Finanšu stabilitātes nodevai būtu jāveido speciāls fonds, kurā šī nodeva jāuzkrāj finanšu stabilitātes nodrošināšanas mērķim, uzskata Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Tādējādi bankas neatbalsta turpmāku nodevas ieskaitīšanu valsts budžeta vispārējos ieņēmumos.

Ministru kabineta komiteja (MKK) šonedēļ izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu par finanšu stabilitātes nodevas ietekmi, apmēru un priekšlikumiem turpmākai rīcībai, ar kuru paredzēts saglabāt esošo kārtību finanšu stabilitātes nodevas ieskaitīšanai valsts budžeta ieņēmumu kontā un turpmāko finanšu stabilitātes nodevas piemērošanas un izlietošanas kārtību skatīt Eiropas Savienības (ES) iniciatīvu kontekstā.

MKK atbalstīja šo nostāju un nolēma dokumentu virzīt tālāk izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) brīdina, ka globālā finanšu sistēma šobrīd ir vairāk neaizsargāta nekā jebkurā brīdī kopš 2008.gada finanšu krīzes, ziņo BBC.

Dažas Eiropas bankas ir īpaši vājas un «tām steidzami nepieciešams stiprināt savu kapitāla līmeni», teikts SVF Globālās finanšu stabilitātes pārskatā (Global Financial Stability Report).

Fonds akcentē, ka «vājo vietu novēršanai paredzētais laiks iztek». Šīs vājās vietas apdraudot gan banku sistēmu, gan ekonomikas atveseļošanos.

Otrdien SVF samazināja ekonomiskās izaugsmes prognozes Eiropai, ASV un Japānai.

SVF divas reizes gadā publiskotais stabilitātes ziņojums norāda, ka riski attiecībā uz bankām un finanšu tirgiem ir pieauguši. Dažas valdības var skart defolts un globālā ekonomika var atgriezties recesijā, bankas var sākt taupīt naudu, samazinot piekļuvi kapitālam un palielinot aizņēmumu izmaksas. Tas savukārt negatīvi ietekmēs Eiropas uzņēmumus.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestāde (RI), kas veic neatkarīgu ES fondu finansējuma un citu ārējo investīciju kontroli Latvijā, trešdien, 15. februārī, iesniedza Eiropas Komisijai (EK) pirmo pilno 2014. – 2020. gada plānošanas perioda gada kontroles ziņojumu (GKZ) un atzinumu. Secinājums – esošais plānošanas periods ir uzsākts sekmīgi, informē FM.

«Šis mums ir būtisks gads. Mēs kā ES fondu revidenti un EK uzticības partneri Latvijā ne tikai aizveram iepriekšējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda grāmatu, bet sākam arī jaunu pārbaužu nodaļu no pavisam tīras lapas jau 2014. – 2020. gada plānošanas periodā,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa uzsver, ka šis periods ir iezīmējies ar veiksmīgu iestāžu savstarpējo sadarbību – šajā plānošanas periodā katra dalībvalsts EK vienlaicīgi iesniedz dažādu iestāžu saskaņotu dokumentu paketi.

«Kopumā varam teikt, ka šo periodu uzsākām ļoti labi. Kopējais kļūdas līmenis visos fondos nav lielāks par EK noteikto 2% slieksni, kas nozīmē, ka konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi,» komentē RI vecākā eksperte Agnese Abula. Viņa salīdzināja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) datus ar iepriekšējā perioda sākuma rezultātiem un norādīja, ka šis periods ir sācies veiksmīgāk nekā iepriekšējais. Attiecībā pret citiem fondiem kā Eiropas atbalsta fonds (EAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (PMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) kļūdas līmenis ir līdzīgs, tādējādi var secināt, ka kopumā Latvijā ir izveidojusies pieredze fondu atbilstošā ieviešanā, kas ir labs stabilitātes apstiprinājums. «Tas ļauj arī secināt, ka RI auditējamie fondi tiek ieviesti un kontrolēti atbilstoši un mēs kā dalībvalsts spējam būt uzticami partneri EK,» norāda A. Abula.

No 1.septembra AS Rietumu Asset Management IPS Rietumu Asset Management Cash Reserve Fund apakšfondi - Rietumu Asset Management Cash Reserve Fund-USD un Rietumu Asset Management Cash Reserve Fund-EUR tiks iekļauti NASDAQ OMX Riga Baltijas regulētā tirgus Ieguldījumu fondu sarakstā.

