai tad, kad lieta ir sāpīga,” tā Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Viņš iedzīvotāju pastiprināto interesi par mantojuma tiesībām liedzās saistīt ar bailēm par vīrusa izplatību pasaulē, uzsverot, ka cilvēku interese par šo tiesību jomu gadu no gada būtiski nemainās, un mantojuma tiesības topā nonākušas vien ar nelielu pārsvaru.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmēju - «Skonto būves» līdzīpašnieku Gunta Rāvja un Ivara Millera advokāti lietu vērtē kā absurdu, bet apsūdzības neizprotamas, vēstī LNT Ziņas.

Korupcijas apkarotāji saistībā ar sākto kriminālprocesu par valsts amatpersonas kukuļošanu kādā, iespējams, Latvijas Universitātes (LU) iepirkumā, vakar veica procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas. Ap vieniem dienā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte no Nacionālās apvienības un LU rektora vietniece Baiba Broka, «Skonto būves» līdzīpašnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers un ievietoti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Visus trīs vakar dienas vidū apmeklēja advokāti. LNT novēroja, ka visi advokāti uz tikšanos ieradās vienā laikā ap pulksten diviem pēcpusdienā, pirms tam LNT sakot, ka neko īsti par savu klientu lietām vēl nezinot.

Aizvadītās nedēļas piektdienā juristi Aldis Gobzems un Aldis Alliks reģistrējuši biedrību Esi atbildīgs! Zolitūdes traģēdijā cietušo interešu aizstāvībai.

Patlaban biedrība ir izvirzījusi sev astoņus darbības mērķus, tostarp arī sekmēt Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību sabiedrības un valsts tiesiskos un demokrātiskos procesos, aktīvi veidojot pilsonisku sabiedrību un veicinot sabiedrības locekļu individuālu un kolektīvu atbildību u.c.

Biedrība savu darbību sāka jau pērn kā kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! Desmit dienu laikā kopš traģēdijas Zolitūdē, kur, iegrūstot jumtam, gāja bojā 54 cilvēki, kustībai bija pievienojušies vairāk nekā desmit zvērināti advokāti. Advokātu vidū ir Maksims Abramovs, Jeļena Alfejeva, Andrejs Ādamsons, Baiba Balama, Normunds Šlitke, Artis Mežgailis, Jānis Ešenvalds, Armands Rasa, Anete Rubene, Andris Rukmanis un citi.

Tieslietu ministrijai jāsagatavo un līdz nākamās nedēļas sākumam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. To otrdien, 19.janvārī, nolēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, vērtējot Satversmes tiesas spriedumu, kurā konstitucionālā tiesa norādījusi, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus praktizē arī kā advokāti, patlaban kā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi apdraud advokātu darbības principu ievērošanu.

«Tieslietu ministrijai šodien uzdevām iesniegt komisijā interešu konflikta novēršanas likuma grozījumus konkrētos pantos attiecībā uz amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju. Patlaban ir izveidojusies situācija, ka maksātnespējas administratoram, kurš vienlaikus praktizē arī kā advokāts, valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda ziņas, kas var atklāt informāciju par viņa klientu, tādējādi apdraudot advokāta konfidencialitāti,» situāciju raksturoja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina pauda, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmei vērtēta tikai attiecībā uz maksātnespējas administratoriem, kuri ir arī advokāti, un ka ministrija ir apņēmusies komisijai piedāvāt risinājumu, lai netiktu pārkāptas advokātu profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai.

Maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz, sākot ar šī gada 1.septembri. To paredz grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas ceturtdien, 4.februārī, Saeimā pieņemti galīgajā lasījumā.

Iepriekš, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā lemjot par grozījumu virzību, komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs uzsvēra, ka «šis plānots kā pagaidu regulējums, lai Saeima tālāk varētu sagatavot un pieņemt grozījumus likumā, kas nodrošinātu maksātnespējas procesa administratoriem, kuri praktizē arī kā advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, ņemot vērā Satversmes tiesas nolēmumus visās lietās, kas ierosinātas saistībā ar advokātu profesionālās darbības garantijām.»

Grozījumi likuma pārejas noteikumos noteic, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir advokāti, valsts amatpersonas deklarācijas, stājoties amatā, būs jāiesniedz, sākot no 2016.gada 1.septembra.

