Pasaules finanšu krīzes un tās radīto seku dēļ 2009. gadā skujkoku zāģbaļķu sortimentus valsts mežu apsaimniekotājs pārdos par 2005. gada cenām, šodien raksta avīze Dienas bizness.

"Cenas LVM varēja iegūt augstākas, ja vien trīsgadīgo līgumu pretendentiem — pircējiem nebūtu uzstādījuši, kā prasību līdzdalībai izsolē — obligātu automātisko baļķu uzmērīšanas līnijas esamību, tādējādi būtiski samazinot pretendentu skaitu," uzser kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls. Viņam šķitis dīvaini, ka LVM apaļkoksnes piegādēs cenu krituma un pretendentu sarukuma apstākļos vēl vairāk sašaurināja potenciālo pircēju loku.

Vairāk lasiet 13. janvāra Dienas biznesā.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien izteikusi bažas, ka kauju saasināšanās Ukrainas austrumos var radīt jaunu vardarbības spirāli, un atgādinājusi, ka ES līderi brīdinājuši par iespēju noteikt stingrākas sankcijas pret Krieviju.

Saasinoties karadarbībai, Ukrainas vēstnieks ES Konstantīns Jeļisejevs aicināja 28 valstu bloku nekavējoties rīkoties, lai pastiprinātu sankcijas pret Maskavu.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāve trešdienas sadursmes pie Doņeckas nodēvēja par smagāko Minskas vienošanās pārkāpumu. Šī atjaunotā, intensīvā karadarbība var radīt jaunu vardarbības spirāli un ciešanas, sacīja EK preses sekretāre.

Viņa aicināja visas puses respektēt Minskas ugunspārtraukšanas vienošanos un atgādināja, ka ES līderi turpmākos lēmumus par sankciju atvieglošanu vai pastiprināšanu pret Maskavu piesaistījuši šīs vienošanās izpildei.

Eirozonā deflācija sasniegusi lielāku līmeni nekā pirms tam prognozēja eksperti, liecinot, ka Eiropas Centrālajai bankai strauji jārīkojas, lai novērstu cenu krituma spirāli, liecina Bloomberg dati.

Eiropas statistikas biroja Eurostat dati uzrāda, ka cenas decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, sarukušas par 0,2%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada septembra.

Bezdarba līmenis novembrī turējās 11,5%.

Kā iepriekš prognozēja Bloomberg aptaujātie eksperti, decembrī patēriņa cenas sarukušas par 0,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, taču oficiālie dati uzrāda straujāku kritumu.

ECB patlaban strādā pie plāna izveides valdību parādzīmju iegādei, lai novērstu deflācijas spirāli, kas var likt mājsaimniecībām atlikt tēriņus. ECB vadītājs Mario Dragi paziņojis, ka šo risku pilnībā nevar novērst.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka nekavējoties jāsāk diskusija par valdības «kļūdu labojumu». Viņam ir savs redzējums par iespējamo izeju no krīzes, balstīts uz paša pieredzi, darbojoties dažādās valstīs, pasaules krīžu vēsturi un rūpīgu pasaules vadošo ekonomistu darbu analīzi.

Vai Jums kā uzņēmējam un šīs valsts pilsonim ir skaidrs, kas īsti notiek valstī?

Grūts brīdis Latvijai. Tas, kas tagad izdarīts jau ar otro nepareizo lēmumu sēriju, ir ārkārtīgi liela kļūda un ne tikai ciparu izteiksmē. Tagad ir aizskartas jau demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības. Pirmā no tām ir juristu valodā tiesiskā paļāvība, vienkārši runājot - paļāvība uz savu valsti, uz savas valsts politiku. Ja šodien mēs ķeramies klāt pie pamatpensijām, turklāt vienu dienu apgalvojot, ka to nedarīs, bet otrajā jau atsakoties no teiktā, ķeroties pie skolotāju algām, nodrošinājuma medicīnai, sekas ir traģiskas nozaru pamatiem. Tas nav kā uzņēmējdarbībā – lieku mašīnu var turēt noliktavā vai pārdot. Tas nozīmē uzticības apdraudējumu valsts pārvaldei. Nevar vienā dienā pārvilkt krustu izglītības un veselības aizsardzības cilvēciskajam un intelektuālajam resursam, tradīcijām.

