Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

17.09.2007.

plkst. 10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Ilmājas ielā 15, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Ilmājas ielā 15, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas domes 10.09.2002. lēmuma Nr.1587 "Par dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu" sarakstā Nr.58/1, 39.punkta atzīšanu par spēku zaudējušu un Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Olīvu ielā 3, un tai funkcionāli nepieciešamā Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala privatizācijas uzsākšanu

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Sēde Nr.98

03.09.2007.

Plkst.10.00

511.kab.

Darba Kārtība:

1. Par zemes gabala Rīgā, Rūpnīcas ielā 11, saglabāšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā un Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Rūpnīcas ielā 11, privatizācijas uzsākšanu

2. Par Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Pērnavas ielā 67, un tai funkcionāli nepieciešamā Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala privatizācijas uzsākšanu

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 14, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 14, privatizēto objektu īpašniekiem

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Atbilstoši tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem, 68.7 procenti rīdzinieku atbalsta iespēju izveidot īpašu sabiedriskā transporta joslu Raiņa bulvārī, likvidējot autostāvvietas ielas malā, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas dome.

Šo ieceri pilnībā atbalstījuši 37.9 procenti respondentu, vēl 30.8 procenti izvēlējušies atbildi "drīzāk atbalstu".

Ieceri izveidot sabiedriskā transporta joslu Raiņa bulvārī neatbalsta 11.9 procenti, tostarp pilnībā to neatbalsta tikai 5.3 procenti aptaujāto.

19.5 procenti respondentu savu viedokli nav pauduši.

Atbalstu sabiedriskā transporta joslas ierīkošanai Raiņa bulvārī cilvēki ir pauduši neatkarīgi no tā, vai viņiem ir automašīna (atbalsta 70.2 procenti, neatbalsta 15.1 procents) vai tās nav (atbalsta 67.7 procenti, neatbalsta 8.9 procenti).

Sievietes pret šo ieceri izturas nedaudz pozitīvāk (atbalsta 71.7 procenti, neatbalsta 8.0 procenti) nekā vīrieši (atbalsta 65.0 procenti, neatbalsta 16.6 procenti), bet attieksme vecuma grupās un atkarībā no tautības ir stipri līdzīga.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Šodien, 2.oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprinājis vairākus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos MK rīkojuma projektus par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamos īpašumus un valstij piederošo valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, Db.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrija.

MK rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Kleistu ielā 75 paredz noraidīt Andra Kalniņa, Gundara Langrāta un sabiedrības ar ierobežotu atbildību MLO privatizācijas ierosinājumus un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Rīgā, Kleistu ielā 75.

MK rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16 paredz noraidīt Jāņa Krūmiņa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16.

Ministru kabineta rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību Sporta centrs Mežaparkskapitāla daļas paredz noraidīt SIA JS Riska vadības grupa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību Sporta centrs Mežaparks.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja neatbalsta Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas kapitālsabiedrību kapitāla daļu nodošanu privatizācijai, jo tās ir nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu un pašvaldības komercdarbības veikšanai.

Komiteja neatbalsta 15 SIA - Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs nodošanu privatizācijai.

Komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters norādījis, ka lielākajā daļā dzīvojamo māju nav izveidotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, tāpēc patlaban pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu privatizācija nav pieļaujama. Viņš arī izteicies, ka sasteigta privatizācija var radīt lielas problēmas gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, jo iekams dzīvojamās mājas nebūs pārņēmušas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības un ēkas atradīsies Rīgas pašvaldības bilancē, visa atbildība par notiekošo būs jāuzņemas Rīgas domei.

SIA „Namu apsaimniekošana” – viens no lielākajiem un pieredzes bagātākajiem dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumiem Rīgā, izstrādājis jaunu apsaimniekošanas pakalpojumu piedāvājumu – HausMaster - sērijveida namiem Rīgas mikrorajonos, kas ļautu samazināt esošo apsaimniekošanas maksu līdz 0,20 Ls/m2, nodrošinot nepieciešamo darbu izpildi kvalitatīvā līmenī.

„Šobrīd daudzi mikrorajonu namu iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem neadekvāti augstai apsaimniekošanas maksai, turklāt saņemtie pakalpojumi ne tikai neatbilst mūsdienu standartiem, bet arī tiek sniegti nepilnīgi, novēloti vai netiek sniegti pilnībā. Iedzīvotāji ir neapmierināti ar bezdarbību, attieksmi un kvalitāti. Tāpēc ir pienācis laiks mainīt situāciju, piedāvājot daudz zemāku apsaimniekošanas maksu, ko iespējams īstenot, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un individuālu attieksmi pret katru namu. Iedzīvotājiem pašiem ir jāizvēlas – vai maksāt neadekvāti augstu apsaimniekošanas maksu par pakalpojumiem, kas viņus neapmierina, vai arī ekonomēt izmaksas un saņemt kvalitatīvu namu apsaimniekošanas pakalpojumu, ko sniedz HausMaster”, par jauno piedāvājumu stāsta SIA „Namu apsaimniekošana” valdes loceklis Jānis Gailāns.