Kā informē birža, AS Rietumu Asset Management IPS atvērtais ieguldījumu fonds Rietumu Asset Management Cash Reserve Fund ir reģistrēts Latvijā un dibināts kā fonds ar diviem apakšfondiem - Rietumu Asset Management Cash Reserve Fund-USD un Rietumu Asset Management Cash Reserve Fund-EUR. Katram apakšfondam ir sava ieguldījumu politika un sava pamata valūta. Abi apakšfondi tiks iekļauti regulētā tirgū, un to līdzekļi tiks ieguldīti īstermiņa un vidēja termiņa finanšu instrumentos.

Rietumu Bankas valdes loceklis Rolfs Fulss norāda, ka jaundibinātais fonds optimāli papildināja bankas piedāvāto ieguldījumu produktu klāstu, ierindojoties tādu produktu vidū kā, piemēram, depozīti un subordinētie aizdevumi. Šis fonds būs interesants tiem ieguldītājiem, kas ir orientēti uz investīcijām ar augstu stabilitātes līmeni.

Berlīnes centieni kontrolēt algu kāpumu Vācijai ir devuši negodīgu konkurētspējas pārsvaru pār citām eirozonas dalībniecēm, kā arī liedz ekonomisko problēmu nomocītajām valstīm atgriezties pie tautsaimniecības izaugsmes.

Pētījumā, kuru izstrādājis Rozas Luksemburgas fonds, kas cieši saistīts ar sociālistisko Vācijas partiju Die Linke, secināts, ka Vācijas darbaspēka izmaksas kopš eiro ieviešanas lielākoties palikušas nemainīgas. Tas ļāvis plaukt Vācijas eksportam, bet, savukārt, importa apjomi samazinājušies.

Pirmās desmitgades kopš eiro ieviešanas noslēgumā, izmaksu un cenu starpība Vācijā par 25% atšķīrās no Dienvideiropas valstīm, bet par 15% no Francijas, teikts pētījumā. «Tā rezultātā Vācija ir ieguvusi absolūtas priekšrocības starptautiskajā tirdzniecībā, kamēr tajā pašā laikā citām valstīm jāsamierinās ar daudz neizdevīgāku stāvokli,» skaidro fonda speciālisti, norādot, ka prece, kuras cena 1999. gadā visās eirozonas valstīs bijusi aptuveni vienāda, 2010. gadā Vācijā maksājusi vidēji par 25% zemāk nekā citās Eiropas monetārās savienības dalībniecēs.

Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, tomēr patlaban nav precīzi skaidrs, cik un kāds finansējums no Eiropas Savienības puses tiks piešķirs Grieķijai un Ukrainai, saka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Grieķijas un tā sauktās Troikas (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vidū patlaban notiek asas diskusijas par to, cik papildus naudas nepieciešams Grieķijas banku sektoram, raksta Financial Times. SVF ir draudējis publicēt savas aplēses, kas ir nepilni 20 miljardi eiro, ja Grieķija turpinās minēt 6 miljardus eiro. Kāds Grieķijas baņķieris gan sacījis, ka valdības aprēķini ir bāzēti uz faktu, ka bankas nākamajā gadā atgriezīsies peļņā, taču ES pārstāvji uzskata, ka šīs prognozes ir pārmērīgi optimistiskas. Ja šis strīds ieilgs, tas samazinās Grieķijas spēju šogad mainīt ekonomiku un bremzēs banku vēlmi izsniegt jaunus kredītus, vairāk domājot par kapitalizācijas paaugstināšanu.

Eirozonas bankām nepieciešams fundamentālas biznesa modeļu izmaiņas, paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds, norādot, ka aizdevēji aizvien, sešus gadus pēc finanšu krīzes nav atlētu pozīcijā, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos.

Kā raksta Financial Times, ikgadējā Pasaules finansiālās stabilitātes ziņojumā fonds norāda, ka bankām vienotās valūtas reģionā ir jāpalielina dažu aizdevumu izmaksas. SVF brīdina, ka zemās likmes eirozonā nav atbilstošas, lai balstītu tādu risku uzņemšanos, kas ļautu veicināt ekonomikas izaugsmi.

