Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Sērenes piens” šogad nosūtījis pirmos divus siera konteinerus uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, informē “Sērenes piens” valdes priekšsēdētājs Andris Eģītis.

“Mūsu lielākā priekšrocība ir kvalitatīvi produkti, ko radām īpaši eksporta tirgum – akavi, kaškavals, msnara, nabulsi sieri. Tie top, izmantojot Austrumu un Āzijas tautu nacionālās receptes, augstvērtīgas Latvijas vietējās izejvielas un ļoti precīzus ražošanas procesus. Ne velti pasaulē lielākajā un populārākajā pārtikas izstādē “Gulfood” Dubaijā kāds no partneriem, nedaudz jokojot, vaicāja – kā Latvijā ir iespējams saražot labāku akavi sieru, nekā pie mums, Āzijā,” stāsta piena pārstrādes uzņēmuma vadītājs.

Pasaulē pieprasītākajā izstādē Gulfood 2022 piedalās 14 Latvijas ražotāji 

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 13.februārī durvis vērusi pasaulē pieprasītākā...

“Sērenes piena” galvenā specializācija ir akavi tipa baltā siera ražošana eksporta tirgiem. Plānots, ka eksporta apjoms uz Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem trīs gadu laikā varētu sasniegt piecus miljonus eiro. Tādēļ arī piedalīšanās izstādē “Gulfood” un tajā iedibinātie kontakti bijis nozīmīgs pavērsiens šā eksporta virziena attīstīšanā.

Eģītis uzsver, ka uzņēmums lieti izmantojis aizvadītos divus gadus, kad Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu dēļ nācās koriģēt plānotos attīstības tempus un virzienus. Proti, lielākoties tika strādāts tuvējās valstīs, tostarp Zviedrijā, Vācijā un Beļģijā, nevis Āzijā, kā bija iecerēts.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

Vienlaikus aizvadītie divi gadi izmantoti, lai pilnveidotu ražošanu un palielinātu tās jaudu.

2022. gadā “Sērenes piens” plāno saražot produktus vismaz divarpus miljonu eiro vērtībā, tā pieckāršojot pērnā gada apjomu. Esošās ražošanas jaudas ļauj gadā saražot produktus desmit miljonu eiro apmērā.

“Latvijā ir senas piena pārstrādes tradīcijas, kas ļauj ražot augsti kvalitatīvus produktus un reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc piena produktiem Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs. Mūsu uzņēmēju nostiprināšanās šajos tirgos ir lielisks piemērs eksporta virzienu diversifikācijai. Latvijas pārtikas ražotāji spēj nodrošināt gan Latvijas patērētāju vajadzības, gan, mērķtiecīgi strādājot, iekarot arvien jaunus pasaules tirgus. To šogad apliecināja arī lielā apmeklētāju interese Latvijas kopstendā lielākajā pārtikas izstādē pasaulē “Gulfood” Dubaijā,” atzīst zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas novada Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 300 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieks ir Andris Eģītis.

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Ražotnē top akavi siers 17 kilogramu metāla kārbās ar sālījumu, 2,4 kilogramu plastmasas konteineros ar sālījumu, kā arī 400 gramu un 800 gramu vakuuma iepakojumā (attiecīgi 1 vai 2 gabaliņi).

Tiek ražots arī termizēts skābais krējums 350 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā, kā arī parastais skābais krējums 400 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā.

"Sērenes piens" šobrīd uzsācis produkcijas eksportu uz Zviedriju un Somiju, kā arī notiek aktīva darbība ar citām valstīm, kurās dzīvo produkcijas potenciālie patērētāji. Neliela daļa produkcijas tiek realizēta arī Latvijā. Kopumā eksports veido 85% no kopējā apjoma. J.Ruskis norāda, ka tā kā produktu tirdzniecība ir attīstības stadijā, tad šie skaitļi nākotnē mainīsies.

Strauji pieaugošās svaigpiena iepirkuma cenas pārstrādātājiem liek apsvērt tālākas investīcijas ražošanas automatizācijā un jaunās iekārtās.

Tas ir saprātīgākais ilgtermiņa risinājums, kā saglabāt konkurētspēju eksporta tirgos un turpināt ražot pieprasītus nišas produktus, uzskata Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma “Sērenes piens” valdes priekšsēdētājs Andris Eģītis.