Lai gan tam nav pierādījumu, vietējie ir pārliecināti, ka Baldwin Street Jaunzēlandē ir stāvākā iela pasaulē, vēsta CNN. Medijs apkopojis dažus interesantus faktus par šo ielu.

Katru gadu jūlijā pa šo 350 metrus garo ielu lejup tiek noripināti divdesmit pieci tūkstoši šokolādes bumbiņu. Katrs saldums šajās sacensībās ir numurēts un visi ienākumi tiek nodoti labdarībai.

Kevins Hanifins pastu uz Baldwin Street piegādā jau divus gadus. Viņš apgalvo, ka, pateicoties šim darbam, ir labā fiziskajā formā. Turklāt, pēc pastnieka vārdiem, arī blakus esošās ielas nav nekāda «medusmaize», jo arī tās ir diezgan stāvas.

63 gadus vecais Baldwin Street iedzīvotājs Deivs Kernahans pēc darba zaudēšanas un tai sekojošā ķermeņa svara pieauguma uzsāka tievēšanas programmu. Kāda ir viņa programma? Vienkārša - iet augšup un lejup pa ielu. Viņš katru dienu augšup un lejup pārvietojoties 30 reizes (rekords 105 reizes), kas kopumā veido vairāk nekā 10 kilometrus.

Ja eskalēsies konflikts Tuvajos Austrumos un naftas cenas turpinās kāpumu, patērētājiem draudzīgais cenu kritums drīzumā var beigties

Iepriekšējos mēnešos vērojamā inflācijas samazināšanās likusi patēriņa cenu indeksa izmaiņām nonākt jaunā fāzē, proti, septembrī Latvijas tautsaimniecība piedzīvojusi šim laikam raksturīgo cenu samazinājumu gan mēneša, gan gada izteiksmē. Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka septembrī, salīdzinājumā ar pagājušā gada viršu mēnesi, dzīves dārdzība Latvijā samazinājusies par 0,5%. Augošas ekonomikas apstākļos šāds cenas samazinājums būtu uzskatāms par samērā iespaidīgu, turklāt vērojams pamatīgs gada inflācijas krituma rādītājs salīdzinājumā ar augustu. Tad gada inflācija vēl bija pozitīva, gada laikā patēriņa cenām Latvijā caurmērā pieaugot par 0,1%.

Graudu cenu kopējais pieaugums šogad varētu sasniegt pat 60%, salīdzinot ar cenām jūnijā, intervijā biznesa portālam Nozare.lv akcentē lauksaimniecības kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.

Vienlaikus viņš atzīst, ka cenu kāpums varētu noslēgties ar mākslīgi radītā cenu burbuļa plīšanu jau tuvākajā laikā, jo patērētājvalstis drīz nespēšot norēķināties.

Db.lv jau vēstīja, ka graudu cenas pasaules biržās pēdējā laikā piedzīvojušas ievērojamu kāpumu, ko veicināja sausuma radītais ražas samazinājums Krievijā, kuras premjers Vladimirs Putins arī uzlicis aizliegumu graudu eksportam.