SVF norāda, ka, kamēr pasaulei bija nepieciešamas zemas likmes, lai atbalstītu izaugsmi, zemās aizņemšanās izmaksas riskē veidot tālāku nesabalansētību. Bankas, īpaši eirozonā ir kļuvušas pārlietu drošas tā saucamai normālai dzīvei, taču nav pietiekami spēcīgas, lai būtu atlēti, kas var pamatīgi atbalstīt ekonomikas atveseļošanos.

Pamatojoties uz jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes pieņemto lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, kā arī ņemot vērā, ka Balva atrodas likvidējamas sabiedrības statusā, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēma izslēgt AAS Balva no LTAB biedru sastāva.

Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, šobrīd LAAS Balva turpina pildīt visas savas saistības un OCTA izmaksas tiek veiktas, bet gadījumā, ja tiks pasludināta kompānijas maksātnespēja, apdrošināšanas atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots OCTA garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī, tai skaitā regulāri tiek veiktas izmaksas CSNg cietušajiem, kuri cietuši no neapdrošināta transportlīdzekļa. Līdz 2008. gada pavasarim OCTA garantijas fondā līdzekļi pamatā tika uzkrāti no apdrošinātāju veiktajām vienreizējām iemaksām un regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem no OCTA prēmijām. Šobrīd OCTA garantijas fonda līdzekļu papildinājums veidojas no LTAB regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem, ieņēmumiem no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Šā gada pirmajā ceturksnī OCTA nozares zaudējumi sasnieguši 818 tūkstošus eiro, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā līdzīgā periodā pērn, kad tie bija 683 tūkstoši eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Tāpat jāatzīmē, ka turpina pieaugt atlīdzību izmaksas, kuras tiek veiktas no Garantijas fonda likvidējamās apdrošināšanas akciju sabiedrības vietā, LTAB informē valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka šobrīd no Garantijas fonda izmaksātās atlīdzības, ja LAAS Balva nespēs pildīt savas saistības, agri vai vēlu gulsies uz pārējo OCTA apdrošinātāju pleciem, kas savukārt var novest pie OCTA cenu līmeņa korekcijām.

Šī gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas sabiedrību nopelnīto prēmiju summa sasniedza 11,581 miljonu eiro, kas ir par gandrīz 4% vairāk nekā 2014.gada 1. ceturksnī (11,16 miljonus eiro). Savukārt piekritušo atlīdzību (kas ietver sevī gan jau izmaksātās atlīdzības, gan izmaiņas rezervēs, gan pārapdrošinātāju daļu atlīdzībās) summa 2015.gada pirmajā ceturksnī sasniedza 9,123 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 12% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn, kad tie bija 8,042 miljoni eiro.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī par 8,9%, salīdzinājumā ar līdzīgu periodu pērn, palielinājies notikušo ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka kopējā atlīdzību izmaksu summa šī gada pirmajā ceturksnī bijusi par 36,1% lielāka nekā pērn pirmajos trīs mēnešos.

No 2015.gada 3 mēnešos apdrošināšanas sabiedrībās reģistrētajiem 7 043 apdrošināšanas gadījumiem 6 574 apdrošināšanas gadījumi ir notikuši Latvijā. 4 002 no reģistrētajiem CSNg ir notikuši Rīgā, kas veido 60,9% no visiem Latvijā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem. Ārvalstīs šī gada pirmajā ceturksnī notikuši 469 apdrošināšanas gadījumi, kas veido 6,7% no visiem reģistrētajiem CSNg. «Starp valstīm, kurās reģistrēts lielākais CSNg skaits, jau vairākus gadus nemainīgi ierindojama Vācija (110 CSNg), Lietuva (62 CSNg), Igaunija (42 CSNg), Krievija un Francija (36 CSNg). Lielākais CSNg skaita pieaugums vērojams Dānijā (38%) un Igaunijā (24%), savukārt samazinājums – Krievijā (50%), Polijā (37%) un Francijā (28%),» informē J.Stengrevics.

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

«Latvija uzņemas garantijas, ka kopumā piecos gados naudā un garantijās katrs Latvijas iedzīvotājs nodrošinās, ka tiks apmaksāti grieķu bezjēdzīgie tēriņi iepriekšējos gados 910 eiro apmērā no cilvēka,» citējot Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga iknedēļas preses konferencē pausto, raksta ventspils.lv.

