Eksperti

Lejup pa spirāli?

Tatjana Verjē, [email protected],21.01.2009

Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā izskatās, ka notikumi Latvijā sāk atgādināt virzīšanos lejup pa spirāli. Ziņas par kārtējo IKP prognozi, šoreiz no EK, par -7% IKP 2009. gadā vairs nepārsteidz. Tagad jau ir iespējams, ka drīz dzirdēsim -10% vai pat vairāk. Ja tiešām realizēsies -7% scenārijs, tad valdībai vajadzēs jau ļoti drīz reaģēt ar izmaiņām savā plānā, vai nu paaugstinot nodokļus, vai nu samazinot izdevumus vēl vairāk. Ļoti iespējams, ka SVF un EK naudas tad vairs nepietiks uzņēmējdarbības stimulēšanai, jo budžeta caurumi prasīs visu summu.

Vai tāda spirāle ir neizbēgama? Ārzemju ekonomisti diezgan aktīvi diskutē par Latvijas situāciju, kuru uzskata par eksperimentu. Līdz šīm nav vēl bijusi pieredze par to, kā izvest valsti no līdzīgās recesijas nedevalvējot valūtu. Mūsu risinājums ir algu un izmaksu samazināšana, kas galu galā nozīmē deflāciju. Bet tā ir kontrolējama un lēna deflācija, salīdzinot ar ātru un stihisko devalvāciju.

Galvenais arguments pret devalvāciju bija tas, ka lielākā kredītu daļa tika izsniegta eiro un ar lata devalvāciju ģimenes un biznesi nespēs tikt galā ar savām kredītsaistībām. Protams, samazinot algas un palielinoties bezdarbnieku skaitam, arī bez devalvācijas notiks tas pats un kredītu defolti pieaugs tik pat ātri. Bet algas tiks samazinātas ne tikai 18% mājsaimniecībām, kas paņēma kredītus, bet daudz lielākai iedzīvotāju daļai. Ar mazāku algu cilvēki tērēs mazāk un valsts ieņēmumi samazināsies (PVN, IIN) bet izmaksas palielināsies (bezdarbnieku pabalstiem un banku glābšanai). Rezultāta bankas izsniegs mazāk kredītus, mājsaimniecības tērēs mazāk, firmas ieguldīs mazāk (jo pieprasījums samazināsies) un valdība būs atkal spiesta samazināt izdevumus un algas, kas turpinās virzīšanos lejup pa spirāli. Diemžēl tāda situācija var palikt par sistemātisku un ļoti grūti apstādināmu.

Ekonomistu viedoklis ir vienots. Vienīgais kas varētu apstādināt šo virzīšanos lejup ir eksports. Bet kā palielināt eksportu? Viedoklis ir arī skaidrs – sākumā jāuzlabo konkurētspēju, piemēram caur produktivitātes uzlabošanu. Diemžēl tas nenotiks ātri. Vēl viens veids ir devalvācija. Latvija no devalvācijas atteicās. Tātad, paliekam atkal pie ļoti nopietnas algu un cenu samazināšanās.

Pēc grautiņiem Rīgā, Viļņā, utt, ekonomisti sāk šaubīties par algas samazināšanās ceļu. Izskatās, ka tāds ceļš varētu būt iespējams, bet šeit ļoti svarīga ir cilvēku uzticība esošai valdībai. Tikai tad ir iespējams realizēt tādu ambiciozo plānu bez masveida protestiem.

Kā varētu atgūt cilvēku uzticību? Viens ceļš ir jaunā valdība. Bet uzticība nav garantēta. Vēl viens ceļš ir esošai valdībai iesākt ļoti nopietnu un caurspīdīgu iekšējo tīrīšanas procesu. Vai mūsu valdība būtu spējīga to izdarīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu krīzes un tās radīto seku dēļ 2009. gadā skujkoku zāģbaļķu sortimentus valsts mežu apsaimniekotājs pārdos par 2005. gada cenām, šodien raksta avīze Dienas bizness.

"Cenas LVM varēja iegūt augstākas, ja vien trīsgadīgo līgumu pretendentiem — pircējiem nebūtu uzstādījuši, kā prasību līdzdalībai izsolē — obligātu automātisko baļķu uzmērīšanas līnijas esamību, tādējādi būtiski samazinot pretendentu skaitu," uzser kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls. Viņam šķitis dīvaini, ka LVM apaļkoksnes piegādēs cenu krituma un pretendentu sarukuma apstākļos vēl vairāk sašaurināja potenciālo pircēju loku.