«Augustā Krievija jau pārdevusi piecus miljonus tonnu graudu, tagad saskaņā ar Maskavas lēmumu no 15. augusta pārtraukt graudu eksportu līgumi tiek lauzti, graudus vairāk nepiegādā, savukārt tie, kas graudus jau nopirkuši tālākai pārdošanai, to nevar izdarīt, jo uz viņiem lēmums neattiecas. Tas grauj visu graudu aprites sistēmu pasaulē, un lielie tirgotāji patlaban izmisīgi meklē graudus, lai nosegtu līgumus. Spekulanti to labi zina, tādēļ «bīda» augšā cenas. Pastāv iespējamība, ka cenu kāpums varētu turpināties, ja Maskavas pēdās ies Kijeva un Minska, un cenas var palekties vēl par 20%, kopumā sasniedzot 60% kāpumu,» norāda E. Ruža.

Vieglā sporta kamera Sony Action Cam FDR-X1000VR ļauj parādīt citiem, kā pasaule izskatās tieši no tava skatupunkta

Kompaktās un izturīgās sporta videokameras ne vien radījušas dzīvotspējīgu tirgus nišu, bet arī mainījušas veidu, kā cilvēki iemūžina un dalās ar saviem piedzīvojumiem – proti, nofilmējot visu pieredzēto no sava skatupunkta. YouTube kanāls mudž no ierakstiem, kuri dod iespēju izdzīvot traukšanos lejup no kalna ar slēpēm, lēkšanu ar izpletni vai pasaules apjūsmošanu no debesskrāpja smailes, pat nepieceļoties no mīkstā dīvāna, jo kāds to visu ir nofilmējis ar ķermenim piestiprinātu kameru, tādu kā Sony Action Cam FDR-X1000VR.

Šī kamera uz līdzinieču fona izceļas ar interesantu un ļoti noderīgu pievienoto vērtību – rokas apsēju ar iestrādātu ekrānu, kas ne vien ļauj attālināti vadīt kameru, bet arī skatīties, ko tā filmē.

Lidmašīnām «Boeing 737 MAX» konstatēts vēl viens defekts, kas rada potenciālu risku, trešdien paziņojusi ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA).

Problēma konstatēta, kad FAA veikusi testus ar simulatoru, un FAA norāda, ka arī šis defekts jānovērš, pirms tiks dota atļauja atsākt lidojumus ar «Boeing 737 MAX».

FAA nesniedz sīkākas ziņas par šo defektu, taču informēta persona neoficiāli sacījusi, ka arī šī problēma saistīta ar pilotu spēju ātri atjaunot kontroli pār lidmašīnu, ja automātiskā vadības sistēma liek tai lidot lejup.

Savukārt «Boeing» paziņoja, ka piekrīt FAA lēmumam un izstrādās nepieciešamo programmatūru, lai problēmu novērstu.

Jau vēstīts, ka lidojumi ar «Boeing 737 MAX» tika aizliegti martā pēc divām traģiskām šī modeļa lidmašīnu katastrofām.

Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Neraugoties uz ieguves ierobežošanu, naftas tirgum nav izdevies atrast līdzsvaru, līdz ar to nevar izslēgt, ka visai drīz melnais zelts kļūs lētāks