“Mēs pavisam nesen jau uzstādījām jaunu ražošanas līniju halumi tipa grilsiera ražošanai, taču jau tagad saprotam, ka automatizācijas līmenis uzņēmumā joprojām ir nepietiekams izmaksu kāpuma kompensēšanai. Ja vēlamies saglabāt konkurētspēju, mums, visticamāk, nāksies pārskatīt investīciju plānus un palielināt ieguldījumu apjomu,” atzīst Eģītis.

Piena produktus Latvijā ražot vairs nav izdevīgi 

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi...

Proti, ražotnei ir jābūt tik efektīvai, lai uzņēmums spētu samaksāt zemnieku prasīto cenu pat tad, ja tā kļūs vēl augstāka. Globālo tendenču ietekmē iepirkuma cenas pieaug visā Eiropā, taču uzņēmēju bažīgu dara fakts, ka Latvijā kāpums ir straujāks nekā tajās valstīs, ar kuru ražotājiem “Sērenes piens” konkurē savos mērķtirgos.

Tā Latvijā pēdējā gada laikā svaigpiena iepirkuma cenu kāpums ir sasniedzis gandrīz 45%. Martā kilograms piena maksāja 0,434 eiro, tas ir viens no vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Savukārt, piemēram, Čehijā tas bija par 12,3% lētāks un kilograms maksāja 0,389 eiro, Ungārijā – par 23,93% lētāks un maksāja 0,352 eiro, bet Bulgārijā - par 14,29% lētāks un maksāja 0,382 eiro.

“Sērenes piena” valdes priekšsēdētājs norāda, ka maksa par svaigpienu ir viena no būtiskākajām izmaksu pozīcijām siera un citu produktu ražošanā, tādēļ arī no tās vislielākajā mērā ir atkarīga uzņēmuma konkurētspēja eksporta tirgos. Ja Premium kategorijas sieru tirgū vēl var domāt par adekvātu piecenojuma palielināšanu, tad masu produkcijas tirgū konkurence ir pārāk sīva un pārdošanas cenas celt faktiski nav iespējams.

Sērenes pienam jauni eksporta tirgi 

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Sērenes piens” šogad nosūtījis pirmos divus siera konteinerus...

“Šo tendenci labi var redzēt mūsu reģionā, kur jau kādu laiku notiek stīvēšanās par to, kurš no piena pārstrādē iesaistītajiem– lauksaimnieki, ražotāji vai tirgotāji – cenu pieaugumu “paņems uz sevi”. Jo visiem ir skaidrs, ka izmaksu palielinājumu pārlikt uz patērētājiem nebūs iespējams un galaproduktu cenas nevarēs pieaug bezgalīgi,” skaidro Eģītis.

Tieši tādēļ “Sērenes piens” patlaban pēta vairākus iespējamos risinājumus, tostarp jaunu investoru piesaisti, kas uzņēmumam ļautu kļūt vēl efektīvākam, nodrošināt eksporta konkurētspēju un saglabāt līdz šim sasniegto Tālo Austrumu valstīs. Cita starpā 2022. gadā uzņēmums ir nostiprinājis pozīcijas Apvienoto Arābu Emirātu tirgū, kā arī uzsācis akavi siera virzīšanu Ziemeļvalstīs. Šogad plānots saražot produktus vismaz 2,5 miljonu eiro apjomā.

SIA “Sērenes piens” ir dibināts 2019.gadā ar mērķi atjaunot Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 300 000 eiro. SIA “Sērenes piens” īpašnieks ir Andris Eģītis.

Investējot vienu miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tiks atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens,» kas novembrī plāno sākt produktu ražošanu, informē uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Ruskis.

«Manuprāt, Sērene nav iedomājama bez sava piena pārstrādes uzņēmuma. Tādēļ esmu gandarīts, ka bija iespēja iegādāties ražotni, kas vienlaikus ir gan tehniski piemērota mūsu ideju īstenošanai, gan arī ļauj sniegt kaut nelielu artavu piena pārstrādes rūpnīcas atdzimšanā Sēlijā. Mūsu mērķis ir izveidot uz eksportu orientētu, elastīgu biznesu ar atbildīgu ražošanas, kvalitātes un finanšu politiku, kas tirgū spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par saprātīgām cenām,» uzsvēra Ruskis.

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens».

