Foto: Freepik.com, pvproductions

Pasaule ir tik dinamiska, mainīga un dažādu iespēju pilna – gribas to visu tvert, darīt un tajā piedalīties. Taču nelaikā un nevietā noticis negadījums var pamatīgi mainīt plānus. Lai tu varētu justies mierīgāk un drošāk, neatsakoties no aktīvas dzīves, noderēs nelaimes gadījumu apdrošināšana. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kādi ir biežākie nelaimes gadījumu veidi un kā nelaimes gadījumu apdrošināšana darbojas un var tev palīdzēt.

Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

Nelaimes gadījumu apdrošināšana nozīmē, ka saņemsi apdrošināšanas atlīdzību, ja, piemēram, gūsi traumu, pārejošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai nelaimes gadījuma rezultātā vai iestāsies citi riski, kas noteikti apdrošināšanas polisē. Savukārt kā pamatrisks teju ikvienā nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē tiek iekļauts gadījums, ka cilvēks zaudējis dzīvību.

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas īstenotie pasākumi Latvijā būtiski mainījuši individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas sekmīgi atjaunot savu ekonomisko darbību, jo valdība ar saviem lēmumiem potenciālo klientu plūsmu novirzījusi uz lielajām veselības aprūpes iestādēm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte. Viņa uzskata, ka Latvijas valdības lēmumi, kuru rezultātā vienas un tās pašas jomas pārstāvjiem izvirzīti vieni saimnieciskās darbības nosacījumi, ja praktizē individuāli, bet pilnīgi citādi, ja to dara veselības aprūpes iestādē, ir ne tikai konkurenci kropļojoši, bet arī samazina individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas atjaunot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz kosmetoloģiju?

Kosmetoloģija, kāda tā bija līdz pandēmijai un kāda tā ir pašlaik, – tās ir divas pavisam atšķirīgas nozares. 2020. gada 6. novembrī kosmetoloģija piedzīvoja lokdaunu, jo visi individuāli praktizējošie kosmetologi bija spiesti aizvērt savu salonu durvis klientiem, bet iespēja strādāt paradoksālā kārtā saglabājās tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs un kuru procedūrām bija nepieciešams ārsta nozīmējums. Decembrī bija neilgs atkušņa periods, bet tā paša mēneša otrajā pusē viss atkal tika slēgts. No 1. marta, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, tika atļauts atsākt darbu frizieriem, manikīriem, pedikīriem, bet ne kosmetologiem. Pēdējais pusgads kosmetoloģijai ir iezīmējies ne vien ar šī tirgus klientu pārdali tiem šīs jomas darbiniekiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, bet arī ar jautājumiem par godīgu konkurenci – vienādām prasībām visiem kosmetologiem neatkarīgi no tā, kur – savā privātpraksē vai lielā medicīnas centrā – strādā. Dīvaini, bet Ministru kabineta lēmumi ne tikai izkropļoja konkurenci, bet arī ar saviem lēmumiem radīja priekšrocības tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, tikai klientam vispirms vajadzēja iegriezties ārsta kabinetā. Gan Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija, gan Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija par šiem valdības lēmumiem, kuri ir pretrunā godīgas konkurences principiem, vērsās Konkurences padomē.

Austrumeiropā, Dienvideiropā un Centrāleiropā, tostarp Latvijā visvairāk grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizācijas gaidāmas šā gada otrajā pusē, informēja konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto "EY Restructuring Pulse" pētījumu.

Aptaujā 47% banku ekspertu Austrumeiropā, Dienvideiropā un Centrāleiropā prognozējuši, ka šā gada otrajā pusē gaidāms visvairāk uzņēmumu darbības un to saistību restrukturizācijas gadījumu. Savukārt 21% baņķieru sagaida visvairāk restrukturizācijas gadījumu nākamā gada pirmajā pusē, bet 6% - 2025.gada otrajā pusē.

"EY" pētījums parāda, ka visvairāk uzņēmumu darbības un to saistību restrukturizācijas darījumu faktiski pagājušā gada otrajā pusē ir bijis ražošanas jomās (16% no visiem restrukturizācijas darījumiem), seko būvniecības nozare (15%), lauksaimniecība (15%) un nekustamā īpašuma nozare (11%).

Salīdzinoši mazāk restrukturizācijas izaicinājumu ir bijis mazumtirdzniecībā (7%) un, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozarē (3%).

Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

"A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Igaunijas valdība ceturtdien nolēma paaugstināt koronavīrusa izplatīšanās riska līmeni no zema līdz vidējam.

Vidējais riska līmenis nozīmē, ka ir atsevišķi infekcijas perēkļi, taču vīrusa izplatīšanās nav plaša.

Ja ir vidējs koronavīrusa izplatīšanās riska līmenis, tiek ieteikts iekštelpās valkāt maskas, izvairīties no telpām, kurās ir daudz cilvēku, kā arī, ja iespējams, ar citiem cilvēkiem tikties svaigā gaisā.

8. jūnijā koronavīrusa izplatīšanās riska līmenis Igaunijā tika pazemināts no augsta līdz vidējam. 22.jūnijā riska līmenis tika samazināts līdz zemam.

Aprīlī Igaunijā tika ieviesta sistēma atbilstoši kurai ir četri koronavīrusa izplatīšanās riska līmeņi - zems, vidējs, augsts un ļoti augsts. Nosakot riska līmeni, tiek ņemts vērā diennakts vidējais inficēšanās un nāves gadījumu skaits, pozitīvo testu īpatsvars, slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits, to gadījumu īpatsvars, kuros inficēšanās avotu izsekot nav iespējams, kā arī citi faktori.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

Būvmateriālu cenu kāpums ietekmējis darījumus ar privātmājām - hipotekārā kredīta ņēmējiem parādās grūtības iekļauties plānotajās būvniecības izmaksās.

Savukārt, izvēloties pirkt gatavu māju, pieprasītākajos rajonos jau vērojama tendence pirkuma summai pārsniegt īpašuma vērtību, liecina bankas Citadele informācija par hipotekārajiem kredītiem.

Būvmateriālu cenu kāpums ir ietekmējis privātmāju būvniecībai pirms izmaksu pieauguma izsniegtos aizdevumus, palielinot pašu klientu ieguldījumu. Pagaidām tas ietekmējis nelielu daļu hipotekārā kredīta ņēmēju, savukārt vislielākās grūtības iekļauties plānotajās izmaksās un iesniegtajās tāmēs varētu būt kredītņēmējiem, kas aizdevumus mājas būvniecībai saņēma pagājušā gada rudenī un nogalē, un būvniecības pasūtījumus neveica par tā laika cenām.

“Pusgads var paiet pat bez reālas būvniecības uzsākšanas, tāpēc ir gadījumi, ka klienti vēl nav paspējuši uzsākt būvniecību, un, redzot izmaksu kāpumu, ir divi scenāriji. Pirmais - palielina paši savu ieguldījumu un nosedz izmaksu pieaugumu, vai otrs - aptur būvniecību. Šādi gadījumi ir, bet tie pagaidām nav masveidā, un, iespējams, rudenī būvmateriālu tirgū cenas kompensēsies, tomēr nav garantijas, ka pēc laika būvēt būs lētāk vai izdosies iekļauties iepriekš plānotajā tāmē. Gan būvējot, gan pērkot privātmāju šobrīd ir patiešām būtiski novērtēt, vai naudas summa, kas tajā tiks ieguldīta, atbildīs mājas tirgus vērtībai,” norāda bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Igaunijā vērojamo inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaita palielināšanos izraisījusi vīrusa delta varianta izplatīšanās, un valstī ir sācies Covid-19 epidēmijas trešais vilnis, trešdien paziņoja Igaunijas Veselības departamenta direktors Illars Lanno.

"Delta celms ir ļoti skaidri saskatāms. Jūnija sākumā bija brīdis, kad delta celms tika konstatēts astoņos līdz desmit procentos visu paraugu. Šodien mēs esam sasnieguši 80 procentus un vairāk," preses konferencē sacīja Lanno.

Viņš norādīja, ka Igaunijā ir reģioni, kur inficēšanās līmenis kāpis ļoti strauji.

"Ja mēs aplūkojam prognozes līdz augustam, mēs redzam, ka augusta vidū būs 150 inficēšanās gadījumu dienā. Tas viss ir mūsu pašu cilvēku rokās. Lielākoties mēs redzam inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu Dienvidigaunijā," sacīja Veselības departamenta vadītājs.

"Veselības departamentam ir vissvarīgākā un fundamentālākā loma delta celma [izplatības] ierobežošanā. Neviens negrib tādu situāciju, kāda mums bija pagājušā gada augustā, [kad strauji pieauga inficēšanās gadījumu skaits]. Bet viens ir skaidrs - trešais vilnis pašlaik ir sācies," uzsvēra Lanno.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits turpina sarukt – jūlijā īstenoti par 6% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu nekā jūnijā, bet kopš šī gada maija īstenoto gadījumu skaits sarucis par 42%.