Situācija pasaules naftas tirgū aizvien ir sarežģījumu pilna, un šķiet, ka cīņa par līdzsvara atrašanu starp pieprasījumu un piedāvājumu būs ilga. Pērn novembra beigās OPEC, Krievija un citi lielie naftas eksportētāji vienojās samazināt melnā zelta ieguvi par 1,8 miljoniem barelu dienā, un, ja šī vienošanās tiktu izpildīta pilnībā, tirgum izdotos tikt ne vien pie līdzsvara, bet pat pie neliela pieprasījuma pārsvara pār piedāvājumu. Toreiz tika lēsts, ka ieguves apjomi sasniedz ap 98 miljoniem barelu naftas diennaktī, kamēr patēriņš sasniedz vien 97 miljonus barelu. Jau pagājušā gada pavasarī tirgu sasniegušās ziņas par to vien, ka kaut kāda ieguves mazināšana tiek plānota, bija pietiekami sekmējošas pircēju aktivitātes pieaugumam, ko nostiprināja arī pašas vienošanās panākšana. Tā rezultātā no zemākā punkta pagājušā gada janvārī līdz gada beigām naftas cena spēja divkāršoties. Tomēr pie 57-58 dolāru robežas par barelu cenas pieaugums iestrēga un nespēja šo līmeni pārvarēt. Pircēju aktivitāte naftas tirgū ir atslābusi, kā rezultātā cena pietuvojusies gandrīz 50 dolāriem par barelu.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Oktobrī gada vidējā inflācija noslīdēja līdz 2,7%, arvien tuvinot Latviju eiro ieviešanai. Iepriekšējais cenu kāpums turpina izzust no gada vidējās inflācijas rādītāja, kas nozīmē, ka Māstrihta kritērijam nepieciešamais rādītājs Latvijā turpinās slīdēt lejup, vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc eksperta domām, turpmākajos mēnešos varētu turpināties neliels pārtikas cenu kāpums, ko virzīs graudaugu sadārdzināšanās. Lai arī pagaidām priecē degvielas cenu samazināšanās, to nosakošo faktoru raksturīgais svārstīgums uztur iespēju arī pēkšņam kāpumam, uzskata SEB bankas eksperts.

Uz inflācijas kritērija izpildi, lai iestātos eirozonā, norāda arī Swedbank. Bankas ekonomiste Kristilla Skrūzkalne teic, ka saistībā ar pašreizējo gada vidējās inflācijas rādītāju nevajadzētu būt šaubām, ka arī oktobrī Latvija spēs iekļauties Māstrihtas cenu stabilitātes kritērijā.

Viņa norāda, ka cenu izmaiņas lejup galvenokārt ietekmēja tendences globālajā vidē (pasaules naftas cenas krītas) un konkurence vietējā telefonu pakalpojumu tirgū. Neskatoties uz augošajām algām, iekšzemes pieprasījuma spiediens uz cenām ir vājš, uzskata eksperte.

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.

Aviācijas tirgus nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tomēr redzams arvien lielāks pieprasījums pēc aviopakalpojumiem, teica Latvijā reģistrētās aviosabiedrības "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") valdes loceklis Žīgimants Surints.

Viņš stāstīja, ka aviācijas tirgus ir piedzīvojis lielas svārstības. 2020.gadā šis bizness teju pārstāja eksistēt. Arī "SmartLynx" samazināja savu lidmašīnu floti no 22 līdz 12 lidaparātiem. Savukārt jau 2020.gada beigās uzņēmuma flotē bija 35 lidmašīnas, jo tika izlemts, ka krīze ir arī iespēju laiks, lai atsāktu izaugsmi.

"Ņemot vērā, ka 40% no mūsu izmaksām ir saistītas ar lidmašīnām, mēs šajā laikā nodrošinājāmies ar izdevīgiem lidaparātu izmantošanas nosacījumiem ilgtermiņā, jo arī lidmašīnu līzinga tirgu spēcīgi ietekmēja pandēmija," stāstīja Surints.

Viņš uzsvēra, ka, protams, pandēmijas laiks radīja arī daudz citu izaicinājumu, un pat divus gadus pēc pandēmijas sākuma aviācijas tirgus joprojām nefunkcionē tā, kā tas funkcionēja pirms tam.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Neskatoties uz atšķirīgiem tirgus signāliem, runāt par strauju degvielas cenas kāpumu būtu pāragri

Pēdējā nedēļa pasaules naftas tirgū aizritējusi gaisotnē, ko patērētājiem varētu uzskatīt par nelabvēlīgu. Proti, šajā laika periodā Brent melnā zelta cena cēlusies teju par 10%, liekot uzdot jautājumus, vai runa ir tikai par nelielu atlēcienu pēc iepriekšējā krituma, kad kopš pagājušās vasaras naftas cena saruka vairāk nekā par 50%, vai šobrīd jau varam runāt par vispārēju tirgus atgriešanos pieauguma tendencē.