Vairāk lasiet 13. janvāra Dienas biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uldis Pīlēns: Apdraudētas ir demokrātijas pamatvērtības

Vēsma Lēvalde, Db,05.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka nekavējoties jāsāk diskusija par valdības «kļūdu labojumu». Viņam ir savs redzējums par iespējamo izeju no krīzes, balstīts uz paša pieredzi, darbojoties dažādās valstīs, pasaules krīžu vēsturi un rūpīgu pasaules vadošo ekonomistu darbu analīzi.

Vai Jums kā uzņēmējam un šīs valsts pilsonim ir skaidrs, kas īsti notiek valstī?

Grūts brīdis Latvijai. Tas, kas tagad izdarīts jau ar otro nepareizo lēmumu sēriju, ir ārkārtīgi liela kļūda un ne tikai ciparu izteiksmē. Tagad ir aizskartas jau demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības. Pirmā no tām ir juristu valodā tiesiskā paļāvība, vienkārši runājot - paļāvība uz savu valsti, uz savas valsts politiku. Ja šodien mēs ķeramies klāt pie pamatpensijām, turklāt vienu dienu apgalvojot, ka to nedarīs, bet otrajā jau atsakoties no teiktā, ķeroties pie skolotāju algām, nodrošinājuma medicīnai, sekas ir traģiskas nozaru pamatiem. Tas nav kā uzņēmējdarbībā – lieku mašīnu var turēt noliktavā vai pārdot. Tas nozīmē uzticības apdraudējumu valsts pārvaldei. Nevar vienā dienā pārvilkt krustu izglītības un veselības aizsardzības cilvēciskajam un intelektuālajam resursam, tradīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES brīdina par stingrākām sankcijām pret Krieviju

LETA,04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien izteikusi bažas, ka kauju saasināšanās Ukrainas austrumos var radīt jaunu vardarbības spirāli, un atgādinājusi, ka ES līderi brīdinājuši par iespēju noteikt stingrākas sankcijas pret Krieviju.

Saasinoties karadarbībai, Ukrainas vēstnieks ES Konstantīns Jeļisejevs aicināja 28 valstu bloku nekavējoties rīkoties, lai pastiprinātu sankcijas pret Maskavu.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāve trešdienas sadursmes pie Doņeckas nodēvēja par smagāko Minskas vienošanās pārkāpumu. Šī atjaunotā, intensīvā karadarbība var radīt jaunu vardarbības spirāli un ciešanas, sacīja EK preses sekretāre.

Viņa aicināja visas puses respektēt Minskas ugunspārtraukšanas vienošanos un atgādināja, ka ES līderi turpmākos lēmumus par sankciju atvieglošanu vai pastiprināšanu pret Maskavu piesaistījuši šīs vienošanās izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonā deflācija sasniegusi lielāku līmeni nekā pirms tam prognozēja eksperti, liecinot, ka Eiropas Centrālajai bankai strauji jārīkojas, lai novērstu cenu krituma spirāli, liecina Bloomberg dati.

Eiropas statistikas biroja Eurostat dati uzrāda, ka cenas decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, sarukušas par 0,2%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada septembra.

Bezdarba līmenis novembrī turējās 11,5%.

Kā iepriekš prognozēja Bloomberg aptaujātie eksperti, decembrī patēriņa cenas sarukušas par 0,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, taču oficiālie dati uzrāda straujāku kritumu.

ECB patlaban strādā pie plāna izveides valdību parādzīmju iegādei, lai novērstu deflācijas spirāli, kas var likt mājsaimniecībām atlikt tēriņus. ECB vadītājs Mario Dragi paziņojis, ka šo risku pilnībā nevar novērst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada 1. janvāra spēkā stājas akcīzes nodokļa pieaugums naftas produktiem. Tik strauju akcīzes nodokļa pieaugumu

degvielai neesam piedzīvojuši kopš pēckrīzes gadiem.

LASI:

«Atbrīvos» inflācijas spirāli

1.janvāra rīts ausīs ar dārgākām degvielas cenām

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tam nav pierādījumu, vietējie ir pārliecināti, ka Baldwin Street Jaunzēlandē ir stāvākā iela pasaulē, vēsta CNN. Medijs apkopojis dažus interesantus faktus par šo ielu.