Liepājas pašvaldība ir atteikusi nodot privatizācijai pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu Vecliepāja un Jaunliepāja kapitāla daļas. Pašvaldība 18. decembra domes sēdē atcēlusi arī pirms pieciem gadiem pieņemto lēmumu par namu pārvaldes Vecliepāja nodošanu privatizācijai.

Abi uzņēmumi ir izveidoti un ir nepieciešami pašvaldības īpašumā un valdījumā esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, komunālo pakalpojumu organizēšanai šo māju iedzīvotājiem, kā arī tām piegulošo teritoriju labiekārtošanai un sanitārās tīrības nodrošināšanai.

Deputāti nolēma arī atcelt Liepājas pilsētas domes 2003. gada 18. decembra lēmumu „Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību Vecliepāja nodošanu privatizācijai.

Deputāti nolēma arī atteikt pašvaldības uzņēmumu SIA Komunālā pārvalde, SIA Liepājas RAS un SIA Liepājas autostāvvietas kapitāla daļu nodošanu privatizācijai.

Līdz ar to Vecliepāja, Jaunliepāja un pārējie minētie uzņēmumi turpinās savas funkcijas un darbību sabiedrībai un pašvaldībai stratēģiski svarīgā nozarē – komunālo pakalpojumu nodrošināšana pilsētas iedzīvotājiem.

Liepājā apsaimniekotāja Remaks Namu serviss un Remaks Nami nolaidības un ļaunprātības dēļ 11 daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem apkures pieslēgšana ir apdraudēta.

Kopējā parāda summa šobrīd ir 117 374,64 Ls, informē siltumapgādes SIA Liepājas enerģija. Tā kā darbs ar apsaimniekotāju nav devis rezultātu, šobrīd turpinās abpusēji izdevīga risinājuma meklēšana ar namu iedzīvotāju pārstāvjiem.

Jau šā gada 1.jūnijā SIA Liepājas enerģija ar Remaks Namu serviss un Remaks Nami noslēdza vienošanos par parāda nomaksu, taču tā nav pildīta. Līdz šim parāda summa ir sarukusi vien nedaudz, norāda SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Andris Štāls. Vasarā situāciju vēl vairāk sarežģīja fakts, ka iedzīvotāji apsaimniekotājam ir maksājuši, bet tas nav veicis norēķinus ar siltumenerģijas piegādātāju.

Latvijā būtu nepieciešams ieviest stingrāku namu apsaimniekošanas uzņēmumu uzskaiti un licencēšanu, lai tiktu aizsargātas iedzīvotāju intereses, intervijā Rietumu Radio sacīja SIA Liepājas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs un Latvijas Namu apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Artis Rimma.

Kā skaidro Rimma, iedzīvotāji namu apsaimniekotājiem uztic lielas naudas summas, tādēļ šie uzņēmumi būtu stingrāk jāuzrauga.

«Esam par to, lai licencēšana būtu, jo pagātnē ir bijuši gadījumi, kad apsaimniekotājs pazūd ar visu naudu, ko pēc tam atgūt ir ļoti grūti,» sacīja Rimma. Viņaprāt, būtu nepieciešams izveidot garantiju fondu, lai iedzīvotājiem par namu apsaimniekotāja nenomaksātajiem rēķiniem nenāktos norēķināties dubultā.

Rimma norāda, ka asociācija par šo jautājumu diskutē jau vairākus gadus un ar Ekonomikas ministrijas (EM) starpniecību centusies virzīt izmaiņas normatīvajos aktos, taču tas nav izdevies.

Jau šogad Rīgā 15 pašvaldību apsaimniekošanas uzņēmumu vietā varētu izveidot vienu apsaimniekošanas lieluzņēmumu. Tā uzdevums būs gādāt par ēku un pagalmu tīrību un labiekārtošanu neatkarīgi no tā, kam pieder dzīvojamais fonds, raksta Latvijas Avīze.

Pilsētas īpašuma komitejā jau apstiprināts lieluzņēmuma – SIA Rīgas namu pārvaldnieks – statūtu projekts. Paredzēts, ka jaunveidojamā uzņēmuma pamatkapitāls būtu 500 tūkst. Ls, kapitāla daļu turētājs ir Rīgas pašvaldība, bet kapitāla daļu turētāja pārstāvis – Rīgas domes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma valdē būtu pieci locekļi, kurus amatos ievēlētu uz trim gadiem. SIA Rīgas namu pārvaldnieks sāktu darbu jau no šā gada 1. novembra. Līdzšinējie apsaimniekotāji – namu pārvaldes – netikšot likvidētas. Tās saglabās savu līdzšinējo atrašanās vietu, savukārt iedzīvotāji – pakalpojumu saņemšanas iespējas savas dzīvesvietas tuvumā.

Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija (LNPAA) nolēmusi izstrādāt Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju ētikas kodeksu labas prakses īstenošanai namu apsaimniekošanā. Uz šādu soli LNPAA pamudinājuši pagājušās nedēļas notikumi, kad par likuma pārkāpumiem aizturēti namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki.

LNPAA valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis uzsver, ka asociācija savu biedru vārdā norobežojas no namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieku aizturēšanas par likuma pārkāpumiem. Viņš norāda, ka šīs prettiesiskās darbības nav veicis neviens no LNPAA biedriem. «Asociācijai viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir godprātīgas uzņēmējdarbības veikšana, tādēļ asociācijas dalībnieki neatbalsta nelegālu saimniekošanu un negodīgu konkurenci, kas kaitē namu iedzīvotājiem un met ēnu uz visu nozarē nodarbināto profesionāļu tēlu». Tieši tālab ir pieņemts lēmums par ētikas kodeksa izstrādi nozares sakārtošanai, caurskatāmībai un namu pārvaldnieku sociālās atbildības noteikšanai.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Ekonomikas ministrija šodien, 4.decembrī, informēja Ministru kabinetu par saņemto privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas gaitu, norādot uz faktu, ka nebūs iespējams izskatīt visus saņemtos ierosinājumus Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā termiņā, un rosināja šo termiņu pagarināt līdz 2008.gada 31.decembrim. Ministru kabinets atbalstīja EM ierosināto termiņa pagarināšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikts, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par privatizācijai ierosināto īpašumu nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu pieņem līdz 2008.gada 29.februārim (Rīgas pilsētā – līdz 2008.gada 31.decembrim).

No Privatizācija pabeigšanas likuma spēkā stāšanās (2006.gada 1.septembra) līdz šī gada š.g. 30.novembrim Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par 197 īpašumu nodošanu privatizācijai un atteicis nodot privatizācijai 85 īpašumus. Ministru kabinets vēl nav pieņēmis gala lēmumu par 453 īpašumiem, par kuriem ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi.

Māju renovācijai būtu jākļūst par prioritāti Rīgas namu apsaimniekotājiem, uzskata Ekonomikas ministrija.

Rīga pašlaik pēc projektu pieteikuma skaita atpaliek no Liepājas un Valmieras. Tādēļ ministrija aicina Rīgas pašvaldību uz ciešāku sadarbību, sekmēt Rīgas iedzīvotāju saliedētību, komunikāciju un lēmuma pieņemšanu par māju renovāciju. Tā uzskata, ka māju renovācijai jākļūst par Rīgas namu apsaimniekotāju prioritāti.

Tā kā lielāko daļu Rīgas namu apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks, tai būtu jāuzņemas lielāka iniciatīva komunikācijā ar iedzīvotājiem, sabiedrības informēšanā un renovācijas vadībā.

Līdz šim brīdim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā saņemti vairāk nekā 600 projektu iesniegumi, t.sk. no Rīgas saņemti 52 pieteikumi, no kuriem īstenoti vai renovācijas procesā ir tikai 21. Analizējot, kādas mājas Rīgā tiek renovētas, secināts, ka tās ir mājas, kuras pārvaldīšanu pārņēmuši paši iedzīvotāji, organizējot to caur biedrībām vai privātiem apsaimniekotājiem. Pārsvarā tās ir salīdzinoši nelielas mājas, kurās dzīvokļu īpašnieku skaits ir mazāks un līdz ar to vieglāk ir panākama vienošanās par renovāciju.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) kopsapulces dalībnieki vienbalsīgi atbalstījuši SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) uzņemšanu asociācijā.

Kopsapulces dalībnieki Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdē arī ievēlēja RNP valdes priekšsēdētāju Ervinu Straupi.

«LNPAA ir vadošā namu apsaimniekotāju sabiedriskā organizācija, kura mērķtiecīgi strādā, lai sadarbībā ar likumdevēju un izpildvaru pilnveidotu normatīvos aktus, uzlabotu pārvaldīšanas pakalpojuma kvalitāti, kā arī dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieku tiesisko aizsardzību,» norāda RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.

LNPAA piedalās mājokļu attīstības politikas izstrādāšanā, iesniedz priekšlikumus likumdošanai un izmaiņām normatīvos aktos un sekmē nozarē strādājošo speciālistu profesionālo sagatavošanu, lai veicinātu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozares harmonisku attīstību. LNPAA apvieno vairāk nekā 30 apsaimniekošanas uzņēmumus no visas Latvijas.