Vairāk nekā simts maksātnespējas administratoru apstrīdējuši viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrija (TM) šā gada janvāra beigās un februāra sākumā saņēmusi 108 maksātnespējas procesa administratoru, kuri neapvieno administratora pienākumu pildīšanu ar advokāta profesionālo darbību, apstrīdēšanas iesniegumus. Administratori apstrīd Maksātnespējas administrācijas direktora Ervīna Ābeles lēmumu par viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā, DB uzzināja ministrijā. Proti, E. Ābele, kā noteikts likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) valsts amatpersonu sarakstu, kurā iekļāva administratorus, kas nav advokāti. Līdz 1. februārim deklarācijas VID bija iesnieguši 43 maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti. Savukārt uz 24. februāri deklarācijas ir iesnieguši 80 maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti.

Zvērināti advokāti satraukušies, ka vajadzības gadījumā nepaspēs anulēt maksātnespējas administratora sertifikātu līdz gada beigām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus par to, kā maksātnespējas administratoriem, kas vienlaicīgi darbojas arī kā zvērināti advokāti, aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas. Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu, ka deklarācijas publiskojamajā daļā neparādītos konfidenciālā informācija par zvērināta advokāta profesionālo darbību un tiktu nodrošināta zvērināta advokāta klienta konfidencialitāte, kas izriet no grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Likums noteic, ka nav publiskojama informācija par zvērināta advokāta profesionālās darbības ietvaros izpildāmo uzņēmuma līgumu un pilnvarojumu, kā arī veiktajiem darījumiem, to apmēru un pusēm gadījumā, ja deklarāciju ir iesniedzis maksātnespējas administrators, kurš vienlaikus ir zvērināts advokāts, norāda Tieslietu ministrija. Jāatgādina, ka šobrīd plānots, ka maksātnespējas administratori par valsts amatpersonām kļūs no 2016. gada 1. janvāra.

Maksātnespējas administrācijas (MNA) vadītājs Ervīns Ābele iesniedzis atlūgumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) preses sekretārs Andris Vitenburgs aģentūrai LETA apliecināja, ka ministrs ir piekritis MNA direktora lūgumam izbeigt civildienesta attiecības. Šodien Rasnačs ir saņēmis MNA direktora iesniegumu par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu.

Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, ministrs ir piekritis izbeigt civildienesta attiecības. Pēdējā darbdiena Ābelem būs 31.marts.

Pašu Ābeli aģentūrai LETA gan neizdevās sazvanīt.

Kā ziņots, tieslietu ministrs iepriekš bija pieprasījis veikt atkārtotu novērtēšanu Ābelem. Rasnačs paskaidroja, ka MNA vadītāja novērtējums šoreiz ir bijis sliktāks nekā iepriekšējā novērtēšanas reizē, tomēr Rasnačs nenorādīja, kāds bija Ābeles vērtējums. Ministrs uzskata, ka novērtējums nav bijis pilnīgs, tas bijis formāls un komisija neiedziļinājās būtiskos jautājumos, līdz ar to Rasnačs nolēmis mainīt komisijas sastāvu un pieprasīs atkārtotu Ābeles novērtējumu.

Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.

Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecību Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām. Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un, laikam, taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.

Tātad, kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.

Ja Saeima advokātiem – administratoriem liks uzvilkt valsts amatpersonas mantiju, Zvērinātu advokātu padome vērsīsies Eiropas iestādēs

Tādu iespējamo attīstības scenāriju iezīmēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska. Viņa atzina, ka «cita ceļa jau nebūs».

Saeimas rokās

Visa pamatā ir šodienas Saeimas sēdē skatāmie grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā, kuri cita starpā paredz, ka advokātiem – maksātnespējas administratoriem būs jāiesniedz tāda ienākumu deklarācija, kurā jānorāda dati par juridiskās palīdzības saņēmējiem (nosaukumi, maksātājs, samaksas apmērs), ko zvērināti advokāti neizpauž ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Proti, advokāti uzskatāmi par brīvās profesijas pārstāvjiem, kuru pienākums ir aizstāvēt tikai un vienīgi savu klientu intereses, savukārt atbilstoši Satversmei ikvienam indivīdam ir tiesības saņemt advokāta palīdzību. To, kāds būs Saeimas balsojums, neviens prognozēt nevēlējās. «Ko jūs te vēl gaidāt? – tāda bija Ziemeļvalstu advokātu reakcija uz piedāvāto jauninājumu Latvijā,» emocionāli informē G. Kaminska.

Kustībai Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! šobrīd ir pievienojušies vairāk nekā desmit zvērināti advokāti, pauda zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Advokātu vidū ir Maksims Abramovs, Jeļena Alfejeva, Andrejs Ādamsons, Baiba Balama, Normunds Šlitke, Artis Mežgailis, Jānis Ešenvalds, Armands Rasa, Anete Rubene, Andris Rukmanis un citi, kuri ir lūguši savus vārdus šobrīd neizpaust, informēja A. Gobzems.

Viņš pauda, ka advokātu saraksts tiks papildināts, tiklīdz tiks saņemts apstiprinājums arī no citiem zvērinātiem advokātiem, kuri gatavi iesaistīties kustības Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! organizētajā cietušo aizstāvībā.

Db.lv jau rakstīja, ka tiesā tika iesniegta pirmā Zolitūdes Maximas traģēdijā cietušo prasība par 100 miljonu latu piedziņu. Prasību tiesā iesniedza zvērināti advokāti Aldis Gobzems un Aldis Alliks kustības «Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs» vārdā. Zolitūdes traģēdijā cietušo prasība par 100 miljonu latu piedziņu Rīgas apgabaltiesā iesniegta pret tirgotāju SIA Maxima Latvija, būvuzņēmumu Re&Re, sagruvušās ēkas īpašnieku SIA Tineo, ēkas attīstītāju SIA Homburg Zolitūde un Rīgas domi.

Uzskatot, ka ir iespējams uzlabot maksātnespējas administratoru uzraudzību bez finansējuma palielināšanas, 27 advokāti ir izveidojuši Latvijas zvērinātu advokātu padomes (LZAP) Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju (MTAS) un gatavo priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komisijai maksātnespējas procesa efektivizācijai, informē Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Komunikācijas konsultante Elīna Kalniņa.

«Publiski ir izskanējis, ka 2017.gada valsts budžetā tiesiskās vides uzlabošanai Tieslietu ministrijai piešķirti 6,5 miljoni eiro, kas pamatā tiks maksātnespējas administrācijas stiprināšanai. Mēs atbalstām maksātnespējas administratoru pakalpojumu tirgus liberalizāciju, tomēr tērēt šādus līdzekļus 283 maksātnespējas administratoru uzraudzībai ir nesamērīgi,» skaidro LZAP priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska.

«Lai tautsaimniecībai vitāli svarīgā maksātnespējas reforma noritētu sekmīgi, arī mēs vēlamies aktīvi līdzdarboties atbilstošu tiesību aktu izstrādē un pilnveidošanā. Pašlaik gatavojam jaunu administratoru uzraudzības un kontroles modeli iesniegšanai Saeimā, jo redzam, ka to ir iespējams efektivizēt arī bez finansējuma palielināšanas. Priekšlikums ietver speciālas disciplinārlietu kolēģijas izveidi, kurā darbotos gan visu juridisko profesiju pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas un tiesu sistēmas pārstāvji. Vienlaikus atbalstām arī lielākas lomas piešķiršanu administratoru uzraudzībā tiesai un kreditoriem.»

Mikroblogošanas vietni "Twitter" pārvaldošā uzņēmuma sūdzību par elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītāju Īlonu Masku, kurā viņš vainots "Twitter" iegādes līguma laušanā, tiesa Delavēras štatā sāks izskatīt oktobrī, otrdien paziņoja tiesnese Ketlīna Makormika.

Viņa norādīja, ka par konkrētu izskatīšanas sākuma datumu ar tiesu jāvienojas prasītājam un atbildētājam.

Maska advokāti bija pieprasījuši lietu sākt izskatīt februārī, tomēr tiesa lēmusi par labu "Twitter", kas vēlas, lai izskatīšana sāktos agrāk. "Twitter" advokāti bija lūguši lietu sākt izskatīt jau septembrī.

Savā sūdzībā "Twitter" aicina tiesu likt Maskam pabeigt tā iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru, uzsverot, ka nekāda finansiāla kompensācija nevar labot ļaunumu, ko viņš nodarījis šim uzņēmumam.

Masks 8.jūlijā paziņoja, ka atsakās no darījuma par "Twitter" iegādi, un apsūdzēja "Twitter" maldinošu paziņojumu izteikšanā par viltus kontu daudzumu šajā platformā. Iegādes līgumu par 44 miljardiem dolāru Masks parakstīja aprīlī.