Katru gadu jūlijā pa šo 350 metrus garo ielu lejup tiek noripināti divdesmit pieci tūkstoši šokolādes bumbiņu. Katrs saldums šajās sacensībās ir numurēts un visi ienākumi tiek nodoti labdarībai.

Kevins Hanifins pastu uz Baldwin Street piegādā jau divus gadus. Viņš apgalvo, ka, pateicoties šim darbam, ir labā fiziskajā formā. Turklāt, pēc pastnieka vārdiem, arī blakus esošās ielas nav nekāda «medusmaize», jo arī tās ir diezgan stāvas.

63 gadus vecais Baldwin Street iedzīvotājs Deivs Kernahans pēc darba zaudēšanas un tai sekojošā ķermeņa svara pieauguma uzsāka tievēšanas programmu. Kāda ir viņa programma? Vienkārša - iet augšup un lejup pa ielu. Viņš katru dienu augšup un lejup pārvietojoties 30 reizes (rekords 105 reizes), kas kopumā veido vairāk nekā 10 kilometrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rubļa vērtība pret dolāru nokritusies līdz gandrīz pēdējo sešu gadu zemākajam līmenim pēc tam, kad Krievijas centrālā banka divu dienu laikā divas reizes ir veikusi kārtējās rubļa minidevalvācijas.

Dolāra/rubļa kurss šodien dzīvojās pie 31.06 USD/RUB atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā izskatās, ka notikumi Latvijā sāk atgaināt virzīšanās lejup pa spirāli. Ziņas par kārtējo IKP prognozi, šoreiz no EK, par -7% IKP 2009.gadā vairs nepasteidz. Tagad jau ir iespējams ka drīz dzirdēsim -10% vai pat vairāk. Ja tiešām realizēsies -7% scenārijs, tad valdībai vajadzēs jau ļoti drīz reaģēt ar izmaiņām savā plānā, vai nu paaugstinot nodokļus, vai nu samazinot izdevumus vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz ieguves ierobežošanu, naftas tirgum nav izdevies atrast līdzsvaru, līdz ar to nevar izslēgt, ka visai drīz melnais zelts kļūs lētāks

Situācija pasaules naftas tirgū aizvien ir sarežģījumu pilna, un šķiet, ka cīņa par līdzsvara atrašanu starp pieprasījumu un piedāvājumu būs ilga. Pērn novembra beigās OPEC, Krievija un citi lielie naftas eksportētāji vienojās samazināt melnā zelta ieguvi par 1,8 miljoniem barelu dienā, un, ja šī vienošanās tiktu izpildīta pilnībā, tirgum izdotos tikt ne vien pie līdzsvara, bet pat pie neliela pieprasījuma pārsvara pār piedāvājumu. Toreiz tika lēsts, ka ieguves apjomi sasniedz ap 98 miljoniem barelu naftas diennaktī, kamēr patēriņš sasniedz vien 97 miljonus barelu. Jau pagājušā gada pavasarī tirgu sasniegušās ziņas par to vien, ka kaut kāda ieguves mazināšana tiek plānota, bija pietiekami sekmējošas pircēju aktivitātes pieaugumam, ko nostiprināja arī pašas vienošanās panākšana. Tā rezultātā no zemākā punkta pagājušā gada janvārī līdz gada beigām naftas cena spēja divkāršoties. Tomēr pie 57-58 dolāru robežas par barelu cenas pieaugums iestrēga un nespēja šo līmeni pārvarēt. Pircēju aktivitāte naftas tirgū ir atslābusi, kā rezultātā cena pietuvojusies gandrīz 50 dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad un kā varētu samazināties Euribor?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists,23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperti: esam tuvāk eirozonai

Mārtiņš Apinis,08.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī gada vidējā inflācija noslīdēja līdz 2,7%, arvien tuvinot Latviju eiro ieviešanai. Iepriekšējais cenu kāpums turpina izzust no gada vidējās inflācijas rādītāja, kas nozīmē, ka Māstrihta kritērijam nepieciešamais rādītājs Latvijā turpinās slīdēt lejup, vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc eksperta domām, turpmākajos mēnešos varētu turpināties neliels pārtikas cenu kāpums, ko virzīs graudaugu sadārdzināšanās. Lai arī pagaidām priecē degvielas cenu samazināšanās, to nosakošo faktoru raksturīgais svārstīgums uztur iespēju arī pēkšņam kāpumam, uzskata SEB bankas eksperts.