Jautājumu var pielīdzināt vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, jo patlaban faktori, kuri virza cenu augšup, mijas ar tādiem, kuriem vajadzētu veicināt kritumu. Turklāt jāpiebilst, ka vispārējas augšupejas gadījumā tirgum ir jālauž iepriekšējā tendence, kura visai skaidri cenu dzina lejup par spīti vērienīgiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kas saistīti ar Islāma valsts aktivitātēm Tuvajos Austrumos un ne bez Krievijas (kura iepriekšējo gadu gaitā veica apmēram 10% no visām pasaules piegādēm) līdzdalības notiekošajā militārajā konfliktā Austrumukrainā.

Lai glābtu nacionālās valdības no finanšu tirgu nežēlastības, ES banku likviditāti avārijas gadījumos turpmāk plānots nodrošināt «pa taisno», informē ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Spriežot arī pēc jūsu komentāriem, eirozona, uz kuru Latvija tiecas, pašlaik mainās. Vai jūs varētu paskaidrot šo procesu?

Tā tiešām ir. Mēs jau esam pieņēmuši lēmumus, kas eirozonu ir mainījuši ļoti būtiski. Citiem vārdiem sakot, tas ir ar dalībvalstu Padomes un Eiroparlamenta atbalstu pieņemtais lēmums par fiskālās piesardzības vairošanu un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu. Šis līgums ir jau spēkā, un pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija izdeva specifiskas rekomendācijas par fiskālo kā arī strukturālo un makroekonomisko politiku visām 27 dalībvalstīm. Tas noteikti turpināsies, un tuvākajā laikā mēs izstrādāsim tālākās rīcības plānu spēcīgākai ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Tās daļa būs arī finansiālā jeb banku savienība. Ir ļoti nozīmīgi, lai mēs varētu nodalīt nacionālo valdību un banku atbildību, kas pašlaik Eiropas ekonomikā rada ļoti negatīvu lejupejošu spirāli.

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo jaunu uzticības vilni, kas varētu atbloķēt pieprasījumu un investīcijas, ceturtdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, vienlaikus uzstājot uz piesardzību, īstenojot jebkādus monetāros pielāgojumus.

Uzstājoties eirozonas centrālās bankas forumā Portugāles kūrortpilsētā Sintrā, Dragi sacīja, ka gadiem ilgusī neskaidrība, vai eirozona nopietni īstenos darba tirgus reformas, ir nobremzējusi investīcijas un uzticību.

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES arī satricināja bloku laikā, kad daudzās valstīs jau valdīja pret ES vērsts noskaņojums.

«Tagad situācija ir mainījusies. Politiskie vēji kļūst par ceļavēju. No jauna ir radusies uzticība reformu procesam, un no jauna ir radies atbalsts Eiropas vienotībai, kas arī var palīdzēt veicināt stagnējošā pieprasījuma un investīciju izaugsmi,» Dragi sacīja ikgadējā ECB organizētā forumā.

Neskatoties uz optimismu, ECB prezidents gan brīdināja pret pārmaiņām eirozonas monetārās politikas pozīcijā. Lai gan deflācijas riski ir mazinājušies, «inflācijas dinamika pagaidām nav ilgstoša un pašpietiekama. Tādēļ mūsu monetārajai politikai ir jābūt neatlaidīgai,» viņš klāstīja.

Prioritārās nozares pārstāvošie uzņēmumi, Latvijas eksportspējīgākās kompānijas varētu saņemt nodokļu atlaides, atzīmējis ekonomikas ministrs Artis Kampars.