«Tātad pirmajos piecos gados katram Latvijas iedzīvotājam jāiemaksā eirozonas valstu, tādu valstu kā Grieķija, Spānija, Portugāle, Īrija un citu, glābšanas fondā 160 eiro. Un katram Latvijas iedzīvotājam jāgarantē, jāuzņemas saistības – ja būs vajadzīgs, iemaksās vēl 750 eiro no katra iedzīvotāja. Kopumā tas ir 910 eiro no cilvēka. Protams, es varu atļauties samaksāt 910 eiro, nenoliegšu, bet es domāju, ka ļoti daudziem tā ir ļoti liela nauda. Un diez vai Latvijas tautai būtu jāapmaksā grieķu bezjēdzīgie tēriņi iepriekšējos gados,» norādīja A. Lembergs.

Db.lv jau rakstīja, ka iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt. Pēc eiro ieviešanas no 2014. gada 1. janvāra Latvijai, līdzīgi, kā tas pienākas citām eirozonas valstīm, būs jāsāk veikt iemaksas 2012. gadā izveidotajā un dažkārt kritizētajā Eiropas stabilizācijas mehānismā (ESM). Šis finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm aizstāj īslaicīgo Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, no kuriem 2010. – 2012.gadā tika izmaksāta simtiem miljardu eiro palīdzība parādu krīzē cietušajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, Spānijai. Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas, līdzīgi kā prēmija par valsts finanšu veselības apdrošināšanu, būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009.gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt. Latvijas puse šobrīd gandrīz nepieļauj šādu situāciju rašanos, tikmēr, skatot pašreizējo situāciju, vairāki ES valstu analītiķi iezīmējuši potenciālos teju 80 miljardu eiro zaudējumus, ko Grieķijas dēļ varētu ciest Vācija, kuru turklāt pašu novājinājuši sniegtie aizdevumi, DB informēja Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Tādējādi Latvijas cena par līdzdalību sāk izskatīties lielāka, nekā to grib atzīt Latvijas Banka (LB) un valdība.

«Ir ļoti sarežģīti izskaidrot vēlētājiem, kādēļ valdības nevar atrast papildus finansējumu tādām politiski jūtīgām lietām kā skolotāju algas, bet, neskatoties uz to, atrod naudu, lai finansiāli atbalstītu Grieķiju,» apgalvo Eirozonas jaunākās dalībvalsts Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Ansips norāda, ka eirozonas valstu vēlētāji kļūst arvien neiecietīgāki pret pieaugošajām palīdzības programmu paketēm tādām finansiālu problēmu skartām valstīm kā Grieķija, ziņo Reuters.

«Eiropas finanšu stabilitātes fonds un Eiropas stabilitātes mehānisms ir vērtējami kā solidaritātes simboli Eiropas mērogā. Tomēr, arvien uzstājīgāk sabiedrība uzdod jautājumus, kādēļ ir nepieciešams investēt tik milzīgus naudas līdzekļus šajos fondos, ja rezultātā sanāk, ka nabadzīgie Igaunijas iedzīvotāji palīdz bagātajiem Grieķiem,» norāda Ansips.

Neskatoties uz izveidojušos situāciju, Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) partneriem nāksies pārskatīt Grieķijas aizdevuma programmas nosacījumus šajā vasarā, otrdien paziņoja kāda anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona. Šī nepieciešamība tiek skaidrota ekonomikas vides ir pasliktināšanoss gan Grieķijā, gan ārpus tās.

Tiek plānots nosūtīt starptautiskos kreditorus uz Grieķiju, lai iegūtu svaigāko informāciju no jaunās valdības. Spānijai būs nepieciešama līdz 62 miljardu eiro liela finansiāla palīdzība.

Lai risinātu Spānijas un Grieķijas finanšu problēmas, ir jārīkojas izlēmīgi un bez vilcināšanās. Pie šādas atklāsmes nonākuši eirozonas finanšu ministri, tiekoties Luksemburgā, raksta AFP.

Spānijas finanšu ministrs Luiss de Guindoss savukārt sanāksmē nāca klajā ar paziņojumu, ka pēc tikko veiktajiem banku stresa testiem noskaidrojies, ka kopumā būs nepieciešama 16 līdz 62 miljardu eiro (11 līdz 44 miljardu latu) liela palīdzība grūtībās nonākušajam Spānijas banku sektoram, kas ir krietni mazāk, nekā piekritusi aizdot eirozona. Auditu veikšanu Spānija bija uzticējusi auditorkompānijām Roland Berger un Oliver Wyman.