Uz inflācijas kritērija izpildi, lai iestātos eirozonā, norāda arī Swedbank. Bankas ekonomiste Kristilla Skrūzkalne teic, ka saistībā ar pašreizējo gada vidējās inflācijas rādītāju nevajadzētu būt šaubām, ka arī oktobrī Latvija spēs iekļauties Māstrihtas cenu stabilitātes kritērijā.

Viņa norāda, ka cenu izmaiņas lejup galvenokārt ietekmēja tendences globālajā vidē (pasaules naftas cenas krītas) un konkurence vietējā telefonu pakalpojumu tirgū. Neskatoties uz augošajām algām, iekšzemes pieprasījuma spiediens uz cenām ir vājš, uzskata eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas tirgus nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tomēr redzams arvien lielāks pieprasījums pēc aviopakalpojumiem, teica Latvijā reģistrētās aviosabiedrības "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") valdes loceklis Žīgimants Surints.

Viņš stāstīja, ka aviācijas tirgus ir piedzīvojis lielas svārstības. 2020.gadā šis bizness teju pārstāja eksistēt. Arī "SmartLynx" samazināja savu lidmašīnu floti no 22 līdz 12 lidaparātiem. Savukārt jau 2020.gada beigās uzņēmuma flotē bija 35 lidmašīnas, jo tika izlemts, ka krīze ir arī iespēju laiks, lai atsāktu izaugsmi.

"Ņemot vērā, ka 40% no mūsu izmaksām ir saistītas ar lidmašīnām, mēs šajā laikā nodrošinājāmies ar izdevīgiem lidaparātu izmantošanas nosacījumiem ilgtermiņā, jo arī lidmašīnu līzinga tirgu spēcīgi ietekmēja pandēmija," stāstīja Surints.

Viņš uzsvēra, ka, protams, pandēmijas laiks radīja arī daudz citu izaicinājumu, un pat divus gadus pēc pandēmijas sākuma aviācijas tirgus joprojām nefunkcionē tā, kā tas funkcionēja pirms tam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz atšķirīgiem tirgus signāliem, runāt par strauju degvielas cenas kāpumu būtu pāragri

Pēdējā nedēļa pasaules naftas tirgū aizritējusi gaisotnē, ko patērētājiem varētu uzskatīt par nelabvēlīgu. Proti, šajā laika periodā Brent melnā zelta cena cēlusies teju par 10%, liekot uzdot jautājumus, vai runa ir tikai par nelielu atlēcienu pēc iepriekšējā krituma, kad kopš pagājušās vasaras naftas cena saruka vairāk nekā par 50%, vai šobrīd jau varam runāt par vispārēju tirgus atgriešanos pieauguma tendencē.

Jautājumu var pielīdzināt vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, jo patlaban faktori, kuri virza cenu augšup, mijas ar tādiem, kuriem vajadzētu veicināt kritumu. Turklāt jāpiebilst, ka vispārējas augšupejas gadījumā tirgum ir jālauž iepriekšējā tendence, kura visai skaidri cenu dzina lejup par spīti vērienīgiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kas saistīti ar Islāma valsts aktivitātēm Tuvajos Austrumos un ne bez Krievijas (kura iepriekšējo gadu gaitā veica apmēram 10% no visām pasaules piegādēm) līdzdalības notiekošajā militārajā konfliktā Austrumukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Starp deflāciju un dzīves sadārdzināšanos

Mārtiņš Apinis, žurnālists,12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja eskalēsies konflikts Tuvajos Austrumos un naftas cenas turpinās kāpumu, patērētājiem draudzīgais cenu kritums drīzumā var beigties

Iepriekšējos mēnešos vērojamā inflācijas samazināšanās likusi patēriņa cenu indeksa izmaiņām nonākt jaunā fāzē, proti, septembrī Latvijas tautsaimniecība piedzīvojusi šim laikam raksturīgo cenu samazinājumu gan mēneša, gan gada izteiksmē. Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka septembrī, salīdzinājumā ar pagājušā gada viršu mēnesi, dzīves dārdzība Latvijā samazinājusies par 0,5%. Augošas ekonomikas apstākļos šāds cenas samazinājums būtu uzskatāms par samērā iespaidīgu, turklāt vērojams pamatīgs gada inflācijas krituma rādītājs salīdzinājumā ar augustu. Tad gada inflācija vēl bija pozitīva, gada laikā patēriņa cenām Latvijā caurmērā pieaugot par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu cenu kopējais pieaugums šogad varētu sasniegt pat 60%, salīdzinot ar cenām jūnijā, intervijā biznesa portālam Nozare.lv akcentē lauksaimniecības kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.