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Ražotnē, kurā ir uzstādītas zīmola «DeLaval» iekārtas, plānots pārstrādāt aptuveni 40 tonnu piena dienā, šo apjomu sasniedzot pakāpeniski gada laikā. Izejvielas uzņēmums iegādāsies no piena ražošanas kooperatīviem, maksājot kvalitātei atbilstošu tirgus cenu. Uzņēmuma vadība cer, ka ar kooperatīviem izdosies izveidot labu sadarbību ar noteikumiem, kas būs izdevīgi un pieņemami abām pusēm.

Sērenes sporta centrā notika sanāksme, kurā iedzīvotāji bija aicināti paust savu viedokli par plānoto riepu pārstrādes rūpnīcas būvniecību Sērenes Meistaros, kas ir līdzās Aizkraukles vasarnīcu rajonam. Vairāki desmiti sanākušo iedzīvotāju pauda kategorisku nē šādai iecerei, jo uztraucās par iespējamo piesārņojumu un smakām, ko šāda rūpnīca varētu radīt, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šā gada 18. jūnijā Kokneses apvienotā pašvaldību būvvalde pēc Madonas reģionālās vides pārvaldes ierosinājuma pieņēma lēmumu būvniecības ieceri par otrreizējo gumijas riepu pārstrādi ar pirolīzes iekārtu bezskābekļa vidē Sērenes Meistaros nodot publiskajai apspriešanai. Tā tika izsludināta 27. jūnijā un turpinās līdz 26. jūlijam.

Iespējams, būvniecības ierosinātāji cerēja, ka viss notiks klusi un mierīgi un nevienam nekādu iebildumu nebūs, jo informācijas par publisko apspriešanu bija ļoti maz — tikai neliels paziņojums Jaunjelgavas novada pašvaldības mājaslapā internetā. Bet informācijas par pašu projektu un tehnoloģiju, kādu plānots izmantot riepu pārstrādē, vēl mazāk, norāda medijs. Paziņojumā par publisko apspriešanu gan bija norādīts, ka būvniecības ieceres informatīvie materiāli apskatāmi Sērenes pagasta pārvaldes ēkā un arī mājaslapā jaunjelgava.lv. Taču tur neizdevās atrast neko vairāk par minēto paziņojumu, un arī pagasta pārvaldes ēkā sākotnēji vestibilā pie informācijas stenda bija piesprausta tikai viena lapiņa ar mazām krāsainām bildītēm — atrašanās vieta, ražošanas iekārtu komplekss un neliels apraksts ļoti sīkā drukā. Bet uz galda nolikta aptaujas lapa. Plašāki materiāli pārvaldē uzradās tikai šīs nedēļas sākumā — pēc vētrainās sanāksmes sporta centrā, raksta Staburags.

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

Ministru kabineta komiteja šodien neatbalstīja Ekonomikas ministrijā tapušo lēmumprojektu, kurš paredz nodot privatizācijai nekustamos īpašumus Rīgā, Ezermalas ielā, tas ir, bijušo Saulesdārzu.

Ekonomikas ministrija iespējas nodot privatizācijai šo objektu lūgusi izvērtēt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš norādījis, ka tiesisku šķēršļu Saulesdārza privatizācijai patlaban nav.

Taču Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevičs, iebilstot pret Saulesdārza nodošanu privatizācijai, norādīja, ka nekustamie īpašumi ir ideāli piemēroti, lai šajā teritorijā attīstītu bērna un jaunatnes sporta infrastruktūru.

Vairāki ministri arī norādīja, ka būtu nekorekti nodot privatizācijai nekustamos īpašumus, kuru iznomāšana savulaik izraisījusi tik daudz diskusiju.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde (ZRP) informē, ka 3.martā Jaunjelgavas novadā Sērenes pagastā aizturēts autovadītājs, kurš mēģinājis piekukuļot policijas darbiniekus, dodot 1000 eiro, lai netiktu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļa vadīšanu 2,3368 promiļu reibumā.

Autovadītājs tika aizturēts.

1965.gadā dzimušu autovadītāju par transportlīdzekļa Mitsubishi Lancer vadīšanu 2,3368 promiļu reibumā aizturēja 3.martā ap pulksten 20.38 Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā. Autovadītājs saukts gan pie administratīvās atbildības, gan pret viņu tagad uzsākts kriminālprocess par kukuļdošanu.