Vācijas konstitucionālā tiesa apstiprinājusi Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) atbilstību valsts konstitūcijai un atļāvusi to ratificēt, tādējādi novēršot šķērsli, kas varēja apdraudēt eirozonu.

Iepriekš ESM atbilstību Vācijas konstitūcijai lūdza izvērtēt vairāki valsts parlamenta deputāti un daudzi iedzīvotāji. Jūnija beigās attiecīgos likumdošanas aktus atbalstīja Vācijas parlaments, tomēr valsts prezidents Joahims Gauks tos atteicās parakstīt līdz Konstitucionālās tiesas spriedumam. Tas apdraudēja ESM izveidošanu, jo fonda radīšanai bija nepieciešams Vācijas atbalsts.

Tiesa atzina, ka Vācijas prezidents līgumu ar zināmiem nosacījumiem var ratificēt. Tiesa noteica, ka Vācijas iemaksas fondā ir stingri ierobežotas 190 miljardu eiro apmērā. Gadījumā, ja valsts vēlētos savas iemaksas palielināt, tam būtu nepieciešams likumdevēju apstiprinājums.

Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) rīcībā esošais finansējums varētu tikt palielināts līdz diviem triljoniem eiro, lai tādējādi būtu iespējams palīdzēt arī finansiālās grūtībās nonākušajām eirozonas lielākajām ekonomikām, vēsta Vācijas laikraksts Der Spiegel.

Patlaban ESM finansējums paredzēts 500 miljardu eiro apmērā. Pret iespējamo palielinājumi iebilst Somija, kura norāda, ka par tik dramatisku finansējuma kāpumu savs atzinums jāsniedz valsts parlamentam.

Par ESM izveidošanu eirozonas valstis vienojās gada sākumā. Paredzēts, ka mehānisms darbu sāks oktobrī. Ja ESM finansējums tiks paaugstināts līdz diviem miljardiem – valstīm vajadzēs veikt lielākas iemaksas fondā.

Der Spiegel norāda, ka Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmumus par ierobežojumiem Berlīnes dalībai ESM nozīmējot, ka daļa mehānisma paredzētās naudas varētu nākt no privāto investoru puses.

Iepriekš Vācijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka valsts prezidents līgumu ar zināmiem nosacījumiem var ratificēt, tomēr noteica, ka Berlīnes iemaksas fondā ir stingri ierobežotas 190 miljardu eiro apmērā. Gadījumā, ja valsts vēlētos savas iemaksas palielināt, tam būtu nepieciešams likumdevēju apstiprinājums.

Banku glābšanas programmas beigas iezīmē nodokļu maksātājiem svarīgu precedentu.

Eirozonas ceturtā lielākā ekonomika jaunajā gadā iesoļojusi ar noslēgtu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) aizdevuma programmu. Pārējo starptautisko aizdevēju meklējušo eirozonas valstu starpā Spānijas precedents ir īpašs ar to, ka ESM aizdevums bija domāts precīzi banku sektoram un neierāva aizdevuma programmā visu valsti, kas kā likums saistās ar no malas uzspiestiem ekonomisko reformu noteikumiem. Parasti tas ir nozīmējis, ka par banku «nedarbiem» ir nācies maksāt arī no valstu budžetiem.

Atšķirībā no Kipras, Portugāles, Īrijas un Grieķijas 2012. gadā ESM piešķirtā kredītlīnija Spānijas bankām 100 miljardu eiro apmērā bija bez kādiem papildus noteikumiem valstij – līdz šim vienīgais šāds precedents, saņemot ES «kolektīvo» naudu. Arī programmas slēgšana jau nākamajā gadā pēc tās sākšanas norāda uz Spānijas gadījuma veiksmīgumu, Luksemburgā bāzētā ESM vadītāju Klausu Rēglingu citē euobserver.com.

Iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt, šodien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pēc eiro ieviešanas no 2014.gada 1. janvāra Latvijai, līdzīgi, kā tas pienākas citām eirozonas valstīm, būs jāsāk veikt iemaksas 2012.gadā izveidotajā un dažkārt kritizētajā Eiropas stabilizācijas mehānismā (ESM). Šis finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm aizstāj īslaicīgo Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, no kuriem 2010. – 2012.gadā tika izmaksāta simtiem miljardu eiro palīdzība parādu krīzē cietušajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, Spānijai. Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas, līdzīgi kā prēmija par valsts finanšu veselības apdrošināšanu, būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009.gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt, skaidro laikraksts.

Portugāle pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu no eirozonas saņems jūnijā, ceturtdien paziņoja Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF).

Aizdevuma pēdējā maksājuma piešķiršanu 1,2 miljardu eiro apmērā ceturtdien apstiprinājušas eirozonas dalībvalstis.

«Mums apstiprinot pēdējo EFSF līdzekļu izmaksu Portugālei, es esmu ļoti iepriecināts redzēt valsts sasniegumus finanšu palīdzības programmas ietvaros,» norādīja EFSF vadītājs Klauss Reglings.

Portugāle 2011.gada maijā no starptautiskajiem kreditoriem ieguva 78 miljardu eiro vērtu aizdevumu, un dalību šajā programmā paredzēts pārtraukt 17.maijā.

Trešdien Portugāle veiksmīgi emitēja pirmās desmit gadu obligācijas kopš starptautiskās palīdzības lūgšanas, tādējādi pierādot spēju patstāvīgi iegūt finansējumu pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā.

Nesen piedzīvotais augstais akciju tirgu svārstīgums, kur dažu dienu laikā akciju indeksi zaudēja vairāk nekā 10% no savas vērtības, var būt priekšvēstnesis līdzīgām un iespējams pat asākām svārstībām vēl šogad. Tāpat, tas arī liek atcerēties par procentu likmju un finanšu tirgu savstarpējo saistību, kur nestabilitāte akciju tirgos var izraisīt tālāku ķēdes reakciju obligāciju, finansējuma un nekustamā īpašuma segmentos.

Mēnešiem ilgi cerības par procentu likmju samazinājumu ir dominējušas diskusijās finanšu tirgus analītiķu un uzņēmēju vidū. Rūpīgi ir sekots līdzi Centrālajam bankām, ar cerībām, ka tiks doti signāli, kas varētu samazināt aizņēmumu izmaksas un stimulētu ekonomisko aktivitāti. Sākotnēji bija cerības, ka šie likmju samazinājumi notiks rudenī. Tomēr, rudens pagāja bez jebkādām izmaiņām un centrālās bankas saglabāja piesardzīgu nostāju, norādot uz ilgstošo inflācijas spiedienu un neskaidrajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tad cerības par likmju samazināšanu pārnesās uz pavasari, taču, neskatoties uz pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem, centrālās bankas atkal palika pie sava. Rūpes par algu inflāciju, piegādes ķēdes traucējumiem un ģeopolitisko spriedzi bija iemesli, lai saglabātu līdzšinējo kursu.

Parādsaistību krīzes nomocītā eirozona ļaunāko jau esot pārvarējusi, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, norādot uz situācijas uzlabošanos saistībā ar Grieķiju.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Bild V. Šoible paudis pārliecību, ka, neraugoties uz prognozēm, kuras liecina, ka liela daļa eirozonas valstu 2013. gadā piedzīvos recesiju, situācija esot labāka nekā cerēts. «Situācija uzlabojas arī tāpēc, ka palielinās tirdzniecības apmēri ar ASV un Āziju,» sacījis V. Šoible.

Vācijas finanšu ministrs atzinīgi vērtējis Grieķijas paveikto, kas nesen saņēma starptautiskā aizdevuma maksājumu. «Valdība Atēnās zina, ka nevar finansiālo smagumu uzlikt citām eirozonas valstīm. Tāpēc viņi apņēmīgi īsteno reformas,» klāstījis V. Šoible, vēsta Euobserver.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu V. Šoible arī norādījis, ka viņš ir pārliecināts, ka arī Francija, kas, lai pārvarētu krīzi, izvēlējusies palielināt nodokļus bagātniekiem, nevis samazināt sociālos pabalstus un pensijas, pildīs savas starptautiskās apņemšanās. «Es esmu pārliecināts, ka Francija pildīs savas apņemšanās. Franču valdība ļoti labi saprot, ka ir jāīsteno reformas, lai saglabātu savu konkurētspēju,» sacīja V. Šoible.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.