Vienlaikus viņš atzīst, ka cenu kāpums varētu noslēgties ar mākslīgi radītā cenu burbuļa plīšanu jau tuvākajā laikā, jo patērētājvalstis drīz nespēšot norēķināties.

Db.lv jau vēstīja, ka graudu cenas pasaules biržās pēdējā laikā piedzīvojušas ievērojamu kāpumu, ko veicināja sausuma radītais ražas samazinājums Krievijā, kuras premjers Vladimirs Putins arī uzlicis aizliegumu graudu eksportam.

«Augustā Krievija jau pārdevusi piecus miljonus tonnu graudu, tagad saskaņā ar Maskavas lēmumu no 15. augusta pārtraukt graudu eksportu līgumi tiek lauzti, graudus vairāk nepiegādā, savukārt tie, kas graudus jau nopirkuši tālākai pārdošanai, to nevar izdarīt, jo uz viņiem lēmums neattiecas. Tas grauj visu graudu aprites sistēmu pasaulē, un lielie tirgotāji patlaban izmisīgi meklē graudus, lai nosegtu līgumus. Spekulanti to labi zina, tādēļ «bīda» augšā cenas. Pastāv iespējamība, ka cenu kāpums varētu turpināties, ja Maskavas pēdās ies Kijeva un Minska, un cenas var palekties vēl par 20%, kopumā sasniedzot 60% kāpumu,» norāda E. Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglā sporta kamera Sony Action Cam FDR-X1000VR ļauj parādīt citiem, kā pasaule izskatās tieši no tava skatupunkta

Kompaktās un izturīgās sporta videokameras ne vien radījušas dzīvotspējīgu tirgus nišu, bet arī mainījušas veidu, kā cilvēki iemūžina un dalās ar saviem piedzīvojumiem – proti, nofilmējot visu pieredzēto no sava skatupunkta. YouTube kanāls mudž no ierakstiem, kuri dod iespēju izdzīvot traukšanos lejup no kalna ar slēpēm, lēkšanu ar izpletni vai pasaules apjūsmošanu no debesskrāpja smailes, pat nepieceļoties no mīkstā dīvāna, jo kāds to visu ir nofilmējis ar ķermenim piestiprinātu kameru, tādu kā Sony Action Cam FDR-X1000VR.

Šī kamera uz līdzinieču fona izceļas ar interesantu un ļoti noderīgu pievienoto vērtību – rokas apsēju ar iestrādātu ekrānu, kas ne vien ļauj attālināti vadīt kameru, bet arī skatīties, ko tā filmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidmašīnām «Boeing 737 MAX» konstatēts vēl viens defekts, kas rada potenciālu risku, trešdien paziņojusi ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA).

Problēma konstatēta, kad FAA veikusi testus ar simulatoru, un FAA norāda, ka arī šis defekts jānovērš, pirms tiks dota atļauja atsākt lidojumus ar «Boeing 737 MAX».

FAA nesniedz sīkākas ziņas par šo defektu, taču informēta persona neoficiāli sacījusi, ka arī šī problēma saistīta ar pilotu spēju ātri atjaunot kontroli pār lidmašīnu, ja automātiskā vadības sistēma liek tai lidot lejup.

Savukārt «Boeing» paziņoja, ka piekrīt FAA lēmumam un izstrādās nepieciešamo programmatūru, lai problēmu novērstu.

Jau vēstīts, ka lidojumi ar «Boeing 737 MAX» tika aizliegti martā pēc divām traģiskām šī modeļa lidmašīnu katastrofām.

Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Degvielas akcīze «uzspridzinās» pārvadājumu cenas

Māris Ķirsons, Egons Mudulis,28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, jau no 2018. gada tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, tā paaugstinot izmaksas, kuras jutīs gan pircēji veikalā, gan arī industriālie pakalpojumu saņēmēji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To, ka akcīzes nodokļa likmes varētu tikt pārskatītas, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vēl februārī atzina arī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola, konkrētus skaitļus neminot. DB rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pašlaik tiek apspriesta ideja par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu benzīnam (gan svinu saturošam, gan nesaturošam) dīzeļdegvielai, arī sašķidrinātajai naftas gāzei, vidēji par 8 līdz 24%.

Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums iecerēts jau no 2018.gada, savukārt nākamais jau varētu sekot no 2020. gada. Īpaši krass akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts svinu saturošam benzīnam par teju 24%, naftas gāzei – par 12%, dīzeļdegvielai par 11%. Jāatgādina, ka Māra Kučinska valdītās valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts: «īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu» un tas arī dažiem liek secināt, ka akcīzes nodokļa likmju celšana iederās šajā kontekstā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek uzskatīta par kompensējošu mehānismu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanai no pašreizējiem 23% līdz 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un neapliekamā minimuma paaugstināšanai līdz 300 eiro pašreizējo 60 – 115 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: Latvijai deflācija eirozonā nebūtu izdevīga

Žanete Hāka,12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesanti, ka saistībā ar Latvijas pievienošanos eirozonai iepriekš bija bažas par inflāciju, bet eirozonā satraukumu patlaban rada tieši pretējs efekts jeb cenu kritums, saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.

Eiropas Centrālajai bankai šobrīd ir īpaši svarīgi nepieļaut deflācijas iestāšanos, kas visdrīzāk bija pamatā novembra negaidītajam lēmumam, samazināt refinansēšanas likmi līdz 0,25%. Arī Latvijai deflācija eirozonā nebūtu izdevīga, jo parādu nasta, kas reālā izteiksmē būs kļuvusi lielāka, un ieņēmumu kritums var bremzēt Latvijas preču importētāju pieprasījumu, skaidro G. Krols.

Jaunākais EY pētījums Eurozone Economic Forecast, kas pirmo reizi eirozonas analīzē ietver arī Latviju, paredz, ka eirozonas ekonomika nākamgad augs par 0,9%, kam sekos aptuveni 1,6% izaugsme nākamajos trīs gados. Šogad eirozona noslēgs ar aptuveni 0,5% iekšzemes kopprodukta samazinājumu, lai arī gada vidū un trešajā ceturksnī vienotās valūtas zona uzrādīja nelielu atgūšanos 0,1 – 0,2% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena vilšanās pēc otras — aptuveni tā varētu raksturot uzņēmēju izjūtas, dzirdot dažādus valsts amatpersonu paziņojumus.

Vispirms tika solīti 7 trekni gadi, bet izrādījās, ka esam krīzes priekšvakarā, un mums ir jāaizņemas milrardi no SVF un dažādām citām struktūrām. Tad bija cerēts, ka aizlienēto naudu varētu izmantot ekonomikas sildīšanai, bet biznesam tika paziņots, ka to nemaz nedrīkst darīt, toties šim mērķim tikšot ES struktūrfondu līdzekļi. Tad, skaidri norādot, ka valsts tēriņi jāsamazina par 40% (turklāt izrādās, ka arī ar to vēl nav gana), tiek arī pateikts — šogad, visticamāk, neizdosies izpildīt doto solījumu līdz gada beigām ES fondu finansējuma saņēmējiem izmaksāt vismaz 500 miljonus eiro. Citiem vārdiem sakot, tiek domāti daudz dažādi varianti, kā samazināt izdevumus, vienlaikus nogriežot iespēju gūt ieņēmumus. Jāņem vērā, ka ar katru šādu soli, liedzot līdzekļus attīstībai, tiek samazināta arī valsts budžeta ieņēmumu daļa, kas savukārt liek domāt, kā varētu samazināt tēriņus… Vēl salīdzinoši nesen tika gari un plaši spriests par tā saucamo inflācijas spirāli, kad kāpjot cenām, tika celtas algas, pieauga patēriņš, atkal cēla cenas utt. Situācija nebūt nebija pozitīva, taču tā nodrošināja zināmu attīstību. Savukārt šobrīd mūsu ekonomika līdzīgā spirālveidā grimst, un nav pat mazākās skaidrības, kad šī lejupslīde mitēsies. Diez vai, redzot šobrīd realizēto politiku, piepildīsies finanšu ministra «kā var nesolīt» jeb Einara Repšes prognozes, ka ekonomikas augšupeja sāksies jau nākamgad. Interesanti būtu zināt, kā tas varētu notikt, ņemot vērā, ka struktūrfondu apguvei līdzekļi tiek apšņikāti, nodokļu slogs — palielināts, bankas kredītus dod nelabprāt, bet eksporta garantijas valdība tikai sola,un rodas pat iespaids, ka tai šajā jomā pat īsti nav jausmas, par kādu zvēru īsti ir runa. Plus vēl tiek paziņots, ka 2010. gadā būšot jādzīvo vēl trūcīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien eiro kurss pret dolāru sasniedza vājāko līmeni gandrīz 11 gadu laikā, tirgus dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas sanāksmi, kurā varētu paziņot par lielas aktīvu atpirkšanas programmas sākumu, raksta Bloomberg.