Policijas darbinieki Zemgales reģionā šogad nepilnu trīs mēnešu laikā aizturējuši jau 24 autovadītājus par kukuļdošanu.

Ģimenes uzņēmumā «Airdek» Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā top dekoratīvi un siltinoši apdares bloki no gāzbetona ēku fasādēm, vēsta reģionālais laikraksts «Staburags».

Tādus uzņēmums piedāvā vienīgais Latvijā, taču šim sēreniešu patentētajam produktam vislabākais garantijas apliecinājums ir fakts, ka to izvēlas arī paši ražotāji.

SIA «Airdek» dibināts pirms pusotra gada, uzņēmuma ražotne iekārtota Sērenes pagasta «Veldzēs». Mājās, kuras pērnā gada nogalē pamatīgi cieta ugunsgrēkā, saimnieko — Inga Beikule un Aivars Miščenko. Rit nopostīto ēku drupu novākšana, un dzīvesbiedri ir apņēmības pilni ēkas atjaunot. Tāpat kā atkal ar jaunu sparu atsākt ražošanu savā uzņēmumā, kurā top gāzbetona fasādes siltināšanas bloki — jaunums ēku siltināšanas jomā.

SIA «Airdek» fasādes siltināšanas blokus ražo no gāzbetona blokiem, sadarbojoties ar Latvijas gāzbetona rūpnīcām. Tas ir celtniecības materiāls, kuram ir augsta mitruma un sala izturība, materiāls ir viegli apstrādājams un ekonomisks. Ēku siltināšanai blokus izvēlas ar attiecīgu blīvumu un porainību, lai labi uzturētu siltumu. Apdares blokiem veido klienta izvēlēto formu — tie var būt gan kvadrātveida, gan ie­apaļi — un biezumu, kas var būt no pieciem līdz pat trīsdesmit centimetriem.

Vakar Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā nodedzis viesu nams Veldzes, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Trešdien pulksten 20:24 ugunsdzēsēji saņēmuši izsaukumu uz Jaunjelgavas novada Sērenes pagastu, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju dega dzīvojamā māja. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg vienstāva mūra ēka ar mansardu, kas sabūvēta kopā ar saimniecības ēku un pirti.

Pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas bija evakuējušies cilvēki. Šis paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kura kopēja platība bija 900m2, tika likvidēts šorīt pulksten 6.40.

Aculiecinieki stāsta, ka uguns izplatību sekmēja ēku jumta seguma materiāls — bituma dakstiņi. Ugunsgrēka dzēšanu apgrūtināja arī būvmateriāli, tajā skaitā sausi dēļi, kas kalpoja kā uguns slodze un arī veicināja uguns izplatību.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Alūksnes novada uzņēmums SIA Annas zivjaudzētava izsludinājis vairākus iepirkumus, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums vēlas būvēt jaunu akvakultūras produktu audzēšanas cehu un recirkulācijas sistēmu. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 21.aprīlim, bet līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 31.marts. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,755 miljoni eiro.

Otrs iepirkums izsludināts par akvakultūras produktu pārstrādes ceha 1.kārtas būvniecību. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 505 tūkstoši eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 28.februāris. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 21.aprīlim.

Akvakultūras produktu pārstrādes ceha 2.kārtas būvniecības plānotā līgumcena ir 435 tūkstoši eiro. Arī šim iepirkumam paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 28.februāris.

Globālā sasilšana pasaules tautsaimniecībai var iespert pa dažādām agrāk neparedzētām vai negaidītām vietām, un sevišķi lielas klimatiskās pārmaiņas skar pasaules lielākās ūdenstilpes. Lai cik tas, iespējams, neizklausītos jocīgi, par pasaules okeānu un jūru lielāko kaitēkli dažu gadu laikā strauji kļuvušas medūzas. Tiek ziņots, ka tās ne tikai arvien vairāk vainojamas pie zivju nāves, bet pat bijušas pie vainas vairāku pasaules atomelektrostaciju darbības pātraukšanā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā medūzu populācijas pieaugums apdraud gan zvejniecības, gan zivjaudzēšanas nozares. Pagājušajā gadā pie Skotijas krastiem medūzas kādā zivjaudzētavā bija atbildīgas gandrīz par pusmiljonu lašu nāvi. Arī citur medūzas aktīvi sadzeļ vai aizsprosto zivju žaunas vai traucē skābekļa piegādi zivjaudzētavu ūdenim, piepilda zvejnieku tīklus utt.

Savukārt pie Zviedrijas Baltijas jūras krastiem medūzas bijušas atbildīgas pat par šīs valsts atomelektrostacijas (AES) reaktora dzesēšanas cauruļu aizsprostošanu (šīs stacijas bieži tiek būvētas pie lielām ūdenstilpēm), kas E.ON konkrētajai stacijai lika uz laiku pārtraukt savu darbību. Līdzīgi AES negadījumi ar medūzām novēroti arī ASV (Kalifornijā reaktors medūzu dēļ bijis slēgts pat divas nedēļas), Kanādā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Japānā. Turklāt viss notiekošais liecina, ka šādi medūzu ordu uzbrukumi pasaules atomelektrostacijām, visticamāk, tikai palielināsies. Kopumā šādi aizsprostojumi nav nekas īpaši jauns, lai gan šādi gadījumi notiek arvien biežāk. Pie medūzu nedarbiem var minēt arī, piemēram, zivju populācijas panīdēšanu Melnajā jūrā.

Privātie dīķi un ezeri piedāvā garantētu lomu, taču vairums makšķernieku copes laikā gūto gandarījumu necenšas mērīt kilogramos; trofeju mednieki un procesa baudītāji dodas arī uz ārvalstīm, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir aptuveni 80 tūkstoši makšķernieku, kas gada laikā iegādājas makšķernieku kartes un makšķerē publiskos ūdeņos. Privātās ūdenstilpnes copētājiem ir pieejamas gan daudzos Latvijas viesu namos, gan lauku saimniecībās, gan zivjaudzētavās, kuras paralēli zivju audzēšanai piedāvā makšķerēšanas komercpakalpojumus. Tādus piedāvā arī valsts zivju audzētavas, piemēram, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētava Tome.

Papildu serviss

Lielākā daļa makšķernieku izvēlas publiskās ūdenstilpnes vai dodas uz copi ārzemēs. Privātajos dīķos un ezeros makšķerē aptuveni 10% no visiem makšķerniekiem, lēš Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas (LMSF) viceprezidents Jānis Stikuts. Viņš uzskata, ka komerciālo ūdenstilpņu uzturētājiem tas nav pamatbizness, bet gan servisa pakalpojums, jo aptuveni 30–40% no lauku tūristiem vēlas, lai viesu nams būtu ūdens tuvumā un tā piedāvājumu klāstā būtu arī iespēja pamakšķerēt. Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnate Ziemele norāda, ka 168 no aptuveni 700 viesu mājām, kas ir Lauku ceļotāja biedri vai sadarbības partneri, atrodas zivīm bagātu ezeru, upju vai dīķu tuvumā. Tur iespējams uzzināt visu par labākajām copes vietām apkārtnē, izīrēt laivu un makšķerēšanas inventāru, kā arī pagatavot maltīti no iegūtā loma. Lai makšķerētu publiskos ūdeņos, ir jāiegādājas īpaša karte. To var izdarīt makšķerēšanas piederumu veikalos, makšķernieku klubos, benzīntankos u.c. Populārākās makšķerēšanas vietas ir tur, kur komercmakšķerēšana apaudzēta ar papildu servisu un atpūtas iespējām, atzīst zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis. Viņaprāt, populārākie komercdīķi Latvijā ir Sillakas Liepas pagastā, Makšķernieku paradīze Vallē un Alberta dīķi Upesciemā.

Vācijā mītošais astoņkājis Pols, kurš iepriekš pilnīgi precīzi prognozējis uzvarētāju visās Vācijas spēles Pasaules kausa turnīrā, paredz, ka par pasaules čempioniem kļūs Spānijas izlase, uzveicot Nīderlandi, bet spēlē par trešo vietu Vācija pārspēs Urugvaju.

Pols iemantojis milzīgu popularitāti visā pasaulē un piektdien viņa izvēli fiksēja neskaitāmi mediji, bet Vācijas, Nīderlandes un arī citas televīzijas šo procesu rādīja tiešraidē.

Iepriekš Pols precīzi prognozēja visu iepriekšējo Vācijas spēļu iznākumu, tostarp arī Serbijas uzvaru pār šo valsti, kas vairumam sporta apskatnieku bija pārsteigums. Tāpat Lielbritānijā dzimušais jūras iemītnieks paredzēja arī Spānijas uzvaru pār Vāciju Pasaules kausa pusfinālā.

Pēc tam, kad šī prognoze piepildījās, daži Vācijas izlases atbalstītāji draudēja Paulu izvārīt zupā, izcept utt. Bet Spānijas premjerministrs Josē Luiss Rodrigezs Zapatero jokojot pauda apņemšanos nodrošināt astoņkājim aizsardzību. Savukārt Spānijas vides un zivjaudzētavu ministre Elēna Espinosa piebilda, ka pirmdien Eiropas ministru padomē viņa aicināšot aizliegt Pola nogalināšanu.

Jaunais Dienas biznesa un Dienas īpašnieks vēlas investēt tālākā uzņēmumu attīstībā

Kompānija Nedela S.A., kuru vada Aleksandrs Tralmaks, agrākais laikraksta Diena vadītājs un kompānijas Catella Corporate Finance Baltijā vadošais partneris, pārņēma no Bonnier Business Press Latvijas mediju grupu a/s Diena un Latvijas biznesa laikrakstu Dienas bizness.

Finansē igauņi

Vienošanās, kuras rezultātā Luksemburgā reģistrētā Nedela S.A. kļūst par mediju grupas a/s Diena un SIA Izdevniecība Dienas biznses 100% īpašnieku, tika parakstīta piektdien Rīgā. Catella Corporate Finance bija šī darījuma konsultants un nodrošināja finansējuma piesaisti. Pirkumu finansējusi igauņu investoru kompānija Luxembourg Financial Services, kuras dibinātājs ir Kalle Norbergs - pazīstams igauņu investīciju baņķieris, kurš iepriekš bijis saistīts gan ar naftas tranzītbiznesu, gan pazīstamo kompāniju Skype. Agrākais Bonnier avīžu valdes loceklis Johans Hedbergs palīdzēja un piedalījās darījuma norisē. Pēc Igaunijas biznesa portāla Äripäev aplēsēm, darījuma summa varētu būt ap 45 milj. Ls, tomēr darījumā iesaistītās puses summu neatklāj. A. Tralmaks LTV Panorāmai uzsvēra, ka investori patiešām ir Igaunijas privātpersonas, un kategoriski noliedza baumas par Latvijas oligarhu naudu šai darījumā.

SIA Piejūra iegulda divus miljonu latu, lai nelielas šprotu ražotnes vietā taptu moderns pārstrādes komplekss.

Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumā Piejūra rit rekonstrukcijas trešā kārta, kuras laikā apturēta ražošana. Pērn uzņēmumam izdevās palielināt apgrozījumu par 88,66%, sasniedzot 2,976 milj.Ls, liecina gada pārskats. Līdz ar apgrozījuma kāpumu pieaugusi arī uzņēmuma peļņa – no 28,89 tūkst.Ls 2011.gadā līdz 52,2 tūkst.Ls pērn. «Jau tagad pircēji pēc mūsu produkcijas rindā stāv,» apgalvo SIA Piejūra izpilddirektors Gunārs Kandis, lēšot, ka pēc pāris nedēļām rūpnīca atsāks darbu.

Rekonstrukcijas trešā kārta ietver vairākus Eiropas Savienības programmu atbalstītus projektus. Energoefektivitātes uzlabošanai pārbūvēta uzņēmuma siltumapgādes sistēma, savienojot to ar blakus esošo biogāzes ražošanas kompleksu, ko apsaimnieko saistītais uzņēmums SIA Piejūra Energy. Izveidota trīspakāpju drošības sistēma, stāsta izpilddirektors. Tvaiks siltumenerģijas ražošanai zivju pārstrādes kompleksā nāk no biogāzes rūpnīcas, šim nolūkam uzstādīts jauns tvaika ģenerators pie biogāzes pārstrādes ģeneratora. Gadījumā, ja rodas gāzes padeves traucējumi, tiek iedarbināts kokskaidu granulu katls. «Lai būtu pavisam droši, atstājām arī vienu veco ogļu katlu, kas būs kā avārijas rezerve,» skaidro G.Kandis. Trešajā rekonstrukcijas kārtā pārbūvēta arī pati ražotne. Nākotnē plānots izveidot zivjaudzētavu.