To ministrs apliecinājis intervijā laikrakstam Latvijas Vēstnesis, gan norādot, ka vispirms «ir jātiek skaidrībā par prioritārajām nozarēm». Par to viņš esot daudz diskutējis ar ekonomistiem un uzņēmējiem, secinot, ka lielais vairums šo ieceri atbalsta, tostarp gan Latvijas Bankas prezidents, gan lielāko, eksportspējīgo nozaru asociāciju vadītāji. Pēc A. Kampara domām, prioritārās nozares nevar noteikt voluntāri, bet tās nepieciešams definēt visiem kopā.

«Esmu pārliecināts, ka Latvijai ir radikāli jāmaina savs ekonomiskais modelis, un tā tuvākajos mēnešos noteikti būs mūsu prioritāte. Kopā ar uzņēmējiem ir jādefinē Latvijas eksportspējīgās nozares. Kā liecina statistika, šo nozaru nav daudz - piecas līdz septiņas. Kā mēs varam pārraut lejupejošās spirāles efektu? Ja panākam straujāku augšupejošu spirāli eksportētājiem. Piedāvājot iespējami labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbībai,» norādījis A. Kampars. Uz jautājumu, vai tiek apsvērta nodokļu atlaižu piešķiršana šo nozaru uzņēmumiem, viņš atbildējis apstiprinoši: «Tieši tā».

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Ar akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai valdība pieteikusi šahu un matu Latvijas transporta nozarei un tranzītam. Cerētā nodokļu ieņēmumu kompensācijas vietā Latvija var ievērojami samazināt tās nozares konkurētspēju, kura gadā mūsu ekonomikā ienes vienu miljardu eiro.

Ņemot vērā, ka dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu komponenti, līdz pat 30% no cenas, palielināt izmaksas, kas sadārdzina Latvijas transporta un tranzīta koridoru ir pilnīgs neprāts. Apstākļos, kad kravu apjoms no Krievijas jau tā strauji sarūk, tranzīta koridora izmaksu jebkāda sadārdzināšana var katastrofāli ietekmēt mūsu ostu un arī Latvijas dzelzceļa konkurētspēju globālajā pārvadājumu tirgū.

Pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai valdībai bija jāizvērtē visi iespējamie riski, ko tas var nest valsts ekonomikai kopumā un jāveic konsultācijas ar nozaru pārstāvjiem. Diemžēl rodas iespaids, ka lēmums pieņemts sasteigti un bezatbildīgi. Vai valdība maz ir aprēķinājusi, kāda būs šī sadārdzinājuma ietekme uz dzelzceļa pārvadājumu izmaksām, cik daudz mēs zaudēsim no tā rezultātā iespējamā kravu zuduma, un kā mēs šo zudumu kompensēsim? Tirdzniecības ceļi veidojas gadu desmitiem, taču ar šādiem lēmumiem valdība riskē pārvilkt treknu svītru kā uzņēmēju iepriekšējos gados paveiktajam tranzīta kravu piesaistē, tā arī paša Dieva dotajai priekšrocībai – mūsu valsts izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam tranzīta ceļu kartē.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) no CCC līdz SD (selektīva maksātnespēja) samazinājusi parādu krīzes skartās Kipras kredītreitingu.

«Mēs samazinājām Kiprai piešķirto kredītreitingu līdz selektīvai maksātnespējai pēc tam, kad valdība pavēstīja, ka veiks obligāciju apmaiņu. Mūsuprāt, obligāciju apmaiņa groza attiecīgo parādsaistību noteikumus un ir tas, ko mēs, saskaņā ar kritērijiem, uzskatām par krīzes apmaiņu,» izplatītajā paziņojumā norāda S&P.

S&P norāda, ka paredzētā darījuma ietvaros vairāk nekā 50% Kipras parādzīmju tiks nomainītas ar citām obligācijām, kurām ir garāks atmaksas termiņš, bet lielākā daļā šajā programmā iesaistīto ir valsts komercbankas.

Reitingu aģentūras ekonomisti norāda, ka varētu paaugstināt Kipras reitingu, ja vien obligāciju apmaiņas process norisināsies veiksmīgi un kā iecerēts.