Vairums rīdzinieku apmierināti ar namu apsaimniekotāju darbu, bet galvenokārt sūdzas par sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Gandrīz divas trešdaļas jeb 59,2 % rīdzinieku ir apmierināti ar apsaimniekotāja darbu («pilnīgi apmierināti» ir 11,3 % respondentu un «drīzāk apmierināti» – 47,9 % aptaujāto), liecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS maijā veiktā aptauja par to, kā tiek apsaimniekoti rīdzinieku mājokļi. Grūti novērtēt apsaimniekotāja darbu bija 6,1 % Rīgas iedzīvotāju.

Uz jautājumu, kādā veidā tiek apsaimniekota māja, kurā viņi dzīvo, lielākā daļa aptaujāto jeb 77,5 % norādījuši, ka viņu «māja tiek apsaimniekota, piesaistot namu pārvaldi, apsaimniekotāju firmas u.tml.», bet 13,6 % respondentu atbildējuši, ka «māja tiek apsaimniekota pašu iedzīvotāju spēkiem». Jāatzīmē, ka 8,9 % rīdzinieku bija grūti pateikt, kādā veidā tiek apsaimniekota viņu māja.

«Lai taupītu, Rīgas dome izlēmusi likvidēt daudzās namu pārvaldes un izveidot vienu lielu namu pārvaldi visai Rīgai. Ar pirmo janvāri darbu zaudēs 15 pārvalžu vadītāji, kā arī daudzi administrācijas darbinieki. Tas izlemts jau pirms mēneša, bet namu pārvaldnieki tikmēr steidzas vērienīgi iepirkties,» svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Rīgā ir 15 Rīgas namu pārvaldes, tajās strādā gandrīz 3900 darbinieki. Lielākoties tie ir sētnieki, namdari, elektriķi, būvinženieri un citi speciālisti. Vairāk nekā pustūkstotis sēž administrācijas ērtajos krēslos. Kopumā algās tiek tērēti vairāk nekā 9 miljoni latu.

Valsts kontrole Rīgas Domei aizrādīja, ka te var ietaupīt un pirms mēneša Rīgas dome beidzot lēma par pārmaiņām - namu pārvaldes apvienos vienā megapārvaldē. Līdz ar nākamo janvāri amatus zaudēs gan namu pārvalžu vadība, gan lielākā daļa administrācijas darbinieku. Šis lēmums nav apturējis attapīgākās namu pārvaldes - kamēr nav likvidētās, tās steidz sludināt vērienīgus iepirkumus,» vēstīja raidījums.

SIA Liepājas enerģija centralizētai siltumapgādei tikai 17.janvārī pieslēgusi namu Liepājā, kas ir viens no bijušajiem namu apsaimniekotāja Remaks apsaimniekotajiem namiem.

Kopumā centralizētai siltumapgādei ir pieslēgti 13 no 15 bijušajiem Remaks Namu serviss un Remaks Nami iepriekš apsaimniekotajiem namiem. Namu iedzīvotāji bija godprātīgi norēķinājušies par saņemto siltumenerģiju ar apsaimniekotāju, bet nauda līdz pakalpojumu sniedzējam nebija nonākusi.

Uzsākot 2012./2013. gada apkures sezonu, Remaks Namu serviss un Remaks Nami apsaimniekotos namus nepieslēdza centralizētai siltumapgādei. Ilgtermiņa parāda atmaksas grafika noslēgšana ir vienīgā likumīgā iespēja palīdzēt iedzīvotājiem saņemt pakalpojumu un dod laiku atgūt no apsaimniekotāja Remaks Namu serviss vai Remaks Nami iekasēto naudu, kas tā arī līdz pakalpojuma sniedzējam nav nonākusi, norāda Liepājas enerģija.

Īstenojot jaunā administratīvā centra projektu Torņakalnā, Rīgas domei nāksies atsavināt nekustamo īpašumu, kuru tā pirms teju diviem gadiem nodevusi privatizācijai.

2007. gada maijā, kad tika pieņemts Rīgas domes lēmums par īpašuma - 3613 kvadrātmetru liela zemesgabala, zem degvielas uzpildes stacijas Uzvaras bulvārī - nodošanu privatizācijai, iecere Rīgas decentralizācijas ietvaros būvēt jaunu administratīvu centru nebija nekāds jaunums. Proti, jau 2004. gada nogalē Torņakalns tika nosaukts kā piemērotākā vieta šāda projekta īstenošanai, bet 2006. gadā – daļa nepieciešamās zemes jau tika rezervēta.

SAGATAVE.Būs jāatpērk privatizācijai atdots īpašumsNav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai – ar šādu argumentu Rīgas dome 2007. gada maijā teju vienbalsīgi lēma nodot privatizācijai minēto īpašumu.