Eiro vērtība pavājinājās par 0,2% līdz 1,1588 dolāriem, kas ir tuvu atzīmei, kas pēdējoreiz reģistrēta 2003.gada novembrī.

Db.lv jau rakstīja, ka ECB vadība izteikusi priekšlikumu ieviest kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, kuras apjoms būs 50 miljardi eiro mēnesī līdz 2016.gada beigām, atsaucoties uz divu eirozonas centrālo banku amatpersonu teikto, raksta Bloomberg.

Šis priekšlikums tiek apspriests, sākot no trešdienas. Tiek ziņots, ka iepirkumi nesāksies pirms 1. marta. Pagaidām ECB amatpersonas atteikušās komentēt šo informāciju.

Priekšlikums ekonomikā injicēt 1,1 triljonu eiro atspoguļo ECB vadītāja Mario Dragi apņemšanos palielināt bankas bilanci, lai nodrošinātos pret deflācijas draudiem un atgriezt eirozonas ekonomiku uz izaugsmes takas. ECB galīgais lēmums tiks paziņots preses konferences laikā 22. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga bažījas, ka šobrīd pieaug risks veikt otrreizēju valsts izpārdošanu.

«Baidos, ka nesākam iztirgot valsts vai pašvaldības īpašumus, kas pieejami par lētu naudu, un ka nesākas valsts otrreizēja izlaupīšana», tā Vaira Vīķe - Freiberga sacīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņa arī atzīst, ka budžeta apcirpšana vēl par 50 – 60 miljoniem Ls ir satriecoša un pasliktinās jau tā lejupejošo spirāli. «Šis griezums jau ir līdz kaulam un tas mazinās iedzīvotāju pirktspēju un būs nasta uz sociālo budžetu. Esam žņaugos iekļauti, kas ved uz leju,» tā eksprezidente.

Viņasprāt, šobrīd visvairāk pietrūkst atbalsta eksportam, kas situāciju stabilizētu. Taču «valdībai nav izvēles, jo esam maksātnespējas situācijā, jo esam bijuši pārāk izšķērdīgi». Viņa aicina iedzīvotājus nākamajās vēlēšanās nopietni padomāt, ko saskata kā izeju no krīzes un «neskatīties tikai uz vienu seju, bet kas stāv aiz tās», vērtējot partiju programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Stūrēšana uz deflāciju var novest pie jaunas krīzes

Mārtiņš Apinis, DB žurnālists,20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tam, kas izskanējis no Latvijas Bankas vadītāja mutes, bijis lemts piepildīties.

Proti, iestāšanās eirozonā nav nesusi tūlītēju kardinālu dzīves sadārdzināšanos.

Pateicoties aizvien krītošajai inflācijai, pagājušo gadu Latvijas strādājošie iedzīvotāji varētu uzskatīt par vienu no veiksmīgākajiem kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad saskaņā ar ekspertu prognozēto 5–6% vidējās algas pieaugumu valstī ir pavadījusi nulles vērta inflācija. Proti, var teikt, ka vidējais strādājošais kļuvis par pieciem sešiem procentiem turīgāks. Tas, protams, atpaliek no tā, ko redzējām pagājušās desmitgades vidū, taču ir pietiekami daudz, lai gadu varētu uzskatīt par veiksmīgu. Turklāt oficiālās darba samaksas un inflācijas kontekstā mūsu nodarbināto iedzīvotāju pirktspēja atrodas apmēram četru piecu procentu attālumā no 2008. gada, kad tika sasniegts iepriekšējais augstākais punkts labklājības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru