Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

17.09.2007.

plkst. 10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Ilmājas ielā 15, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Ilmājas ielā 15, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas domes 10.09.2002. lēmuma Nr.1587 "Par dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu" sarakstā Nr.58/1, 39.punkta atzīšanu par spēku zaudējušu un Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Olīvu ielā 3, un tai funkcionāli nepieciešamā Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala privatizācijas uzsākšanu

Šodien, 9.novembrī, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Privatizācijas aģentūras sagatavotos Ministru kabineta rīkojuma projektus par vairāku valsts īpašumā esošu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu nodošanu privatizācijai.

Ņemot vērā Privatizācijas aģentūrā saņemtos privatizācijas ierosinājumus, ir sagatavoti MK rīkojumu projekti par valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts ceļi", "Latvijas autoceļu uzturētājs" un "Elektronisko sakaru direkcija" nodošanu privatizācijai. Tāpat starpinstitūciju saskaņošanai tika nodoti MK rīkojumu projekti par akciju sabiedrības "Rīgas starptautiskā autoosta" valstij piederošo akciju pārdošanu un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" nodošanu privatizācijai.

Atgādinām, ka saskaņā ar normatīviem aktiem Privatizācijas aģentūra apkopo saņemtos privatizācijas ierosinājumus un sagatavo Ministru kabineta rīkojumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai. Sagatavotos rīkojuma projektus iesniedz Ekonomikas ministrijai, kuras pienākums ir nodrošināt Ministru kabineta rīkojuma projekta par konkrēta valsts īpašuma nodošanu privatizācijai iesniegšanu Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai. Ministrija, kuras valdījumā atrodas konkrētais īpašums, var sagatavot argumentētu MK rīkojuma projektu par privatizācijas atteikumu. Tādā gadījumā Ministru kabinetam izskatīšanai tiek nodoti divi rīkojumu projekti - viens par objekta nodošanu, bet otrs par tā nenodošanu privatizācijai.

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Sēde Nr.98

03.09.2007.

Plkst.10.00

511.kab.

Darba Kārtība:

1. Par zemes gabala Rīgā, Rūpnīcas ielā 11, saglabāšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā un Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Rūpnīcas ielā 11, privatizācijas uzsākšanu

2. Par Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Pērnavas ielā 67, un tai funkcionāli nepieciešamā Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala privatizācijas uzsākšanu

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 14, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 14, privatizēto objektu īpašniekiem

Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Šodien, 2.oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprinājis vairākus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos MK rīkojuma projektus par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamos īpašumus un valstij piederošo valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, Db.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrija.

MK rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Kleistu ielā 75 paredz noraidīt Andra Kalniņa, Gundara Langrāta un sabiedrības ar ierobežotu atbildību MLO privatizācijas ierosinājumus un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Rīgā, Kleistu ielā 75.

MK rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16 paredz noraidīt Jāņa Krūmiņa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16.

Ministru kabineta rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību Sporta centrs Mežaparkskapitāla daļas paredz noraidīt SIA JS Riska vadības grupa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību Sporta centrs Mežaparks.

Ekonomikas ministrija šodien, 4.decembrī, informēja Ministru kabinetu par saņemto privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas gaitu, norādot uz faktu, ka nebūs iespējams izskatīt visus saņemtos ierosinājumus Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā termiņā, un rosināja šo termiņu pagarināt līdz 2008.gada 31.decembrim. Ministru kabinets atbalstīja EM ierosināto termiņa pagarināšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikts, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par privatizācijai ierosināto īpašumu nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu pieņem līdz 2008.gada 29.februārim (Rīgas pilsētā – līdz 2008.gada 31.decembrim).

No Privatizācija pabeigšanas likuma spēkā stāšanās (2006.gada 1.septembra) līdz šī gada š.g. 30.novembrim Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par 197 īpašumu nodošanu privatizācijai un atteicis nodot privatizācijai 85 īpašumus. Ministru kabinets vēl nav pieņēmis gala lēmumu par 453 īpašumiem, par kuriem ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi.

Liepājas pašvaldība ir atteikusi nodot privatizācijai pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu Vecliepāja un Jaunliepāja kapitāla daļas. Pašvaldība 18. decembra domes sēdē atcēlusi arī pirms pieciem gadiem pieņemto lēmumu par namu pārvaldes Vecliepāja nodošanu privatizācijai.

Abi uzņēmumi ir izveidoti un ir nepieciešami pašvaldības īpašumā un valdījumā esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, komunālo pakalpojumu organizēšanai šo māju iedzīvotājiem, kā arī tām piegulošo teritoriju labiekārtošanai un sanitārās tīrības nodrošināšanai.

Deputāti nolēma arī atcelt Liepājas pilsētas domes 2003. gada 18. decembra lēmumu „Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību Vecliepāja nodošanu privatizācijai.

Deputāti nolēma arī atteikt pašvaldības uzņēmumu SIA Komunālā pārvalde, SIA Liepājas RAS un SIA Liepājas autostāvvietas kapitāla daļu nodošanu privatizācijai.

Līdz ar to Vecliepāja, Jaunliepāja un pārējie minētie uzņēmumi turpinās savas funkcijas un darbību sabiedrībai un pašvaldībai stratēģiski svarīgā nozarē – komunālo pakalpojumu nodrošināšana pilsētas iedzīvotājiem.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien nolēma neatbalstīt 15 pašvaldības namu apsaimniekošanas organizāciju nodošanu privatizācijai Db.lv informēja Rīgas dome.

Deputāti lēma, ka arī turpmāk pašvaldības īpašumā jāsaglabā esošās kapitāla daļas Rīgas pašvaldības SIA Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs. Tāpat domnieki neatbalstīja arī SIA Stūre, kas nodarbojas ar avārijas izsaukumu apkalpošanu, nodošanu privatizācijai.

Lēmums neatbalstīt Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo kapitāla daļu namu apsaimniekošanas kapitālsabiedrībās nodošanu privatizācijai, pamatots ar likuma Par pašvaldībām 14. panta otrās daļas trešo punktu, ka "lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu". Komiteja atsaucās arī uz šī paša likuma 15. panta pirmo punktu - pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgādi un kanalizāciju; siltumapgādi; sadzīves atkritumu apsaimniekošanu; notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

Īstenojot jaunā administratīvā centra projektu Torņakalnā, Rīgas domei nāksies atsavināt nekustamo īpašumu, kuru tā pirms teju diviem gadiem nodevusi privatizācijai.

2007. gada maijā, kad tika pieņemts Rīgas domes lēmums par īpašuma - 3613 kvadrātmetru liela zemesgabala, zem degvielas uzpildes stacijas Uzvaras bulvārī - nodošanu privatizācijai, iecere Rīgas decentralizācijas ietvaros būvēt jaunu administratīvu centru nebija nekāds jaunums. Proti, jau 2004. gada nogalē Torņakalns tika nosaukts kā piemērotākā vieta šāda projekta īstenošanai, bet 2006. gadā – daļa nepieciešamās zemes jau tika rezervēta.

SAGATAVE.Būs jāatpērk privatizācijai atdots īpašumsNav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai – ar šādu argumentu Rīgas dome 2007. gada maijā teju vienbalsīgi lēma nodot privatizācijai minēto īpašumu.

Līdz 2006. gada 1.septembrim jebkurai fiziskai vai juridiskai personai bija iespēja pieteikties uz valsts vai pašvaldību īpašuma objektu (ēku un kapitāla daļu), un zemes gabalu privatizāciju. Noteiktajā termiņā ierosinājumu par SIA Cēsu tirgus kapitāla daļu nodošanu privatizācijai iesniedza tikai viens pretendents – sabiedrība ar ierobežotu atbildību BMS Tehnoloģija, Db.lv informēja Cēsu dome.

Visas SIA Cēsu tirgus kapitāla daļas pieder Cēsu domei.

Pašvaldībai no pieteikumu iesniegšanas termiņa noslēguma brīža bija četru mēnešu laikā jāizskata privatizācijas ierosinājumi un jāpieņem lēmums.

Ir tikai divi iespējamie lēmumi, kādus pašvaldība varot pieņemt pašvaldības īpašuma privatizācijas ierosinājuma sakarā – pirmkārt, nodot objektu privatizācijai, otrkārt – noraidīt priekšlikumu.

Pētot citu pašvaldību pieredzi ierosinājumu noraidīšanas gadījumā par pašvaldībām piederošajiem tirgiem, atklājies, ka Ventspils pilsētas dome noraidījusi priekšlikumu, pamatojot savu lēmumu ar to, ka privatizācijai ierosinātais objekts ir kultūrvēsturiskais mantojums, savukārt, Saldus pašvaldība savā gadījumā noraidījumu pamatojusi ar dabiskā monopola faktu.

Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

Ministru kabineta komiteja šodien neatbalstīja Ekonomikas ministrijā tapušo lēmumprojektu, kurš paredz nodot privatizācijai nekustamos īpašumus Rīgā, Ezermalas ielā, tas ir, bijušo Saulesdārzu.

Ekonomikas ministrija iespējas nodot privatizācijai šo objektu lūgusi izvērtēt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš norādījis, ka tiesisku šķēršļu Saulesdārza privatizācijai patlaban nav.

Taču Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevičs, iebilstot pret Saulesdārza nodošanu privatizācijai, norādīja, ka nekustamie īpašumi ir ideāli piemēroti, lai šajā teritorijā attīstītu bērna un jaunatnes sporta infrastruktūru.

Vairāki ministri arī norādīja, ka būtu nekorekti nodot privatizācijai nekustamos īpašumus, kuru iznomāšana savulaik izraisījusi tik daudz diskusiju.

A/s Rīgas starptautiskā autoosta vēlas privatizēt 1.3 ha lielo teritoriju Rīgas centrā, uz kuras tā atrodas, bet pret to iebilst uzņēmuma lielākais īpašnieks SIA Rīgas satiksme.

Zemesgabalam Prāgas ielā 1 ir "stratēģiski svarīga nozīme pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā. Ņemot vērā Sabiedriskā transporta likuma regulējumu un nepieciešamību pārstrukturizēt un optimizēt pilsētas nozīmes maršrutus, padarīt pieejamāku sabiedrisko transportu iedzīvotājiem, t.sk., pārsēšanos uz citiem sabiedriskā transporta veidiem un maršrutiem, saskaņojot arī kustības grafikus, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme uzskata, ka zemesgabals Prāgas ielā 1 būtu piemērots iepriekš minētajiem mērķiem, tādēļ tā nodošana privatizācijai nebūtu atbalstāma. Uzskatām, ka šis zemesgabals būtu izmantojams pilsētas sabiedriskā transporta vajadzībām, tādējādi savienojot pilsētas nozīmes maršrutu tīklu ar reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīklu." Šādu viedokli, iebilstot privatizācijai, pauž Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens. Rīgas satiksmei pieder 49.99 % akciju Rīgas starptautiskajā autoostā, kas ir privatizācijas ierosinātāja.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja neatbalsta Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas kapitālsabiedrību kapitāla daļu nodošanu privatizācijai, jo tās ir nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu un pašvaldības komercdarbības veikšanai.

Komiteja neatbalsta 15 SIA - Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs nodošanu privatizācijai.

Komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters norādījis, ka lielākajā daļā dzīvojamo māju nav izveidotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, tāpēc patlaban pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu privatizācija nav pieļaujama. Viņš arī izteicies, ka sasteigta privatizācija var radīt lielas problēmas gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, jo iekams dzīvojamās mājas nebūs pārņēmušas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības un ēkas atradīsies Rīgas pašvaldības bilancē, visa atbildība par notiekošo būs jāuzņemas Rīgas domei.

Valsts kontrole atklājusi virkni pārkāpumu Limbažu pašvaldības rīcībā ar nekustamajiem īpašumiem, par kuriem ir informēta Ģenerālprokuratūra.

Privatizējot neapbūvētus zemesgabalus, pašvaldība nav ievērojusi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma noteikumus par privatizācijas pieteikumu iesniegšanu un reģistrēšanu un ierobežojumus iegūt īpašumā nomā ar apbūves tiesībām saņemto zemi.

Pašvaldība, pieņemot lēmumus par zemesgabalu nodošanu nomā ar apbūves tiesībām un pēc tam par to pašu zemesgabalu nodošanu privatizācijai, ir rīkojusies pretrunā ar ārējos un pašvaldības pieņemtajos iekšējos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un veikusi prettiesisku pašvaldības īpašuma nodošanu īpašumā privātpersonām par pazeminātu cenu.

9:00 sāksies Saeimas kārtējā plenārsēde, kurā tiks lemts par Normunda Vilnīša iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā. Tāpat lems par likuma Par pievienotās vērtības nodokli nodošanu izskatīšanai komisijās. Saeimas plenārsēdē, kuras darba kārtībā plānots iekļaut jautājumu par Valda Dombrovska valdības apstiprināšanu

9.00 Liepājas domes attīstības komiteja lems par SIA Marilat SK ieceri būvēt ģenerālo un beramkravu kompleksu Liepājas ostā un SIA Rapsoil ieceri būvēt vēja elektrostaciju

9:00 Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas sēde, kurā

uzklausīs ziņojumu par patvarīgi aizņemtiem dzīvokļiem Rīgas pašvaldības namu pārvalžu apsaimniekotajās mājās

9.00 Jūrmalā Koku ciršanas izbraukuma sēde

10.00 Jūrmalas domē Jomas ielā 1/5 notiks kārtējā Jūrmalas domes sēde, kurā deputāti izskatīs vairākus detālplānojumus, lems par nomas līgumu noslēgšanu un par Dubultu satiksmes mezgla būvniecības ieceri

Ministru kabinets izdeva rīkojumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību Latvijas Vēstnesis.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, privatizācijas ierosinājumu bija iesniegusi SIA JS riska vadības grupa un valdībai, lemjot par attiecīgā valsts īpašuma iespējamu nodošanu privatizācijai, bija jāvērtē, vai šis valsts īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem, Db.lv informēja TM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

VSIA Latvijas Vēstnesis pamatkapitāls ir Ls 500 000, un vienas kapitāla daļas nominālvērtība Ls 1. Savukārt valstij piederošo kapitāla daļu turētājs ir TM.

LV atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, veic komercdarbību nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību un augstāku kvalitātes standartu. Latvijas Vēstnesis pamatdarbība ir valsts oficiālā preses izdevuma Latvijas Vēstnesis izdošana, nodrošinot likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanu, kā arī citas oficiālās publikācijas. No publikācijas Latvijas Vēstnesis atkarīga likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu spēkā stāšanās, kā arī to izsludinātās redakcijas atbilstība attiecīgajā institūcijā pieņemtā akta oriģinālam.

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Tuvojas brīdis, kad valdība privatizācijai nodos vienu no pēdējiem lielajiem valsts uzņēmumiem - Lattelecom.

Līdz šim no valdības puses izskanējuši divi iespējamie Lattelecom privatizācijas modeļi - tiek organizēta uzņēmuma izsole vai arī uzņēmumu privatizācijai nodod tā menedžmentam. Tajā pašā laikā jājautā, kāpēc vismaz publiski netiek apskatīta iespēja nodot Lattelecom privatizācijai biržā?

Valstij, pārdodotLattelecom, svarīgi ir iegūt maksimāli augstāko cenu, un paša uzņēmuma attīstības labā veikt to pēc iespējas ātrāk. Izsoles gadījumā privatizācijas process diemžēl ievilktos izsolēm raksturīgo formalitāšu dēļ un šāda ilgstoša neskaidrība par nākamo uzņēmuma akcionāru stratēģiskajiem uzstādījumiem diez vai nāktu par labu Lattelecom, jo uzņēmums darbojas pietiekoši dinamiskā nozarē.

Jaunjelgavā esošā zivjaudzētava Sērene pagaidām tiks nodota privatizācijai, taču tās privatizācijas noteikumos tiks paredzēts, ka jaunajam īpašniekam ir jāsaglabā zivjaudzētavas darbību.

Tiesa, privatizācijai netiks nodota daļa zivjaudzētavas teritorijā esošās zemes, kas ir valsts meža zeme. Šo zemi savā valdījumā pārņems Latvijas Valsts meži.

Vēlmi privatizēt šo zivjaudzētavu bija izteikusi SIA Wall Group.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka patlaban valsts īpašumā ir četras zivjaudzētavas, taču, ņemot vērā budžeta samazinājumu, kādu no tām, iespējams, nāksies nodot privatizācijai.

Privatizētajām zivjaudzētavām, viņaprāt, varētu tikt uzticēts īstenot valsts pasūtījumus par noteikta zivju mazuļu daudzuma izaudzēšanu un ielaišanu Latvijas ūdenstilpnēs.

Pret zivjaudzētavu nodošanu privatizācijai iebilst Vides ministrija.

Taupības nolūkos reorganizējot valsts pārvaldes iestāžu struktūru, tiek rosināts nodot privatizācijai uzņēmumu, kuru valdība iepriekš lēmusi paturēt savās rokās.

Valsts pārvaldes reorganizācijas plānā piedāvāts nodot privatizācijai valsts SIA Latvijas sertifikācijas centrs, kas nodrošina biodegvielas, degvielas, denaturētā spirta, cigarešu, mēslošanas līdzekļu un rotaļlietu testēšanu atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības regulu prasībām, kā arī tirgus uzraudzības vajadzībām.

2007. gada martā Ministru kabinets noraidīja ierosināto uzņēmuma kapitāldaļu nodošanu privatizācijai, norādot, ka tā «neatbilst valsts interesēm - pakalpojumu pieejamība par samērīgu cenu, veicot normatīvajos aktos noteiktas valstiski svarīgas funkcijas». Proti, nododot privatizācijai sertifikācijas centru, nebūtu iespējams garantēt, ka tirgus uzraudzības vajadzībām valstī būs pieejami nepieciešamie rotaļlietu, biodegvielas, degvielas, dabīgā minerālūdens, uztura bagātinātāju, diētiskās pārtikas, cigarešu un mēslošanas līdzekļu testēšanas pakalpojumi, - līdz ar to netiktu garantēta drošu un prasībām atbilstošu produktu realizācija iedzīvotājiem.