Ar Eiropas struktūrfondu atbalstu SIA Dāmas zivju audzētava Liepājas rajona Gramzdas pagastā plāno uzbūvēt jaunu zivjaudzētavu. Uzņēmuma amatpersonas vienlaikus ir arī Liepājas pašvaldības amatpersonas.

Projekts par būvniecību jau saņēmis ES struktūrfondu atbalsta apliecinājumu, arī otrs projekts ir atbalstīts un tiek gatavots līgums, Db informēja Dienvidkurzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē. Tomēr firmas valdes loceklis Andris Bražis kategoriski atteicās no jebkādas publicitātes, jo «nauda vēl nav saņemta un ātrāk kā pēc trim gadiem tur nebūs ko redzēt».

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Lai VAS Biķernieku kompleksā sporta bāze (Biķernieki) turpinātu attīstību, pieņemts lēmums to reorganizēt un pievienot VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), DB informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Eida.

Šādu lēmumu pieņēmusi SM uzņēmumu akcionāru sapulcē un Uzņēmumu reģistrs 6. jūlijā ir izdarījis atzīmi Komercreģistrā. Biķernieku reorganizācija nemaina tās statusu – tā joprojām būs valsts nozīmes nacionālā sporta bāze un tā turpinās pildīt savas funkcijas.

«Pievienojot Biķerniekus CSDD, tiek samazināts valsts kapitālsabiedrību skaits un optimizēta pārvalde, vienlaicīgi Biķernieki tiks saglabāta kā nacionālā sporta bāze un kā tehnisko sporta veidu sacensību, treniņu, drošas braukšanas nodarbību, velosporta un citu kultūras un sporta pasākumu norises vieta,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Ar lauksaimniecību saistītā biznesā esmu vairāk nekā 25 gadus, esmu nomaksājis miljoniem eiro darba algās, miljoniem nodokļos, miljonus kredītiestādēm. Bet kur ir mani miljoni?

To DB intervijā vaicā zīmola Daugava izveidotājs Aigars Vaivars.

Ražošana nenotiek, visi cilvēki atlaisti. Šādi mediji interpretējuši jūsu biznesa situāciju. Kas tieši tiek pārdots un kāpēc?

Informācija ir izskanējusi nepareizi. DK Daugava pieder tikai piena pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca savukārt pieder diviem īpašniekiem – viens ir Vaivars Aigars, kuram pieder 30%, otrs – divi Krievijas pilsoņi kopā ar Krievijas uzņēmumu Gogol-Mogol, viņiem kopā ir 70%. No Krievijas puses DK Daugavas darbība de iure ir pilnībā apturēta jau no rudens, kopš ieviesa embargo, jo tirgus pilnībā apstājās. Esmu arī izstājies no DK Daugava valdes, jo nevēlējos uzņemties saistības, kas varētu rasties pārējo īpašnieku darbības rezultātā. Mana firma Agrofirma Daugava ir noslēgusi līgumu ar piena rūpnīcu par tās izmantošanu, kur Agrofirma Daugava ir izvietojusi savu struktūrvienību un turpina ražot ar tiem strādniekiem, ko krievi atlaida, bet es pieņēmu atpakaļ. Viņi turpina strādāt tajā pašā rūpnīcā un ražo to pašu produkciju. Arī maizi turpinām cept.

Zemgales apgabaltiesa izsludinājusi piena pārstrādes uzņēmuma SIA Daudznozaru kompānija Daugava veikala, ēdnīcas un fermas izsoli, informēja AS Swedbanka pārstāvji.

Izsole notiks 1.augustā. Izsolāmās fermas Birzes sākumcena ir 125 700 lati, savukārt otra īpašuma - Gāle, kur ietilpst ēdnīca un veikals, - sākumcena ir 79 800 lati. Abi īpašumi atrodas Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā un to īpašnieks ir Aigars Vaivars.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 10.jūnijā atcēla Daugava valdes priekšsēdētāja Vaivara prasību lietā pret AS Swedbank par ķīlas tiesību izlietošanas apstrīdēšanu, līdz ar to bankai ir iespējas pārdot Vaivara īpašumus.

Kā norādīja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska, pēc pēdējās bankas tikšanās ar Vaivaru «ir sasniegta sākotnējā vienošanās par abpusēji pieņemamu risinājumu un ir cerība, ka konstruktīvs rezultāts pēc vairākus mēnešus ilgstošām sarunām tiks sasniegts».