Kopš šī gada sākuma bankām ir izdevies novērst 51% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 56% citu veidu krāpšanu gadījumu. Tomēr, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem septiņos mēnešos izdevies izkrāpt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

"FNA dati liecina, ka pēdējos mēnešos īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits samazinās, kas liecina par pozitīvu tendenci – cilvēki kļuvuši vērīgāki un daudz vairāk domā par savu datu drošību. Tomēr iedzīvotājiem, īpaši uzņēmumiem, jābūt modriem, jo ir liels risks, ka noziedznieki var izkrāpt ievērojamus naudas līdzekļus, ja mēs paši labprātīgi nododam krāpniekiem savus datus. Svarīgi, ka visas iesaistītas puses turpina izglītot sabiedrību un veic attiecīgos pasākumus finanšu krāpšanu apkarošanā, savukārt sabiedrība regulāri pilnveido savu finanšu pratību, tas ir, zina, kādi ir jaunākie noziedznieku izmantotie krāpšanas paņēmieni un spēj attiecīgi reaģēt," uzsver FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Pēc starptautisko lidojumu atsākšanas uz katriem 8 tūkstošiem pasažieru vēlāk vienam tiek konstatēta Covid-19 saslimšana, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) dati. Tas apliecina, ka gaisa satiksme ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem arī Covid-19 pandēmijas laikā, informē CAA.

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pētījumos konstatēti vien atsevišķi gadījumi, kad slimības pārnese notikusi lidostā vai gaisa kuģī. Zemie saslimšanas riski skaidrojami ar gaisa plūsmu lidmašīnās, augstas kvalitātes gaisa filtriem un drošības pasākumiem, kas ieviesti aviācijas jomā. Piemēram, lidostās un gaisa kuģī pastāvīgi jāizmanto sejas maska, pasažieri tiek izsēdināti atstatus viens no otra. Bez tam aviācijas personāls ir īpaši apmācīts rīcībai situācijā, ja gaisa kuģī iespējams atrodas ar Covid-19 saslimusi persona. Aviācija ir arī viena no stingrāk kontrolētajām un uzraudzītajām nozarēm, tādēļ ievestos gadījumus var izsekot, operatīvi konstatējot visas kontaktpersonas, norāda CAA.

Beļģija no jauna ievieš stingrus karantīnas pasākumus, šādi reaģējot uz to, ka strauji pieaudzis jaunu inficēšanās gadījumu skaits ar Covid-19 vīrusu, trešdien paziņoja valdība, norādot, ka tiks slēgtas skolas, bet iedzīvotāju iespējas piekļūt mazāk svarīgiem uzņēmumiem būs ierobežotas.

Lielbritānijā sākotnēji konstatētā Covid-19 vīrusa paveida izplatīšanās nopietni pasliktinājusi veselības situāciju valstī, sacīja premjerministrs Aleksandrs de Kro. Apstiprināto gadījumu skaits aizvadītās nedēļas laikā pieaudzis par 40%, bet hospitalizācijas gadījumu skaits palielinājies par 28% pēc samērā stabila posma.

Skolās un augstskolās no pirmdienas vairs nenotiks mācības klātienē. Tiesa gan, bērnudārzi arī turpmāk būs atvērti.

Valdības mērķis ir atsākt mācības klātienē no 19.aprīļa jau pēc Lieldienu brīvdienām.

"Lielākais inficēšanās gadījumu skaits ir vecuma grupā no desmit līdz 19 gadiem," sacīja premjers.

Bērni un jaunieši, kam pašiem nav Covid-19 simptomu vai tādu ir maz, var inficēt savus vecākus vai vecvecākus, kas tad var smagi saslimt un nonākt slimnīcās.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "CastPrint", kas ražo 3D fiksācijas līdzekļus, sāk sadarbību ar ārstiem Londonā, lai pacienti šajā metropolē varētu ārstēties tikpat moderni kā Latvijā

"Līdzīgi kā Latvijā, sadarbību uzsākam ar privātajām klīnikām un medicīnas speciālistiem, piedāvājot "CastPrint" risinājumu saviem pacientiem. Process ir identisks kā Latvijā: pacients vēršas pie iestādes, kur ir pieejams "CastPrint" skeneris, viņš tiek noskenēts un vienas līdz trīs dienu laikā tiek pie sava individuāli izstrādātā fiksatora," saka Jānis Oliņš, SIA "CastPrint" līdzīpašnieks.

Vaicāts, kāpēc izvēlēta tieši Londona, viņš teic, ka tur uzņēmums nonācis, pateicoties vietējo ārstu izteiktajai vēlmei piedāvāt "CastPrint" savās praksēs un klīnikās. "Londona ir viena no ekonomiski attīstītākajām pilsētām pasaulē un pēc tirgus izpētes secinājām, ka ir liels iedzīvotāju skaits, kam būtu nepieciešams tāds risinājums," saka J. Oliņš.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.